11. NODAĻA
”Laulība lai ir visiem godā”
”Priecājies par savu sev jau jaunībā izraudzīto sievu!” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 5:18.)
1., 2. Par ko stāstīts tālāk, un kāpēc šis jautājums ir aktuāls?
VAI jūs esat precējies? Ja esat, vai laulības dzīve jums sagādā prieku, vai arī jūs sastopaties ar nopietnām problēmām? Vai jūs ar dzīvesbiedru esat attālinājušies viens no otra? Vai laulības dzīve jums ir kļuvusi par nastu? Ja tā ir noticis, jums droši vien ir skumji, ka attiecībās ar vīru vai sievu, kuras kādreiz bija tuvas un sirsnīgas, ir iestājies atsalums. Kristieši, protams, vēlas, lai viņu laulība nestu godu Jehovam — Dievam, ko viņi mīl. Tāpēc grūtības, kas rodas laulībā, sagādā daudz raižu un sirdssāpju. Tomēr nevajadzētu secināt, ka situācija ir bezcerīga.
2 Precētu kristiešu vidū ir tādi, kuru laulība kādreiz ir bijusi tuvu izjukšanai, bet kuriem ir izdevies atkal izveidot sirsnīgas attiecības. Lai kādas būtu problēmas, laulību ir iespējams padarīt laimīgāku, un tālāk ir stāstīts, kā to panākt.
KĀ TUVOTIES DIEVAM UN DZĪVESBIEDRAM
3., 4. Kāpēc dzīvesbiedru attiecības uzlabojas, ja viņi cenšas tuvoties Dievam? Paskaidrojiet ar piemēru.
3 Dzīvesbiedri var tuvoties viens otram, ja viņi cenšas tuvoties Dievam. Kāpēc tā ir? Iztēlosimies kalnu, kas pie pamatnes ir plats un sašaurinās virzienā uz augšu. Kalna piekājē ziemeļu pusē stāv vīrietis, bet dienvidu nogāzes malā stāv sieviete. Tad viņi abi sāk kāpt kalnā. Kāpiena sākumā viņus šķir liels attālums, bet, jo tuvāk viņi ir virsotnei, jo mazāks šis attālums kļūst. Par ko šis piemērs liek domāt?
4 Mūsu pūles visiem spēkiem kalpot Jehovam var salīdzināt ar piepūli, ko prasa uzkāpšana kalnā. Tā kā mēs mīlam Jehovu, mēs jau cenšamies kāpt šajā ”kalnā”. Taču tad, ja mūsu attiecības ar dzīvesbiedru nav labas, mēs it kā kāpjam kalnā katrs no savas puses. Kas notiek, kāpienam turpinoties? Sākumā mēs esam ļoti tālu viens no otra, bet, jo vairāk mēs cenšamies tuvoties Dievam jeb ”kāpt augstāk”, jo tuvāk mēs nokļūstam arī dzīvesbiedram. Tātad tuvošanās Dievam ir galvenais faktors, kas palīdz tuvoties dzīvesbiedram. Bet kas tieši būtu jādara?
Ja vīrs un sieva liek lietā Bībeles padomus, viņi var stiprināt savu laulību
5. a) Ko ir būtiski darīt, lai tuvotos Jehovam un dzīvesbiedram? b) Kāds ir Jehovas viedoklis par laulību?
5 Ir būtiski, lai gan vīrs, gan sieva ņemtu vērā padomus, kas par laulības dzīvi doti Dieva Rakstos. (Psalms 25:4; Jesajas 48:17, 18.) Vienu šādu padomu deva apustulis Pāvils, kas rakstīja: ”Laulība lai ir visiem godā.” (Ebrejiem 13:4.) Ko šie vārdi nozīmē? Vārds ”godā” norāda uz cieņas pilnu attieksmi pret kaut ko dārgu un vērtīgu. Tieši tāds ir Jehovas viedoklis par laulību — viņš to uzskata par ļoti vērtīgu.
