Vecāki un bērni, ierādiet Dievam galveno vietu dzīvē!
”Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus.” (SALAMANS MĀCĪTĀJS 12:13)
1. Kāda bijība jāattīsta vecākiem un bērniem, un ko tā viņiem sagādās?
PAR Jēzu Kristu tika pravietots, ka ”bijība tā Kunga priekšā būs viņam salda smarža [”viņam sagādās patiku”, NW]”. (Jesajas 11:3.) Jēzus dievbijība sevī ietvēra galvenokārt dziļu cieņu jeb bijību pret Dievu, mīlestības ierosinātas bailes izdarīt kaut ko Dievam nepatīkamu. Vecākiem un bērniem jāattīsta līdzīga dievbijība, kas viņiem, tāpat kā Jēzum, sagādās patiku. Viņiem jāierāda Dievam galvenā vieta dzīvē, paklausot Jehovas likumiem. Viens no Bībeles sarakstītājiem teica, ka ”tas pienākas katram cilvēkam”. (Salamans Mācītājs 12:13.)
2. Kurš bija vissvarīgākais Likuma bauslis, un kam tas galvenokārt bija dots?
2 Vissvarīgākais Likuma bauslis, proti, ”mīlēt [Jehovu] no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku”, tika dots pirmām kārtām vecākiem. Tas ir redzams no nākamajiem Likuma vārdiem: ”[Šie norādījumi par mīlestību pret Jehovu] tev jāpiekodina taviem bērniem un par tiem tev jārunā tavās mājās un tavos namos arī tad, kad tu esi apsēdies, vai kad tu eji pa ceļu, tev guļoties un tev ceļoties.” (5. Mozus 6:4—7; Marka 12:28—30.) Tātad vecākiem bija pavēlēts ierādīt Dievam galveno vietu dzīvē — pašiem viņu mīlēt un mācīt arī savus bērnus viņu mīlēt.
Kristiešu pienākums
3. Kā Jēzus parādīja, cik svarīgi ir veltīt uzmanību bērniem?
3 Jēzus parādīja, cik svarīgi ir veltīt uzmanību pat maziem bērniem. Reiz, kad Jēzus kalpošana uz Zemes jau tuvojās beigām, ļaudis atveda pie viņa savus bērnus. Mācekļi noteikti domāja, ka Jēzus ir pārāk aizņemts, lai tiktu traucēts, un mēģināja cilvēkus apstādināt. Taču Jēzus stingri norāja mācekļus: ”Laidiet bērniņus pie manis un neliedziet tiem.” Jēzus pat ”apkampa” bērnus, tā aizkustinoši apliecinādams, cik svarīgi ir veltīt viņiem uzmanību. (Lūkas 18:15—17; Marka 10:13—16.)
4. Kam tika pavēlēts: ”Darait par mācekļiem visas tautas,” — un kas viņiem jādara, lai klausītu šai pavēlei?
4 Tāpat Jēzus paskaidroja, ka viņa sekotājiem ir pienākums mācīt ne tikai pašu bērnus, bet arī citus cilvēkus. Pēc savas nāves un augšāmcelšanas Jēzus ’parādījās vairāk nekā pieciem simtiem brāļu vienā reizē’, kuru vidū bija arī vecāki. (1. Korintiešiem 15:6.) Šķiet, tas notika tai pašā kalnā Galilejā, kur bija sapulcējušies arī 11 Jēzus apustuļi. Tur Jēzus visus klausītājus mudināja: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, ..tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:16—20.) Nevienam kristietim nav tiesību neņemt vērā šo pavēli! Lai to pildītu, tēviem un mātēm jārūpējas par saviem bērniem un jāpiedalās arī publiskajā sludināšanā un mācīšanā.
5. a) Kas liecina par to, ka vairākums apustuļu, ja ne visi, bija precējušies un ka viņiem tāpēc, iespējams, bija bērni? b) Pret kādu padomu ģimeņu galvām bija jāizturas nopietni?
5 Zīmīgi, ka pat apustuļiem bija jāpanāk līdzsvars starp ģimenes pienākumiem un uzdevumu sludināt un ganīt Dieva ganāmpulku. (Jāņa 21:1—3, 15—17; Apustuļu darbi 1:8.) Tā viņiem bija jārīkojas tāpēc, ka vairākums apustuļu — varbūt pat visi — bija precējušies. Apustulis Pāvils paskaidroja, ka viņiem bija ”tiesības kādu māsu ņemt par sievu un ar to kopā ceļot, kā to dara citi apustuļi, arī tā Kunga brāļi un Kēfa”. (1. Korintiešiem 9:5; Mateja 8:14.) Iespējams, dažiem apustuļiem bija arī bērni. Agrīnie vēsturnieki, piemēram, Eisebijs, teica, ka Pēterim bija bērni. Visiem vecākiem agrīno kristiešu starpā bija jāņem vērā Rakstu padoms: ”Ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” (1. Timotejam 5:8.)
