1. Samuēla
13 Sauls bija ...* gadus vecs, kad viņš kļuva par ķēniņu,+ un viņš valdīja pār Izraēlu divus gadus. 2 Sauls izraudzījās no izraēliešiem trīstūkstoš vīru: divi tūkstoši no tiem bija ar Saulu Mihmāsā un kalnos pie Bēteles, un tūkstotis — ar Jonatānu+ benjamīniešu Gibeā,+ bet pārējos karavīrus viņš aizsūtīja mājās. 3 Jonatāns sakāva filistiešu+ karaspēka vienību, kas bija izvietojusies Gebā,+ un filistieši to uzzināja. Sauls lika visā zemē pūst ragu,+ sacīdams: ”Lai ebreji dzird!” 4 Tā visi izraēlieši dzirdēja ziņu: ”Sauls ir sakāvis filistiešu vienību, un nu filistieši deg naidā pret izraēliešiem!” Tad ļaudis tika sasaukti pie Saula Gilgālā.+
5 Filistieši sapulcēja karaspēku cīņai pret izraēliešiem — trīsdesmit tūkstošus kaujas ratu, sešus tūkstošus jātnieku un tik daudz karavīru kā smilšu jūras krastā.+ Viņi uzcēla nometni Mihmāsā austrumos no Bēt-Āvenas.+ 6 Kad izraēlieši redzēja, ka ir nonākuši nelaimē un draud lielas briesmas, viņi slēpās alās+ un aizās, klintīs, pagrabos un bedrēs. 7 Daļa ebreju pat bēga pāri Jordānai uz Gada zemi un Gileādu,+ bet Sauls palika Gilgālā, un visi ļaudis, kas bija pie viņa, drebēja bailēs. 8 Viņš gaidīja Gilgālā septiņas dienas, jo tādu laiku bija noteicis Samuēls, bet Samuēls kā nenāca, tā nenāca, un ļaudis sāka izklīst. 9 Visbeidzot Sauls lika atvest pie viņa dedzināmajam upurim un miera upuriem paredzētos dzīvniekus un pats upurēja dedzināmo upuri.+
10 Bet, tikko Sauls bija beidzis upurēšanu, ieradās Samuēls, un Sauls izgāja viņam pretī sasveicināties. 11 Samuēls prasīja: ”Ko tu esi izdarījis?”, un Sauls atteica: ”Redzēdams, ka ļaudis jau dodas prom+ un tu noteiktajā laikā tā arī neesi ieradies, turklāt Mihmāsā pulcējas filistieši,+ 12 es nodomāju: ”Filistieši tūlīt nāks uz Gilgālu un man uzbruks, bet es vēl neesmu izlūdzies Jehovas labvēlību.” Tāpēc es biju spiests upurēt dedzināmo upuri.”
13 Tad Samuēls teica Saulam: ”Tu esi rīkojies muļķīgi! Tu neesi paklausījis sava Dieva Jehovas pavēlei.+ Ja tu būtu paklausījis, Jehova uz visiem laikiem būtu nostiprinājis tavu varu pār Izraēlu, 14 bet nu tava ķēniņa vara nenoturēsies.+ Jehova atradīs vīru, kurš būs viņam patīkams,+ un Jehova iecels viņu par vadoni savai tautai,+ jo tu neesi paklausījis Jehovas pavēlei.”+
15 Pēc tam Samuēls aizgāja no Gilgālas uz benjamīniešu Gibeu, bet Sauls saskaitīja vīrus, kas vēl bija palikuši pie viņa, un izrādījās, ka to ir ap sešiem simtiem.+ 16 Sauls un viņa dēls Jonatāns kopā ar saviem atlikušajiem karavīriem uzturējās benjamīniešu Gebā,+ bet filistiešu nometne atradās Mihmāsā.+ 17 No filistiešu nometnes trīs pulki devās sirot: viens pulks virzījās uz Ofras pusi, uz Šuāla zemi, 18 otrs nogriezās uz Bēt-Horonu,+ savukārt trešais devās pa ceļu, kas ved uz robežu pie Ceboīmas ielejas, uz tuksneša pusi.
19 Tolaik visā Izraēlā nebija neviena kalēja, jo filistieši negribēja, lai ebreji izgatavotu sev zobenus vai šķēpus. 20 Lai asinātu lemešus, kapļus, cirvjus un sirpjus, visiem izraēliešiem bija jāiet pie filistiešiem, 21 un par lemešu, kapļu, trīszaru dakšu un cirvju asināšanu un vēršu dzenamo labošanu bija jāmaksā pīms* sudraba. 22 Tāpēc kaujas dienā nevienam no Saula un Jonatāna vīriem nebija ne zobena, ne šķēpa.+ Ieroči bija vienīgi pašam Saulam un viņa dēlam Jonatānam.
23 Bet pie Mihmāsas pārejas bija izvietojies filistiešu priekšpostenis.+