2. Laiku

6 Tad Sālamans teica: ”Jehova, tu sacīji, ka mājosi biezā tumsā.+ 2 Nu es tev esmu uzcēlis diženu namu, mājokli, kur tev dzīvot mūžīgi.”+

3 Pēc tam ķēniņš pagriezās un svētīja visu izraēliešu tautu, bet tauta tikmēr stāvēja kājās.+ 4 Viņš sacīja: ”Slavēts lai ir Jehova, Izraēla Dievs, kas ar savu roku ir īstenojis solījumu, ko viņš ar savu muti ir devis manam tēvam Dāvidam, sacīdams: 5 ”Kopš tās dienas, kad es izvedu savu tautu no Ēģiptes, līdz pat šim laikam es Izraēla cilšu novados nebiju izraudzījies pilsētu, kur uzcelt namu, lai tajā mājotu mans vārds,+ un nebiju izraudzījies nevienu vīru par vadoni savai tautai. 6 Bet tagad es esmu izraudzījies Jeruzālemi,+ lai tur būtu mājvieta manam vārdam, un esmu izraudzījies Dāvidu, lai tas valdītu pār manu tautu Izraēlu.”+ 7 Mans tēvs Dāvids no sirds vēlējās uzcelt namu Jehovas, Izraēla Dieva, vārdam.+ 8 Bet Jehova manam tēvam Dāvidam teica: ”Tu no sirds vēlējies uzcelt namu manam vārdam, un tas ir labi, ka tev sirdī bija šāda vēlēšanās, 9 tomēr tu necelsi šo namu. Tavs dēls, kas tev dzims, būs tas, kurš uzbūvēs namu manam vārdam.”+ 10 Jehova ir izpildījis savu solījumu, un es esmu stājies sava tēva Dāvida vietā un sēžu Izraēla tronī,+ kā Jehova bija apsolījis.+ Es arī esmu uzcēlis namu Jehovas, Izraēla Dieva, vārdam 11 un nolicis tajā šķirstu, kurā atrodas līgums,+ ko Jehova noslēdza ar izraēliešiem.”

12 Tad viņš nostājās pretī Jehovas altārim visas Izraēla tautas priekšā un izstiepa rokas pret debesīm.+ 13 (Sālamans stāvēja uz piecas olektis gara, piecas olektis plata un trīs olektis augsta* vara paaugstinājuma, ko viņš bija uztaisījis un novietojis pagalma+ vidū.) Visas tautas priekšā viņš nometās ceļos, izstiepa rokas pret debesīm+ 14 un teica: ”Jehova, Izraēla Dievs, tāda Dieva kā tu nav ne debesīs, ne uz zemes! Tu pildi līgumu un uzticīgi mīli savus kalpus, kas tev kalpo ar visu savu sirdi.+ 15 Tu esi turējis solījumu, ko tu devi savam kalpam Dāvidam, manam tēvam.+ Ar savu muti tu devi šo solījumu, un ar savu roku tu šodien to esi izpildījis.+ 16 Un tagad, Jehova, Izraēla Dievs, izpildi arī to solījumu, ko tu devi savam kalpam Dāvidam, manam tēvam, kad sacīji: ”Tavā dzimtā vienmēr būs kāds, kas sēdēs Izraēla tronī, ja vien tavi dēli nopietni raudzīsies uz to, kā viņi dzīvo, un pastāvīgi pildīs manus likumus,+ tāpat kā tu to esi darījis.”+ 17 Jehova, Izraēla Dievs, īsteno solījumu, ko tu devi savam kalpam Dāvidam!

18 Bet vai Dievs tiešām dzīvos uz zemes pie cilvēkiem?+ Lūk, debesis, pat debesu debesis tev nav gana plašas+ — kur nu vēl šis nams, ko es esmu uzbūvējis!+ 19 Ņem vērā sava kalpa lūgšanu un pazemīgo lūgumu, Jehova, mans Dievs, uzklausi savu kalpu, kas tevi skaļi piesauc un lūdzas! 20 Lai tavas acis dienu un nakti ir pievērstas šim namam, vietai, par kuru tu teici, ka tur mājos tavs vārds,+ un uzklausi lūgšanu, ko tavs kalps sacīs, pavērsies pret šo vietu. 21 Uzklausi sava kalpa un savas tautas, izraēliešu, lūgšanos, kad tie būs pavērsušies pret šo vietu,+ — sadzirdi to no savas mājvietas, no debesīm,+ sadzirdi un piedod!+

22 Ja kāds tiks apsūdzēts grēkā pret savu tuvāko un tuvākais viņam liks zvērēt*, ka viņš nav vainīgs, un apsūdzētais, kamēr zvērests* ir spēkā, nāks uz šo namu, lai stātos tava altāra priekšā,+ 23 tad sadzirdi no debesīm, rīkojies un tiesā savus kalpus, atmaksādams ļaundarim un likdams viņa nodarījumam nākt pār viņa galvu,+ bet taisno atzīdams par nevainīgu un atalgodams viņu pēc viņa taisnīguma.+

