Būsim godīgi visās lietās

1., 2. Kāpēc Jehovam ir patīkami redzēt, ka mēs cenšamies rīkoties godīgi? Paskaidrojiet ar piemēru.

MĀTE un viņas mazais puisēns kopā iziet no veikala, bet pēc brīža bērns apstājas un viņa seja sastingst bailēs. Rokās viņam ir rotaļlieta, ko viņš ir paņēmis veikalā. Viņš ir aizmirsis nolikt to atpakaļ vietā un nav arī palūdzis mātei to nopirkt. Nezinādams, ko iesākt, zēns lūdz palīdzību mātei. Viņa nomierina dēlēnu un ved to atpakaļ uz veikalu, kur zēns atdod paņemto mantu un atvainojas. To redzot, mātes sirdi pārņem prieks un lepnums. Kāpēc viņa tā jūtas?

² Nav daudz kā tāda, kas vecākus iepriecinātu vēl vairāk nekā tas, ka viņu bērni mācās rīkoties godīgi. To pašu var teikt par mūsu debesu Tēvu, kas ir ”patiesības Dievs”. (Psalms 31:6, VDP.) Viņam ir patīkami redzēt, ka mēs, tiecoties pēc garīga brieduma, cenšamies dzīvot godīgi. Tā kā mēs vēlamies iepriecināt Jehovu un palikt viņa mīlestībā, mēs piekrītam apustulim Pāvilam, kas rakstīja: ”Mēs.. visās lietās gribam godīgi dzīvot.” (Ebrejiem 13:18.) Pievērsīsim uzmanību četrām dzīves jomām, kurās dažkārt nav viegli būt godīgiem, un uzzināsim, ko mēs iegūstam, dzīvojot godīgi.

GODĪGUMS PAŠIEM PRET SEVI

3.—5. a) Kādi brīdinājumi Bībelē ir lasāmi par pašapmānu? b) Kas palīdz būt godīgiem pret sevi?

³ Vispirms mums jāiemācās būt godīgiem pašiem pret sevi. Nepilnīgi cilvēki viegli padodas pašapmānam. Piemēram, Jēzus lika pavēstīt Lāodikejas kristiešiem, ka viņi, kaut gan savās acīs bija bagāti, patiesībā bija ”nabagi, akli un kaili” — garīgā ziņā atradās nožēlojamā stāvoklī. (Atklāsmes 3:17.) Šī situācija bija vēl jo bīstamāka tāpēc, ka viņi nebija godīgi paši pret sevi.

⁴ Jāatceras arī brīdinājums, ko izteica Kristus māceklis Jēkabs: ”Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta.” (Jēkaba 1:26.) Spriežot, ka ir iespējams nepareizi izmantot mēli un tomēr kalpot Jehovam pieņemamā veidā, mēs tikai maldinātu paši savu sirdi. Šāda kalpošana būtu veltīga un nevajadzīga. Kā nepieļaut šādu kļūdu?

⁵ Iepriekšējos pantos Jēkabs salīdzināja Dieva vārdu patiesību ar spoguli. Viņš aicināja ieskatīties pilnīgajā Dieva likumā un veikt savā dzīvē attiecīgas izmaiņas. (Jēkaba 1:23—25.) Bībele palīdz būt godīgiem pret sevi un saprast, ko mēs varētu darīt labāk. (Raudu Dziesmas 3:40; Hagaja 1:5.) Mēs varam arī lūgt, lai Jehova mūs pārbauda un palīdz mums saskatīt un novērst būtiskus trūkumus. (Psalms 139:23, 24.) Negodīgums ir grūti pamanāma vājība, un mums jācenšas uz to raudzīties no Jehovas viedokļa. Salamana Pamācību grāmatas 11. nodaļas 20. pantā ir teikts: ”Tam Kungam ir visniknākās dusmas par viltīgām un nelietīgām sirdīm, bet tiklie rada Viņā labpatiku.” Jehova mums var palīdzēt izjust to pašu, ko jūt viņš, un paraudzīties uz sevi viņa acīm. Atcerēsimies, ka Pāvils rakstīja: ”Mēs.. gribam godīgi dzīvot.” Pašreiz mēs nevaram būt pilnīgi, bet mēs varam darīt visu iespējamo, lai dzīvotu godīgi.

