Habakuka
1 Vēsts, ko parādībā saņēma pravietis Habakuks*.
2 Jehova, cik ilgi vēl es saukšu pēc palīdzības, bet tu neklausīsies?+
Cik ilgi es kliegšu par varmācību, bet tu neglābsi?+
3 Kāpēc tu man liec noskatīties ļaundarībās?
Kāpēc tu paciet apspiešanu?
Kāpēc man jāredz tāds posts un varmācība?
Kāpēc nerimst strīdi un ķildas?
4 Likums ir kļuvis bezspēcīgs,
un taisnība nekad neuzvar.
Ļaundaris gūst virsroku pār taisno,
tāpēc tiesas spriedumi ir netaisni.+
5 ”Raugieties uz tautām un vērojiet!
Skatieties un brīnieties,
jo jūsu dienās notiks kaut kas tāds,
kam jūs neticētu, ja jums to stāstītu.+
6 Lūk, es celšu kājās haldiešus,+
nežēlīgu, nevaldāmu tautu,
kas traucas pāri plašumiem,
lai sagrābtu zemes, kas viņiem nepieder.+
7 Baisi un draudīgi,
tie atzīst tikai paši savu taisnību un varu.+
8 Viņu zirgi ir straujāki par leopardiem,
niknāki par vilkiem naktī.+
9 Viņiem prātā ir vienīgi varmācība,+
viņu pulki — kā brāzmains austrumvējš,+
tie gūstekņus grābj kā smiltis.
10 Tie ņirgājas par ķēniņiem
un smejas par varasvīriem.+
Tie tikai pasmīn par visiem cietokšņiem+ —
uzber valni un tos iekaro.
11 Tad tie traucas tālāk, brāžas pār zemi kā vējš,
bet tie tiks atzīti par vainīgiem,+
12 Vai tu neesi pastāvējis vienmēr, ak, Jehova?+
Mans Dievs, mans Svētais, tu nemirsti*.+
13 Tavas acis ir pārāk tīras, lai skatītu ļaunumu,
tu taču nevari paciest nekrietnību!+
14 Kāpēc tu ļauj, lai ar cilvēkiem apietas kā ar zivīm jūrā,
kā ar jūras radībām, kurām nav valdnieka?
Tāpēc viņš priecājas un līksmo,+
16 tāpēc viņš nes upurus savam zvejas vadam
un dedzina kvēpināmo savam tīklam —
tie taču viņam sagādā treknu kumosu,
un viņa ēdiens ir izmeklēts.
17 Vai viņš tā arī turpinās pildīt un tukšot savu tīklu*?
Vai viņš nemitēsies bez žēlastības iznīcināt tautas?+