2. Laiku
28 Ahasam+ bija divdesmit gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus. Pretēji savam tēvutēvam Dāvidam, viņš nedarīja to, kas ir pareizs Jehovas acīs.+ 2 Viņš staigāja Izraēla ķēniņu pēdās+ un pat izlēja Baala tēlus.+ 3 Viņš dedzināja upurus Ben-Hinnomas ielejā* un pat sadedzināja savus dēlus,+ rīkodamies tikpat pretīgi kā tautas,+ kuras Jehova bija izdzinis, izraēliešiem tuvojoties. 4 Viņš arī ziedoja un dedzināja upurus upurvietās,+ uz pakalniem un zem katra zaļojoša koka.+
5 Tāpēc Dievs Jehova viņu nodeva Aramas* ķēniņa varā,+ un aramieši viņu uzveica, sagrāba daudz gūstekņu un aizveda tos uz Damasku.+ Viņš tika nodots arī Izraēla ķēniņa varā, un tas viņu smagi sakāva. 6 Vienā dienā Pekahs,+ Remaljas dēls, Jūdā nogalināja 120 000 drosmīgu vīru, jo Jūdas ļaudis bija atstājuši Jehovu, savu tēvu Dievu.+ 7 Efraimiešu karotājs Zihrijs nonāvēja ķēniņa dēlu Maasēju, pils pārzini Azrīkāmu un Elkanu, kurš bija otrais vīrs pēc ķēniņa. 8 Pie tam izraēlieši sagūstīja savu tautas brāļu sievas, dēlus un meitas — 200 000 cilvēku —, sagrāba lielu laupījumu un visu salaupīto aizveda uz Samariju.+
9 Bet tur bija kāds Jehovas pravietis, vārdā Odēds. Viņš izgāja pretī karaspēkam, kas atgriezās Samarijā, un sacīja: ”Jehova, jūsu tēvu Dievs, bija sadusmojies uz Jūdas ļaudīm, tāpēc viņš tos nodeva jūsu varā,+ taču jūs tos slaktējāt tādā niknumā, ka tas ir sasniedzis debesis! 10 Un nu jūs gribat Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus padarīt par vergiem un verdzenēm.+ Vai tad arī jūs paši neesat noziegušies pret savu Dievu Jehovu? 11 Tagad uzklausiet mani! Sūtiet atpakaļ savus tautiešus, ko esat saņēmuši gūstā, jo pret jums ir iedegusies Jehovas dusmu kvēle!”
12 Tad daži efraimiešu vadoņi — Azarja, Johānāna dēls, Berehja, Mešillēmota dēls, Jehizkija, Šallūma dēls, un Amāsa, Hadlaja dēls, — nostājās pret tiem, kas atgriezās no kara, 13 un teica: ”Nevediet šurp gūstekņus, citādi mēs būsim vainīgi Jehovas priekšā! Vai gribat padarīt mūsu grēkus un pārkāpumus vēl smagākus? Mūsu vaina jau tāpat ir pietiekami liela, un Dieva dusmas deg pret Izraēlu!” 14 Tad karavīri nodeva gūstekņus un laupījumu+ tautas vadītājiem un visai sapulcētajai tautai. 15 Tika izraudzīti vīri, kas ņēma gūstekņus savā ziņā un no kara laupījuma piešķīra apģērbu visiem, kuriem tā trūka. Viņi tos apģērba un apāva, paēdināja un padzirdīja, iedeva eļļu, ar ko ieziesties, un novārgušos uzsēdināja uz ēzeļiem. Viņi aizveda gūstekņus pie to tautas brāļiem uz palmu pilsētu Jēriku un paši atgriezās Samarijā.
16 Tajā laikā ķēniņš Ahass lūdza palīdzību Asīrijas valdniekiem.+ 17 Edomieši atkal iebruka Jūdas zemē un saņēma gūstekņus. 18 Arī filistieši+ uzbruka Jūdas pilsētām Šefelā+ un Negevā, iekaroja Bēt-Šemešu,+ Ajalonu,+ Gedērotu, kā arī Soho, Timnu+ un Gimzo ar to apkārtējām mazpilsētām un apmetās tur uz dzīvi. 19 Izraēla* ķēniņa Ahasa dēļ Jehova Jūdas ļaudīm lika piedzīvot pazemojumu, jo viņa dēļ tie bija pagrimuši un smagi grēkoja pret Jehovu.
20 Asīrijas valdnieks Tiglatpalasars+ gan ieradās, taču viņš nevis atbalstīja Ahasu, bet sagādāja tam vēl lielāku postu.+ 21 Ahass uzdāvināja Asīrijas valdniekam visu vērtīgo, kas vien bija Jehovas namā, ķēniņa pilī+ un augstmaņu mājās, bet tas viņam nelīdzēja. 22 Šajā grūtajā laikā ķēniņš Ahass vēl vairāk grēkoja pret Jehovu. 23 Viņš nesa upurus Damaskas dieviem,+ kas viņu bija sakāvuši,+ jo viņš sprieda: ”Tā kā Aramas ķēniņu dievi viņiem palīdz, upurēšu šiem dieviem, lai tie palīdzētu arī man.”+ Bet tie kļuva par klupšanas akmeni gan viņam pašam, gan visam Izraēlam. 24 Ahass savāca Dieva nama piederumus un sacirta tos gabalos,+ aizslēdza Jehovas nama durvis+ un Jeruzālemē uz katra stūra sabūvēja sev altārus. 25 Visās Jūdas pilsētās viņš ierīkoja upurvietas, lai dedzinātu upurus citiem dieviem,+ tā sadusmodams savu tēvu Dievu Jehovu.
26 Bet pārējie viņa darbi — viss, ko viņš paveica, — no sākuma līdz beigām ir aprakstīti Jūdas un Izraēla ķēniņu grāmatā.+ 27 Ahass apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Jeruzālemē, bet ne Izraēla ķēniņu kapos.+ Par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Hiskija.