Staigāsim ar Dievu, domājot par mūžību
”Mēs lai staigājam tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā mūžīgi mūžam!” (MIHAS 4:5)
1. Kāpēc Jehovu var saukt par mūžības Ķēniņu?
DIEVAM JEHOVAM nav sākuma. Bībelē viņš tiek attēlots kā ”cienīgs sirmgalvis”, kura vecums iesniedzas bezgalīgā pagātnē. (Daniēla 7:9, 13.) Jehova dzīvos mūžīgi arī nākotnē. Vienīgi viņš ir ”mūžības Ķēniņš”. (Atklāsmes 10:6; 15:3, JD.) Tūkstoš gadi viņa priekšā ir ”kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze”. (Psalms 90:4.)
2. a) Ko Dievs ir paredzējis paklausīgajiem cilvēkiem? b) Ar ko mums visvairāk jāsaista savas cerības un nākotnes plāni?
2 Tā kā Dzīvības Devējs ir mūžīgs, viņš pirmajiem cilvēkiem, Ādamam un Ievai, varēja piedāvāt iespēju dzīvot mūžīgi paradīzē. Nepaklausības dēļ Ādams zaudēja tiesības dzīvot mūžīgi, un viņa pēcnācēji mantoja no viņa grēku un nāvi. (Romiešiem 5:12.) Tomēr Ādama dumpis neizjauca Dieva nodomu. Jehova joprojām vēlas, lai viņam paklausīgie cilvēki dzīvotu mūžīgi, un viņš noteikti īstenos savu nodomu. (Jesajas 55:11.) Tāpēc ir pilnīgi pareizi, ka mēs savas cerības un plānus saistām ar mūžīgu kalpošanu Jehovam. Mums ir jāpatur prātā ”Jehovas diena”, taču ir būtiski neaizmirst arī to, ka mūsu mērķis ir kalpot viņam mūžīgi. (2. Pētera 3:12, NW.)
Jehova rīkojas viņa paša noteiktā laikā
3. Kā mēs zinām, ka Jehovas nodomu īstenošanai ir ”noteikts laiks”?
3 Cilvēki, kas staigā ar Dievu, ļoti vēlas, lai īstenotos viņa griba. Mēs zinām, ka Jehova visam nosaka savu laiku, un esam pārliecināti, ka viņš vienmēr īsteno savus nodomus. Piemēram, ”kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu”. (Galatiešiem 4:4.) Apustulim Jānim tika pavēstīts, ka ir kāds ”noliktais laiks”, kad jāpiepildās visam, ko viņš redzēja pravietiskās parādībās. (Atklāsmes 1:1—3.) Arī mirušo tiesāšanai ir noteikts savs laiks. (Atklāsmes 11:18.) Vairāk nekā pirms 1900 gadiem apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, teica, ka Dievs ”nolicis dienu, kuŗā viņš pasauli taisnīgi tiesās”. (Apustuļu darbi 17:31.)
4. Kā mēs zinām, ka Jehova vēlas darīt galu šai ļaunajai sistēmai?
4 Jehova darīs galu pašreizējai ļaunajai sistēmai, jo mūsdienu pasaulē viņa vārds tiek nonievāts. Ļaunu cilvēku ir arvien vairāk. (Psalms 92:8.) Ar saviem vārdiem un rīcību šādi cilvēki apvaino Dievu, un viņam ir sāpīgi redzēt, kā tiek paļāti un vajāti viņa kalpi. (Cakarijas 2:12.) Ir saprotams, kāpēc Jehova ir nolēmis pavisam drīz iznīcināt visu Sātana organizāciju. Dievs ir precīzi noteicis, kad tas notiks, un Bībeles pravietojumu piepildīšanās skaidri parāda, ka mēs dzīvojam ”pēdējā beigu laikā”. (Daniēla 12:4.) Drīz viņš sāks rīkoties, lai svētības saņemtu visi, kas viņu mīl.
