Referencias ndrígóo I̱yi̱i̱ʼ dí najmulú náa reunión Xóo kúwi̱i̱n ga̱jma̱a̱ xóo Etaraʼa Cristianos
4-10 FEBRERO
GÍʼDOO NUMUU RÍ NA̱ʼKHA̱ NÁA BIBLIA | ROMANOS 1-3
“Xúniʼñáʼ ruʼsngáá ku̱ma̱ ndrígúlú”
(Romanos 2:14, 15) Numuu rí índo̱ bi̱ raʼkhíin judíos bi̱ raguáʼdáá xtángoo nuni xó má eʼthí náa xtángoo, maski ajndu ikhiin na̱nguá guáʼdáá xtángoo, ikhiin má ni̱ndxu̱ún xóo mbá xtángoo. 15 Ikhiin má nusngajma rí kiʼniraʼmáʼ xtángoo náa a̱jkiu̱ún, índo̱ conciencia ndrígu̱ún naʼthúún, ga̱jma̱a̱ dí nundxa̱ʼwa̱míjna̱, naʼthúún dí ikhí o raʼkhí nini.
Gíʼdoo numuu maguaʼdáá mbá conciencia májánʼ
6 Raʼkháa i̱ndó xa̱bi̱i̱ Jeobá guáʼdáá conciencia. Apóstol Pablo niʼthí: “Numuu rí índo̱ bi̱ raʼkhíin judíos bi̱ raguáʼdáá xtángoo nuni xó má eʼthí náa xtángoo, maski ajndu ikhiin na̱nguá guáʼdáá xtángoo, ikhiin má ni̱ndxu̱ún xóo mbá xtángoo. Ikhiin má nusngajma rí kiʼniraʼmáʼ xtángoo náa a̱jkiu̱ún, índo̱ conciencia ndrígu̱ún naʼthúún, ga̱jma̱a̱ dí nundxa̱ʼwa̱míjna̱, naʼthúún dí ikhí o raʼkhí nini” (Romanos 2:14, 15). Nguáná mbaʼin xa̱bu̱ nuni xó má eʼthí conciencia ndrígu̱ún xó má e̱ʼkha̱ raʼthí náa ikha ndrígóo Dios maski ajndu tsíniʼnuʼ nditháan xtángoo ndrígóo Jeobá.
(Romanos 2:15) Ikhiin má nusngajma rí kiʼniraʼmáʼ xtángoo náa a̱jkiu̱ún, índo̱ conciencia ndrígu̱ún naʼthúún, ga̱jma̱a̱ dí nundxa̱ʼwa̱míjna̱, naʼthúún dí ikhí o raʼkhí nini.
Gíʼdoo numuu maguaʼdáá mbá conciencia májánʼ
8 Xú káʼnii gándoo gájmulúʼ conciencia índo̱ gúraʼwíí mbá dí muʼni rá. Mbaʼin nakumu̱ún rí i̱ndó gíʼmaa matadxun rí gáʼthi a̱jkia̱nʼ. Mbáa muta̱nʼ: “Conciencia ndrígóʼ ikhúúnʼ naniñuʼ mani”. Mú ragíʼmaa mambumulú rí gakhi̱i̱ wéñuʼ nindxu̱u̱ rí nagua̱ʼa̱ maʼni a̱jkiu̱lú ga̱jma̱a̱ migamíi maʼni gachúu conciencia ndrígúlú. Xúʼko̱ eʼthí náa Biblia: “Nda̱a̱ imbo̱o̱ rí maʼni nduwánʼ itháan ki xóo a̱jkiu̱lúʼ ga̱jma̱a̱ ra̱ʼkhá tháán echo̱o̱. Tsáa gáʼngo̱o̱ mbaʼyoo xú káʼnii nindxu̱u̱ rá.” (Jeremías 17:9.) Ikha jngó ikháanʼ nduʼyáá rí gíʼdoo itháan numuu rí muʼni gaʼdxíí Jeobá raʼkháa rí eyoo a̱jkiu̱lú.
9 Á mu mbáa xa̱bu̱ naʼsngóo májánʼ conciencia ndrígóo xáʼni rí nanigu̱u̱ʼ ikhaa. Numuu rí namíñuu kaʼyoo Dios naniñuuʼ rí ikhaa maxnúu ikha, xóo muʼthá, namíñuu maʼni mbá rí tsénigu̱u̱ʼ Anu̱lú bi̱ xtáa mekhuíí. Xúʼko̱ ekujmaa xkri̱da ndrígóo Nehemías. Numuu rí ikhaa naʼtáñajunʼ náa xuajin Jerusalén, ikhaa ma̱ndoo matsudiin xa̱bu̱ muxna mbújkha̱a̱. Mu náa numuu rí táʼni xúʼko̱ xá. Minaʼ má ikhaa eʼthí náa numuu: “Numuu rí namíñúʼ ka̱yo̱o̱ Dios” (Nehemías 5:15). Ikhaa na̱nguá nindoo maʼni gíníi xa̱bu̱ numuu rí namíñuu gaʼni mbóo rí xánigu̱u̱ʼ Jeobá. Xúʼko̱ má mangáanʼ gíʼdoo wéñuʼ numuu mamiñulúʼ kuʼyáá Dios, numuu dí rúʼko̱ maʼga̱ kaguáanʼ mbuʼyáá rí eʼthí náa Biblia nákha xóo tsíraʼwíí mbá rí muʼni.
Guʼyááʼ rí gíʼdoo numuu
(Romanos 3:4) ¡Nimbáa miʼtsú xarigá rúʼko̱! Dios naʼthá rí gajkhun, maski ajndu xúgínʼ xa̱bu̱ ni̱ndxu̱ún minduwiinʼ, xóo má kiʼniraʼmáʼ: “Mu makujmaa rí naratá rí jmbu ga̱jma̱a̱ maʼngaaʼ índo̱ gátaxnaxíi cuenta”.
w08-S 15/6 30 kutriga̱ 5
Rí itháan nagájnuriyoʼ náa carta a los Romanos
3:4. Índo̱ tsembánii dí nuthi xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ Ajngóo Dios, á mu nakumulú kuʼyáá rí naʼthí náa Biblia ga̱jma̱a̱ á mu nuʼnimbánii rí nandoo Dios. Ma̱ngaa, á mu nuʼtáraʼa má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱ numuu Reino ma̱ngaa dí muʼsngúún xa̱bu̱ mu mumbaʼñún mbuyáá rí Dios nindxu̱u̱ gajkhun.
