1. Laiku

12 Šie bija tie vīri, kas ieradās pie Dāvida Ciklagā,+ kad viņam bija jābēg no Saula,+ Kīša dēla, un kopā ar citiem varonīgajiem vīriem cīnījās Dāvida pusē.+ 2 Viņi bija bruņoti ar lokiem un prata lingot akmeņus+ un šaut bultas gan ar labo, gan kreiso roku.+ Tie bija Saula ciltsbrāļi benjamīnieši:+ 3 Ahiezers, kas bija viņu vadonis, un Joāšs, gibejieša+ Šemājas dēli; Jeziēls un Pelets, Azmāveta+ dēli; Berāha; anātotietis Jehus; 4 gibeonietis+ Jišmaja, kas piederēja pie trīsdesmit varonīgajiem karotājiem+ un bija to vadonis; Jeremija; Jahaziēls; Johānāns; gedērietis Jozābāds; 5 Elūzajs; Jerīmots; Bealja; Šemarja; hārīfietis Šefatja; 6 korahieši+ Elkana, Jišija, Azarēls, Joezers un Jašobeāms; 7 Joēla un Zebadja, gedorieša Jerohāma dēli.

8 Daļa gadiešu pievienojās Dāvidam viņa patvērumā tuksnesī.+ Tie bija drosmīgi, kaujās rūdīti karavīri, gatavi likt lietā lielo vairogu un šķēpu, sejas tiem bija kā lauvām un kājas tik veiklas kā gazelēm kalnos. 9 Galvenais bija Ēzers, otrais pēc viņa — Obadja, trešais — Eliābs, 10 ceturtais — Mišmanna, piektais — Jeremija, 11 sestais — Atajs, septītais — Eliēls, 12 astotais — Johānāns, devītais — Elzābāds, 13 desmitais — Jeremija, un vienpadsmitais — Mahbannajs. 14 Tie bija gadieši,+ karaspēka vadoņi. Pat vājākais no viņiem spēja stāties pretī simtam, bet stiprākais — tūkstotim.+ 15 Šie bija tie vīri, kas šķērsoja Jordānu pirmajā mēnesī, kad tā bija pārplūdusi, un padzina visus ielejas iedzīvotājus uz austrumiem un rietumiem.

16 Arī daļa no benjamīniešiem un Jūdas vīriem atnāca pie Dāvida uz viņa patvērumu.+ 17 Dāvids izgāja pie viņiem un teica: ”Ja esat atnākuši ar mieru, lai man palīdzētu, es jūs uzņemšu kā draugus. Turpretī, ja jūs gribat nodot mani ienaidniekiem, kaut gan es neesmu izdarījis neko ļaunu, lai mūsu tēvu Dievs to redz un spriež tiesu!”+ 18 Tad pār Amāsaju, trīsdesmit vīru vadoni, nāca Dieva gars,+ un viņš izsaucās:

”Mēs esam tavi, Dāvid, mēs esam ar tevi, Isaja dēls!+

Tad Dāvids viņus pieņēma un iecēla par karapulku vadoņiem.

19 Arī daļa manasiešu pārgāja Dāvida pusē, kad viņš ar filistiešiem gāja karot pret Saulu. Taču Dāvids nepalīdzēja filistiešiem, jo filistiešu valdnieki+ apspriedušies nolēma sūtīt viņu prom, sacīdami: ”Viņš pāries pie sava kunga Saula, un tas mums maksās dzīvību.”+ 20 Kad Dāvids devās uz Ciklagu,+ viņam no Manases cilts pievienojās Adnahs, Jozābāds, Jediaēls, Mihaēls, Jozābāds, Ēlihus un Cilletajs — Manases tūkstošu komandieri.+ 21 Būdami stipri un drosmīgi vīri,+ viņi palīdzēja Dāvidam sakaut sirotājus, un viņi kļuva par karaspēka vadoņiem. 22 Dienu no dienas ļaudis plūda pie Dāvida,+ lai viņu atbalstītu, līdz sapulcējās liels karaspēks, gluži kā Dieva karapulks.+

23 Šis ir bruņoto vīru skaits, kuri ieradās pie Dāvida Hebronā,+ lai ieceltu viņu par ķēniņu Saula vietā, kā Jehova bija pavēlējis.+ 24 No Jūdas cilts — 6800 vīru, kas bija bruņoti ar lielajiem vairogiem un šķēpiem. 25 No simeoniešiem — 7100 stipru un drosmīgu karavīru.

26 No levītiem — 4600. 27 Jojada+ bija Ārona pēcnācēju+ vadonis, un ar viņu bija 3700 vīru, 28 kā arī Cadoks,+ stiprs un drosmīgs jauneklis, kopā ar 22 vadoņiem no viņa dzimtas.

29 No benjamīniešiem, Saula ciltsbrāļiem,+ — 3000 vīru. Lielākā daļa no viņiem līdz tam bija atbalstījuši Saula dzimtu. 30 No efraimiešiem — 20 800 stipru un drosmīgu karotāju, kas bija ievērojami vīri savās dzimtās.

31 No puses Manases cilts — 18 000 vīru, kas bija izraudzīti, lai dotos iecelt Dāvidu par ķēniņu. 32 No Isašara cilts — 200 vadoņu, kas izprata, kā izraēliešiem šajos apstākļos būtu jārīkojas; tiem bija pakļauti visi viņu ciltsbrāļi. 33 No Zebulona cilts — 50 000 karot spējīgu vīru, kas bija gatavi kaujai un bruņojušies ar visiem kaujas ieročiem; tie piebiedrojās Dāvidam nelokāmā uzticībā. 34 No Naftaļa cilts — 1000 vadoņu ar 37 000 vīru, kas bija bruņoti ar lielajiem vairogiem un šķēpiem. 35 No daniešiem — 28 600 kaujai gatavu vīru. 36 No Ašera cilts — 40 000 karot spējīgu, kaujai gatavu vīru.

37 No rūbeniešiem, gadiešiem un puses Manases cilts, kas dzīvoja viņpus Jordānas,+ — 120 000 ar visiem kaujas ieročiem bruņotu karotāju. 38 Visi šie karavīri, kas bija gatavi stāties kaujas ierindā, ieradās Hebronā, cieši apņēmušies iecelt Dāvidu par ķēniņu pār visu Izraēlu. Arī pārējie izraēlieši vienprātīgi vēlējās, lai Dāvids kļūtu par ķēniņu.+ 39 Viņi palika pie Dāvida trīs dienas un ēda un dzēra, ko viņu brāļi tiem bija sagatavojuši. 40 Arī ļaudis no tuvākās apkaimes un pat no Isašara, Zebulona un Naftaļa zemēm ar ēzeļiem, kamieļiem, mūļiem un vēršiem saveda lielu daudzumu pārtikas. Viņi sagādāja miltus, vīģu un rozīņu plāceņus, vīnu, eļļu, kā arī liellopus un aitas, jo Izraēlā valdīja līksmība.