5. Ko Lats un Habakuks domāja par apstākļiem, kādos viņiem bija jādzīvo?
5 Jehovas kalpi senatnē ļoti vēlējās redzēt, kā tiks darīts gals ļaunumam. Taisnīgajam Latam ”bezdievju netiklā dzīve sagādāja ciešanas”. (2. Pētera 2:7.) Pravietis Habakuks, kas bija noskumis par apstākļiem, kādos viņam jādzīvo, jautāja: ”Cik ilgi, Kungs, es lai saucu pēc palīdzības, un Tu to nedzirdi? Cik ilgi lai tavās ausīs atskan mani saucieni par varmācību, un Tu nesniedz palīdzību? Kādēļ Tu man liec redzēt pārestību, kas kādam tiek nodarīta, un kādēļ Tu liec man noskatīties mokās? Laupīšanas un noziegumi notiek man acu priekšā, rodas asas domstarpības, un uzliesmo naids!” (Habakuka 1:2, 3.)
6. Ko Jehova teica, atbildēdams uz Habakuka lūgšanu, un ko mēs uzzinām no šiem vārdiem?
6 Jehova atbildēja Habakukam: ”Šis pravietiskais skatījums īstenosies noteiktā laikā, un tā īstenošanās steidzīgi tuvojas un pat ja tā piepildīšanās novilcinātos, tad tomēr stipri būs uz to cerēt un paļauties, jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.” (Habakuka 2:3.) Tātad Dievs paziņoja, ka viņš ”noteiktā laikā” rīkosies. Lai gan varētu likties, ka Jehova kavējas, viņš noteikti īstenos savu nodomu. (2. Pētera 3:9.)
Kalposim ar neatslābstošu dedzību
7. Kā Jēzus kalpoja Dievam, kaut gan viņš nezināja precīzu Jehovas dienas sākšanās laiku?
7 Vai zināt konkrētu laiku, kad Jehova īstenos savus nodomus, ir obligāts priekšnosacījums dedzīgai kalpošanai? Nē, nav. To apliecina vairāki piemēri. Jēzus ļoti gaidīja laiku, kad Dieva prāts notiks kā debesīs, tā arī virs zemes. Kristus mācīja savus sekotājus lūgt: ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds. Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:9, 10.) Jēzus zināja, ka Dievs atbildēs uz šo lūgšanu, taču viņš nezināja, kad tieši tas notiks. Izcilajā pravietojumā par šīs sistēmas galu viņš teica: ”Dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.” (Mateja 24:36.) Tā kā Jēzus Kristus ir galvenā persona Dieva nodomu īstenošanā, viņš pats izpildīs sodu sava debesu Tēva ienaidniekiem. Bet, atrazdamies uz zemes, pat viņš nezināja laiku, kad Dievs sāks rīkoties. Vai šī iemesla dēļ mazinājās Jēzus dedzība kalpošanā? Nē, tā nemazinājās. Kad Jēzus mācekļi redzēja, ar kādu dedzību Jēzus attīra templi, viņi ”pieminēja, ka ir rakstīts: ”Karstums tava nama dēļ mani aprij.”” (Jāņa 2:17; Psalms 69:10.) Jēzus pilnībā nodevās darbam, kuram bija sūtīts, un darīja to ar neatslābstošu dedzību. Viņš kalpoja Dievam, domājot par mūžību.
8., 9. Kādu atbildi mācekļi saņēma, kad pajautāja Jēzum par Valstību, un ko viņi darīja pēc tam?
8 Kristus mācekļi kalpoja Dievam ar tādu pašu dedzību. Jēzus tikās ar viņiem tieši pirms pacelšanās debesīs. Bībelē ir stāstīts: ”Tad tie, kas bija kopā, viņam vaicāja: ”Kungs, vai tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?”” Mācekļi, tāpat kā viņu Kungs, vēlējās, lai nāktu Valstība. Bet Jēzus viņiem atbildēja: ”Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis savā paša varā. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:6—8.)
