Pateicība par ”dāvanām cilvēku veidā”
”Atzīstiet tos, kas jūsu labā strādā.. Turiet viņus mīļus un augstā cieņā viņu darba dēļ!” (1. TESALONIĶIEŠIEM 5:12, 13)
1. Kas par došanu ir teikts Apustuļu darbos 20:35? Miniet piemēru.
”SVĒTĪGĀKI ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.) Vai jūs atceraties, kad jūs pēdējo reizi pārliecinājāties, cik patiesi ir šie Jēzus vārdi? Varbūt tā bija reize, kad jūs kaut ko uzdāvinājāt cilvēkam, kuru ļoti mīlat? Jūs droši vien izvēlējāties dāvanu rūpīgi, lai tā viņam patiktu. Vai nebija patīkami redzēt prieku viņa acīs? Ja mēs, pareizu motīvu vadīti, kaut ko dodam otram cilvēkam, mēs apliecinām savu mīlestību pret viņu, un mīlestība neapšaubāmi dara mūs laimīgus.
2., 3. a) Kāpēc var teikt, ka neviens nav laimīgāks par Jehovu, un kā Jehovu iepriecina viņa dotās ”dāvanas cilvēku veidā”? b) Kādai jābūt mūsu attieksmei pret dāvanām, ko mums ir devis Dievs?
2 Kurš gan var būt laimīgāks par Jehovu — Dievu, no kura nāk ”katrs labs devums un katra pilnīga dāvana”? (Jēkaba 1:17; 1. Timotejam 1:11, NW.) Visas dāvanas viņš dod ar mīlestību. (1. Jāņa 4:8.) Tādas ir arī ”dāvanas cilvēku veidā” — dāvanas, ko Dievs ar Kristus starpniecību ir devis draudzei. (Efeziešiem 4:8, NW.) Tas, ka Dievs ir devis vecākos, kam jārūpējas par viņa ganāmpulku, liecina par viņa dziļo mīlestību pret saviem kalpiem. Draudžu vecākie tiek izvēlēti rūpīgi — viņiem jāatbilst Rakstos noteiktajām prasībām. (1. Timotejam 3:1—7; Titam 1:5—9.) Viņi zina, ka viņiem ’jāsaudzē ganāmpulks’, jo vienīgi tad avīm ir pamats būt pateicīgām par mīlošiem ganiem. (Apustuļu darbi 20:29; Psalms 100:3.) Kad Jehova redz, ka viņa avis ir apmierinātas, viņš ļoti priecājas. (Salamana Pamācības 27:11.)
3 Mēs, bez šaubām, vēlamies pienācīgi novērtēt dāvanas, ko Dievs mums dod, un apliecināt savu pateicību par tām. Tāpēc ir labi pārdomāt divus jautājumus: kādam jābūt vecāko viedoklim par saviem pienākumiem draudzē, un kā draudzes locekļi var apliecināt, ka viņi augstu vērtē ”dāvanas cilvēku veidā”?
”Jūsu prieka darba biedri”
4., 5. a) Ar ko Pāvils salīdzināja draudzi, un kāpēc tas ir precīzs salīdzinājums? b) Kādam, saskaņā ar Pāvila lietoto salīdzinājumu, jābūt mūsu viedoklim par sevi un citiem draudzē?
4 Draudzes vecākie — ”dāvanas cilvēku veidā” — ir saņēmuši no Jehovas zināmu varu draudzē. Protams, vecākie nevēlas ļaunprātīgi lietot viņiem dotās pilnvaras, taču viņi apzinās, ka nepilnīgi cilvēki ļoti viegli var padoties kārdinājumam izmantot varu sliktiem mērķiem. Tāpēc viņiem nepieciešams pareizs viedoklis par savu vietu Dieva ganāmpulkā. Padomāsim par salīdzinājumu, ko izmantoja apustulis Pāvils. Pieminējis iemeslus, kāpēc draudzei ir dotas ”dāvanas cilvēku veidā”, Pāvils rakstīja: ”Būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim viņā, kas ir mūsu galva, proti Kristus. Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīga saitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.” (Efeziešiem 4:15, 16.) Pāvils visu draudzi, arī vecākos, salīdzina ar cilvēka ķermeni. Bet kādā ziņā draudze ir līdzīga cilvēka ķermenim?