KĀ LAULĪBĀ PALĪDZ MĪLESTĪBA PRET JEHOVU
6. Ko par Pāvila doto padomu liecina konteksts, un kāpēc tas jāpatur prātā?
6 Protams, precēti Dieva kalpi jau zina, ka laulība ir vērtīga un svēta, jo to ir iedibinājis pats Jehova. (Mateja 19:4—6.) Tomēr, ja dzīvesbiedru attiecībās ir nopietnas problēmas, ar zināšanām par to, ka laulība jātur godā, var nepietikt, lai viņi izturētos viens pret otru ar mīlestību un cieņu. Kas vēl ir vajadzīgs? Paskatīsimies vēlreiz, ko Pāvils rakstīja par laulību. Viņš neteica: ”Laulība ir godā.” Pāvila vārdi bija: ”Laulība lai ir visiem godā,” — tātad tas bija pamudinājums, nevis vienkārši atziņa.a Paturot to prātā, mums būs vieglāk rast sevī spēkus izturēties pret dzīvesbiedru ar cieņu. Kāpēc tā var teikt?
7. a) Kādiem Bībelē atrodamiem norādījumiem mēs paklausām, un kāpēc? b) Ko mēs iegūstam, būdami paklausīgi?
7 Padomāsim par to, kāda ir mūsu attieksme pret citiem norādījumiem, kas ir atrodami Bībelē, piemēram, pret uzdevumu gatavot mācekļus un aicinājumu pulcēties kopā, lai pielūgtu Jehovu. (Mateja 28:19; Ebrejiem 10:24, 25.) Paklausīt šiem norādījumiem dažkārt nebūt nav viegli. Cilvēki, kam mēs sludinām, bieži vien ir noskaņoti negatīvi, un darbā mēs varbūt nogurstam tik ļoti, ka ir jāpiespiežas, lai apmeklētu kristiešu sapulces. Tomēr mēs nepārstājam sludināt vēsti par Dieva Valstību un iet uz sapulcēm. Neviens, pat Sātans, nevar panākt, lai mēs rīkotos pretēji, jo mēs no sirds mīlam Jehovu un tāpēc turam viņa baušļus. (1. Jāņa 5:3.) Ko mēs iegūstam, to darot? Sludināšana un sapulču apmeklēšana ļauj izjust iekšēju mieru un patiesu prieku, jo mēs zinām, ka pildām Dieva gribu, un tā mēs gūstam jaunus spēkus. (Nehemijas 8:10.) Ko no tā visa var secināt?
8., 9. a) Kas mūs var pamudināt turēt laulību godā, un kāpēc tā ir? b) Kā ir iespējams turēt laulību godā?
8 Tāpat kā mīlestība pret Dievu mums liek sludināt un apmeklēt sapulces, lai kādi būtu šķēršļi, šī mīlestība mūs var pamudināt arī rīkoties saskaņā ar vārdiem ”laulība lai ir visiem godā”, pat ja tas ir grūti izdarāms. (Ebrejiem 13:4; Psalms 18:30; Salamans Mācītājs 5:3.) Dievs augstu vērtē pūles, ko ieguldām sludināšanā un sapulču apmeklēšanā, un mēs varam nešaubīties, ka viņam nepaliks nepamanīti arī mūsu centieni turēt godā laulību un ka viņš mūs atbalstīs. (1. Tesaloniķiešiem 1:3; Ebrejiem 6:10.)
9 Kā ir iespējams turēt laulību godā? Ir jāvairās no rīcības, kas varētu kaitēt laulībai, kā arī jācenšas stiprināt laulības saites.
VAIRĪTIES NO VĀRDIEM UN DARBIEM, KAS GRAUJ LAULĪBU
10., 11. a) Kāda rīcība grauj laulību? b) Kāds jautājums būtu jāpārrunā ar savu dzīvesbiedru?
10 Kāda precēta kristiete reiz sacīja: ”Es lūdzu Jehovam spēku, lai varētu izturēt.” Kas viņai bija jāiztur? Viņa paskaidroja: ”Vīrs mani sit ar vārdiem. Zilumi no tā nepaliek, bet brūces, ko rada pastāvīgās dzēlības: ”Tu man esi kā akmens kaklā!”, ”Tu esi nekam nederīga sieva!” — smeldz ne mazāk.” Šī kristiete pieminēja ļoti nopietnu problēmu — aizskarošu runu laulībā.
