Ecehiēla

20 Septītā gada piektā mēneša desmitajā dienā daži izraēliešu vecākie ieradās pie manis izjautāt Jehovu un apsēdās manā priekšā. 2 Tad man atskanēja Jehovas vēsts: 3 ”Cilvēka dēls, saki izraēliešu vecākajiem: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Jūs nākat mani izjautāt? Tik tiešām, ka es esmu dzīvs, es uz jūsu jautājumiem neatbildēšu!+ Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””

4 Vai esi gatavs tos tiesāt*? Vai esi gatavs tiesāt, cilvēka dēls? Paziņo tiem, kādas preteklības ir darījuši viņu tēvi!+ 5 Saki, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Kad es izraudzījos Izraēlu,+ es devu zvērestu Jēkaba pēcnācējiem. Es viņiem atklājos Ēģiptē,+ zvērēju viņiem un teicu: ”Es esmu Jehova, jūsu Dievs.” 6 Todien es zvērēju, ka aizvedīšu viņus no Ēģiptes uz zemi, ko esmu tiem izvēlējies, — uz zemi, kur plūst piens un medus,+ skaistāko no visām. 7 Es viņiem pavēlēju: ”Metiet prom preteklības, ko jūs turat sev acu priekšā, neaptraipieties ar pretīgajiem Ēģiptes elkiem!+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs.”+

8 Bet viņi sacēlās pret mani un negribēja man klausīt. Viņi neaizmeta preteklības, kas bija viņu acu priekšā, un neatbrīvojās no pretīgajiem Ēģiptes elkiem.+ Tāpēc es teicu, ka es Ēģiptē izliešu pār viņiem savas dusmas un ļaušu pilnu vaļu savam niknumam. 9 Taču es to neizdarīju sava vārda dēļ, lai tam netiktu sagādāts negods to tautu acīs, starp kurām viņi dzīvoja.+ Šo tautu priekšā es viņiem atklājos, izvezdams viņus no Ēģiptes.+ 10 Tā es viņus izvedu no Ēģiptes un aizvedu uz tuksnesi.+

11 Tad es viņiem devu savus likumus un darīju zināmus savus spriedumus,+ lai ikvienam, kas tos ievērotu, tie dotu dzīvību.+ 12 Es arī liku viņiem ievērot sabatu,+ lai tā būtu zīme starp mani un viņiem+ un lai viņi zinātu, ka es, Jehova, daru viņus svētus.

13 Bet tuksnesī izraēlieši pret mani sacēlās.+ Viņi nepildīja manus likumus un neņēma vērā manus spriedumus, kas dod dzīvību tiem, kuri tos ievēro, un rupji apgānīja manus sabatus, tāpēc es teicu, ka turpat tuksnesī izliešu pār viņiem savas dusmas un viņus iznīcināšu.+ 14 Taču es to neizdarīju sava vārda dēļ, lai tam netiktu sagādāts negods to tautu acīs, kurām redzot es viņus izvedu no Ēģiptes.+ 15 Tuksnesī es zvērēju, ka neievedīšu viņus apsolītajā zemē,+ kur plūst piens un medus,+ skaistākajā no visām zemēm, 16 jo viņi neņēma vērā manus spriedumus, nepildīja manus likumus un apgānīja manus sabatus, tāpēc ka viņu sirds bija pieķērusies viņu pretīgajiem elkiem.+

17 Bet man bija viņu žēl, un es viņus neiznīcināju, neliku viņiem iet bojā tuksnesī. 18 Tur es sacīju viņu dēliem:+ ”Nepildiet savu tēvu likumus+ un nesekojiet viņu paražām, neaptraipieties ar viņu pretīgajiem elkiem! 19 Es esmu Jehova, jūsu Dievs. Paklausiet maniem likumiem, ņemiet vērā un pildiet manus spriedumus.+ 20 Lai jums ir svēti mani sabati+ — tā būs zīme starp mani un jums, lai jūs zinātu, ka es esmu Jehova, jūsu Dievs.”+

21 Bet viņu dēli pret mani sacēlās.+ Tie neklausīja maniem likumiem, neņēma vērā un nepildīja manus spriedumus, kas dod dzīvību tiem, kuri tos ievēro, un apgānīja manus sabatus. Tāpēc es teicu, ka tuksnesī izliešu pār viņiem savas dusmas un ļaušu pilnu vaļu savam niknumam.+ 22 Taču es no tā atturējos,+ es to neizdarīju sava vārda dēļ,+ lai tam netiktu sagādāts negods to tautu acīs, kurām redzot es viņus izvedu no Ēģiptes. 23 Tuksnesī es arī zvērēju, ka izkaisīšu viņus starp citām tautām un izklīdināšu svešās zemēs,+ 24 jo viņi nepildīja manus spriedumus, atmeta manus likumus,+ apgānīja manus sabatus un kalpoja savu tēvu pretīgajiem elkiem.+ 25 Es viņiem ļāvu pildīt likumus, kas nebija labi, un spriedumus, kas viņiem nevarēja dot dzīvību.+ 26 Tāpat es ļāvu, lai viņi, upurēdami ugunī savus pirmdzimtos,+ aptraipītos paši ar saviem upuriem, jo es gribēju, lai viņi pieredzētu postu un atzītu, ka es esmu Jehova.”

