⁸ Izturības svarīgums izriet arī no vārdiem, ko savā vēstulē rakstīja Jēkabs: ”Mani brāļi, kad jūs sastopaties ar dažādiem pārbaudījumiem, priecājieties, zinādami, ka pārbaudīta ticība rada izturību. Bet izturība lai paveic savu darbu līdz galam, lai jūs būtu pilnīgi, bez jebkādas vainas un jums nekā netrūktu.” (Jēk. 1:2—4.) Jēkabs paskaidroja, ka kristiešiem pārbaudījumi jāuztver ar prieku, jo tie rada izturību. Vai mēs par to esam domājuši no šāda viedokļa? Pēc tam Jēkabs atzīmēja, ka izturība mūsos paveic noteiktu darbu, uzlabojot mūsu kristīgo personību un darot mūs patīkamus Dievam. Tātad izturība vairojas ikdienā, kad sastopamies ar pārbaudījumiem un tos pārvaram. Izturība savukārt palīdz veidot citas labas īpašības, kas mums ir vajadzīgas.

¹⁰ Lai saglabātu izturību šajos grūtajos laikos, mums jāveido pareiza attieksme pret grūtībām, kuras pieredzam tāpēc, ka esam kristieši. Atcerēsimies, ka Jēkabs mudināja priecāties pārbaudījumos. Tas nepavisam nav viegli, ja ir jāpieredz fiziskas vai morālas ciešanas, taču jāatceras, ka runa ir par mūsu dzīvību. Savulaik ar apustuļiem risinājās notikumi, no kuriem var redzēt, ka ir iespējams priecāties arī tad, ja ir jācieš. Par to stāstīts Apustuļu darbu grāmatā: ”Tie ..iesauca apustuļus iekšā, nopēra un, pavēlējuši viņiem vairs nerunāt Jēzus vārdā, ļāva iet. Tad apustuļi aizgāja no sinedrija, priecādamies, ka ir atzīti par cienīgiem ciest negodu Jēzus vārda dēļ.” (Ap. d. 5:40, 41.) Apustuļi saprata: viņu ciešanas apliecina, ka viņi ir paklausījuši Jēzus pavēlei un ir ieguvuši Jehovas labvēlību. Daudzus gadus vēlāk, kad apustulis Pēteris rakstīja savu pirmo Dieva iedvesmoto vēstuli, viņš minēja, cik vērtīgi ir ciest taisnības dēļ. (1. Pēt. 4:12—16.)