Referencias ndrígóo I̱yi̱i̱ʼ dí najmulú náa reunión Xóo kúwi̱i̱n ga̱jma̱a̱ xóo Etaraʼa Cristianos
2-8 DICIEMBRE
GÍʼDOO NUMUU RÍ NA̱ʼKHA̱ NÁA BIBLIA | APOCALIPSIS 7-9
“Jeobá naʼni tsajkurámiinʼ xa̱bu̱ bi̱ ra̱ʼkhá tháán mbaʼin”
(Apocalipsis 7:9) Nda̱wa̱á dí nijngoo xúgíʼ rígi̱, ra̱ʼkhá tháán mbaʼin xa̱bu̱ ndi̱ñu̱u̱n dí asndu nimbáa xa̱bu̱ tséʼngo̱o̱ gáguxniin. Bi̱ naguwáʼ náa xúgíʼ xuajen mba̱ʼu̱, xuajen majkhaʼ ga̱jma̱a̱ náa xúgíʼ ajngáa, guájun náa inuu trono ga̱jma̱a̱ náa inuu Aʼdá múgú. Kagúwúnʼ xtíin miʼxá rí mbi̱jua̱ ga̱jma̱a̱ kuda ida náa ñawúunʼ.
it-1-S 1035 kutriga̱ 4
Xa̱bu̱ bi̱ mbaʼin wéñuʼ
Rígi̱ naʼni rí muraximíjna̱: Á mu xa̱bu̱ “bi̱ mbaʼin wéñuʼ” ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱ bi̱ makáwíin ga̱jma̱a̱ makuwa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ, xú káʼnii gándoo gúʼthá rí ‹guájun náa inuu trono ga̱jma̱a̱ náa inuu Aʼdá múgú› xá. (Ap 7:9.) Ajngáa rí naʼthí ‹guájun›, nguáná náa Biblia nasngájma rí nandoo gáʼthúu̱n i̱ndó ikhiin kaʼñún mudrigú rí májánʼ rí Jeobá naʼthí maxnún índo̱ guguájun náa inuu. (Sl 1:5; 5:5; Pr 22:29, CJ, comentario; Lu 1:19.) Náa capítulo ndrígóo Apocalipsis rí ninújngoo nasngájma rí nandoo gáʼthúu̱n “reyes bi̱ kuwa náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ Xa̱bu̱ Ñajunʼ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa soldados ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ guáʼdáá ga̱jma̱a̱ bi̱ mixkujinʼ mangiin xúgínʼ ñumbáá ga̱jma̱a̱ xúgínʼ eʼwíínʼ xa̱bu̱” bi̱ ndiyáʼ murkaʼumijná “náa inuu bi̱ gíʼ náa trono ga̱jma̱a̱ rí nakiʼnáa Aʼdá múgú, numuu rí ni̱ʼkha̱nú má mbiʼi sia̱nʼ náa ikhiin, ga̱jma̱a̱ tsáa gándoo gáwi̱ji̱ gujkhuʼ rá”. (Ap 6:15-17; atayáá ma̱ngaa Lu 21:36.) Ikha jngó xa̱bu̱ “bi̱ mbaʼin wéñuʼ” gíʼmaa rí makuwa náa xa̱bu̱ bi̱ makáwíin mu xúʼko̱ índo̱ gakiʼnáa Jeobá musngajma rí “guajún” jmbu, xúʼko̱ ma̱ndoo mudrigúú rí maxná Dios ga̱jma̱a̱ náa Aʼdá múgú.
(Apocalipsis 7:14) Mú núkhu niriʼñuu: “Tátá, ikháán má natayáá”. Ikhú ikhaa niʼthúnʼ: “Ikhiin ni̱ndxu̱ún bi̱ nagájnún náa majphú mba̱a̱ ga̱ʼkhu̱ ga̱jma̱a̱ nijña̱a̱ xtíñún rí mbi̱jua̱ rí asndu ni’nii miʼxá ga̱jma̱a̱ eʼdiuu Aʼdá Múgú.
it-2-S 1155 kutriga̱ 5
Majphú mba̱a̱ ga̱ʼkhu̱
Mbá skíñúʼ gu̱wa̱ʼ tsiguʼ nda̱wa̱á rí niguma gámbáa Jerusalén, nijuiʼtháán apóstol Juan ga̱jma̱a̱ numún mbaʼin xa̱bu̱ bi̱ kuwa náa xúgíʼ xuajen mba̱ʼu̱, xuajen ma̱jkha̱ʼ ga̱jma̱a̱ náa xúgíʼ ajngáa: “Ikhiin ni̱ndxu̱ún bi̱ nagájnún náa majphú mba̱a̱ ga̱ʼkhu̱”. (Ap 7:13, 14.) Xa̱bu̱ bi̱ mbaʼin wéñuʼ bi̱ ‹nigájni̱i̱n náa majphú mba̱a̱ ga̱ʼkhu̱› rígi̱ nasngájma rí ikhiin nikáwíin. Nambriguii ga̱jma̱a̱ ajngáa rí naʼthí náa Hechos 7:9, 10: “Mú Dios nixtáa ga̱jma̱a̱ [José], ga̱jma̱a̱ niʼni kríyaaʼ náa xúgíʼ gamiéjunʼ rí nigiʼdoo”. Xóo muʼthá Dios nimbáyúu José náa gamiéjunʼ raʼkháa i̱ndó nimbáyúu mu maʼngo̱o̱, ma̱ngaa niʼni kríyaa náa xúgíʼ gaʼkhu dí niraʼnuu.