5 Cilvēka ķermenis sastāv no daudziem un dažādiem locekļiem, bet galva cilvēkam ir tikai viena. Cilvēka organismam ir vajadzīgas visas tā daļas bez izņēmuma — tam ir nepieciešams katrs muskulis, nervs un asinsvads. Katrs loceklis un orgāns ir vērtīgs, un katrs veic savu konkrēto uzdevumu, lai viss ķermenis kopumā būtu vesels un skaists. Kristiešu draudzes locekļi arī ir ļoti atšķirīgi, tomēr katrs no viņiem, vienalga, jauns vai vecs, stiprs vai nespēcīgs, kaut kādā veidā var veicināt visas draudzes garīgo veselību un skaistumu. (1. Korintiešiem 12:14—26.) Nevienam draudzes loceklim nav pamata uzskatīt sevi par nekam nederīgu. Bet nevienam nav arī pamata uzskatīt, ka viņš ir pārāks par citiem, jo mēs visi — kā gani, tā arī ganāmpulka locekļi — esam viena miesa, kuras galva ir Kristus. Pāvila izmantotais salīdzinājums liek domāt par to, ka mūsu starpā jābūt mīlestībai, ka mums jārūpējas par citiem draudzes locekļiem un jāciena viņi. Ja draudzes vecākie to apzinās, viņiem ir pazemīgs, līdzsvarots viedoklis par savu vietu draudzē.
6. Kā apustuļa Pāvila vārdos izpaužas pazemība?
6 ”Dāvanas cilvēku veidā” nemēģina kontrolēt ticības biedru dzīvi un ticību. Lai gan Pāvilam bija apustuļa pilnvaras, viņš pazemīgi rakstīja korintiešiem: ”Ne ka mēs valdām pār jūsu ticību, bet mēs esam jūsu prieka darba biedri (palīgi); jo jūs stāvat ticībā.” (2. Korintiešiem 1:24, Jaunā derība, 1873. gada izdevums.) Pāvils nevēlējās kontrolēt savu brāļu ticību un dzīvesveidu. Pāvils neredzēja vajadzību to darīt, jo, kā viņš pats apliecināja, viņam bija stingra pārliecība, ka brāļi un māsas uzticami kalpo Dievam un atrodas Jehovas organizācijā, vēlēdamies darīt to, kas ir pareizs. Tāpēc, runādams par sevi un savu darba biedru Timoteju, Pāvils atgādināja, ka viņu pienākums ir palīdzēt korintiešiem, lai tie varētu ar prieku kalpot Dievam. (2. Korintiešiem 1:1.) Pāvila vārdi skaidri liecina par pazemību.
7. Kāds ir pazemīgu vecāko uzskats par savu vietu draudzē, un kāda ir viņu pārliecība attiecībā uz saviem darba biedriem?
7 Arī mūsdienās ”dāvanas cilvēku veidā” ir ’mūsu prieka darba biedri’. Pazemīgi draudžu vecākie apzinās, ka viņi nav tiesīgi izlemt, cik daudz kalpošanā Dievam var darīt citi. Vecākie reizēm mudina draudzes locekļus palielināt kalpošanas apjomu vai uzlabot tās kvalitāti, taču viņi saprot, ka Dievam jākalpo labprātīgi un no sirds. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 9:7.) Vecākie ir pārliecināti, ka tad, ja draudzes locekļi būs priecīgi, tie darīs visu, kas tiem ir pa spēkam. Tāpēc vecākie no sirds vēlas palīdzēt brāļiem, lai tie kalpotu Jehovam ar prieku. (Psalms 100:2.)
