Vērsdamies pie saviem mācekļiem, Jēzus saka: ”Svētīgi jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība! Svētīgi jūs, kas tagad izsalkuši, jo jūs būsit paēduši! Svētīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesities! Svētīgi jūs esat, kad cilvēki jūs nīst.. Priecājieties viņā dienā un dejiet, jo jūsu alga ir liela debesīs.”

Runādams par laimi, Jēzus nedomā par tādu prieku vai līksmi, kas rodas, kad cilvēks uzjautrinās. Patiesa laime ir dziļāka, tā ir saistīta ar apmierinājumu, ar gandarījuma un dzīves piepildījuma sajūtu.

Ko Jēzus ar to vēlas pateikt? Kāpēc bagātība, vieglprātīga dzīšanās pēc baudām un cilvēku uzslavas izraisa bēdas? Tāpēc, ka tad, ja cilvēkam tas viss ir ļoti dārgs, no viņa dzīves tiek izslēgta kalpošana Dievam, kas ir vienīgais patiesās laimes avots. Tāpat Jēzus nevēlējās teikt, ka pati nabadzība, izsalkums un bēdas dara cilvēku laimīgu. Tomēr bieži vien cilvēki, kas dzīvo sliktākos apstākļos, atsaucas uz Jēzus mācībām un tā saņem svētību — patiesu laimi.