Svarīgākais pienākums
6. a) Kāds grūts uzdevums ir kristiešu vecākajiem, kam ir ģimene? b) Kāds ir vecāko galvenais pienākums?
6 Mūsdienās kristiešu vecākie, kam ir ģimene, ir tādā pašā situācijā kā apustuļi. Viņiem jāatrod līdzsvars starp pienākumu rūpēties par savas ģimenes garīgajām un materiālajām vajadzībām un uzdevumu publiski sludināt un ganīt Dieva ganāmpulku. Kam būtu jādod priekšroka? Sargtorņa 1964. gada 15. marta numurā (angļu val.) ir teikts: ”[Tēva] galvenais pienākums ir gādāt par ģimeni, un patiesībā viņš nevarētu pienācīgi kalpot, ja nepildītu šo pienākumu.”
7. Kā tēvi kristieši ierāda Dievam galveno vietu dzīvē?
7 Tātad tēviem jāierāda Dievam galvenā vieta dzīvē, paklausot pavēlei ’audzināt bērnus un pamācīt tos būt paklausīgiem tam Kungam’. (Efeziešiem 6:4.) Šo pienākumu nevar nodot kādam citam, lai gan tēvam varbūt ir uzdots arī pārraudzīt kristiešu draudzes darbību. Kā tēvs var pildīt pienākumu rūpēties par ģimenes locekļiem materiālā, garīgā un emocionālā ziņā un vienlaikus vadīt un pārraudzīt draudzi?
Sniegt nepieciešamo atbalstu
8. Kā sieva var atbalstīt vīru, kas ir draudzes vecākais?
8 Vecākie, kam ir ģimenes pienākumi, bez šaubām, gūs labumu, ja saņems atbalstu. Jau minētajā Sargtornī ir rakstīts, ka kristīga sieva var atbalstīt savu vīru. Mēs lasām: ”Sieva, kas nodrošina mājās labu dienas režīmu, laikus pasniedz ēdienu un ir gatava nekavējoties doties uz draudzes sapulcēm, var iespējami atvieglot dažādu vīram uzticētu uzdevumu sagatavošanu un palīdzēt viņam un sev ietaupīt dārgo laiku. [..] Vīra vadībā kristīga sieva var paveikt daudz, mācot bērniem ceļu, kas viņiem jāiet, lai patiktu Jehovam.” (Salamana Pamācības 22:6.) Patiesi, sieva tika radīta, lai būtu par ”palīgu”, un vīrs rīkosies gudri, ja ar prieku pieņems viņas atbalstu. (1. Mozus 2:18.) Ar sievas palīdzību vīrs varēs labāk veikt savus pienākumus kā ģimenē, tā arī draudzē.
9. Kas Tesalonikas draudzē saņēma pamudinājumu palīdzēt citiem draudzes locekļiem?
9 Tomēr kristiešu vecāko sievas nav vienīgās, kas var atbalstīt pārraugus, kuriem ’jāgana Dieva ganāmais pulks’ un jārūpējas arī pašiem par savu ģimeni. (1. Pētera 5:2.) Kas vēl to var darīt? Apustulis Pāvils mudināja brāļus Tesalonikā cienīt viņu ”vadītājus” (NW). Turpinājumā, vērsdamies pie šiem pašiem brāļiem, īpaši tiem, kas nebija pārraugi, Pāvils rakstīja: ”Mēs jums liekam pie sirds, brāļi, pamācait nekārtīgos, iedrošinait bailīgos [”runājiet mierinoši ar nomāktajām dvēselēm”, NW], palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem!” (1. Tesaloniķiešiem 5:12—14.)