GODĪGUMS ĢIMENĒ

6. Kāpēc dzīvesbiedriem jābūt godīgiem vienam pret otru, un no kādām briesmām viņi tā var izvairīties?

⁶ Godīgums ir ārkārtīgi nepieciešams kristīgā ģimenē. Vīram un sievai jābūt godīgiem un atklātiem vienam pret otru. Nav pieļaujams, ka precēti kristieši sāktu flirtēt ar kādu, kas nav viņu dzīvesbiedrs, slepeni veidotu attiecības internetā vai skatītos jebkāda veida pornogrāfiju, — tie visi ir nosodāmi paradumi, kas var nodarīt sāpes vīram vai sievai. Ja precēts kristietis pieļautu šādu rīcību, turklāt slēptu to no dzīvesbiedra, viņš rīkotos negodīgi. Lūk, ko rakstīja dievbijīgais ķēniņš Dāvids: ”Es nesēžu pie bezgožiem un nepinos ar viltniekiem.” (Psalms 26:4.) Tiem, kas ir precēti, jāsargās kļūt par ”viltniekiem” — rīkoties tā, ka pēc tam gribētos slēpt no dzīvesbiedra savu patieso seju.

7., 8. Ar kādiem piemēriem no Bībeles vecāki bērniem var mācīt, cik labi ir būt godīgiem?

⁷ Mācot bērniem, cik labi ir būt godīgiem, vecāki var izmantot piemērus no Bībeles. Tajā ir stāstīts par cilvēkiem, kas nerīkojās pareizi: par Ahanu, kas piesavinājās mantas, kuras nebija atļauts ņemt, un pēc tam mēģināja noslēpt zādzību; par Gehazi, kas meloja, cerēdams iedzīvoties; par Jūdu, kas bija zaglis un nodeva Jēzu. (Jozuas 6:17—19; 7:11—25; 2. Ķēniņu 5:14—16, 20—27; Mateja 26:14, 15; Jāņa 12:6.)

⁸ Bībelē ir atrodami arī pozitīvi piemēri. Tajā var lasīt par Jēkabu, kurš mudināja dēlus atdot atpakaļ naudu, ko tie bija atraduši savos maisos, jo viņš domāja, ka nauda varbūt ir ielikta maisos aiz pārskatīšanās. Bībelē ir stāstīts par Jeftu un viņa meitu, kas izpildīja tēva īpašo solījumu, kaut gan tāpēc viņai nācās daudz ko upurēt, kā arī par Jēzu, kurš drosmīgi pateica naidīgi noskaņotam pūlim, kas viņš ir, lai piepildītu pravietojumu un pasargātu savus draugus. (1. Mozus 43:12; Soģu 11:30—40; Jāņa 18:3—11.) Jau no šiem nedaudzajiem piemēriem var redzēt, cik vērtīgu informāciju, kas palīdz mācīt bērniem būt godīgiem, vecāki var atrast Dieva Rakstos.