Palīdziet brāļiem kalpot ar prieku
8. Ko var darīt draudžu vecākie, lai viņu brāļi kalpotu Jehovam ar prieku?
8 Kā jūs, draudžu vecākie, varat palīdzēt saviem brāļiem, lai viņi kalpotu Dievam ar prieku? Jūs viņus varat uzmundrināt ar savu priekšzīmi. (1. Pētera 5:3.) Ja citi redzēs, ka jūs kalpojat dedzīgi un ar prieku, viņi vēlēsies sekot jūsu priekšzīmei. Uzslavējiet citus par viņu uzcītīgo kalpošanu. (Efeziešiem 4:29.) Sirsnīga un neliekuļota uzslava cilvēkiem ļauj sajust, ka viņi ir vērtīgi un vajadzīgi. Tā rada draudzes locekļos vēlēšanos darīt vislabāko kalpošanā Dievam. Nenonieciniet un nesalīdziniet draudzes locekļus. (Galatiešiem 6:4.) Salīdzināšana parasti mazina, nevis vairo vēlēšanos kaut ko darīt. Turklāt Jehovas ganāmpulka locekļi ir dažādi cilvēki, un viņu dzīves apstākļi un spējas atšķiras. Aplieciniet, ka jūs paļaujaties uz brāļiem, kā to darīja Pāvils. Tā kā mīlestība ”tic visu”, mēs rīkojamies pareizi, ja ticam, ka mūsu brāļi mīl Dievu un vēlas viņu iepriecināt. (1. Korintiešiem 13:7.) Izturoties ar cieņu pret draudzes locekļiem, jūs ļaujat izpausties viņu labākajām īpašībām. (Romiešiem 12:10.) Atcerieties: ja Jehovas ganāmpulka locekļi saņem uzmundrinājumu un mierinājumu, viņi parasti cenšas darīt visu iespējamo kalpošanā Dievam, un šāda kalpošana viņiem sagādā prieku. (Mateja 11:28—30.)
9. Kāds viedoklis par citiem vecākajiem palīdz katram draudzes vecākajam kalpot Dievam ar prieku?
9 Pazemīgi uzskatot sevi par ’darba biedriem’, jūs paši varēsiet kalpot Dievam ar prieku un spēsiet novērtēt īpašās dotības, kādas ir citiem vecākajiem. Katram vecākajam ir savi talanti un spējas, ko viņš var izmantot draudzes labā. (1. Pētera 4:10.) Viens vecākais varbūt ir prasmīgs skolotājs. Otrs — labs organizators. Trešais varbūt ir ļoti sirsnīgs un iejūtīgs cilvēks, tāpēc draudzes locekļi labprāt griežas pie viņa pēc padoma. Bet nav neviena vecākā, kam visas šīs spējas piemistu vienlīdz lielā mērā. Vai kādas konkrētas spējas, piemēram, spējas mācīt, nozīmē, ka viens vecākais ir pārāks par otru? Nekā tamlīdzīga! (1. Korintiešiem 4:7.) Tomēr nav arī nekāda pamata apskaust citu vecāko viņa spēju dēļ vai justies nevajadzīgam tāpēc, ka draudzes locekļi atzinīgi izsakās par kāda vecākā veikumu. Atcerieties, ka jums katram ir savas dotības, par kurām Jehova labi zina. Viņš jums palīdzēs pilnveidot šīs dotības un izmantot tās jūsu brāļu labā. (Filipiešiem 4:13.)
’Paklausiet un esiet padevīgi’
10. Kāpēc ir pareizi apliecināt pateicību par ”dāvanām cilvēku veidā”?
10 Saņēmuši dāvanu, mēs, bez šaubām, pateicamies par to. ”Esiet pateicīgi!” teikts Kolosiešiem 3:15. Vai mēs esam pateicīgi arī par vērtīgajām ”dāvanām cilvēku veidā”, ko Jehova mums ir devis? Protams, visvairāk mēs pateicamies Jehovam, kas mums tik dāsni dod dažādas dāvanas. Bet kā ir ar draudžu vecākajiem? Kā mēs varam apliecināt draudžu vecākajiem, ka augstu vērtējam viņus?
