Jesajas
46 Bels saliecas,+ Nebo sakņūp.
To tēli ir uzkrauti nastu nesējiem dzīvniekiem+
un smagi nospiež pagurušos lopus.
3 ”Uzklausiet mani, Jēkaba pēcnācēji, visi atlikušie no Izraēla tautas!+
Es esmu gādājis par jums jau kopš dzimšanas, nesis jūs, kopš pametāt mātes klēpi.+
4 Līdz pat jūsu vecumdienām es palikšu tas pats,+
es jūs atbalstīšu arī tad, kad būsiet kļuvuši sirmi.
Tāpat kā līdz šim, es jūs nesīšu, atbalstīšu un glābšu.+
5 Kam jūs mani pielīdzināsiet? Kas būtu tāds kā es?+
Vai ir kāds, kas būtu man līdzīgs?+
6 Ļaudis izber no maka zeltu
un nosver sudrabu.
Viņi nolīgst zeltkali, kas darina no tā dievu.+
Tad viņi metas zemē un to pielūdz.+
Tas nekustas ne no vietas.+
Viņi tam lūdzas, bet tas neatbild —
nevienu tas nevar izglābt no nelaimes.+
8 Pieminiet to visu un smelieties drosmi!
Lieciet to pie sirds, pārkāpēji!
9 Atcerieties, kas noticis senlaikos!
Es esmu Dievs, un nav neviena cita,
es esmu Dievs, un nav neviena, kas man līdzinātos.+
Kā esmu teicis, tā notiks,
ko esmu nolēmis, to paveikšu.+
12 Klausieties, stūrgalvji,
jūs, kas esat tālu no taisnīguma!
13 Brīdis, kad es izpaudīšu savu taisnīgumu, tuvojas,
tas vairs nav tālu!
Glābiņš neaizkavēsies!+
Es sagādāšu glābšanu Cionai un ietērpšu savā krāšņumā Izraēlu.”+