11 Ir skumji, ja precēti kristieši saka viens otram ļaunus vārdus, kas atstāj grūti dziedējamas emocionālas brūces. Laulība, kurā skan pārmetumi un apvainojumi, noteikti nav godājama. Kāda situācija ir mūsu laulībā? Viens veids, kā to uzzināt, ir pazemīgi pajautāt dzīvesbiedram, kā viņu ietekmē tas, ko mēs sakām. Ja noskaidrojas, ka ar savu runas veidu mēs bieži aizskaram savu vīru vai sievu, mums jābūt gataviem kaut ko mainīt. (Galatiešiem 5:15; Efeziešiem 4:31.)
12. Kādā situācijā Dievs varētu uzskatīt kalpošanu par veltīgu?
12 Mums skaidri jāapzinās, ka tas, kā mēs runājam ar dzīvesbiedru, ietekmē mūsu attiecības ar Jehovu. Bībelē ir rakstīts: ”Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta.” (Jēkaba 1:26.) Mūsu runas veids nav nošķirams no kalpošanas Dievam. Bībelē nav pausts viedoklis, ka ir vienalga, kā cilvēks izturas mājās, galvenais, lai tikai viņš kaut ko darītu kalpošanā. Mēs nedrīkstam sevi mānīt — šis ir nopietns jautājums. (1. Pētera 3:7.) Iespējams, kādam kristietim piemīt labas spējas un viņš ir dedzīgs kalpošanā, bet, ja viņš tīšuprāt aizskar dzīvesbiedru ar vārdiem, tad viņš negodā laulību un viņa kalpošanu Dievs var uzskatīt par veltīgu.
13. Kā kristietis ar savu rīcību varētu sāpināt dzīvesbiedru?
13 Vīram un sievai jāuzmanās, lai nesāpinātu dzīvesbiedru arī netieši. Minēsim divus piemērus: kristiete, kas viena audzina bērnus, bieži zvana kādam precētam kristietim no draudzes, lai lūgtu padomu, un viņi ilgi sarunājas; neprecēts kristietis katru nedēļu daudz laika pavada, sludinot kopā ar kādu precētu māsu. Abiem precētajiem kristiešiem droši vien ir vislabākie nolūki, taču jājautā — kā jūtas viņu dzīvesbiedri? Kāda kristiete, kas bija līdzīgā situācijā, sacīja: ”Man ir ļoti sāpīgi redzēt, ka vīrs velta tik daudz laika un uzmanības citai māsai draudzē. Tas man liek justies otršķirīgai.”
14. a) Kāds pienākums ir precētiem cilvēkiem, kā izriet no 1. Mozus 2:24? b) Par kādu jautājumu mums būtu jāpadomā?
14 Ir pilnīgi saprotams, ka šī kristiete un citi, kas ir pieredzējuši kaut ko līdzīgu, jūtas sāpināti. Viņu dzīvesbiedri atstāj bez ievērības būtisku Dieva noteiktu principu, kas attiecas uz precētiem cilvēkiem: ”Vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai.” (1. Mozus 2:24.) Protams, arī pēc kāzām kristiešiem jāgodā savi vecāki, taču Dievs vēlas, lai galveno uzmanību viņi pievērstu dzīvesbiedram. Tāpat ir ar ticības biedriem: kristieši viņus no sirds mīl, bet pirmām kārtām viņiem jārūpējas par dzīvesbiedru. Tāpēc, ja precēts kristietis pavada pārāk daudz laika kopā ar ticības biedriem vai veido ar tiem pārāk tuvas attiecības — īpaši ar pretējā dzimuma pārstāvjiem —, viņš rada spriedzi savā laulībā. Vai kaut kas tāds nav noticis ar mums? Padomāsim par šādu jautājumu: vai es veltu savai sievai vai vīram pietiekami daudz laika un uzmanības un pietiekami bieži apliecinu savu mīlestību?
15. Kā no Mateja 5:28 var redzēt, kāpēc precēti kristieši nedrīkst pievērst pārmērīgu uzmanību kādam no pretējā dzimuma?
15 Turklāt precēti kristieši, kuri pievērš pārmērīgi lielu uzmanību kādam pretējā dzimuma pārstāvim, kas nav viņu dzīvesbiedrs, nostājas uz bīstama ceļa. Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad precētiem kristiešiem rodas jūtas pret cilvēku, ar ko viņiem ir izveidojušās pārāk tuvas attiecības. (Mateja 5:28.) Nākamais solis mēdz būt rīcība, kas vēl vairāk grauj laulību. Apskatīsim, ko par šo jautājumu rakstīja apustulis Pāvils.