(Romanos 3:24, 25) Nindxu̱u̱ xóo mbá rí nimináanʼ numuu rí májánʼ a̱jkiu̱u̱n ikha jngó naʼni rí manindxu̱lúʼ xa̱bu̱ jmbii índo̱ rí niʼtsiwáanʼ Cristo Jesús mu maʼni káwáanʼ. 25 Dios nixnáxi̱i̱ xóo tsigijñaʼ ga̱jma̱a̱ numuu fe náa eʼdiuu. Rígi̱ nirígá mu masngájmaa rí nindxu̱u̱ jmbii, numuu rí Dios naʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n, niʼni gudi̱i̱ aʼkhá rí niguma asndu nákha wajyúúʼ.
w08-S 15/6 29 kutriga̱ 6
Rí itháan nagájnuriyoʼ náa carta a los Romanos
3:24, 25 Xú káʼnii “niʼtsiwáanʼ Cristo Jesús” mu maʼnijngudi̱i̱ “aʼkhá rí nirígá nákha wajyúuʼ”, nákha xóó tsekháñu Cristo rá. Timbá kiʼtáriyaʼ ga̱jma̱a̱ numuu mesías kiʼniraʼmáʼ náa Génesis 3:15, nimbánuu nákha tsiguʼ 33 tsiguʼ nda̱wa̱á, índo̱ nixiyáa Jesucristo náa mbá ixi̱ (Gál. 3:13, 16). Índo̱ Jeobá niʼtáriyaʼ rígi̱, ikhaa ndiʼyoo rí asndu xóo nijmanumáá má rí niʼtsiwáanʼlú numuu rí nimbá nda̱a̱ rí gárikhoo mu maʼnimbánuu rí naʼthí. Ikha jngó, ga̱jma̱a̱ numuu tsigijñaʼ rí maxnáxi̱ Jesucristo, Jeobá nindoo niʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún e̱ji̱i̱n Adán bi̱ niguáʼdáá fe náa rí niʼthí maʼni. Rí niʼtsiwáanʼ ma̱ngaa maʼni rí matuxi̱ín xa̱bu̱ bi̱ nikháñun nákha xóó tséʼkha̱ Cristo (Hech. 24:15).
Migixnuu Biblia
(Romanos 1:1-17) Pablo, ñumbáá ndrígóo Jesucristo ga̱jma̱a̱ nigumbiʼyuu apóstol, bi̱ nijuixtiyáaʼ mu maʼtáraʼa ajngáa rí nuxi̱ʼ ndrígóo Dios, 2 rí ikhaa niʼtáriyaʼ asndu nákha wajyúúʼ náa gaʼyee rí najuiʼthá náa santas Escrituras, 3 ga̱jma̱a̱ numuu A̱ʼdióo bi̱ na̱ʼkha̱ náa David xóo má kaʼyoo xuwiʼ, 4 bi̱ ga̱jma̱a̱ tsiakii nigumbiʼyuu A̱ʼdióo Dios xó má kaʼyoo náa xi̱ʼ kaʼwu ga̱jma̱a̱ numuu rí nigabi̱i̱ náa majñúnʼ bi̱ nikháñún —xúʼko̱, Jesucristo Tátá ndrígúlú, 5 numuu ikhaa kuaʼdáá mbá rí rakáʼyulú ga̱jma̱a̱ rí manindxu̱lúʼ apostol ndrígóo, mú munimbu̱u̱n ga̱jma̱a̱ fe xúgíʼ xuajen ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼyuu ikhaa, 6 náa xuajen rúʼko̱ ikháanʼ mangáanʼ nijuiʼthálá mu mu̱ʼgua̱ kidxuuʼ Jesucristo— 7 náa xúgínʼ bi̱ kuwa náa Roma xóo bi̱ nandoo kaʼñún Dios, bi̱ ninindxu̱ún santos: Gaguaʼdáá ngajua ndrígóo Dios ga̱jma̱a̱ tsímáá rí na̱ʼkha̱ náa Dios bi̱ nindxu̱u̱ Anu̱lú ma̱ngaa náa Tátá Jesucristo. 8 Ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rígi̱ naxnáa núma̱aʼ Dios ndrígóʼ ga̱jma̱a̱ numuu Jesucristo ga̱jma̱a̱ numuu xúgiáanʼ ikháanʼ, numuu rí náa xúgíʼ numbaaʼ najuiʼthá ga̱jma̱a̱ numuu fe ndrígála. 9 Náa Dios, bi̱ nani ñajuunʼ mitsáʼkháan ga̱jma̱a̱ numuu ajngáa nuxi̱ʼ numuu A̱ʼdióo, nindxu̱u̱ bi̱ ndaʼyoo rí natha má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱ numala ikháanʼ índo̱ natajkáan, 10 natajkáan, á mu nandoo, rí xúgi̱ maʼgá náa ikháanʼ á mu rúʼko̱ rí eyoo Dios maguma. 11 Numuu rí nandoʼ mba̱ya̱la, mu mathala xú káʼnii eyoo Dios muni, mu makumala ku̱ya̱a̱ káxi̱; 12 o numuu rí muxnamíjná tsiakii kanikháanʼla, ga̱jma̱a̱ numuu fe ndrígóo mámbáa, xó má dí kuaʼdáála ikháanʼ ga̱jma̱a̱ dí gúʼdoo ikhúúnʼ. 13 Mú nandoʼ rí mbu̱ya̱a̱ a̱ngui̱nʼ, rí mbaʼa nuthu niʼgíʼ maʼgá náa ikháanʼ, mú rígá má xúʼko̱ rí narikhoʼ, mu mathala ajngáa rí májánʼ xó má nini náa mbaʼa xuajen. 14 Xó má griegos ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ naguwáʼ, xó má xa̱bu̱ bi̱ nduyáá ga̱jma̱a̱ bi̱ skágunʼ, ikhúúnʼ gíʼmuu: 15 Ikha jngó ra̱ʼkhá tháán eyoʼ mataráʼala ajngáa rí májánʼ mangáanʼ, náa Roma. 16 Numuu rí ikhúúnʼ tsíti̱yu̱ʼ ga̱jma̱a̱ numuu ajngáa rí májánʼ; ikhaa nindxu̱u̱ tsiakii ndrígóo Dios mu maʼni káwíin xúgínʼ bi̱ guáʼdáá fe, ginii judío ga̱jma̱a̱ ma̱ngaa griego; 17 numuu rí ikhí nasngájma rí Dios naʼni rí jmbu ga̱jma̱a̱ numuu fe náa fe, xó má kiʼniraʼmáʼ: “Bi̱ naʼni rí jmbu ga̱jma̱a̱ numuu fe makríyaʼ”.
11-17 FEBRERO
GÍʼDOO NUMUU RÍ NA̱ʼKHA̱ NÁA BIBLIA | ROMANOS 4-6
“Dios nasngájma rí nandoo kaʼyulú”
(Romanos 5:8) Mú Dios nasngájma rí nandoo kaʼyulú, maski asndu ni̱ndxu̱lú xa̱bu̱ aʼkhá, Cristo nikháñuu ga̱jma̱a̱ numulúʼ.
