12 Reiz Jēzus sabatā gāja caur labības laukiem. Viņa mācekļi sajutās izsalkuši un sāka plūkt vārpas un ēst graudus.+ 2 To redzēdami, farizeji viņam teica: ”Skaties! Tavi mācekļi dara to, kas sabatā nav atļauts.”+ 3 Viņš tiem atbildēja: ”Vai jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un viņa vīri bija izsalkuši?+ 4 Kā viņš iegāja Dieva namā un viņi ēda Dieva priekšā noliktās maizes*,+ ko nebija atļauts ēst ne viņam, ne viņa vīriem, bet tikai priesteriem?+ 5 Vai jūs bauslībā neesat lasījuši, ka sabata dienās priesteri templī neievēro sabatu, tomēr paliek nevainīgi?+ 6 Bet es jums saku: te ir kaut kas svarīgāks par templi.+ 7 Ja jūs būtu sapratuši, ko nozīmē vārdi: ”Es gribu žēlsirdību,+ nevis upuri,”+ — tad jūs nebūtu nosodījuši nevainīgos, 8 jo Cilvēka dēls ir sabata Kungs.”+

23 Reiz, kad Jēzus sabatā gāja caur labības laukiem, viņa mācekļi sāka pa ceļam plūkt vārpas.+ 24 Tad farizeji viņam teica: ”Paskat! Kāpēc tie dara to, kas sabatā nav atļauts?” 25 Bet viņš tiem atbildēja: ”Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņam pietrūka ēdamā un gan viņš, gan viņa vīri bija izsalkuši?+ 26 Kā viņš, saskaņā ar vēstījumu par virspriesteri Abjatāru,+ iegāja Dieva namā un ēda Dieva priekšā noliktās maizes*, ko nav atļauts ēst nevienam, izņemot priesterus,+ un deva tās arī saviem vīriem?” 27 Pēc tam Jēzus tiem sacīja: ”Sabats ir radies cilvēka dēļ,+ nevis cilvēks — sabata dēļ. 28 Cilvēka dēls ir arī sabata Kungs.”+