11. a) Kā mēs apliecinām, ka novērtējam ”dāvanas cilvēku veidā”? b) Ko nozīmē ’paklausīt un būt padevīgiem’?
11 Mēs apliecinām savu pateicību par ”dāvanām cilvēku veidā”, ja esam gatavi uzklausīt un ievērot uz Bībeli balstītus padomus un lēmumus. Bībelē mēs tiekam mudināti: ”Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība, lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” (Ebrejiem 13:17.) Pievērsiet uzmanību, ka mums jābūt ne tikai paklausīgiem, bet arī padevīgiem. Par vārdiem ”paklausiet” un ”esiet padevīgi” Bībeles pētnieks R. Lenskis raksta: ”Cilvēks paklausa, ja viņš piekrīt tam, ko viņam liek darīt, ir pārliecināts par tā pareizumu un noderīgumu, bet, ja viņa viedoklis no tā atšķiras, tad viņš ir padevīgs.” Ja mēs saprotam, kāpēc ir dots attiecīgais norādījums, un tam piekrītam, tad paklausīt vecākajiem ir viegli. Bet kā mēs rīkojamies, ja nesaprotam, kāpēc ir pieņemts kāds lēmums?
12. Kāpēc mums jābūt padevīgiem pat tad, ja mēs līdz galam nesaprotam iemeslus, kas ir pamudinājuši vecākos pieņemt kādu lēmumu?
12 Šādā gadījumā mums jābūt padevīgiem. Mums jāpaļaujas uz draudzes vecākajiem un to, ka šie vīrieši, kas atbilst garīgām prasībām, vēl mums tikai labu. Viņi apzinās, ka ir atbildīgi Jehovam par avīm, kas viņiem ir uzticētas. (Jēkaba 3:1.) Tāpat ir labi paturēt prātā, ka mums varbūt nav zināmi visi fakti, kas ir pamudinājuši vecākos pieņemt attiecīgo lēmumu. (Salamana Pamācības 18:13.)
13. Kas mums palīdz būt padevīgiem, kad vecākie pieņem tiesisku lēmumu?
13 Bet kā izpaužas mūsu padevība, kad brāļi pieņem tiesisku lēmumu? Protams, ne vienmēr ir viegli būt padevīgam — sevišķi grūti tas ir tad, kad vecākie pieņem lēmumu izslēgt no draudzes kādu no mums mīļiem cilvēkiem, piemēram, radinieku vai tuvu draugu. Tomēr arī šādā gadījumā vislabāk ir pakļauties vecāko spriedumam. Viņi spēj novērtēt radušos situāciju objektīvāk nekā mēs, un viņiem parasti ir zināms vairāk faktu nekā mums. Brāļiem nebūt nav viegli pieņemt tiesiskus lēmumus, jo ’spriest taisnību tam Kungam’ ir ārkārtīgi atbildīgs uzdevums. (2. Laiku 19:6.) Draudzes vecākie dara visu iespējamo, lai parādītu žēlsirdību, jo viņi zina, ka Dievs ’piedod labprāt’. (Psalms 86:5.) Bet vecāko pienākums ir rūpēties par draudzes tīrību, un Bībelē viņiem ir dots norādījums izslēgt no draudzes cilvēkus, kas nenožēlo savus grēkus. (1. Korintiešiem 5:11—13.) Bieži vien cilvēks, kas ir izdarījis pārkāpumu, pats piekrīt vecāko lēmumam. Pārmācība, iespējams, ir tieši tas, kas nepieciešams, lai viņš nopietni pārdomātu savu rīcību. Ja mēs pakļaujamies vecāko pieņemtajam lēmumam, mēs varam palīdzēt savam tuviniekam vai draugam gūt labumu no pārmācības. (Ebrejiem 12:11.)
”Turiet viņus mīļus un augstā cieņā”
14., 15. a) Kāpēc, kā teikts 1. Tesaloniķiešiem 5:12, 13, mums atzinīgi jāvērtē draudžu vecākie? b) Kāpēc var teikt, ka vecākie daudz ’strādā mūsu labā’?