24 Ja ienaidnieki sakaus tavu tautu, izraēliešus, jo tie būs grēkojuši pret tevi,+ un ja tie atgriezīsies pie tevis, godās tavu vārdu,+ piesauks+ un lūgsies tevi šajā namā,+ 25 tad sadzirdi no debesīm,+ piedod savas tautas grēkus un atved izraēliešus atpakaļ zemē, ko tu devi viņiem un viņu tēviem!+

26 Ja debesis būs aizslēgtas un nelīs lietus,+ jo viņi būs grēkojuši pret tevi,+ un viņi lūgs, pavērsušies pret šo vietu, godās tavu vārdu un novērsīsies no saviem grēkiem, jo tu viņiem būsi mācījis pazemību,+ 27 tad sadzirdi no debesīm un piedod savu kalpu izraēliešu, savas tautas, grēkus! Māci viņiem labo ceļu, pa kuru viņiem jāstaigā,+ un sūti lietu+ savai zemei, ko tu savai tautai esi devis īpašumā.

28 Ja pār zemi nāks bads,+ sērgas,+ kveldējošs vējš, labības rūsa+ vai badīgu siseņu bari,+ ja ienaidnieki aplenks kādu no viņu pilsētām+ vai ja viņiem uzbruks kāda cita nelaime vai slimība,+ 29 tad, lai ar kādu lūgšanu+ vai pazemīgu lūgumu,+ izstiepjot savas rokas pret šo namu,+ pie tevis vērstos kāds cilvēks vai visa tava tauta — jo ikviens pats zina savas bēdas un sāpes —,+ 30 sadzirdi no debesīm, savas mājvietas,+ un piedod!+ Atalgo ikvienu pēc visiem viņa darbiem, jo tu pazīsti viņa sirdi — vienīgi tu pazīsti cilvēka sirdi —,+ 31 lai viņi tevi bīstas un staigā tavus ceļus, kamēr vien dzīvo zemē, ko tu devi mūsu tēviem.

32 Tāpat, ja svešzemnieks, kas nepieder pie tavas tautas, pie izraēliešiem, ieradīsies no tālas zemes tava izcilā vārda*+ un tavas stiprās un varenās rokas dēļ, ja viņš atnāks un lūgs, pavērsies pret šo namu,+ 33 tad uzklausi viņu no debesīm, savas mājvietas, un dari visu, ko svešzemnieks tev lūgs, lai visas zemes tautas uzzinātu tavu vārdu+ un bītos tevi, tāpat kā tava tauta, un zinātu, ka šis nams, ko es esmu uzcēlis, ir nosaukts tavā vārdā.

34 Ja tu sūtīsi savus ļaudis karā pret ienaidniekiem, lai kur tas būtu,+ un tie lūgs+ tevi, pavērsušies pret šo pilsētu, ko tu esi izraudzījies, un pret namu, ko es esmu uzcēlis tavam vārdam,+ 35 tad sadzirdi no debesīm viņu lūgšanu un pazemīgo lūgumu un palīdzi viņiem!+

36 Ja viņi grēkos pret tevi — jo nav neviena, kas negrēkotu,+ — un tu dusmosies uz viņiem un nodosi viņus ienaidniekiem, ja tie viņus aizvedīs gūstā uz tālu vai tuvu zemi+ 37 un viņi tajā zemē, uz kuru būs aizvesti gūstā, attapsies, atgriezīsies pie tevis un lūgsies: ”Mēs esam grēkojuši, rīkojušies nekrietni un darījuši ļaunu,”+ — 38 un ja viņi šajā gūsta zemē+ ar visu sirdi un dvēseli* atgriezīsies pie tevis+ un tevi lūgs, pavērsušies pret savu zemi, ko tu devi viņu tēviem, pret pilsētu, ko tu esi izraudzījies,+ un pret namu, ko es esmu uzcēlis tavam vārdam, 39 tad sadzirdi no debesīm, savas mājvietas, viņu lūgšanu un pazemīgo lūgumu, palīdzi viņiem+ un piedod savai tautai, kas ir grēkojusi pret tevi.

40 Lūdzu, mans Dievs, lai tavas acis ir atvērtas un lai tavas ausis ieklausās lūgšanās, kas izskan šajā vietā!+ 41 Un tagad, Dievs Jehova, nāc savā mītnē+ — tu un tavas varenības šķirsts. Lai tavi priesteri, Dievs Jehova, apliecina, ka no tevis nāk glābšana, un lai tavi uzticīgie kalpi priecājas par tavu labestību!+ 42 Dievs Jehova, neatstum savu svaidīto!+ Neaizmirsti savu uzticīgo mīlestību pret savu kalpu Dāvidu!”+