9. No kā vecākiem jāvairās, lai bērni varētu mācīties godīgumu no viņu piemēra, un kāpēc tas ir svarīgi?

⁹ Vecākiem, kas māca saviem bērniem dzīvot godīgi, ir vēl kāds nopietns pienākums. Apustulis Pāvils vaicāja: ”Citus tu māci — un pats sevi nemāci? sludinādams, ka nebūs zagt, tu pats zodzi?” (Romiešiem 2:21.) Reizēm vecāki mulsina bērnus, mācīdami būt godīgiem, bet paši rīkodamies negodīgi. Varbūt viņi attaisno mazvērtīgu lietu piesavināšanos un mānīšanos ar tādām frāzēm kā ”To jau tāpat kāds būtu paņēmis!” vai ”Mazdrusciņ samelot jau var, nevienam tas nekaitēs!”. Patiesībā zagšana ir zagšana, lai kāda būtu paņemtās lietas vērtība, un meli ir meli, vienalga, par ko tie ir un cik daudz ir melots.a (Lūkas 16:10.) Bērni ļoti ātri pamana liekulību, un viņiem tā var nopietni kaitēt. (Efeziešiem 6:4.) Turpretī tad, ja bērni redz, ka vecāki ir godīgi, viņi, visticamāk, izaugs par cilvēkiem, kas godā Jehovu šajā negodīgajā pasaulē. (Salamana Pamācības 22:6.)

GODĪGUMS DRAUDZĒ

10. Kas jāpatur prātā, domājot par godīgumu attiecībās ar ticības biedriem?

¹⁰ Daudz iespēju mācīties godīgumu paveras attiecībās ar ticības biedriem. Kā jau bija paskaidrots 12. nodaļā, mums jābūt uzmanīgiem savā runā, it sevišķi garīgo brāļu un māsu starpā. Ikdienas sarunas viegli var pārvērsties tenkošanā un pat apmelošanā. Ja nododam tālāk nezināmas izcelsmes informāciju, ko mums kāds ir pastāstījis, mēs varam kļūt līdzvainīgi melu izplatīšanā, tāpēc daudz labāk ir būt savaldīgiem runā. (Salamana Pamācības 10:19.) Arī tad, ja mums kāda informācija ir droši zināma, ne vienmēr būtu pareizi stāstīt to citiem, jo tā mēs varbūt rīkotos nelaipni vai jauktos svešās lietās. (1. Pētera 4:15.) Ir cilvēki, kas attaisno nepieklājību, saucot to par godīgumu, bet mūsu vārdiem vienmēr jābūt tīkamiem un laipniem. (Kolosiešiem 4:6.)

11., 12. a) Kā daži, kas ir izdarījuši nopietnu pārkāpumu, padara situāciju vēl sliktāku? b) Kādus melus par nopietniem pārkāpumiem izplata Sātans, un kā tos var atspēkot? c) Kā mēs varam būt godīgi pret Jehovas organizāciju?

¹¹ Sevišķi svarīgi ir būt godīgiem pret brāļiem, kas organizē draudzes darbību. Daži, kas ir izdarījuši nopietnu pārkāpumu, padara situāciju vēl sliktāku, mēģinot slēpt savu grēku un melojot draudzes vecākajiem, kad tie uzdod jautājumus par notikušo. Reizēm šādi cilvēki pat sāk dzīvot divējādu dzīvi — viņi izliekas, ka kalpo Jehovam, bet patiesībā turpina nopietni grēkot. Tā viņi dziļi iestieg melos. (Psalms 12:3.) Citi atklāj vecākajiem tikai daļu patiesības, bet noslēpj būtiskus faktus. (Apustuļu darbi 5:1—11.) Bieži viņu negodīguma iemesls ir tas, ka viņi ir noticējuši Sātana izplatītajiem meliem. (Skat. ”Sātana meli par nopietniem grēkiem”.)

¹² Mums jābūt godīgiem pret Jehovas organizāciju arī tad, kad atbildam uz jautājumiem rakstveidā. Piemēram, mēs nesagrozām faktus, sniedzot pārskatu par savu līdzdalību sludināšanā. Ja mums jāizpilda iesniegums, lai saņemtu kādu priekšrocību kalpošanā, mēs nedrīkstam norādīt nepatiesas ziņas par savu veselības stāvokli vai kaut ko citu. (Salamana Pamācības 6:16—19.)

