1. Laiku

13 Apspriedies ar tūkstošu un simtu komandieriem un visiem pārējiem vadoņiem,+ 2 Dāvids sacīja visam izraēliešu pulkam: ”Ja jūs tam piekrītat un ja tas ir patīkami mūsu Dievam Jehovam, tad sūtīsim ziņu pārējiem mūsu tautas brāļiem visos Izraēla apgabalos, kā arī priesteriem un levītiem viņu pilsētās*,+ lai viņi piebiedrojas mums. 3 Vedīsim mūsu Dieva šķirstu+ pie sevis.” (Saula laikā viņi to bija atstājuši novārtā.)+ 4 Ļaudis piekrita, ka tā būtu pareizi darīt. 5 Tad Dāvids sasauca visus izraēliešus — no Ēģiptes upes* līdz Lebo-Hamātai+ —, lai pārvestu Dieva šķirstu no Kirjat-Jeārīmas.+

6 Dāvids ar izraēliešiem devās uz Baalu,+ tas ir, Kirjat-Jeārīmu Jūdā, lai no turienes atvestu Dieva Jehovas šķirstu, kura priekšā tiek piesaukts viņa vārds, — viņš ir Dievs, kas sēž tronī pār* ķerubiem.+ 7 Ielikuši Dieva šķirstu jaunos ratos,+ viņi to aizveda no Abinadaba nama, un Uza un Ahjo vadīja ratus.+ 8 Dāvids un izraēlieši no visas sirds līksmoja Dieva priekšā, dziedādami un spēlēdami arfas, cītaras, tamburīnus,+ cimbalas+ un taures.+ 9 Taču, kad viņi nonāca līdz Kidona kuļamklonam, Uza izstiepa roku un pieturēja šķirstu, jo vērši to gandrīz apgāza. 10 Tad Jehova iedegās dusmās pret Uzu un sodīja viņu, jo viņš bija aizticis šķirstu.+ Tā Uza nomira turpat Dieva priekšā.+ 11 Bet Dāvids sadusmojās* par to, ka Uzu bija skāris Jehovas dusmu izvirdums, un to vietu līdz šim laikam sauc par Perec-Uzu*.

12 Todien Dāvidu pārņēma bailes no Dieva, un viņš teica: ”Kā lai es vedu Dieva šķirstu pie sevis?”+ 13 Tāpēc Dāvids neatveda šķirstu pie sevis uz Dāvida pilsētu, bet lika to aizgādāt uz gātieša Obed-Edoma namu. 14 Dieva šķirsts palika Obed-Edoma namā trīs mēnešus, un Jehova svētīja Obed-Edoma saimi un visu, kas viņam bija.+