(Romanos 5:12) Ikha jngó, ga̱jma̱a̱ numuu mbáwíi xa̱bu̱ nito̱ʼo̱o̱ aʼkhá náa numbaaʼ. Ma̱ngaa rí nakháñulú nito̱ʼo̱o̱ ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá, rí nakháñulú nigadráʼa náa xúgínʼ xa̱bu̱ numuu rí xúgínʼ xa̱bu̱ nixuda̱mi̱jna̱ aʼkhá.
w11-S 15/6 12 kutriga̱ 5
Dios nasngájma rí nandoo kaʼyulú
5 Pablo nigíʼdu̱u̱ raʼthí ga̱jma̱a̱ numuu mbá dí gajkhun nirígá: “Ikha jngó, ga̱jma̱a̱ numuu mbáwíi xa̱bu̱ nito̱ʼo̱o̱ aʼkhá náa numbaaʼ. Ma̱ngaa rí nakháñulú nito̱ʼo̱o̱ ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá, rí nakháñulú nigadráʼa náa xúgínʼ xa̱bu̱ numuu rí xúgínʼ xa̱bu̱ nixudami̱jna̱ aʼkhá” (Rom. 5:12). Náa i̱ʼwáʼ dí na̱ʼkha̱ raʼthí náa Biblia, ikhí Dios nambáyulúʼ mu ma̱ndoo makru̱ʼu̱lú ajngáa rígi̱. Xó má eʼyáá, Jeobá nigi̱ʼdu̱u̱ niʼnii xa̱bu̱ numbaaʼ índo̱ niʼnii Adán ga̱jma̱a̱ Eva, bi̱ ninindxu̱ún xó má ikhaa, xa̱bu̱ jmbiin. Nda̱wa̱á niʼthúún mbá rí xúni̱, ma̱ngaa niʼthúún rí á mu tsénimbu̱ún mbuyamíniʼ ga̱jma̱a̱ rí makhañún (Gén. 2:17). Phú migíná, rí timbíi̱n anu̱lú niraʼwíí rí xúnimbu̱ún náa Jeobá, nisngajma dí na̱nguá nindriguíi xóo bi̱ nagrui̱ga̱ xtángoo ga̱jma̱a̱ bi̱ kaʼyoo maʼtáñajunʼ (Deu. 32:4, 5).
(Romanos 5:13, 14) Nákha xóó tsírígá Xtángoo rígá má aʼkhá náa numbaaʼ, mú xándoo mataxruíga̱a̱ nimbáa ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá índo̱ nda̱a̱ xtángoo. 14 Mú, rí nakháñulú niʼtáñajunʼ asndu nákha nixtáa Adán asndu Moisés, mangiin bi̱ túxudami̱jna̱ aʼkhá xóo nikiéʼkúun Adán, bi̱ nambriguii ga̱jma̱a̱ mbáa bi̱ ma̱ʼkha̱.
w11-S 15/6 12 kutriga̱ 6
Dios nasngájma rí nandoo kaʼyulú
6 E̱ji̱i̱n Adán nikuwa nda̱wa̱á rí túnimbu̱ún náa Edén. Ikha jngó, xúgínʼ nindrigú aʼkhá náa anu̱ún ga̱jma̱a̱ rí mbuyamíniʼ. Mú, Jeobá táʼthi rí ikhiin guáʼdáá aʼkhún ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá rí niʼni Adán, numuu dí raʼkháa ikhiin túnimbu̱ún; ma̱ngaa ikhú xóó tsejuixná nimbá xtángoo (Gén. 2:17). Ga̱jma̱a̱ numuu xúgíʼ rúʼko̱ nindrigú aʼkhá. Ikhú nigíʼdu̱u̱ niʼtáñajunʼ aʼkhá ga̱jma̱a̱ rí nakháñulú náa numbaaʼ asndu índo̱ Dios nixnúún mbá xtángoo israelitas, nikujmaa kaʼwu rí ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱ aʼkhá (atraxnuu Romanos 5:13, 14). Aʼkhá dí ni̱ʼkha̱ náa Adán ma̱ndoo mambaníi ga̱jma̱a̱ mbá nandii rí na̱jkha̱ ridoo, xóo talasemia o anemia mediterránea, ga̱jma̱a̱ hemofilia rígi̱ naku̱mu̱u̱ índo̱ nagadíí wéñuʼ eʼdi. Mbáa xa̱bu̱ bi̱ najmaʼniiʼ wéñuʼ bi̱ nigiʼdoo iwáá nandii rígi̱ ninindxu̱u̱ príncipe Alejo ndrígóo Rusia, a̱ʼdióo zar Nicolás II ga̱jma̱a̱ zarina Alejandra. Xóo ikhiin, maski ajndu raʼkháa xúgínʼ e̱ji̱i̱n niguáʼdáá rígi̱, mú mbáa eʼwíínʼ e̱jñún maguaʼdáá. Mú ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá rí na̱ʼkha̱ náa Adán nindxu̱u̱ mixtiʼkhu. Xúgiáanʼ nundrígulú náa anu̱lú, nuxnún e̱jñu̱lú ma̱ngaa numíniiʼlu ga̱jma̱a̱ numuu. Lá magiʼdoo thanuu nandii rígi̱ ráʼ.
(Romanos 5:18) Ga̱jma̱a̱ numuu mbá aʼkhá niʼni rí mbá xúgínʼ makhañún, ma̱ngaa rí niguma mbá rí jmbu niʼni rí mbá xúgínʼ xa̱bu̱ ma̱ndoo makáwíin.
(Romanos 5:21) Náa numuu rá. Mu rí xó má aʼkhá niʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ rí nakháñulú, xúʼko̱ má rí májánʼ wéñuʼ a̱jkiu̱u̱n maʼtáñajunʼ jmbu rí maʼni makuwáanʼ kámuu mbiʼi ga̱jma̱a̱ numuu Jesucristo Señor ndrígúlú.
w11-S 15/6 13 kutriga̱ 9, 10
Dios nasngájma rí nandoo kaʼyulú
9 Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n ajngáa griego rí nijuiʼtájuíi “majuiʼthá rí jmbu” ga̱jma̱a̱ “masngájmiin rí jmbiin” xá. Bi̱ niʼtájuíi ajngáa rígi̱ náa Biblia niʼnirámáʼ: “Nindxu̱u̱ mbá xkri̱da náa nagi̱ʼi̱ xtángoo ndrígóo Xa̱bu̱ Ñajunʼ. Tsíyoo gáʼthi rí nariʼkuminaʼ mbáa xa̱bu̱, nandoo gáʼthúu̱n xú káʼnii xtáa náa inuu Dios. Náa xkri̱da Dios nindxu̱u̱ Juez bi̱ naʼthí ndiéjunʼ gágíʼnuu bi̱ nuxrui̱ga̱a̱, xóo muʼthá, mawiji̱ náa guʼwá ñajunʼ ndrígóo Dios numuu rí na̱nguá nindxu̱u̱ jmbii, mú mínaʼ má Dios eʼni kríyaaʼ”.
10 Xú káʼnii gándoo “Juez bi̱ xtáa náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ” ma’ni dí májánʼ, maʼthí rí nda̱a̱ aʼkhúun mbáa xa̱bu̱ bi̱ ra̱májaanʼ rá. (Gén. 18:25.) Nindoo niʼni numuu dí ra̱ʼkhá tháán májánʼ a̱jkiu̱u̱n rí nikuʼmaa A̱ʼdióo bi̱ mbáwíi náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Jesús niʼnimbánuu jmbu rí nandoo Anu̱u̱, maski má niraʼnuu mbaʼa tsáʼkhá, nitsijmaa xkawiiʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ nini gínáa. Niwi̱ji̱ jmbu asndu índo̱ nixiyáa ga̱jma̱a̱ nirajkaa náa ixi̱ (Heb. 2:10). Xúʼko̱, nixnáximinaʼ makhañúu xóo xa̱bu̱ bi̱ jmbi mu maʼni káwíin e̱ji̱i̱n Adán, xóo muʼthá maʼni káwíin náa aʼkhá ga̱jma̱a̱ rí nakháñun (Mat. 20:28; Rom. 5:6-8).
