Jesajas
Sēdi zemē, haldiešu meita!
Tevi nekad vairs nesauks par smalku un izlutinātu.
2 Paņem rokas dzirnavas un mal miltus!
Noņem plīvuru,
novelc savu tērpu, atsedz kājas
un brien pāri upēm!
3 Atsegsies tavs kailums,
un visiem būs redzams tavs apkaunojums.
Es atriebšos,+ un neviens man nestāsies ceļā*.
5 Sēdi un klusē!
Lai tevi ieskauj tumsa, haldiešu meita!+
Tevi vairs nesauks par valstu pavēlnieci*.+
7 Tu sacīji: ”Es esmu pavēlniece uz laiku laikiem, uz mūžiem!”+
Tu neapdomāji, kā viss beigsies,
un neliki to pie sirds.
Es nekļūšu par atraitni
un bērnus nezaudēšu.”+
9 Taču tieši tas ar tevi notiks —
pēkšņi, vienā dienā+ tu zaudēsi bērnus un kļūsi par atraitni.
10 Tu juties neapdraudēta savā ļaunumā
un sacīji: ”Neviens mani neredz.”
Bet tavas zināšanas un gudrība tevi ir pievīlušas,
un tu spried: ”Tikai es esmu tāda, citas tādas nav.”
11 Tomēr tevi skars nelaime,
un tev nelīdzēs nekādas burvestības.
Tevi pārsteigs posts — tu no tā nespēsi izbēgt.
Pār tevi pēkšņi nāks iznīcība — neko tādu tu nebūsi pieredzējusi.+
12 Turpini vien vārdot un burties!+
Ar to tu esi ņēmusies jau kopš savas jaunības.
Varbūt tas tev kaut ko dos
un tev izdosies iedvest ļaudīs bailes.
13 Tu esi nomocījusies ar neskaitāmiem padomdevējiem.
Lai nu nāk un tevi glābj tie,
kas pielūdz debesis,* kas vēro zvaigznes,+
kas jaunā mēnesī
tev vēstī nākotni!
14 Tie būs kā salmi,
ko aprij uguns.
Tie nevarēs paglābt no liesmām pat paši sevi.
Tās nebūs kvēlojošas ogles, pie kurām sasildīties,
tā nebūs uguns, pie kuras pasēdēt.
15 Lūk, tā klāsies taviem burvjiem,
ar kuriem tu esi noņēmusies jau kopš jaunības.
Tie aizklīdīs katrs uz savu pusi,
un nebūs neviena, kas tevi paglābtu.+