Romiešiem
2 Bet, ja tu tiesā citus, tev nav attaisnojuma, lai kas tu būtu.+ Tiesādams citus, tu nosodi pats sevi, jo tu otru tiesā, bet pats dari to pašu, ko viņš.+ 2 Taču mēs zinām, ka pār tiem, kas tā rīkojas, nāk Dieva spriedums un tas ir taisnīgs*.
3 Vai tiešām tu iedomājies, ka, tiesādams citus, bet pats rīkodamies tāpat kā viņi, varēsi izvairīties no Dieva soda? 4 Vai arī tu nicini Dieva neizmērojamo laipnību,+ lēnprātību*+ un pacietību?+ Vai nesaproti, ka viņš savā laipnībā tevi mudina uz grēku nožēlu*?+ 5 Ar savu stūrgalvību un nevēlēšanos nožēlot grēkus tu krāj pret sevi Dieva dusmas. Viņš tās izlies pār tevi savā dusmu dienā, kad atklāsies viņa taisnīgais spriedums.+ 6 Tad Dievs ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem:+ 7 tiem, kas neatlaidīgi dara labu, tiekdamies pēc slavas, goda un neiznīcības,+ viņš dāvās mūžīgu dzīvi, 8 turpretī tos, kas ir ķildīgi un neklausa patiesībai, bet rīkojas netaisnīgi*, gaida Dieva dusmas un niknums.+ 9 Bēdas un ciešanas piemeklēs katru, kurš dara ļaunu, vispirms jūdus un tad grieķus, 10 bet ikviens, kas dara labu, iemantos slavu, godu un mieru — vispirms jūdi+ un tad grieķi.+ 11 Jo Dieva acīs cilvēka stāvoklim nav nozīmes*.+
12 Visi, kas ir grēkojuši, nepazīdami bauslību, bez bauslības arī ies bojā,+ bet visus, kas ir grēkojuši, būdami pakļauti bauslībai, tiesās pēc bauslības.+ 13 Jo Dievs atzīst par taisniem ne jau tos, kas tikai klausās bauslību, bet gan tos, kas bauslību pilda.+ 14 Ja cittautieši, kas nepazīst bauslību,+ rīkodamies saskaņā ar savu dabu, dara to, ko bauslība prasa, tad viņi apliecina, ka viņos pašos ir likums, pēc kura viņi vadās, lai gan viņi nav pakļauti bauslībai. 15 Viņi parāda, ka bauslības būtība ir ierakstīta viņu sirdī. To apliecina arī viņu sirdsapziņa, un viņu pašu domas viņus vai nu apsūdz, vai attaisno. 16 Saskaņā ar labo vēsti, ko es sludinu, tā tas viss notiks dienā, kad Dievs ar Kristus Jēzus starpniecību spriedīs tiesu par to, ko cilvēki tur slepenībā.+
17 Tu sevi sauc par jūdu+ un paļaujies uz bauslību, tu lepojies ar savu Dievu, 18 zini viņa gribu un saproti, kam ir patiesa vērtība, jo tev ir mācīta bauslība.+ 19 Tu esi pārliecināts, ka esi ceļvedis aklajiem, gaisma tiem, kas ir tumsā, 20 nesaprātīgo audzinātājs, skolotājs bērniem un ka bauslībā tev ir doti zināšanu un patiesības pamati. 21 Tad kāpēc tu, mācīdams citus, nemāci pats sevi?+ Sludinādams: ”Nezodz!”,+ tu pats zodz? 22 Sakot: ”Nepārkāp laulību!”,+ pats pārkāp laulību? Pauzdams riebumu pret elkiem, pats aplaupi tempļus? 23 Ja tu lepojies ar bauslību, kāpēc pats to pārkāp un sagādā negodu Dievam? 24 Kā ir rakstīts: ”Jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots tautu starpā.”+
25 No apgraizīšanas+ ir labums tikai tad, ja tu ievēro bauslību.+ Bet, ja tu pārkāp bauslību, tavai apgraizīšanai nav nozīmes. 26 Savukārt, ja neapgraizītais+ pilda bauslības taisnīgās prasības, vai tad Dievs neuzskatīs, ka tas, kaut arī neapgraizīts, ir pielīdzināms apgraizītajam?+ 27 Tāpēc neapgraizītais, pildīdams bauslību, tiesās tevi, jo tu pārkāp bauslību, lai gan tev ir doti tās likumi un tu esi apgraizīts. 28 Ne jau tas ir jūds, kas tāds ir ārēji,+ un ne jau tā ir apgraizīšana, kas ir ārēja, miesā.+ 29 Īsts jūds ir tas, kurš tāds ir iekšēji+ un kuram apgraizīšana ir sirdī,+ veikta nevis pēc rakstītiem likumiem, bet ar Dieva garu.+ Tāds saņem uzslavu nevis no cilvēkiem, bet no Dieva.+