9 Nekas neliecina par to, ka šāda atbilde būtu laupījusi mācekļiem vēlēšanos kaut ko darīt. Viņi sāka dedzīgi sludināt. Nedēļas laikā visa Jeruzaleme bija dzirdējusi viņu mācību. (Apustuļu darbi 5:28.) Trīsdesmit gadus vēlāk mācekļi jau bija sludinājuši daudz plašākās teritorijās — Pāvils rakstīja, ka labā vēsts ir sludināta ”visai radībai apakš debesīm”. (Kolosiešiem 1:23.) Kaut arī Valstība netika ’uzcelta Izraēlam’, kā mācekļi bija kļūdīgi uzskatījuši, un viņu dzīves laikā tā netika nodibināta debesīs, viņi dedzīgi kalpoja Jehovam, domādami par mūžību.
Pārbaudīsim savus motīvus
10. Ko mēs varam pierādīt tāpēc, ka mums nav zināms brīdis, kad Dievs iznīcinās Sātana sistēmu?
10 Arī mūsdienās Jehovas kalpi ļoti vēlas, lai ļaunajai sistēmai tiktu darīts gals. Tomēr galvenais, kas mums rūp, nav mūsu glābšana un nokļūšana Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē. Mēs gribam, lai tiktu svētīts Jehovas vārds un tiktu attaisnota viņa augstākā vara. Tāpēc mēs varam priecāties par to, ka Dievs mums nav pateicis ”dienu un stundu”, kas noteikta Sātana sistēmas iznīcināšanai. Tā kā mēs to nezinām, mums rodas iespēja apliecināt, ka esam apņēmušies staigāt ar Dievu mūžīgi un ka mēs vēlamies to darīt mīlestības, nevis īslaicīgu, savtīgu mērķu mudināti.
11., 12. Kā tika pārbaudīta Ījaba uzticība Dievam, un kā šis pārbaudījums ir saistīts ar mums?
11 Mūsu uzticība Dievam ir pierādījums, ka Velnam nebija taisnība, kad viņš apgalvoja, ka taisnīgais Ījabs — un tātad arī citi līdzīgi cilvēki — kalpo Dievam savtīgu interešu dēļ. Kad Jehova bija raksturojis savu kalpu Ījabu kā nevainojamu, taisnu un dievbijīgu vīru, Sātans jautāja: ”Vai Ījabs Dievu par velti un bez kāda apsvēruma bīstas? Un vai Tu pats arī neesi ir ap viņu, ir ap viņa namu, ir ap visu, kas tam pieder, uzcēlis aizsargu žogu? Tu esi viņa roku pūliņu svētījis, un viņa ganāmpulki ir izplētušies pāri visai zemei. Bet izstiep savu roku un pieskaries ar ļaunumu visam tam, kas viņam pieder, tiešām, saderam, ka viņš atklāti no Tevis atsacīsies.” (Ījaba 1:8—11.) Ījabs palika uzticīgs Dievam smagos pārbaudījumos, tā pierādīdams, ka šie Sātana vārdi ir ļaunprātīgi meli.
12 Arī mēs ar savu uzticību Dievam varam atspēkot Sātana apgalvojumus, ka mēs kalpojam Dievam tikai garantēta atalgojuma dēļ. Nezinot precīzu laiku, kad tiks īstenota Dieva atmaksa ļaunajiem, mums ir iespēja pierādīt, ka mēs patiešām mīlam Jehovu un vēlamies staigāt ar viņu mūžīgi. Tā mēs apliecinām, ka esam uzticīgi Dievam un paļaujamies uz viņu. Turklāt, nezinot dienu un stundu, mēs varam būt aktīvi un garīgi modri, jo apzināmies, ka gals var pienākt kuru katru brīdi, kā zaglis naktī. (Mateja 24:42—44.) Ik dienas staigājot ar Jehovu, mēs iepriecinām viņa sirdi un dodam viņam iespēju atbildēt Velnam, kas viņu nievā. (Salamana Pamācības 27:11.)