13. Kā būt godīgiem pret ticības biedriem darījumu jautājumos?

¹³ Godīgums attiecībās ar brāļiem un māsām ir vajadzīgs arī darījumu jautājumos. Dažkārt kristieši savā starpā kārto darījumus, bet to nebūtu pareizi darīt tad, kad viņi ir atnākuši pielūgt Dievu Valstības zālē vai kopīgi sludina. Iespējams, kāds kristietis ir darba devējs un viņa uzņēmumā strādā brāļi un māsas. Tādā gadījumā viņam jāizturas pret tiem godīgi, laikus jāizmaksā līgumā noteiktā alga pilnā apjomā un jārūpējas, lai darbiniekiem būtu pieejamas likumā paredzētās sociālās garantijas. (1. Timotejam 5:18; Jēkaba 5:1—4.) Savukārt tad, ja mūsu darba devējs ir brālis vai māsa, mums jāstrādā godprātīgi. (2. Tesaloniķiešiem 3:10.) Nebūtu jāgaida, ka darba devējs, kas ir mūsu ticības biedrs, izturēsies pret mums ar īpašu labvēlību, un jāuzskata, ka viņa pienākums ir piešķirt mums papildu brīvdienas, prēmijas vai kādas citas priekšrocības, kādu nav citiem darbiniekiem. (Efeziešiem 6:5—8.)

14. Kā kristiešiem būtu jārīkojas, ja viņi kopīgi iesaistās darījumos, un kāpēc tas ir nepieciešams?

¹⁴ Kā rīkoties, ja mēs ar kādu kristieti iesaistāmies kopīgā darījumā, piemēram, izdarām ieguldījumu vai pieprasām aizņēmumu? Bībelē ir atrodams svarīgs princips, kas šādos gadījumos ir ļoti noderīgs: vienmēr ir jānoslēdz oficiāls rakstveida līgums. Kad Jeremija iegādājās zemes gabalu, liecinieku klātbūtnē tika sastādīts līgums un tā noraksts, un dokuments tika saglabāts, lai vajadzības gadījumā tajā vēlāk varētu ieskatīties. (Jeremijas 32:9—12; skat. arī 1. Mozus 23:16—20.) Ja, kārtojot darījumus ar ticības biedriem, vienošanās detaļas tiek fiksētas rūpīgi sagatavotā, parakstītā un apliecinātā dokumentā, tā nav neuzticības izpausme. Gluži otrādi, līguma slēgšana ļauj novērst pārpratumus, sarūgtinājumu un nesaskaņas brāļu starpā. Kristiešiem, kas kopīgi veic darījumus, jāpatur prātā, ka nekāds finansiāls ieguvums nav tā vērts, lai apdraudētu draudzes vienotību un mieru.b (1. Korintiešiem 6:1—8.)

GODĪGUMS ATTIECĪBĀS AR CILVĒKIEM, KAS NEPIEDER PIE DRAUDZES

15. Kāda ir Jehovas attieksme pret negodīgumu darījumos, un kāda ir kristiešu nostāja?

¹⁵ Kristiešiem jābūt godīgiem ne tikai draudzē. Kā rakstīja Pāvils, mēs ”visās lietās gribam godīgi dzīvot”. (Ebrejiem 13:18.) Radītājam ir ļoti svarīgi, lai mēs rīkotos godīgi, kārtojot jebkādus darījumus. Salamana Pamācību grāmatā vien četras reizes ir uzsvērts, ka svariem ir jābūt pareiziem. (Salamana Pamācības 11:1; 16:11; 20:10, 23.) Senatnē, kārtojot darījumus, cilvēki parasti izmantoja svarus un atsvarus, lai nosvērtu iegādātās preces un naudu, par ko tās tika pirktas. Negodīgiem tirgotājiem bija divi atsvaru komplekti un nepareizi svari, jo tā viņi varēja apmānīt pircējus.c Jehova ienīst šādu rīcību, tāpēc, ja gribam palikt viņa mīlestībā, mums darījumi vienmēr jākārto godīgi.

16., 17. Kādas negodīguma formas ir sastopamas mūsdienu pasaulē, un kā jārīkojas patiesajiem kristiešiem?

