Mēs izpaužam kristīgu mīlestību, ja uzņemam savā draugu lokā arvien jaunus brāļus un māsas. (2. Kor. 6:11—13.) Ikvienā draudzē ir visdažādākie brāļi un māsas — viņiem ir dažādi raksturi un dažāda pagātne. Lai mīlestība mūsu starpā augtu, mums jāpievērš uzmanība brāļu un māsu labajām īpašībām. Ja mēs uz ticības biedriem raugāmies tāpat kā Jehova, mēs pierādām, ka viņus mīlam. Lielā posta laikā kristīgai mīlestībai būs ārkārtīgi liela nozīme. Kāpēc tā var teikt? Atsauksim atmiņā, ko Jehova saviem kalpiem bija licis darīt tad, kad ienaidnieki uzbruka senajai Babilonai. Jehova bija norādījis: ”Mana tauta, ieej iekštelpās un aizslēdz durvis! Paslēpies uz īsu brīdi, kamēr rimsies bargās dusmas.” (Jes. 26:20.) Iespējams, līdzīgi būs jārīkojas mums, kad būs sācies lielais posts. w23.07 6., 7. lpp., 14.—16. rk.

Jehova prasa, lai mēs būtu saprātīgi. Ir vērts pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai es esmu iemantojis saprātīga cilvēka reputāciju? Vai citi mani uzskata par piekāpīgu? Vai arī ir pilnīgi pretēji — citu acīs es esmu pārlieku stingrs un stūrgalvīgs? Vai es ieklausos citos un, kad vien iespējams, ņemu vērā viņu vēlmes?” Jo saprātīgāki mēs esam, jo vairāk mēs līdzināmies Jehovam un Jēzum. Saprātīgs cilvēks prot pielāgoties jauniem apstākļiem. Ne visas pārmaiņas, ko pieredzam, ir patīkamas. Mūsu dzīve var pat sagriezties kājām gaisā. Piemēram, negaidīti var pasliktināties veselība vai mūsu zemē var krasi mainīties ekonomiskā vai politiskā situācija. (Pulc. 9:11.) Pilnas slodzes kalpotājiem par pārbaudījumu var kļūt tas, ka mainās viņu uzdevumi kalpošanā vai viņi tiek norīkoti kalpot citur. Mēs spēsim pielāgoties jauniem apstākļiem, ja 1) pieņemsim realitāti, 2) raudzīsimies uz priekšu, 3) domāsim par pozitīvo un 4) palīdzēsim citiem. w23.07 21., 22. lpp., 7., 8. rk.

Kad babilonieši Daniēlu saņēma gūstā un no dzimtās zemes aizveda uz tālo Babilonu, viņš bija pavisam jauns. Tā kā babilonieši pievērsa uzmanību tam, ”ko var saskatīt acīm”, viņi ievēroja, ka Daniēls ir stiprs, vesels un izskatīgs. (1. Sam. 16:7.) Turklāt viņi zināja, ka Daniēls nāk no dižciltīgas ģimenes. Tāpēc viņi izlēma Daniēlu izskolot, lai tas varētu kalpot valdnieka pilī. (Dan. 1:3, 4, 6.) Bet kāpēc Jehova bija ievērojis Daniēlu un to mīlēja? Jehovam Daniēls bija tik dārgs tāpēc, ka šis jauneklis ar savu dzīvesveidu vienmēr centās viņu iepriecināt. Tad, kad Jehova Daniēlu pieminēja kopā ar Noasu un Ījabu, kuri bija uzticami kalpojuši gadu desmitiem, Daniēlam bija apmēram 20 gadu. (1. Moz. 5:32; 6:9, 10; Īj. 42:16, 17; Eceh. 14:14.) Daniēls nodzīvoja garu mūžu, un Jehova viņu sirsnīgi mīlēja arī tad, kad šis pravietis bija sasniedzis sirmu vecumu. (Dan. 10:11, 19.) w23.08 2. lpp., 1., 2. rk.