Joēla
1 Jehovas vēsts, ko saņēma Joēls*, Petuēla dēls.
2 Klausieties, vecākie,
uzklausiet, visi zemes iedzīvotāji!
Vai kaut kas tāds ir noticis jūsu laikā
vai jūsu tēvutēvu dienās?+
3 Stāstiet to saviem dēliem,
un jūsu dēli lai to stāsta saviem dēliem,
bet viņu dēli — nākamajai paaudzei.
4 Ko atstāja rijīgie siseņi, to aprija nākamie siseņu bari;+
kas palika pāri pēc siseņu bariem, to aprija siseņu kāpuri;
kas palika pāri pēc siseņu kāpuriem, to aprija badīgie siseņi.*+
5 Mostieties, dzērāji,+ un raudiet!
Gaudojiet, visi vīna tempēji,
jo saldais vīns ir atrauts jums no mutes.+
7 Tā ir izpostījusi manus vīnogulājus un manus vīģes kokus pārvērtusi stumbeņos,
mizu tiem plēstin noplēsusi, aizmetusi prom —
balsnī vairs tikai kaili zari.
9 Labības upurus+ un lejamos upurus+ neviens vairs nenes Jehovas namā,
sēro priesteri, Jehovas kalpi.
11 Zemkopji ir izmisuši, vīnkopji gaužas
par kviešiem un miežiem,
jo tīrumos raža ir pagalam,
12 vīnogulāji ir novītuši,
vīģes koki iznīkuši.
13 Apvelciet maisa drānas un sērojiet, priesteri,
vaimanājiet, altāra kalpotāji!+
Ejiet, pārlaidiet nakti maisa drānās, mana Dieva kalpi,
jo labības upuri+ un lejamie upuri+ vairs netiek nesti jūsu Dieva namā.
14 Izsludiniet gavēni, sasauciet svinīgu sapulci!+
Aiciniet vecākos un visus zemes iedzīvotājus
uz jūsu Dieva Jehovas namu+ un lūdziet, lai Jehova jums palīdz.
15 Cik briesmīga būs tā diena!
Jehovas diena ir tuvu,+
tā nesīs postu, kas nāk no Visvarenā!
16 Vai mūsu acu priekšā mums nav atņemta pārtika?
Vai mūsu Dieva namā nav beidzies viss prieks un līksmība?
17 Sažuvuši guļ zem lāpstām sēklas graudi.
Klētis ir tukšas,
šķūņi noplēsti, jo labības vairs nav.
18 Kā lopi sten!
Govis un vērši klīst apkārt, jo tiem nav ganību,
arī aitu ganāmpulki cieš.
19 Tevi, Jehova, es piesaucu,+
jo tuksneša ganības ir izdegušas
un liesmas ir aprijušas visus kokus laukā.
20 Pat zvēri gaida palīdzību no tevis,
jo upes un strauti ir izžuvuši
un uguns ir iznīcinājusi tuksneša ganības.