”LAULĪBAS GULTA NEAPTRAIPĪTA”
16. Ko Pāvils rakstīja par laulību?
16 Uzreiz pēc vārdiem ”laulība lai ir visiem godā” Pāvils rakstīja: ”Laulības gulta [lai ir] neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.” (Ebrejiem 13:4.) Ar ”laulības gultu” šajā pantā ir domātas dzimumattiecības, un ”neaptraipītas” jeb morāli tīras tās ir vienīgi laulībā. Kristieši paklausa Dieva iedvesmotajam padomam: ”Priecājies par savu sev jau jaunībā izraudzīto sievu!” (Salamana Pamācības 5:18.)
17. a) Kāpēc pasaulē izplatītais viedoklis par laulības pārkāpšanu nedrīkst ietekmēt kristiešu viedokli? b) Kā mēs varam sekot Ījaba piemēram?
17 Stādamies dzimumattiecībās ar kādu, kas nav viņa dzīvesbiedrs, cilvēks parāda pilnīgu necieņu pret Dieva noteiktajiem morāles likumiem. Tiesa, mūsdienās laulības pārkāpšanu daudzi uzskata par pieņemamu rīcību, taču kristiešu viedokli par laulības pārkāpšanu nedrīkst ietekmēt citu cilvēku priekšstati. Mēs apzināmies, ka neatkarīgi no tā, ko domā cilvēki, ”netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs”. (Ebrejiem 10:31; 12:29.) Tāpēc patiesie kristieši uz šo jautājumu raugās tāpat kā Jehova. (Romiešiem 12:9.) Atcerēsimies, ka patriarhs Ījabs teica: ”Es ar savām acīm esmu slēdzis ciešu norunu.” (Ījaba 31:1.) Lai izvairītos no jebkā, kas varētu būt solis laulības pārkāpšanas virzienā, patiesie kristieši seko tam, uz ko ir vērstas viņu acis, un nekad ar ilgām neskatās uz pretējā dzimuma pārstāvi, kas nav viņu dzīvesbiedrs. (Skat. pielikumu ”Bībeles viedoklis par šķiršanos un dzīvošanu atsevišķi”.)
18. a) Cik nopietns nodarījums, pēc Jehovas domām, ir laulības pārkāpšana? b) Kāda līdzība pastāv starp laulības pārkāpšanu un elkdievību?
18 Cik nopietns nodarījums, pēc Jehovas domām, ir laulības pārkāpšana? To palīdz saprast Mozus bauslībā ietvertās normas. Izraēlā par laulības pārkāpšanu un elkdievību bija paredzēts nāvessods. (3. Mozus 20:2, 10.) Kas padarīja abus šos pārkāpumus līdzīgus? Izraēlietis, kas pielūdza elku, pārkāpa derību ar Jehovu, savukārt izraēlietis, kas pārkāpa laulību, lauza dzīvesbiedram doto solījumu. Kā viens, tā otrs rīkojās nodevīgi. (2. Mozus 19:5, 6; 5. Mozus 5:9; Maleahija 2:14.) Tāpēc abi bija vainīgi Jehovas — uzticīgā Dieva — priekšā. (Psalms 33:4.)
19. Kas var stiprināt mūsu apņēmību nepārkāpt laulību, un kāpēc tā ir?
19 Protams, kristieši nav pakļauti Mozus bauslībai. Tomēr, zinot, ka senajā Izraēlā par laulības pārkāpšanu bija paredzēts bargs sods, kristieši var stiprināt savu apņēmību izvairīties no šādas rīcības. Padomāsim par šādu salīdzinājumu: vai mēs būtu ar mieru iet baznīcā, mesties ceļos un teikt lūgšanu svētbildes priekšā? Mēs to nekādā ziņā nedarītu! Bet vai mums rastos kārdinājums tomēr tā rīkoties, ja kāds mums piedāvātu lielu naudas summu? Nē, nekas tāds mums nenāktu ne prātā — kristiešiem riebumu izraisa jau pati doma, ka viņi varētu nodot Jehovu, pielūdzot elkus. Tieši tāpat kristieši nedrīkst pat pieļaut domu, ka viņi varētu nodot Dievu Jehovu un savu dzīvesbiedru, pārkāpjot laulību, lai ar kādiem kārdinājumiem to darīt viņi sastaptos. (Psalms 51:3, 6; Kolosiešiem 3:5.) Mums stingri jāapņemas nedarīt neko tādu, kas liktu Sātanam priecāties, bet apkaunotu Jehovu un laulības svētumu.