¹⁶ Tā kā pasaules valdnieks ir Sātans, mūs neizbrīna visapkārt vērojamais negodīgums. Ar kārdinājumiem rīkoties negodīgi jāsastopas katru dienu. Kad darba meklētāji sastāda dzīves aprakstu, viņi bieži iekļauj tajā melus un pārspīlējumus, norādot kvalifikāciju un darba pieredzi, kādas viņiem patiesībā nav. Cilvēki, kas izpilda dažādas veidlapas, kārtojot imigrācijas, nodokļu, apdrošināšanas un tamlīdzīgus jautājumus, mēdz dot nepatiesas atbildes cerībā saņemt to, ko viņi vēlas. Daudzi skolnieki un studenti noraksta, pildīdami pārbaudes darbus, un, kad viņiem jāraksta kāds referāts vai domraksts, viņi pārraksta internetā atrastu informāciju, uzdodot to par savu darbu. Lai panāktu sev labvēlīgu lēmumu, cilvēki nereti mēģina piekukuļot negodīgas amatpersonas. Neko citu arī nevar gaidīt pasaulē, kur tik daudzi ir ”patmīlīgi, mantas kārīgi.., labā nīdēji”. (2. Timotejam 3:1—5.)

¹⁷ Patiesie kristieši ir apņēmības pilni nerīkoties tā, kā tikko bija aprakstīts. Grūtākais reizēm ir tas, ka negodīgums mūsdienu pasaulē bieži paliek nesodīts un pat ļauj gūt panākumus. (Psalms 73:1—8.) Turpretī kristieši, kas ”visās lietās” cenšas dzīvot godīgi, materiālā ziņā var palikt zaudētājos. Vai godīgums ir upuru vērts? Par to nav nekādu šaubu. Bet kāpēc tā var apgalvot? Kāds labums ir no tā, ka cilvēks ir godīgs?

KO DOD GODĪGUMS

18. Kāpēc godīga cilvēka reputācija ir ļoti vērtīga?

¹⁸ Dzīvē nav daudz kā tāda, kas būtu vērtīgāks par godīga un uzticama cilvēka reputāciju. (Skat. ”Vai es vienmēr esmu godīgs?”.) Šādu reputāciju var iegūt ikviens — tas nav atkarīgs no spējām, bagātības, izskata, stāvokļa sabiedrībā vai citiem faktoriem, ko ir grūti ietekmēt. Tomēr laba reputācija ir retums, jo daudziem to neizdodas iegūt. (Mihas 7:2.) Protams, daži varbūt izsmies cilvēku par viņa godīgumu, taču citi to novērtēs ļoti augstu un izturēsies pret viņu ar uzticību un cieņu. Daudzi Jehovas liecinieki ir pārliecinājušies, ka godīgums var būt izdevīgs arī materiālā ziņā. Viņi nav zaudējuši darbu, kad no tā ir atlaisti negodīgi darbinieki, vai arī viņiem ir piedāvāts darbs, kurā ir īpaši svarīgi būt godīgiem.

19. Kā godīgums var ietekmēt mūsu sirdsapziņu un attiecības ar Jehovu?

¹⁹ Neatkarīgi no tā, vai mēs esam vai neesam pieredzējuši kaut ko tamlīdzīgu, būdami godīgi, mēs varam iegūt vēl daudz vairāk. Viens šāds ieguvums ir tīra sirdsapziņa. Pāvils rakstīja: ”Mēs apzināmies, ka mums.. ir laba sirdsapziņa.” (Ebrejiem 13:18.) Turklāt mūsu mīlošais debesu Tēvs vienmēr pamana, kāda ir mūsu reputācija, un viņam patīk godīgi cilvēki. (Psalms 15:1, 2; Salamana Pamācības 22:1.) Tātad godīgums ļauj pasargāt sevi Dieva mīlestībā, un neko labāku mēs nemaz nevaram vēlēties. Nākamajā nodaļā pievērsīsim uzmanību tēmai, kas ir saistīta ar godīgumu: uzzināsim, kāda ir Jehovas attieksme pret darbu.