Guʼyááʼ rí gíʼdoo numuu
(Romanos 6:3-5) O lá tséya̱a̱ rí xúgiáanʼ bi̱ nijngúlú iyááʼ náa Cristo Jesús nijngúlú iyááʼ náa rí nikháñuu xáʼ. 4 Ikha jngó, nikháñulú gajmiúlú ikhaa índo̱ nijngúlú iyááʼ, mú xúʼko̱, xó má Cristo nigabi̱i̱ ga̱jma̱a̱ numuu gloria ndrígóo Anu̱u̱, xúʼko̱ má mangáanʼ gakuwáanʼ mbu̱júu̱ʼ. 5 Á mu kuwáanʼ gajmiúlú ikhaa xóo má índo̱ nikháñuu, gajkhun rí mangáanʼ makuwáanʼ gajmiúlú ikhaa índo̱ gágabi̱i̱;
w08-S 15/6 29 kutriga̱ 7
Rí itháan nagájnuriyoʼ náa carta a los Romanos
6:3-5 Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n rí majnguáanʼ iyááʼ náa Cristo Jesús ga̱jma̱a̱ náa rí nikháñu xá. Índo̱ Jeobá niraʼwíin cristianos ga̱jma̱a̱ xi̱ʼ kaʼwu, ikhú nandoo nakúwi̱i̱n jnduʼ gajmiún Jesús mangiin kaʼñún náa congregación dí nandoo gáʼthúu̱n xuyuʼ Cristo bi̱ kayá Edxu̱u̱ (1 Cor. 12:12, 13, 27; Col. 1:18). Rígi̱ eyoo gáʼthúu̱n rí nijngún iyááʼ náa Cristo Jesús. Cristianos bi̱ kaxtaʼwíin mangiin ‹nijngún iyááʼ náa rí nikháñuu› Cristo, nandoo gáʼthúu̱n rí numíniiʼ ga̱jma̱a̱ mbá numuu ga̱jma̱a̱ nuniñaʼ xúgíʼ rí ma̱ndoo mudrigú xóo rí makuwa kámuu mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Ikha jngó, índo̱ nakháñun numíniiʼ xó má índo̱ nikháñuu Jesús, maski ajndu rí nakháñun ikhiin na̱nguá gíʼdoo mbá numuu. Rí nijngún iyááʼ náa rí nikháñuu Cristo nanindxu̱u̱ káxi̱ índo̱ nakháñun ga̱jma̱a̱ nagabi̱ín mú makuwa mekhuíí.
(Romanos 6:7) Numuu rí bi̱ nikháñuu niguámbáa aʼkhá ndrígóo.
w14-S 1/6 11 kutriga̱ 1
Ndiéjunʼ guáʼthi̱i̱n bi̱ nikuwa nákha ginii rá.
Índo̱ gágabi̱ín bi̱ tseni rí jmbu, lá maxtandi̱ʼi̱i̱n cuenta ga̱jma̱a̱ numuu xóo nini nákha ginii xáʼ. Na̱nguá Romanos 6:7 naʼthí: “Bi̱ nikháñuu niguámbáa aʼkhá ndrígóo”. Xó má eʼyáá, bi̱ túni rí jmbu nini numáá aʼkhá ndrígu̱ún índo̱ nikháñun, maxtandi̱ʼi̱i̱n cuenta ga̱jma̱a̱ numuu rí guni nda̱wa̱á rí gágabi̱ín, raʼkháa ga̱jma̱a̱ numuu rí nini nákha xóó tsekháñun. Náa numuu dí ra̱ʼkhá tháán májánʼ gáʼni rá.
Migixnuu Biblia
(Romanos 4:1-15) Ndiéjunʼ guʼthá rí niʼngo̱o̱ Abrahán, bi̱ nixtáa nákha wajyúúʼ xó má xuwiʼ rá. 2 Mbá xkri̱da, á mu Abrahán nijuiʼthá rí ninindxu̱u̱ jmbii ga̱jma̱a̱ rí niʼni, magiʼdoo numuu maʼnimbámináʼ, mu raʼkháa náa Dios. 3 Mú, ndiéjunʼ eʼthí náa escritura. “Abrahán nigiʼdoo fe náa Jeobá, ga̱jma̱a̱ ikhaa ndiʼyoo rí ninindxu̱u̱ xa̱bu̱ jmbii.” 4 Ikha jngó bi̱ nañejunʼ, rí madaaʼ na̱nguá nindxu̱u̱ mbá rí nakhánaa xúʼkhíin, nindxu̱u̱ rí kaʼyoo magruigú. 5 Ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ tseñajunʼ, mú nasngájma fe náa bi̱ naʼthí rí jmbu ga̱jma̱a̱ numuu bi̱ naʼni aʼkhá, fe ndrígóo najmaʼnuuʼ rí nindxu̱u̱ jmbu. 6 Xó ma ma̱ngaa David naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu gagi ndrígóo xa̱bu̱ bi̱ Dios naʼthí rí nindxu̱u̱ jmbii raʼkháa i̱ndó ga̱jma̱a̱ rí naʼni: 7 “Gagi kuwa bi̱ niguma mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuñún ga̱jma̱a̱ aʼkhá ndrígu̱ún nijmangudi̱i̱; 8 gagi xtáa xa̱bu̱ bi̱ Jeobá niʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo aʼkhá ndrígóo”. 9 Gagi rígi̱, lá i̱ndó guaʼdáá bi̱ nithu xtóo xuñúnʼ o ma̱ngaa bi̱ tutho ráʼ. Náa numuu nuʼthá: “Fe ndrígóo Abrahán niʼni majmaʼniiʼ rí nindxu̱u̱ jmbii”. 10 Náa numuu najuiʼthá rí nindxu̱u̱ jmbii xá. Lá índo̱ nithu xtóo xuyuʼ o índo̱ xóó tsétu xtóo xuyuʼ xáʼ. Raʼkháa índo̱ nithu má xtóo xuyuʼ, nindxu̱u̱ índo̱ xóó tsétu xtóo xuyuʼ. 11 Ga̱jma̱a̱ nigruigú mbá tsinaʼ, rí muthu xtóo xuyuʼ, mu masngájma rí nindxu̱u̱ jmbii ga̱jma̱a̱ fe rí nigiʼdoo nákha xóó tsétu xtóo xuyuʼ, ma̱ngaa mu mani̱ndxu̱u̱ Anu̱ún xúgínʼ bi̱ guaʼdáá fe nákha xóó tsétu xtóo xuñúnʼ, mu makujmaa rí ni̱ndxu̱ún jmbiin; 12 ga̱jma̱a̱ anu̱ún bi̱ nithu xtóo xuñúnʼ, raʼkháa i̱ndó bi̱ nithu xtóo xuñúnʼ, ma̱ngaa bi̱ najngrui̱gu̱u̱n ga̱jma̱a̱ fe rí nigiʼdoo anu̱lú Abrahán maski ajndu xóó tsétu xtóo xuñúnʼ. 13 Raʼkháa ga̱jma̱a̱ numuu xtángoo rí Abrahán o e̱ji̱i̱n niguáʼdáá rí ikhaa kaʼyoo magruigúu numbaaʼ, nindxu̱u̱ rí jmbu ga̱jma̱a̱ numuu fe. 14 Á mu bi̱ mundrigúu rí kaʼñún ni̱ndxu̱ún bi̱ nunimbánii xtángoo, fe ndrígu̱ún xájmaa ga̱jma̱a̱ nándáa rí gaguáʼti̱i̱n. 15 Rí phú gajkhun Xtángoo naʼni rí makiʼníin, mú náa nda̱a̱ xtángoo, ma̱ngaa nda̱a̱ xkujndu.
