Habakuka
2 Es stāvēšu savā sargpostenī,+
es nostāšos uz cietokšņa mūra;
es gaidīšu, līdz uzzināšu, ko viņš caur mani sacīs,
un sapratīšu, ko man atbildēt, kad viņš mani rās.
2 Tad Jehova man atbildēja:
”Pieraksti parādību, skaidri uzraksti to uz plāksnēm,+
3 Šai parādībai vēl jāpiepildās noteiktā laikā,
tā steidz īstenoties un nepievils.
4 Paraugies uz lepno —
viņš ir nekrietns pašā savā būtībā.
Bet taisnais dzīvos savas uzticības* dēļ.+
5 Nudien, vīns jauc galvu,
tāpēc augstprātim nekas neizdosies.
Viņš ir rijīgs kā kaps*,
nepiesātināms kā nāve.
Viņš vāc pie sevis visas tautas
un sagrābj visas ciltis.+
6 Vai tās viņu neizzobos dzēlīgos sakāmvārdos, līdzībās un mīklās?+
Tās teiks:
”Bēdas tam, kurš sagrābjas svešu mantu
un krāj sev aizvien lielāku parādu!
Cik ilgi tas vēl tā turpināsies?
7 Vai pēkšņi neieradīsies tavi parādu piedzinēji?
Tie celsies un sāks tevi purināt,
un tu kļūsi tiem par laupījumu.+
8 Tu aplaupīji daudzas tautas,
tāpēc visas atlikušās aplaupīs tevi,+
jo tu izlēji ļaužu asinis,
varmācīgi postīji zemi un pilsētas
un nogalināji to iemītniekus.+
9 Bēdas tam, kas netaisnā ceļā rauš bagātību savai dzimtai*,
lai vītu sev ligzdu augstā vietā
un izglābtos no nelaimes tvēriena!
10 Tavi nekrietnie plāni tavai dzimtai dara kaunu.
Iznīcinādams daudzas tautas, tu grēko pats pret sevi.+
11 Pat akmens sienā kliegs,
un jumta sija tam atsauksies.
12 Bēdas tam, kas pilsētu ceļ ar asinsizliešanu,
kas pilsētu dibina ar netaisnību!
13 Vai tas nav no karapulku Pavēlnieka* Jehovas, ka ļaužu pūliņi pazudīs ugunī
un tautas būs velti izšķiedušas spēkus?+
14 Zemi piepildīs zināšanas par Jehovas diženumu,
gluži kā ūdeņi piepilda jūru.+
15 Bēdas tam, kas pasniedz draugiem dzērienu,
piejaukdams tam niknumu un dusmas, lai viņus piedzirdītu
un redzētu viņu kailumu!
16 Tu piedzīvosi kaunu, nevis godu.
Dzer arī tu, lai visi redz, ka esi neapgraizīts.*
Kauss, kas ir Jehovas labajā rokā, nonāks arī pie tevis,+
un tavu slavu nomainīs apkaunojums.
17 Pār tevi nāks atmaksa par varmācību, kas nodarīta Libānam,
par postu, kas šausmināja meža zvērus,
jo tu izlēji ļaužu asinis,
varmācīgi postīji zemi un pilsētas
un nogalināji to iemītniekus.+
18 Kāds gan labums no izcirsta tēla,
ko darinājis amatnieks?
Kam der izliets tēls, skolotājs, kas māca melus?
Kaut arī veidotājs uz tiem paļaujas,
tie ir bezvērtīgi dievekļi bez valodas.+
19 Bēdas tam, kas koka gabalam saka: ”Atmosties!”
un mēmam akmenim: ”Celies! Māci mūs!”
20 Bet Jehova ir savā svētajā templī.+
Klusē viņa priekšā, visa zeme!””+