10. Kā brāļu mīlestības pilnā savstarpējā palīdzība ietekmē draudzi?
10 Cik jauki, ja draudzē starp brāļiem ir mīlestība, kas viņus rosina mierināt nomāktos, palīdzēt vājajiem, pamācīt nekārtīgos un būt pacietīgiem pret ikvienu! Brāļi Tesalonikā, kas par spīti lielām grūtībām nesen bija pieņēmuši Bībeles patiesību, rīkojās saskaņā ar Pāvila padomu. (Apustuļu darbi 17:1—9; 1. Tesaloniķiešiem 1:6; 2:14; 5:11.) Padomā, cik brīnišķīgi viņu mīlestības pilnā sadarbība ietekmēja visu draudzi, to stiprināja un saliedēja! Līdzīgi ir mūsdienās: kad brāļi cits citam palīdz, cits citu mierina un pamāca, tad vecākajiem, no kuriem daudziem jārūpējas par ģimeni, ir ievērojami vieglāk tikt galā ar ganu pienākumiem.
11. a) Kāpēc ir saprātīgi secināt, ka vārds ”brāļi” attiecās arī uz sievietēm? b) Kā mūsdienās pieredzējušas kristietes var palīdzēt jaunākām sievietēm?
11 Vai arī sievietes bija starp ”brāļiem”, pie kuriem vērsās apustulis Pāvils? Jā, bija, jo daudzas sievietes bija kļuvušas ticīgas. (Apustuļu darbi 17:1, 4; 1. Pētera 2:17; 5:9.) Kādu palīdzību viņas varēja sniegt? Pie draudzēm piederēja dažas jaunākas sievietes, kam nebija viegli savaldīt savus ”seksuālos impulsus” vai kas bija kļuvušas par ”nomāktajām dvēselēm”. (1. Timotejam 5:11—13, NW.) Arī mūsdienās ir sievietes, kurām ir līdzīgas problēmas. Varbūt viņām visvairāk ir vajadzīgs kāds, kas ir gatavs klausīties un kam var izsūdzēt bēdas. Bieži vien vislabāk var palīdzēt kāda pieredzējusi kristiete. Piemēram, ar viņu ir iespējams apspriest personiskas dabas problēmas, ko kristietis nevarētu pienācīgi atrisināt. Pāvils uzsvēra, cik vērtīga ir šāda palīdzība: ”Vecākās sievietes.. lai māca labu, pamāca jaunākās mīlēt vīrus un bērnus, būt prātīgām, krietnām, labām nama mātēm, paklausīt saviem vīriem, lai Dieva vārds netiktu zaimots.” (Titam 2:3—5.)
12. Kādai vadībai ir ļoti svarīgi sekot visiem draudzē?
12 Pazemīgas māsas, kas ar gatavību atbalsta gan savus vīrus, gan vecākos, — kāda tā ir svētība draudzei! (1. Timotejam 2:11, 12; Ebrejiem 13:17.) Vecākie, kam ir ģimenes pienākumi, gūst īpašu labumu, kad visi sadarbojas un ar mīlestību palīdz cits citam un kad ikviens pakļaujas draudzē iecelto ganu vadībai. (1. Pētera 5:1, 2.)
Vecāki, kam jūs ierādāt galveno vietu dzīvē?
13. Kā daudzi tēvi atstāj novārtā savu ģimeni?
13 Pirms daudziem gadiem kāds pazīstams izklaides darbinieks atzīmēja: ”Es vēroju vīriešus, kas ar panākumiem vada kompānijas, kurās strādā simtiem cilvēku; viņi zina, kā rīkoties jebkurā situācijā, kā disciplinēt un atalgot cilvēkus biznesa pasaulē. Taču vissvarīgākais, ko viņi vada, ir viņu ģimene, un tas viņiem neizdodas.” Kāpēc? Vai neveiksmju cēlonis nav tas, ka viņi uzskata biznesu un citas intereses par pašu galveno un neievēro Dieva padomus? Dieva Rakstos ir teikts: ”Šie vārdi, ko es tev.. pavēlu,.. ..tev jāpiekodina taviem bērniem.” Tā jārīkojas ik dienas. Bērniem neskopojoties jāveltī laiks, un īpaši svarīga ir mīlestība un patiesa gādība. (5. Mozus 6:6—9.)
14. a) Kā vecākiem būtu jārūpējas par saviem bērniem? b) Ko sevī ietver pareiza bērnu mācīšana?