18-24 FEBRERO
GÍʼDOO NUMUU RÍ NA̱ʼKHA̱ NÁA BIBLIA | ROMANOS 7, 8
“Lá kuwáanʼ raguáʼthi̱i̱n marigá nacha̱ ráʼ.”
(Romanos 8:19) Numuu rí xúgínʼ xa̱bu̱ guaʼthi̱i̱n rí Dios masngájmiin bi̱ ni̱ndxu̱ún e̱ji̱i̱n
w12-S 15/7 11 kutriga̱ 17
Jeobá naʼni káwáanʼ
17 Ga̱jma̱a̱ numuu rí Jeobá gíʼdoo mbá rí maxnún xa̱bi̱i̱ bi̱ kúwi̱i̱n náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ, Pablo niʼthí rí “xúgínʼ xa̱bu̱ numbaaʼ kuwa xawii, guáʼthi̱i̱n rí makujmiin e̱ji̱i̱n Dios”. Ma̱ngaa nda̱wa̱á niʼthí: “Xa̱bu̱ numbaaʼ maguma káwíin náa rí kaxtuʼwájmiin ga̱jma̱a̱ náa rí mitsaga ma̱ngaa maguma káwíin xóo e̱ji̱i̱n Dios” (Rom. 8:19-21). Índo̱ naʼthí, “xa̱bu̱ numbaaʼ” ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱ bi̱ naguaʼti̱i̱n makuwa kámuu mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Ikhiin mixtambáñuun rí “makujmiin” xóo e̱ji̱i̱n Dios bi̱ ikhaa niraʼwíin, rí magi̱ʼdu̱u̱ índo̱ bi̱ iwáá kayuʼ —gágabi̱ín mekhuíí— mu mumbayíí Cristo muni kaʼwi̱i̱ Ku̱ba̱ʼ náa rígá rí tséjmaa ga̱jma̱a̱ muxudiinʼ “ra̱ʼkhá tháán mbaʼin xa̱bu̱” náa numbaaʼ nuxi̱ʼ (Rev. 7:9, 14).
(Romanos 8:20) Numuu rí xa̱bu̱ numbaaʼ kaxtuʼwájmiin náa mbá dí ragíʼdoo numuu, raʼkháa mú xúʼko̱ nindúún ikhiin, xúʼko̱ niʼni marigá bi̱ niruʼwájmiin, ga̱jma̱a̱ numuu mbá rí kuaʼti̱i̱n.
w12-S 15/3 23 kutriga̱ 11
Gaʼdxulú ga̱jma̱a̱ rí kuaʼti̱i̱n
11 Jeobá nixná ‹mbá rí maguaʼti̱i̱n› xa̱bu̱ numbaaʼ índo̱ niʼthí rí ‹bi̱ gáʼkha̱› maʼni káwíin náa Satanás, o “a̱bu̱nʼ wayuu” (Gén. 3:15; Rev. 12:9). ‹Bi̱ ni̱ʼkha̱› ginii kayuʼ ninindxu̱u̱ Jesucristo (Gál. 3:16). Rí nikháñuu ga̱jma̱a̱ rí nigabi̱i̱ niʼni rí xa̱bu̱ numbaaʼ maguma káwíin náa aʼkhá ma̱ngaa náa rí nakháñun. Rí mambanúu nambánii ga̱jma̱a̱ rí “makujmiin e̱ji̱i̱n Dios”. Nguáná gambanúu rí “makujmiin” xá. Índo̱ bi̱ kaxtaʼwíin gágabi̱ín —xóo bi̱ maʼni a̱jma̱ grupo náa “bi̱ gáguwáʼ”— muwi̱i̱n gajmiún Cristo mu muni gámbáa numbaaʼ xkawiʼ ndrígóo Satanás (Rev. 2:26, 27). Rígi̱ gáʼni káwíin bi̱ eʼwíínʼ mugu̱ bi̱ xákhañun índo̱ garigá majphú mba̱a̱ ga̱ʼkhu̱ (Rev. 7:9, 10, 14).
(Romanos 8:21) Xa̱bu̱ numbaaʼ maguma káwíin náa rí kaxtuʼwájmiin ga̱jma̱a̱ náa rí mitsaga ma̱ngaa maguma káwíin xóo e̱ji̱i̱n Dios.
w12-S 15/3 23 kutriga̱ 12
Gaʼdxulú ga̱jma̱a̱ rí kuaʼti̱i̱n
12 Índo̱ gáʼtañajunʼ mbá míí tsiguʼ Cristo, “xa̱bu̱ numbaaʼ” makuwá májánʼ wéñuʼ. Ikhú gambánuu rí “makujmiin e̱ji̱i̱n Dios” mú maʼni i̱mba̱ nuthu: Índo̱ gútañajunʼ xóo ndxajkun gajmiún Cristo, muni rí xa̱bu̱ numbaaʼ mambáñun rí nikháñuu Jesús. Índo̱ Reino gáʼtañajunʼ mekhuíí, xa̱bu̱ numbaaʼ bi̱ nunimbu̱ún muniñaaʼ kidíiʼ dí numíniiʼ aʼkhá ga̱jma̱a̱ rí nakháñun. Mañu mañúú gaguma káwíin “náa rí kaxtuʼwájmiin ga̱jma̱a̱ náa rí mitsaga”. Á mu náa mbá míí tsiguʼ naguáju̱n jmbu náa Jeobá ga̱jma̱a̱ naʼngu̱u̱n náa iwáá tsáʼkhá, mbiʼñún matima náa “i̱yi̱i̱ʼ rí naʼni makuwá kámuu xa̱bu̱” ga̱jma̱a̱ “maguma káwíin xóo e̱ji̱i̱n Dios” (Rev. 20:7, 8, 11, 12). ¡Ra̱ʼkhá tháán mitsaan rí kuaʼti̱i̱n!
Guʼyááʼ rí gíʼdoo numuu
(Romanos 8:6) Numuu rí á mu nundxa̱ʼwa̱míjna̱ náa xuwiʼ nandoo gáʼthúu̱n rí makhañúlúʼ, mú á mu nundxa̱ʼwa̱míjna̱ náa espíritu nandoo gáʼthúu̱n vida ga̱jma̱a̱ tsímáá;
Lá narmáʼáan a̱jkia̱nʼ ráʼ.