Plānosim savu dzīvi, domājot par mūžību
13. Kas Bībelē ir teikts par cilvēka nākotnes nodomiem?
13 Cilvēki, kas staigā ar Dievu, zina, ka ir labi saprātīgā mērā plānot savu nākotni. Zinādami par grūtībām, kādas rodas vecumā, daudzi cenšas labi izmantot jaunības spēkus, lai materiāli nodrošinātu vecumdienas. Bet kā ir ar nākotnes garīgo aspektu, kas ir daudz svarīgāks? Salamana Pamācībās 21:5 ir teikts: ”Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks.” Ir ļoti labi saistīt savus nodomus ar mūžību. Tā kā mēs nezinām konkrētu laiku, kad tiks darīts gals pašreizējai sistēmai, mums ir jānodrošina sava nākotne. Tomēr mums jāsaglabā līdzsvars un Dieva interesēm jāierāda galvenā vieta dzīvē. Cilvēki, kam trūkst ticības, droši vien spriež, ka pievērst galveno uzmanību Dieva gribas pildīšanai nozīmē rīkoties tuvredzīgi. Vai tiešām tā ir?
14., 15. a) Kādu ilustrāciju minēja Jēzus, lai parādītu, kā nebūtu jāplāno sava nākotne? b) Kāpēc var teikt, ka bagātnieks rīkojās tuvredzīgi?
14 Jēzus minēja kādu ilustrāciju, kas palīdz iegūt skaidrību par šo jautājumu. Viņš teica: ”Kādam bagātniekam viņa lauki bija nesuši papilnam augļu. Un viņš sāka pie sevis spriest: Ko es darīšu, jo man nav, kur savus augļus likt. Un viņš turpināja: To es darīšu: es noplēsīšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus un tur savākšu visu labību un mantu un sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies. Bet Dievs uz viņu sacīja: Tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.” (Lūkas 12:16—21.)
15 Vai Jēzus vēlējās norādīt uz to, ka bagātniekam nevajadzēja strādāt un pūlēties, lai nodrošinātu savu nākotni? Nē, uz to Jēzus nevēlējās norādīt, jo Bībelē cilvēki tiek mudināti cītīgi strādāt. (2. Tesaloniķiešiem 3:10.) Bagātnieks rīkojās nepareizi tāpēc, ka viņš nedarīja to, kas bija nepieciešams, lai viņš kļūtu ”bagāts Dievā”. Pat tad, ja viņš dzīvotu bagāti daudzus gadus, viņš tik un tā nomirtu. Bagātnieks rīkojās tuvredzīgi, viņš nedomāja par mūžību.
16. Kāpēc mēs varam pilnībā paļauties uz to, ka Jehova nodrošinās mūsu nākotni?
16 Kalpot Jehovam, domājot par mūžību, ir gan noderīgi, gan arī tālredzīgi. Domājot par mūžību, var vislabāk nodrošināt savu nākotni. Protams, ir saprātīgi jau laikus domāt par izglītību, darbu un ģimeni, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka Jehova nekad nepamet savus kalpus. Ķēniņš Dāvids dziedāja: ”Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” (Psalms 37:25.) Arī Jēzus apliecināja, ka Dievs gādā par visiem, kas tiecas vispirms pēc Valstības un staigā pa taisnīgajiem Jehovas ceļiem. (Mateja 6:33.)
