2. Korintiešiem
11 Kaut jūs būtu iecietīgi pret nelielu neprātību no manas puses! Bet jūs jau esat iecietīgi pret mani. 2 Es degu par jums Dievam tīkamā dedzībā, jo es jūs esmu apsolījis vienam vīram, Kristum, un gribu jūs atdot viņam kā tikumīgu jaunavu.+ 3 Bet es baidos, ka, tāpat kā čūska ar savu viltību piekrāpa Ievu,+ jūsu prāts varētu tikt sabojāts un novērsts no skaidrības un tīrības, kas pienākas Kristum.+ 4 Jo, ja kāds nāk un sludina citu Jēzu, nevis to, ko sludinājām mēs, vai ja jūs sāk ietekmēt cits gars, nevis tas, ko esat saņēmuši, vai kāds jums sludina citu labo vēsti, nevis to, ko esat pieņēmuši,+ jūs labprāt tādus paciešat. 5 Es uzskatu, ka ne ar ko neesmu sliktāks par jūsu ”dižapustuļiem”.+ 6 Bet, ja arī neesmu izcils runātājs,+ zināšanu gan man netrūkst — to mēs jums skaidri esam apliecinājuši it visā.
7 Jeb vai es būtu grēkojis ar to, ka sludināju jums Dieva labo vēsti, neprasīdams atlīdzību,+ un tā sevi pazemināju, lai jūs tiktu paaugstināti? 8 Es pieņēmu palīdzību no citām draudzēm, var teikt, es tās aplaupīju, lai kalpotu jums.+ 9 Pat tad, kad, būdams pie jums, nonācu trūkumā, es nevienam nekļuvu par nastu, jo par manām vajadzībām dāsni parūpējās brāļi, kas atnāca no Maķedonijas.+ Es darīju visu, lai nekādā ziņā jūs neapgrūtinātu, un darīšu to arī turpmāk.+ 10 Es nepārstāšu ar lepnumu par to runāt+ Ahajas apgabalā — saku to kā Kristus sekotājs. 11 Kāpēc es tā esmu rīkojies? Vai tāpēc, ka es jūs nemīlu? Dievs zina, ka mīlu.
12 Bet es arī turpmāk rīkošos tā, kā esmu rīkojies līdz šim,+ lai tiem, kas meklē iespēju pierādīt, ka viņi ir tādi paši kā mēs, un lielās ar to, ko dara, šādas iespējas nebūtu. 13 Tie ir neīsti apustuļi, viltīgi darboņi, kas izliekas par Kristus apustuļiem.+ 14 Nav jau arī brīnums, jo pats Sātans izliekas par gaismas eņģeli.+ 15 Tāpēc nav nekas neparasts, ka arī viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem. Bet viņu gals būs tāds, kādu viņi ar saviem darbiem ir pelnījuši.+
16 Es saku vēlreiz: neviens lai mani neuzskata par neprātīgu! Bet, ja jūs tā tomēr uzskatāt, tad pieņemiet mani kā neprātīgu, lai arī es varētu mazliet palielīties. 17 Ko es tagad saku, es nesaku, sekodams Kunga paraugam, bet gan kā neprātis, kas pašpārliecināti lielās. 18 Tā kā daudzi lielās ar to, ar ko mēdz lielīties šajā pasaulē,* tad lielīšos arī es. 19 Jūs, ”prātīgie”, taču labprāt paciešat neprātīgos! 20 Jūs jau paciešat ikvienu, kas jūs paverdzina, izputina un aplaupa, ikvienu, kas jums uzkundzējas un sit pa seju.
21 Ar kaunu jāatzīst — mēs, kā redzams, tam esam bijuši par vāju.
Bet, ja jau citi uzdrošinās lielīties, tad uzdrošināšos arī es, kaut varētu likties, ka esmu neprātīgs. 22 Tie ir ebreji? Es arī.+ Tie ir izraēlieši? Es arī. Tie ir Ābrahāma pēcnācēji? Es arī.+ 23 Tie ir Kristus kalpotāji? Es atbildu kā bezprātā: es vēl lielākā mērā. Es esmu darījis vairāk,+ biežāk bijis ieslodzīts,+ esmu neskaitāmas reizes sists un daudzkārt bijis tuvu nāvei.+ 24 Piecas reizes es no jūdiem esmu dabūjis četrdesmit sitienu bez viena,+ 25 trīs reizes esmu pērts ar rīkstēm,+ vienreiz mani nomētāja ar akmeņiem,+ trīs reizes piedzīvoju kuģa katastrofu,+ dienu un nakti pavadīju atklātā jūrā, 26 bieži ceļoju, esmu bijis briesmās upēs, briesmās laupītāju dēļ, briesmās savu tautiešu dēļ,+ briesmās cittautiešu dēļ,+ briesmās pilsētā,+ briesmās tuksnesī, briesmās jūrā, briesmās viltus brāļu vidū, 27 smagā darbā un pūlēs, bieži negulētās naktīs,+ badā un slāpēs,+ bieži bez ēšanas,+ aukstumā un bez pienācīga apģērba.
28 Piedevām vēl ik dienu man nedod mieru raizes par visām draudzēm.+ 29 Ja kāds ir vājš, vai arī es neesmu vājš? Ja kāds tiek paklupināts, vai es neiekaistu dusmās?
30 Ja jālielās, es lielīšos ar to, kas atklāj manu vājumu. 31 Kunga Jēzus Dievs un Tēvs — viņam lai ir slava mūžīgi! — zina, ka es nemeloju. 32 Damaskā ķēniņa Aretas pārvaldnieks lika apsargāt pilsētu, lai mani notvertu, 33 bet caur logu pilsētas mūrī mani grozā nolaida lejā,+ un es no viņa izglābos.