14 Bībelē ir atgādinājums, ka bērni ir Jehovas dāvana. (Psalms 127:3.) Vai tu rūpējies par saviem bērniem tā, kā jārūpējas par Dieva īpašumu, dāvanu, ko viņš tev ir uzticējis? Tavs bērns droši vien būs priecīgs, ja tu viņu paņemsi rokās, tā pauzdams mīlestības pilnas rūpes un uzmanību. (Marka 10:16.) Taču ’mācīt bērnam viņa ceļu’ nozīmē vairāk nekā tikai apskāvienus un skūpstus. Bērnam nepieciešama ar mīlestību sniegta pamācība, lai viņš iegūtu gudrību un varētu izvairīties no dzīves lamatām. Vecāki parāda īstu mīlestību, kad viņi ”pārmāca” bērnu. (Salamana Pamācības 13:1, 24; 22:6.)
15. Kas liecina par to, ka vecākiem jāpamāca bērni?
15 Vecāku sniegtās pamācības nepieciešamību var redzēt no vārdiem, ar kuriem kāda skolas konsultante aprakstīja bērnus, kas ierodas viņas kabinetā: ”Viņi ir nožēlojami, nomākti un nedroši. Viņi raud, kad stāsta par to, kā viss īstenībā ir. Daudzi — nesalīdzināmi vairāk, nekā kāds varētu domāt, — ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību, un ne jau tāpēc, ka viņi būtu neizturami laimīgi; nē, viņi jūtas nelaimīgi, pamesti un spriedzes pārņemti, jo tik agrā vecumā viņi jau ir ”noteicēji” un tas ir pāri viņu spēkiem.” Viņa piebilda: ”Jaunu cilvēku biedē apziņa, ka viņš ir savas dzīves noteicējs.” Tiesa, bērni var pretoties audzināšanai, bet patiesībā viņi atzinīgi novērtē vecāku norādījumus un viņu noteiktos ierobežojumus. Bērni ir priecīgi, ka vecāki par viņiem pietiekami rūpējas un liek ievērot kādas normas. ”It kā akmens ir novēlies no manas sirds,” sacīja kāds pusaudzis, kura vecāki tā rīkojās.
16. a) Kas notiek ar dažiem bērniem, kuri ir uzauguši kristiešu ģimenē? b) Kāpēc bērna patvaļīgā rīcība ne vienmēr nozīmē, ka vecāki viņu nav mācījuši labi?
16 Taču daži pusaudži, kaut gan viņiem ir vecāki, kas viņus mīl un labi māca, noraida vecāku vadību un nomaldās, gluži kā pazudušais dēls Jēzus līdzībā. (Lūkas 15:11—16.) Pats par sevi tas tomēr nenozīmē, ka vecāki nav pildījuši pienākumu mācīt bērnu pareizi — tā, kā norādīts Salamana Pamācībās 22:6. Izteikums ”Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas” ir vispārējs princips. Diemžēl daži bērni, līdzīgi pazudušajam dēlam, ’neatzīst par nepieciešamu paklausīt vecākiem’. (Salamana Pamācības 30:17.)
17. Kas var sniegt mierinājumu patvaļīgu bērnu vecākiem?
17 Kāda patvaļīga dēla tēvs žēlojās: ”Atkal un atkal esmu centies sasniegt viņa sirdi. Es nezinu, ko lai iesāk, jo esmu izmēģinājies visādi. Nekas nav līdzējis.” Cerams, pienāks laiks, kad šādi patvaļīgi bērni atcerēsies visu, kas viņiem ar mīlestību ir mācīts, un atgriezīsies, kā izdarīja pazudušais dēls. Tomēr daži bērni tik un tā rīkojas netikumīgi un pretojas vecākiem, viņus ļoti sāpinot. Vecāki var gūt mierinājumu no apziņas: pat visizcilākais skolotājs uz Zemes redzēja, ka viņu nodod paša skolnieks Jūda Iskariots, ko viņš ilgi bija mācījis. Un, kad daudzi no Jehovas garīgajiem dēliem noraidīja viņa padomus un sacēlās, Dievs, kaut arī nebija vainīgs notikušajā, noteikti bija apbēdināts. (Lūkas 22:47, 48; Atklāsmes 12:9.)
Bērni, kā gribu jūs pildīsit?
18. Kā bērni var apliecināt, ka viņi ierāda Dievam galveno vietu dzīvē?
18 Jehova mudina jūs, bērni: ”Klausait saviem vecākiem.” (Efeziešiem 6:1.) To darīdami, bērni ierāda Dievam galveno vietu dzīvē. Neesi neapdomīgs! ”Nepraša nonievā sava tēva mācības,” ir teikts Dieva Rakstos. Tāpat tev nebūtu pašpaļāvīgi jāiedomājas, ka tu vari iztikt bez audzināšanas. Patiešām, ”ir tādi, kas sev paši šķiet šķīsti un tomēr nav nomazgājuši tiem pielipušos sārņus”. (Salamana Pamācības 15:5; 30:12.) Tāpēc pievērs uzmanību Dieva norādījumiem — ”uzklausi”, ”glabā”, ”neaizmirsti”, ’ievēro’ un ”nepamet” vecāku dotos likumus un pamācības. (Salamana Pamācības 1:8, NW; 2:1; 3:1; 4:1; 6:20.)