14 Mēs apliecinām savu pateicību par ”dāvanām cilvēku veidā”, ja tās atzinīgi novērtējam. Savā vēstulē Tesalonikas draudzei Pāvils mudināja draudzes locekļus: ”Atzīstiet tos, kas jūsu labā strādā, kas ir jūsu priekšnieki tā Kunga draudzē un kas jūs pamāca. Turiet viņus mīļus un augstā cieņā viņu darba dēļ!” (1. Tesaloniķiešiem 5:12, 13.) Vai nav tiesa, ka draudžu vecākie pašaizliedzīgi ’strādā mūsu labā’? Padomājiet, cik daudz viņiem jāpaveic!
15 Daudziem draudžu vecākajiem ir sava ģimene, un viņiem jāstrādā, lai to apgādātu. (1. Timotejam 5:8.) Draudzes vecākajam, kas ir tēvs, jāveltī laiks un uzmanība saviem bērniem. Bieži vien tēva palīdzība nepieciešama skolas uzdevumu pildīšanā, un ģimenes galvam jāieplāno laiks atpūtai, jo arī tā ir ļoti vajadzīga bērniem, kam ir tik daudz enerģijas. (Salamans Mācītājs 3:1, 4.) Vissvarīgākais tēva pienākums ir rūpēties par ģimenes garīgajām vajadzībām — regulāri vadīt ģimenes Bībeles studijas, sludināt kopā ar ģimenes locekļiem un kopā ar viņiem apmeklēt kristiešu sapulces. (5. Mozus 6:4—7; Efeziešiem 6:4.) Šie pienākumi jāveic daudziem no mums, taču neaizmirsīsim, ka draudžu vecākajiem ir vēl papildu pienākumi: viņiem jāgatavo runas sapulcēm, jāapmeklē draudzes locekļi, jārūpējas par draudzes garīgo stāvokli un jāizskata tiesiski jautājumi, kad tas ir nepieciešams. Turklāt daļa vecāko veic arī pienākumus, kas saistīti ar kopsanāksmju organizēšanu, Valstības zāļu celtniecību un darbu komitejās saziņai ar slimnīcām. Šiem brāļiem tiešām ir ļoti daudz darba.
16. Kā mēs varam apliecināt savu atzinību par draudzes vecāko pūliņiem?
16 Kā lai mēs apliecinām savu atzinību par draudzes vecāko pūliņiem? Bībeles sakāmvārds skan: ”Īstenā laikā teikts vārds, — cik tas ir vērtīgs!” (Salamana Pamācības 15:23; 25:11.) Tātad ar atzinīgiem un uzmundrinošiem vārdiem mēs varam apliecināt, ka neuzskatām viņu darbu par pašsaprotamu. Un mums jābūt saprātīgiem savās prasībās pret draudzes vecākajiem. Mēs, protams, vienmēr varam griezties pie viņiem pēc palīdzības. Mūsu dzīvē gadās brīži, kad ’mūsu sirds sažņaudzas krūtīs’ un mums nepieciešams uzmundrinājums, norādījumi un padomi no Bībeles, kurus var dot tie, kam ir uzticēts mācīt Dieva vārdus. (Psalms 55:5; 1. Timotejam 3:2.) Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka draudzes vecākais mums var veltīt tikai tik daudz laika, cik atļauj viņa iespējas, jo viņš nedrīkst pamest novārtā ne savas ģimenes, ne pārējo draudzes locekļu vajadzības. Līdzcietība mums palīdzēs neizvirzīt pārmērīgas prasības brāļiem, kas jau tā ir ļoti aizņemti. (1. Pētera 3:8.) Būsim pateicīgi par to laiku un uzmanību, ko viņi mums var veltīt. (Filipiešiem 4:5; ”lēnība”, LB-65, ”saprātīgums”, NW.)
17., 18. Kādus upurus nes daudzas draudžu vecāko sievas, un kā mēs varam apliecināt, ka mēs šos upurus neuzskatām par pašsaprotamiem?