Xú káʼnii mixtiʼkhu rí “nundxa̱ʼwa̱míjna̱ náa xuwiʼ” ga̱jma̱a̱ rí “nundxa̱ʼwa̱míjna̱ náa espíritu” rá. (Rom. 8:6)
Bi̱ nandxa̱ʼwáminaʼ náa xuwiʼ nagua̱ʼa̱ má xúʼko̱ rí nandoo xuwiʼ ga̱jma̱a̱ naʼthí má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱ numuu rúʼko̱. Bi̱ nandxa̱ʼwáminaʼ náa espíritu nagíʼ naʼni rí nandoo Dios ga̱jma̱a̱ nagíʼ nandxa̱ʼwáminaʼ xóo ikhaa. Naniñuʼ rí xi̱ʼ kaʼwu maxnúu ikha rí nandxa̱ʼwáminaʼ. Rí mundxaʼwamíjna̱ náa xuwiʼ nandoo gaʼthí rí makhañúlúʼ; náa espíritu nandoo gáʼthúu̱n vida ga̱jma̱a̱ tsímáá (w16.12, ináa 11 asndu 14).
(Romanos 8:26, 27) Ikhaa má kayuʼ, xi̱ʼ kaʼwu ma̱ngaa nambáyulúʼ índo̱ nakáguabáanʼ; numuu rí índo̱ nuʼtájkáan tséʼyáá rí gúʼthá, mú xi̱ʼ kaʼwu nambáyulúʼ maʼthí índo̱ tséʼthá rí gíwáánʼ náa a̱jkiu̱lú. 27 Mú, bi̱ nayexu̱u̱ a̱jkiu̱lú ndaʼyoo rí phú eyoo xi̱ʼ, numuu rí ikhaa naʼthí xó má eyoo Dios ga̱jma̱a̱ numún bi̱ kaʼwiin.
w09-S 15/11 7 kutriga̱ 20
Ndiéjunʼ esngajma náa ikháán xóo ratájkáan rá.
20 Mbáa marigá mbiʼi rí xúʼyáá rí gúnda̱ʼa̱ índo̱ nuʼtájkáan ndajkuáanʼ. Pablo niʼthí: “Índo̱ nuʼtájkáan tséʼyáá rí gúʼthá, mú xi̱ʼ kaʼwu nambáyulúʼ maʼthí índo̱ tséʼtáán rí gíwáánʼ náa a̱jkiu̱lú. Mú, bi̱ nayexu̱u̱ a̱jkiu̱lú ndaʼyoo rí phú eyoo xi̱ʼ” (Rom. 8:26, 27). Jeobá niʼni dí magumaraʼmáʼ mbaʼa wéñuʼ tsajkhun náa Biblia. Numuu rí ikhaa niʼni rí magumaraʼmáʼ, ndiʼyoo ndiéjunʼ nindúún guthi bi̱ niniraʼmáʼ Biblia. Ma̱ngaa, naniniáanʼ májánʼ wéñuʼ. Ikha jngó, nagruigú tsajkhun dí nigumaraʼmáʼ asndu xóó ikháanʼ eʼtájkháan ga̱jma̱a̱ naʼnimbánuu. Jeobá nariʼña̱a̱ rí nuʼtájkáan índo̱ xi̱ʼ “naʼthí”, o naʼthí ga̱jma̱a̱ numulúʼ. Índo̱ nuniʼnúuʼ itháan Ajngóo Dios, itháan ra̱mingíjyúuʼ gáʼniulú mbuʼyáá rí gúnda̱ʼa̱.
Migixnuu Biblia
(Romanos 7:13-25) Lá ni̱jkhánú ndi̱yo̱o̱ rí májánʼ nindxu̱u̱ rí makhánulúʼ ráʼ. ¡Nditháan xáʼni xúʼko̱! Mú aʼkhá ninindxu̱u̱, mu masngájma xóo aʼkhá rí maʼni makhañúʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí májánʼ; mu aʼkhá mani̱ndxu̱u̱ itháan ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ numuu xtángoo. 14 Numuu rí nduʼyáá rí Xtángoo nindxu̱u̱ rí na̱ʼkha̱ náa Dios; mú ikhúúnʼ ni̱ndxu̱ʼ mbáa xa̱bu̱ numbaaʼ, bi̱ nigujuamínáʼ náa aʼkhá. 15 Numuu rí tsíkro̱ʼo̱ʼ rí xtáá rani̱. Numuu rí tseni rí nandoʼ, nani rí naguiyuʼ ka̱yo̱o̱. 16 Mú, á mu nani rí tsíyóóʼ gáni, nda̱yo̱o̱ rí Xtángoo nindxu̱u̱ májánʼ. 17 Mú bi̱ naʼni aʼkhá nánguá ni̱ndxu̱ʼ ikhúúnʼ, nindxu̱u̱ aʼkhá dí rígá náa ikhúúnʼ. 18 Numuu rí nda̱yo̱o̱ rí náa ikhúúnʼ, xóo muʼthá, náa xuyuuʼ, na̱nguá rígá rí májánʼ; numuu rí náa a̱jkiu̱nʼ nandoo maʼni, mú ikhúúnʼ tsíyóóʼ gáni rí májánʼ. 19 Numuu rí tséni rí májánʼ rí nandoʼ mani, mú dí ra̱májánʼ rí tsíyóóʼ mani ikhaa eni. 20 Ikha jngó, á mu nani rí tsíyóóʼ gáni, bi̱ naʼni nánguá ni̱ndxu̱ʼ ikhúúnʼ, nindxu̱u̱ aʼkhá dí rígá náa ikhúúnʼ. 21 Naxkamaa, xtángoo rígi̱ náa ikhúúnʼ: Rí índo̱ nandoʼ mani rí jmbu, dí ra̱májánʼ rígá náa ikhúúnʼ. 22 A̱jkiu̱nʼ ra̱ʼkhá tháán eniguuʼ xtángoo ndrígóo Dios, 23 mu náa xuyuʼ nda̱yo̱o̱ imbo̱ʼ xtángoo rí naxmínaʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo dí rígá náa edxu̱ʼ ma̱ngaa na̱jkha̱ kañún náa xtángoo ndrígóo aʼkhá dí rígá náa xuyuʼ. 24 ¡Ra̱ʼkhá tháán migínuun xa̱bu̱ ni̱ndxu̱ʼ! Xú káʼnii gándoo gánikríyaminaʼ náa rí makhañúʼ rá. 25 ¡Núma̱a̱ Dios ga̱jma̱a̱ numuu Jesucristo! Xúʼko̱ kaʼnii, a̱jkiu̱nʼ nindxu̱u̱ ñumbáá náa xtángoo ndrígóo Dios, mú xuyuʼ náa xtángoo ndrígóo aʼkhá.
25 FEBRERO ASNDU 3 MARZO
GÍʼDOO NUMUU RÍ NA̱ʼKHA̱ NÁA BIBLIA | ROMANOS 9-11
“Xkri̱da ndrígóo mbá ixi̱ olivo”
(Romanos 11:16) Ma̱ngaa á mu rí nixjuixná ginii nindxu̱u̱ kaʼwu, xúʼko̱ má nindxu̱u̱ xúwáʼ; ga̱jma̱a̱ á mu ajmu̱u̱ ixi̱ nindxu̱u̱ mikaʼwu, xúʼko̱ má nindxu̱u̱ ñawúunʼ ixi̱.
w11-S 15/5 23 kutriga̱ 13
¡Phú mingíjyúuʼ makrua̱ʼa̱a̱ʼ ku̱ma̱ ndrígóo Dios!