KĀ STIPRINĀT ATTIECĪBAS LAULĪBĀ
20. Kas dažkārt var notikt laulībā? Paskaidrojiet ar piemēru.
20 Ir skaidrs, ka mums jāvairās no rīcības, kas dara negodu laulībai. Bet kā vairot cieņu pret vīru vai sievu? Laulību varētu salīdzināt ar namu, bet laipnus vārdus, apdomīgu rīcību un citas cieņas izpausmes — ar dekoratīviem elementiem, kas padara māju skaistāku. Ja vīrs un sieva ir izveidojuši tuvas attiecības, viņu laulība ir kā skaisti izrotāta māja, kurā ir patīkami un jauki atrasties. Bet, ja dzīvesbiedru attiecības kļūst vēsākas, rotājumi pakāpeniski pazūd un laulība kļūst līdzīga nemīlīgai mājai, kurā nav nekā skaista. Tā kā mēs vēlamies ievērot Dieva norādījumu ”laulība lai ir visiem godā”, mums kaut kas jādara lietas labā. To, kas ir dārgs un godājams, noteikti ir vērts labot. Bet kā to izdarīt? Dieva Rakstos ir teikts: ”Kam gudrība, tas uzceļ namu, kam saprašana, tas to nostiprina, kam zināšana, tam istabas pilnas dārgām un tīkamām mantām!” (Salamana Pamācības 24:3, 4, VDP.) Noskaidrosim, kā šos vārdus var attiecināt uz laulību.
21. Kā var pakāpeniski stiprināt laulību? (Skat. arī ”Kā uzlabot attiecības laulībā?”.)
21 Pie ”dārgām.. mantām”, kas pilda laimīgas ģimenes namu, pieder īsta mīlestība, dievbijība un stipra ticība. (Salamana Pamācības 15:16, 17; 1. Pētera 1:7.) Šīs īpašības stiprina laulību. Der pievērst uzmanību, ka, saskaņā ar citēto sakāmvārdu, pilnas istabas ar dārgām mantām ir tam, ”kam zināšana”. Ja zināšanas, kas ir iegūtas no Bībeles, tiek liktas lietā, tās spēj pārveidot cilvēku domāšanu un atjaunot viņu mīlestību vienam pret otru. (Romiešiem 12:2; Filipiešiem 1:9.) Tāpēc ik reizi, kad vīrs un sieva pavada laiku kopā un mierīgi apspriež domas no Bībeles, piemēram, lasa dienas pantu vai uz Bībeli balstītu rakstu par laulību žurnālā Sargtornis vai Atmostieties!, viņi it kā apskata brīnišķīgus rotājumus, kas var padarīt viņu namu skaistāku. Ja mīlestība pret Jehovu viņus pamudina savā ģimenes dzīvē ņemt vērā izlasītos padomus, viņi it kā ienes šos rotājumus iekšā ”istabās”. Tā ir iespējams pamazām atjaunot kaut ko no sirsnības un siltuma, kas kādreiz valdīja viņu laulībā.
22. Kādu gandarījumu var gūt, cenšoties stiprināt laulību?
22 Protams, ir vajadzīgs daudz laika un pūļu, lai atkal ”izrotātu” savu namu. Bet, ja to darīsim, patiesu gandarījumu mums sagādās apziņa, ka paklausām Bībelē lasāmajiem vārdiem: ”Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” (Romiešiem 12:10; Psalms 147:11.) Vissvarīgākais ir tas, ka centieni turēt laulību godā palīdz palikt Dieva mīlestībā.
a Konteksts liecina, ka Pāvils izteica vairākus pamudinājumus, un padoms, ko viņš deva par laulību, ir viens no tiem. (Ebrejiem 13:1—5.)