19. a) Kādi svarīgi iemesli ir bērniem, lai paklausītu Jehovam? b) Kā bērni var paust savu pateicību Dievam?
19 Tev ir svarīgi iemesli paklausīt Jehovam. Viņš tevi mīl un ir devis likumus, arī pavēli par paklausību vecākiem, lai tevi aizsargātu un tev palīdzētu dzīvot laimīgi. (Jesajas 48:17.) Viņš ir devis arī savu Dēlu, kura nāve tev paver iespēju tikt glābtam no grēka un nāves un dzīvot mūžīgi. (Jāņa 3:16.) Vai tu esi pateicīgs? Dievs raugās no debesīm, viņš pārbauda tavu sirdi, lai redzētu, vai tu patiešām viņu mīli un atzinīgi novērtē to, ko viņš tev dod. (Psalms 14:2.) Arī Sātans tevi vēro, un viņš nonievā Dievu, apgalvodams, ka tu neklausīsi Dievam. Kad tu neklausi Dievam, tu iepriecini Sātanu un ’apbēdini’ Jehovu. (Psalms 78:40, 41.) Jehova tevi aicina: ”Ņemies prātu, mans dēls, tad [ja tu būsi man paklausīgs] mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem [”tam”, NW], kas mani nievā.” (Salamana Pamācības 27:11.) Jā, pastāv jautājums: kam tu darīsi pa prātam — Sātanam vai Jehovam?
20. Kādā veidā kāda meitene saglabāja drosmi kalpot Jehovam pat tad, kad viņai bija bail?
20 Sātans un viņa pasaule cenšas tevi ļoti ietekmēt, tāpēc nav viegli pildīt Dieva gribu. Tev var būt bail. Kāda meitene stāstīja: ”Baidīties ir apmēram tas pats, kas būt nosalušam. Tev kaut kas jādara lietas labā.” Viņa paskaidroja: ”Kad tev ir auksti, tu uzvelc džemperi. Ja tev joprojām ir auksti, tu uzvelc vēl vienu. Un tu tik ilgi velc kaut ko mugurā, kamēr tev vairs nav auksti. Lūgt Jehovu, kad tu esi nobijies, ir tas pats, kas uzvilkt džemperi, kad tev ir auksti. Ja pēc vienas lūgšanas es joprojām baidos, tad es lūdzu vēl un vēl, un vēl, līdz kamēr bailes pāriet. Un tas palīdz. Tā es esmu atbrīvojusies no raizēm!”
21. Kā Jehova mūs atbalstīs, ja mēs patiesi cenšamies ierādīt viņam galveno vietu dzīvē?
21 Ja mēs patiesi cenšamies ierādīt Dievam galveno vietu dzīvē, viņš mūs atbalstīs. Jehova mūs stiprinās un, kad nepieciešams, palīdzēs ar eņģeļu starpniecību, kā viņš palīdzēja savam Dēlam. (Mateja 18:10; Lūkas 22:43.) Vecāki un bērni, esiet drosmīgi! Lai jums ir tāda dievbijība kā Kristum — tā jums sagādās patiku. (Jesajas 11:3, NW.) Jā, ”bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam”. (Salamans Mācītājs 12:13.)
Vai tu vari atbildēt?
◻ Kādi pienākumi bija jālīdzsvaro agrīnajiem Jēzus sekotājiem?
◻ Kāds pienākums jāpilda kristīgiem vecākiem?
◻ Kādu palīdzību var saņemt kristiešu vecākie, kam ir ģimene?
◻ Ko vērtīgu māsas var darīt draudzē?
◻ Kādus padomus un vadību bērniem ir ļoti svarīgi ņemt vērā?
[Attēls 15. lpp.]
Bieži kāda pieredzējusi kristiete var sniegt jaunākai sievietei nepieciešamo palīdzību
[Attēls 16. lpp.]
Kādu mierinājumu no Bībeles var iegūt patvaļīgu bērnu vecāki?