18 Sakiet Jūdas ķēniņam, kas jūs ir sūtījis izvaicāt Jehovu, ka Jehova, Izraēla Dievs, par to, ko ķēniņš ir dzirdējis, saka tā: 19 ”Tāpēc, ka tava sirds ir atsaucīga un tu pazemojies+ Jehovas priekšā, dzirdēdams, ko es esmu teicis par šo vietu un tās iedzīvotājiem — ka par tiem šausmināsies un tos uzskatīs par nolādētiem —, un tu saplēsi savas drēbes+ un raudāji manā priekšā, es tevi esmu uzklausījis, saka Jehova.

13 Manase nemitīgi lūdza Dievu, un tas uzklausīja viņa pazemīgo lūgumu. Dievs viņu atveda atpakaļ uz Jeruzālemi un atdeva viņam ķēniņa varu.+ Tad Manase saprata, ka Jehova tiešām ir patiesais Dievs.+

22 Taču tēvs pavēlēja saviem kalpiem: ”Ātri atnesiet vislabāko tērpu un ģērbiet viņam mugurā, velciet viņam gredzenu pirkstā un sandales kājās! 23 Atvediet un nokaujiet nobarotu teļu, un tad ēdīsim un līksmosim, 24 jo šis mans dēls bija miris, bet nu ir atkal dzīvs,+ viņš bija pazudis, bet nu ir atrasts.” Un viņi sāka līksmot.

13 Turpretī nodokļu ievācējs, kas stāvēja tālāk, neuzdrīkstējās pat acis pacelt pret debesīm, bet sita sev pa krūtīm un lūdzās: ”Ak, Dievs, esi žēlīgs pret mani, grēcinieku!”+ 14 Es jums saku: šis cilvēks aizgāja mājās, atzīts par taisnīgāku nekā farizejs,+ jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemots, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.”+