13 Pablo niʼni mbríguii ga̱jma̱a̱ bi̱ naguwáʼ náa Abrahán xóo ñawúunʼ ixu̱u̱ olivo rí kiʼdu (Rom. 11:21). Ixi̱ rígi̱ nandoo gáʼthúu̱n rí nimbánuu rí nindoo Dios náa Abrahán. Ajmu̱u̱ ixi̱ olivo rí kaʼwu nandoo gáʼthúu̱n Jeobá, numuu rí ikhaa naʼni maxtáa Israel dí rígá mekhuíí (Isa. 10:20; Rom. 11:16). Xminduʼ ixi̱ nandoo gáʼthúu̱n Jesús, bi̱ phú ma̱ʼkha̱ ginii, bi̱ gáguwáʼ náa Abrahán. Ga̱jma̱a̱ mbaʼa ñawúunʼ ixi̱ nandoo gáʼthúu̱n ‹número kiejunʼ› bi̱ gáguwáʼ nda̱wa̱á.
(Romanos 11:17) Mú, tikhuu ñawúunʼ ixi̱ niwiʼtáxi, mú ikháán, maski ajndu ni̱ndxa̱ʼ olivo dí rígá xanáá, nigiʼmáán náa ñawúunʼ ixi̱ rúʼko̱ ga̱jma̱a̱ nitayambáá náa ajmu̱u̱ ixi̱ olivo,
(Romanos 11:20, 21) ¡Gajkhun rúʼko̱! Ga̱jma̱a̱ numuu dí na̱nguá niguáʼdáá fe, ñawúunʼ niwiʼtaxi, mú ga̱jma̱a̱ numuu fe rí ikháán xtiajún. Xátaxuximínáʼ, itháan májánʼ rí mamiñáʼ. 21 Numuu rí á mu Dios táʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo ñawúunʼ ixi̱, mangáán xáʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyaaʼ.
w11-S 15/5 24 kutriga̱ 15
¡Phú mingíjyúuʼ makrua̱ʼa̱a̱ʼ ku̱ma̱ ndrígóo Dios!
15 Mú, ndiéjunʼ niʼni Jeobá mú maʼnimbánuu rí nandoo rá. Xó má niʼthí Pablo, niriʼkuriyaaʼ ñawúunʼ rí niwiʼtáxi ga̱jma̱a̱ ndrígóo ixi̱ olivo dí rígá xanáá. O ikhaa má xóo, nigiʼma ñawúunʼ ixi̱ olivo dí rígá xanáá náa ixi̱ olivo rí kiʼdu (atraxnuu Romanos 11:17, 18). Ga̱jma̱a̱ ajngáa rígi̱, cristianos bi̱ kaxtaʼwíin bi̱ naguwáʼ náa i̱ʼwáʼ xuajen —mangiin xa̱bu̱ bi̱ na̱nguá ninindxu̱u̱n judíos bi̱ nikuwa náa congregación ndrígóo Roma— nixudiinʼ, náa ixi̱ olivo rí nindxu̱u̱ xóo mbá xkri̱da. Xúʼko̱ niʼni dí niguánu ninindxu̱ún bi̱ naguwáʼ náa Abrahán. Maski ajndu nákha ginii ikhiin na̱nguá nindoo makuwá náa pacto kiejunʼ rígi̱, numuu dí ninindxu̱ún xóo ñawúunʼ ixi̱ olivo dí rígá xanáá, Jeobá niniñúnʼ rí ma̱ndoo mani̱ndxu̱u̱n judíos bi̱ magúun mekhuíí (Rom. 2:28, 29).
(Romanos 11:25, 26) A̱ngui̱i̱nʼ, numuu rí tsíyóóʼ rí muni níjni ajngáa ngu̱ʼwa̱ rí mitsúʼkháan, mu xákumala rí ikháanʼ itháan ndu̱ya̱a̱: Numuu rí xa̱bu̱ Israel nánguá nikumu̱ún asndu índo̱ xúgínʼ xa̱bu̱ bi̱ kuwa náa i̱ʼwáʼ xuajen gátu̱ʼu̱u̱n, 26 ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ rí xúgínʼ xa̱bu̱ Israel makáwíin. Xó má kiʼniraʼmáʼ: “Náa Sión gagajnúu bi̱ maʼni káwáanʼ ga̱jma̱a̱ maʼni níjni náa Jacob dí ra̱májánʼ wéñuʼ.
w11-S 15/5 25 kutriga̱ 19
¡Phú mingíjyúuʼ makrua̱ʼa̱a̱ʼ ku̱ma̱ ndrígóo Dios!
19 Phú mitsaan xtáa rambánuu rí nindoo Dios ga̱jma̱a̱ numuu “xúgínʼ xa̱bu̱ Israel” (Gál. 6:16). Xó má niʼthí Pablo, ‹xúgíʼ Israel maguma kríyaa› (Rom. 11:26). Índo̱ gáʼga̱nú mbiʼi rí Jeobá nigíʼ, “xúgíʼ Israel” —o xóo muʼthá, número kiejunʼ ndrígóo israel espiritual— munimbaníí ñajunʼ ndrígu̱ún mekhuíí. Mani̱ndxu̱ún reyes ga̱jma̱a̱ dxájkuun. ¡Nimbáa xárikoo maʼnimbánuu rí nandoo Dios!
Guʼyááʼ rí gíʼdoo numuu
(Romanos 9:21-23) Xú káʼnii. Lá bi̱ naʼni daan na̱nguá eʼngo̱o̱ gáʼni mújúnʼ ku̱ba̱ʼ mu maʼni mbá vaso rí magiʼdoo numuu ga̱jma̱a̱ imbo̱o̱ rí xágiʼdoo numuu ráʼ. 22 Dios, maski ajndu ma̱ndoo masngájma rí nakiʼnáa ga̱jma̱a̱ masngájma tsiakii ndrígóo, niʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún vasos sia̱nʼ rí niguma kiejunʼ mu maguma gámbáa, 23 ga̱jma̱a̱ rígi̱ niguma mu majmaʼnuʼ rí gíʼdoo wéñuʼ numuu náa gloria ndrígóo, náa vasos rí niguma mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuñún, rí ikhaa má niʼni mújúnʼ asndu nákha wapháá mu maguma mba̱a̱,
w13-S 15/6 25 kutriga̱ 5
Atatsíñáminaʼ maxpríguáʼ Jeobá
5 Mú xú káʼnii eʼni bi̱ Niʼniáanʼ mu majmuu tsiakii ndrígóo náa bi̱ tsiniñamijna maxprígún xá. Índo̱ mbá xíʼtóo ku̱ba̱ʼ na̱nguá péñu majmúlú náa rí nandulú, mbáa majmulúʼ mu muʼni i̱ʼwáʼ o muʼdaʼ. Rígi̱ nasngájma rí na̱nguá nixtiejuínʼ májánʼ. Mú nditháan xáʼni xúʼko̱ bi̱ Niʼniáanʼ (Deut. 32:4). Índo̱ mbáa xa̱bu̱ tseniñaminaʼ muxpriguíí, ikhaa gíʼdoo aʼkhúun. Jeobá najmuu tsiakii ndrígóo náa xa̱bu̱ asndu xó má eniñami̱jna̱ maxprígún. Bi̱ nuniñami̱jna̱ majuiʼsngúún nambáñun wéñuʼ. Mbá xkri̱da, cristianos bi̱ kaxtaʼwíin ni̱ndxu̱ún xóo “vasos rí niguma mba̱a̱ a̱jkiu̱ún kuñún” bi̱ nirtaximi̱jna̱a̱ xóo “vaso rí magiʼdoo numuu”. Mú bi̱ tsénimbu̱ún náa Dios naguánu nanindxu̱ún “vasos sia̱nʼ rí niguma kiejunʼ mu maguma gámbáa” (Rom. 9:19-23).