17 Vai mūsu atzinību nav pelnījušas arī draudžu vecāko sievas? Viņu vīri taču veltī draudzei lielu daļu tā laika, ko būtu varējuši veltīt viņām. Tā ir liela uzupurēšanās no sievu puses. Laiku pa laikam vecākie veltī draudzes vajadzībām garas vakara stundas, kuras viņi būtu varējuši pavadīt kopā ar savu ģimeni. Daudzās draudzēs šīs uzticīgās kristietes labprāt nes šādus upurus, lai viņu vīri varētu rūpēties par Jehovas avīm. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 12:15.)
18 Kā mēs varam apliecināt, ka neuzskatām šo uzticīgo kristīgo māsu upurus par pašsaprotamiem? Mēs to varam darīt, neesot pārlieku prasīgi pret viņu vīriem. Bet neaizmirsīsim arī to, cik daudz var nozīmēt atzinīgi vārdi. Salamana Pamācībās 16:24 ir teikts: ”Laipnīgas runas ir kā medus kāres, tās nomierina dvēseli un atspirdzina kaulus kā zāles.” Minēsim tikai vienu piemēru, kas apstiprina šo vārdu patiesumu. Reiz pēc kristiešu sapulces kāds precēts pāris palūdza draudzes vecākajam, vai viņi nevarētu parunāt par savu dēlu pusaudzi. Kamēr viņi sarunājās, draudzes vecākā sieva pacietīgi gaidīja savu vīru. Pēc sarunas pusaudža māte piegāja pie viņas un sacīja: ”Liels tev paldies par to laiku, ko tavs vīrs veltīja mūsu ģimenes vajadzībām.” Draudzes vecākā sievai bija ārkārtīgi patīkami dzirdēt šos vienkāršos un mīļos pateicības vārdus.
19. a) Kādus pienākumus paveic draudžu vecākie? b) Kas mums visiem jāapņemas?
19 Draudžu vecākie, kuriem uzticēts rūpēties par ganāmpulku, ir viena no tām labajām dāvanām, ko mums devis Jehova. (Jēkaba 1:17.) Vecākie nav pilnīgi cilvēki un, tāpat kā mēs visi, mēdz kļūdīties. (1. Ķēniņu 8:46.) Bet kopumā draudžu vecākie visā pasaulē uzticami pilda tos pienākumus, kādus Jehova viņiem ir uzticējis, — sagatavo draudzes locekļus kalpošanai, stiprina viņus, veicina vienotību draudzē un aizsargā ganāmpulku. Ja tu esi draudzes vecākais, centies arī turpmāk iejūtīgi rūpēties par Jehovas avīm, lai tu varētu būt dāvana, tas ir, svētība ticības brāļiem. Un mēs visi centīsimies apliecināt savu pateicību par ”dāvanām cilvēku veidā”, būdami paklausīgi un padevīgi viņiem un atzinīgi novērtēdami viņu pūles. Mēs ļoti pateicamies Jehovam, ka viņš savā mīlestībā mums ir devis cilvēkus, kas it kā saka viņa avīm: ”Mūsu pienākums ir palīdzēt jums, lai jūs varētu kalpot Dievam ar prieku.”
Kā jūs atbildētu?
◻ Kādā ziņā draudzi var salīdzināt ar cilvēka ķermeni?
◻ Kā vecākie var palīdzēt saviem brāļiem, lai tie kalpotu Jehovam ar prieku?
◻ Kāpēc mums jābūt ne tikai paklausīgiem, bet arī padevīgiem?
◻ Kā mēs varam paust atzinību par draudzes vecāko darbu?
[Attēls 16. lpp.]
Vecākajiem jācenšas uzslavēt draudzes locekļus par viņu uzcītīgo darbu
[Attēls 17. lpp.]
Ja vecākie ir dedzīgi kalpošanā un rāda priekšzīmi, viņu ģimenes locekļiem un ticības biedriem ir vieglāk kalpot Dievam ar prieku
[Attēli 18. lpp.]
Mēs augstu novērtējam draudžu vecāko pūles