17. Kā mēs zinām, ka gals ir tuvu?
17 Lai gan mēs kalpojam Dievam, domājot par mūžību, mēs neaizmirstam arī Jehovas dienu. Bībeles pravietojumu piepildīšanās nepārprotami liecina par šīs dienas tuvumu. Mūsu gadsimtu raksturo kari, slimības, zemestrīces un bads, kā arī patieso kristiešu vajāšana un Dieva Valstības labās vēsts sludināšana visā pasaulē. Tas viss liecina par pašreizējās ļaunās sistēmas drīzo galu. (Mateja 24:7—14; Lūkas 21:11.) Pasaulē ir ārkārtīgi daudz cilvēku, kas ir ”patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, nemīļi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu”. (2. Timotejam 3:1—5.) Jehovas kalpu dzīve šajās pēdējās dienās ir grūta. Mēs ļoti gaidām to dienu, kad Jehovas Valstība iznīcinās visu ļaunumu. Kamēr tas vēl nav noticis, mums jāsaglabā apņēmība staigāt ar Dievu, domājot par mūžību.
Kalposim, domājot par bezgalīgu dzīvi
18., 19. Kas liecina par to, ka uzticamie Dieva kalpi senatnē kalpoja viņam, domājot par mūžību?
18 Staigājot ar Jehovu, paturēsim prātā Ābela, Ēnoha, Noas, Ābrahāma un Sāras ticību. Pāvils, pieminējis viņus, rakstīja: ”Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes.” (Ebrejiem 11:13.) Šie Dievam uzticīgie cilvēki tiecās pēc ”labākas, tas ir — debesu tēvijas”. (Ebrejiem 11:16.) Viņi ticībā gaidīja labāku dzīves vietu, viņi gaidīja laiku, kad valdīs Dieva mesiāniskā Valstība. Mēs varam nešaubīties, ka Dievs viņiem dos iespēju mūžīgi dzīvot labākā dzīves vietā — paradīzē uz zemes, pār kuru valdīs Dieva Valstība. (Ebrejiem 11:39, 40.)
19 Pravietis Miha rakstīja par Jehovas kalpu apņemšanos pielūgt Dievu mūžīgi: ”Ikviena tauta staigā sava dieva vārdā, bet mēs lai staigājam tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā mūžīgi mūžam!” (Mihas 4:5.) Līdz pat savai nāvei Miha uzticīgi kalpoja Jehovam. Pēc augšāmcelšanas jaunajā pasaulē šis pravietis, bez šaubām, turpinās staigāt ar Dievu mūžīgi. Viņš ir lielisks piemērs visiem, kas dzīvo pašā beigu laikā.
20. Kāda apņemšanās mums jāsaglabā?
20 Jehova novērtē mīlestību, ko mēs parādām pret viņa vārdu. (Ebrejiem 6:10.) Viņš zina, ka mums nav viegli saglabāt uzticību viņam, dzīvojot pasaulē, pār kuru valda Velns. ”Pasaule iznīkst.., bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17; 5:19.) Tāpēc nezaudēsim apņēmību ar Jehovas palīdzību izturēt pārbaudījumus, ar kuriem mēs sastopamies dienu no dienas. Mūsu domām un dzīvesveidam jābūt saistītiem ar svētībām, ko ir apsolījis mūsu mīlošais debesu Tēvs. Arī mēs saņemsim šīs svētības, ja nepārtraukti staigāsim ar Dievu, domājot par mūžību. (Jūdas 20, 21.)
Kā jūs atbildētu?
◻ Ko Dievs ir paredzējis dot cilvēkiem, kas viņam ir paklausīgi?
◻ Kāpēc Jehova vēl nav darījis galu bezdievīgajai pasaulei?
◻ Kāpēc tam, ka mēs nezinām konkrētu laiku, kad Dievs sāks rīkoties, nevajadzētu mazināt mūsu dedzību?
◻ Kādas svētības saņem cilvēks, kas staigā ar Dievu, paturēdams prātā mūžību?
[Attēls 17. lpp.]
Staigāt ar Dievu nozīmē kalpot viņam dedzīgi, kā to darīja Kristus sekotāji pirmajā gadsimtā