27 Tāpēc runā ar izraēliešiem, cilvēka dēls, un saki viņiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Lūk, kā vēl jūsu tēvi mani zaimoja ar savu neuzticību. 28 Es viņus ievedu zemē, ko biju zvērējis viņiem dot.+ Bet, ieraudzījuši visus augstos pakalnus un kuplos kokus,+ viņi tur sāka nest savus upurus un riebīgos ziedojumus, dedzināja upurus par patīkamu smaržu un lēja savus lejamos upurus. 29 Es viņiem jautāju: ”Ko tas nozīmē? Kādēļ jūs ejat uz to upurvietu?”” (To vēl šodien dēvē par Upurvietu.)+

30 Saki izraēliešiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Vai tad jūs neaptraipāties tāpat kā jūsu tēvi, pielūgdami viņu pretīgos elkus*?+ 31 Līdz pat šai dienai jūs aptraipāties, nesdami upurus visiem saviem pretīgajiem elkiem un upurēdami ugunī savus dēlus.+ Un es lai jums ļautu sevi izjautāt, Izraēla ļaudis?+

”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”es neatbildēšu uz jūsu jautājumiem!+ 32 Jūs sakāt: ”Kļūsim kā citas tautas, kā citu zemju ciltis, kas pielūdz koku un akmeni,”+ — bet tas, ko jūs iedomājaties, nekad nenotiks.”

33 ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. ”Es valdīšu pār jums ar stipru un varenu roku, izliedams savas dusmas.+ 34 Ar stipru un varenu roku, izliedams savas dusmas, es jūs aizvedīšu no tautām un sapulcēšu no zemēm, kur esat izkaisīti.+ 35 Es jūs aizvedīšu tautu tuksnesī un tur ar jums tiesāšos aci pret aci.”+

36 ”Kā es Ēģiptes tuksnesī tiesājos ar jūsu tēviem, tā es tiesāšos ar jums,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 37 ”Es jums likšu iet zem gana nūjas+ un pildīt līgumsaistības. 38 Bet tos, kas saceļas un grēko pret mani, es jūsu vidū izskaudīšu+ — es tos gan izvedīšu no zemes, kur tie mājo svešatnē, bet Izraēla zemē tie neatgriezīsies.+ Tad jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!”

39 Lūk, ko Visaugstais Kungs Jehova saka jums, Izraēla ļaudis: ejiet un kalpojiet saviem pretīgajiem elkiem!+ Bet, ja jūs arī turpmāk negribēsiet man klausīt, pienāks laiks, kad jūs vairs nevarēsiet aptraipīt manu svēto vārdu ar saviem upuriem un pretīgajiem elkiem.”+

40 ”Manā svētajā kalnā, Izraēla augstajā kalnā,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”tur man kalpos visi Izraēla ļaudis, visi līdz pēdējam.+ Tur es būšu pret jums labvēlīgs un gaidīšu no jums ziedojumus un vislabākos upurus, visas jūsu svētās veltes.+ 41 Upurdūmu patīkamās smaržas dēļ es jūs pieņemšu ar labvēlību, kad atvedīšu jūs no tautām un sapulcēšu no zemēm, kur esat izkaisīti,+ un tautu acu priekšā es jūsu vidū atklāšu savu svētumu.”+

42 ”Jūs atzīsiet, ka es esmu Jehova,+ kad es pārvedīšu jūs Izraēla zemē+ — tajā zemē, ko biju zvērējis dot jūsu tēviem. 43 Tur jūs atcerēsieties savu rīcību un visus darbus, ar kuriem esat aptraipījušies,+ un jūs pārņems riebums pašiem pret sevi visa tā ļaunā dēļ, ko esat darījuši.+ 44 Jūs atzīsiet, ka es esmu Jehova, kad es sava vārda dēļ rīkošos ar jums šādi,+ nevis tā, kā jūs, Izraēla ļaudis, ar savu nekrietno rīcību un ļaunajiem darbiem esat pelnījuši,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

45 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 46 ”Cilvēka dēls, pagriezies pret dienvidiem un sludini par dienvidiem, pravieto par dienvidu zemes mežu. 47 Saki dienvidu mežam: ”Klausies Jehovas vēsti! Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es tevi aizdedzināšu,+ un uguns aprīs visus tavus kokus — kā zaļos, tā sausos. Uguns liesmas nenodzisīs,+ un no dienvidiem līdz pat ziemeļiem tās apsvilinās ikvienu. 48 Tad visi sapratīs, ka es, Jehova, šo uguni esmu iededzinājis un neviens to nenodzēsīs.”””+

49 Tad es izsaucos: ”Visaugstais Kungs Jehova! Tie par mani saka: ”Viņš vienmēr runā mīklās!””