(Romanos 10:2) Numuu rí ikhúúnʼ ma̱ndoo mata rí ikháanʼ nangajuala ku̱ya̱a̱ Dios; mú raʼkháa náa ku̱ma̱ jmbu.
it-1-S 456 kutriga̱ 4
Celoso
Celo dí raʼkháa ikhoo. Mbáa ma̱ndoo manindxu̱lúʼ celoso ga̱jma̱a̱ mbá numuu, nandulú muʼni ga̱jma̱a̱ xúgi̱ a̱jkiu̱lú, mú ma̱ndoo majngawáanʼ ga̱jma̱a̱ muʼni gawíínʼ Dios. Xó má nini mbaʼin judíos nákha siglo timbá. Nindúún makujmiin jmbiin ga̱jma̱a̱ rí nuni xó má e̱nda̱ʼa̱ xtángoo ndrígóo Moisés. Mú Pablo nisngájma rí nindúún muni ninindxu̱u̱ raʼkhí numuu rí ndiyóoʼ maguaʼdáá itháan ku̱ma̱ rí jmbu. Ikha jngó, na̱nguá nindrigú rí jmbu rí na̱ʼkha̱ náa Dios. Ndiyóoʼ mbuyáá dí raʼkhí kuwa runi, ga̱jma̱a̱ numuu Cristo ma̱ndoo magún kanuu náa Dios mu mundrigú rí jmbu ma̱ngaa rí makáwíin náa Xtángoo. (Ro 10:1-10.) Saulo bi̱ na̱ʼkha̱ náa Tarso ninindxu̱u̱ mbáa dí ikhiin, ra̱ʼkhá tháán niʼni tsiakimínáʼ mangajo̱o̱ kaʼyoo judaísmo, rí ‹ni̱jkha̱nú nixkúún xa̱bi̱i̱ Dios ga̱jma̱a̱ nindoo maʼni gámbíin›. Ikhaa niʼnimbánuu tsumáá xtángoo, xúʼko̱, ‹nindoo makujmaa rí niʼni rí jmbu›. (Gál 1:13, 14; Flp 3:6.) Mú raʼkhí ninindxu̱u̱ rí niʼni tsiakimínáʼ rí xóo ningajo̱o̱ kaʼyoo judaísmo. Mú maski ajndu xúʼko̱, niʼni ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱u̱n, Jeobá nixnúu mbá dí rakáʼyoo magruigú ga̱jma̱a̱ numuu Cristo, nixnúu ikha mu maxtáa náa rí gajkhun. (1Ti 1:12, 13.)
Migixnuu Biblia
(Romanos 10:1-15) A̱ngui̱nʼ, rí phú nandoo a̱jkiu̱nʼ ga̱jma̱a̱ rí natha kháñuu Dios ga̱jma̱a̱ numún ikhiin nindxu̱u̱, mu makáwíin. 2 Numuu rí ikhúúnʼ ma̱ndoo mata rí ikháanʼ nangajuala ku̱ya̱a̱ Dios; mú raʼkháa náa ku̱ma̱ jmbu. 3 Numuu rí na̱nguá eniʼnu̱ʼ rí jmbu ndrígóo Dios, nugíʼ nuni rí nandún ikhiin, túnimbu̱ún rí jmbu ndrígóo Dios. 4 Cristo niʼni gámbóo Xtángoo, mu xúgínʼ bi̱ gaguaʼdáá fe maguaʼdáá rí jmbu. 5 Numuu rí Moisés naʼnirámáʼ rí xa̱biya̱ bi̱ niʼnimbánuu rí jmbu náa Xtángoo ikhaa maxtáa ga̱jma̱a̱ numuu rúʼko̱. 6 Mú rí jmbu rí na̱ʼkha̱ náa fe naʼthí xúgi̱ kaʼnii: “Xárata náa awúu̱n a̱jkia̱nʼ: ‹Tsáa gatsimuu mekhuíí rá.› Rígi̱ nindxu̱u̱ mu muriguíi Cristo, 7 o ‹tsáa gágajtaa náa iñá mi̱jnu̱ʼ rá.› Rígi̱ nindxu̱u̱ mu matsima̱a̱ Jesús náa majñúnʼ wa̱jinʼ.” 8 Mú káʼnii eʼthí xá. “Ajngáa rígá mijngii náa ikháán, náa rawanʼ ga̱jma̱a̱ náa a̱jkia̱nʼ”; xóo muʼthá “ajngáa” ndrígóo fe, rí nuʼtáraʼa. 9 Numuu rí á mu naratá pa̱jnu̱ ajngáa rúʼko̱ náa rawanʼ, rí Jesús nindxu̱u̱ Señor, ga̱jma̱a̱ náa a̱jkia̱nʼ naraʼdáá fe rí Dios nikuxi̱i̱ náa wa̱jinʼ, makríñanʼ. 10 Numuu rí náa a̱jkiu̱lú nandoo nuguaʼdáá fe mu muʼni rí jmbu, ga̱jma̱a̱ rí nuʼthá nusngajmá rí nandulúʼ makáwíin eʼwíínʼ. 11 Náa Escritura naʼthí: “Nimbáa bi̱ magiʼdoo fe náa ikhaa maguma ma̱jti̱i̱ʼ”. 12 Numuu rí na̱nguá mixtiʼkhun judío ga̱jma̱a̱ griego, numuu rí xtáa mbáwíi Tátá náa xúgiáanʼ, bi̱ gíʼdoo wéñuʼ náa xúgínʼ bi̱ nugríga̱a̱. 13 Numuu rí xúgínʼ bi̱ nugríga̱a̱ mbiʼyuu Jeobá makáwíin. 14 Mú, xú káʼnii gúgriga̱a̱ mbáa á mu raguáʼdáá fe náa ikhaa xá. Xú káʼnii guguaʼdáá fe náa ikhaa á mu tudxawíín nditháan ga̱jma̱a̱ numuu xá. Xú káʼnii gudxawíín á mu nda̱wa̱a̱ tsáa gaʼtaruʼun xá. 15 Xú káʼnii gutaraʼa á mu nda̱wa̱a̱ tsáa ekunguinʼ xá. Xó má kiʼniraʼmáʼ: “¡Ra̱ʼkhá tháán mitsaan rajkúún bi̱ naguwáʼ ku̱ñu̱u̱n ajngáa rí májánʼ!”.