(Apocalipsis 7:15-17) Ikha jngó kuwa náa inuu trono ndrígóo Dios ga̱jma̱a̱ kuwa runi ñajuunʼ mitsu’khan mbiʼí mbruʼun náa templo ndrígóo. Ga̱jma̱a̱ Bi̱ gíʼ náa trono makuajan guʼwá xtíin ndrígóo náa ikhiin. 16 Ní xáxkidxu̱u̱n ní má xákandawúnʼ itháan; ni má xátsikhíin a̱jkha̱ʼ asndu xákumu̱ún rí mijkha wéñuʼ. 17 Numuu rí Aʼdá múgú, bi̱ xtáa náa tapho̱o̱ trono, gáñewu̱u̱n ga̱jma̱a̱ maʼga̱ kagui̱i̱n náa nagájnuu iyaʼ rí naʼni mbuya. Ga̱jma̱a̱ Dios margujndóoʼ xúgíʼ iyooʼ idún”.
it-1-S 1035 kutriga̱ 3
Xa̱bu̱ bi̱ mbaʼin wéñuʼ
Rí najmaʼniiʼ ga̱jma̱a̱. Mu ma̱ndoo mbuʼyáá tsíin ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱ “bi̱ mbaʼin wéñuʼ” ma̱ndoo muxkamaa náa capítulo 7 ndrígóo Apocalipsis ga̱jma̱a̱ náa i̱ʼwáʼ textos rí nambriguii ga̱jma̱a̱. Apocalipsis 7:15-17 naʼthí rí Dios ‹makuajan guʼwá xtíin ndrígóo náa ikhiin›, ga̱jma̱a̱ maʼga kagui̱i̱n “náa nagájnuu iyaʼ rí naʼni mbuya” ga̱jma̱a̱ Dios “margujndóoʼ xúgíʼ iyooʼ idún”. Náa Apocalipsis 21:2-4 muxkamaa ajngáa rí nambriguii ga̱jma̱a̱: “Guʼwá xtíin ndrígóo Dios rígá náa majñúnʼ xa̱bu̱ numbaaʼ”, ga̱jma̱a̱ “margujndóoʼ xúgíʼ iyooʼ idún” ma̱ngaa “ní xákháñún itháan”. Visión rígi̱ rí na̱ʼkha̱ náa iwáá capítulo tséʼthi ga̱jma̱a̱ numún bi̱ kuwa mekhuíí, náa rí nagájnuu Nuxi̱ʼ Jerusalén, naʼthí ga̱jma̱a̱ numún xúgínʼ xa̱bu̱ bi̱ kuwa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ.
Guʼyááʼ rí gíʼdoo numuu
(Apocalipsis 7:1) Nda̱wa̱á dí rígi̱ ndi̱ñu̱u̱n a̱jkhu̱u̱n ángeles bi̱ guájun náa mbá a̱jkhu̱ níjniúu náa námbáa ku̱ba̱ʼ. Guájun jti̱i̱n a̱jkhu̱ ikhoo giñánʼ náa ku̱ba̱ʼ, mu xúʼko̱ xa’ni gachú ku̱ba̱ʼ, lamáa ni má ixi̱.
re-S 115 kutriga̱ 4
Nagumaa sellar Israel ndrígóo Dios
4 Bi̱ a̱jkhu̱u̱n ángeles nandoo gáʼthúu̱n a̱jkhu̱ grupos ángeles bi̱ kuwa mekhuíí, bi̱ Jeobá najmiuu mu maguajún jti̱i̱n giñánʼ asndu mbiʼi rí kaʼyoo. Índo̱ gakásngañuuʼ Jeobá ikhú ángeles muniñaaʼ giñánʼ ma̱ʼkha̱nú mbóó mbiʼi náa norte, sur, este ga̱jma̱a̱ oeste, rí maʼni gámbóo mani̱ndxu̱u̱ mba̱a̱ wéñuʼ. Rígi̱ nambriguii ga̱jma̱a̱ a̱jkhu̱ giñánʼ rí nijmuu Jeobá rí nigadraʼa náa elamitas bi̱ nikuwa nákha wajyúúʼ rí niʼnimbáti̱gi̱i̱n mbá kayuuʼ. Mú rí xúgi̱ mani̱ndxu̱u̱ itháan mba̱a̱ ki xóo nákha ikhú. (Jeremías 49:36-38.) Manindxu̱u̱ mbá giñánʼ mbiʼ itháan gakhi̱i̱ ki xó mbá “ruʼwa mbiʼ” xóo rí nijmuu Jeobá mu maʼni gámbóo xuajen Ammón. (Amós 1:13-15.) Nimbá organización ndrígóo Satanás dí rígá náa Ku̱ba̱ʼ xáʼngo̱o̱ gawi̱ji̱ gujkhuʼ índo̱ gáʼga̱nú mbiʼi rí makásngañuuʼ Jeobá, índo̱ gasngájma rí i̱ndó Ikhaa kaʼyoo maʼtáñajunʼ kámuu. (Salmo 83:15, 18; Isaías 29:5, 6.)
(Apocalipsis 9:11) Ikhiin guáʼdaa mbáa rey: Ángel ndrígóo iñá mbiʼ. Náa hebreo nagumbiʼyuu Abadón ga̱jma̱a̱ náa griego nagumbiʼyuu Apolión.
it-1-S 12
Abadón
Tsáa nindxu̱u̱ Abadón, ángel ndrígóo iñá mbiʼ rá.
Ma̱ngaa náa Apocalipsis 9:11 najmuu ajngáa “Abadón” rí nandoo gáʼthúu̱n “ángel ndrígóo iñá mbiʼ”. Náa griego nuxna mbiʼí “Apolión”, rí nandoo gáʼthúu̱n “Bi̱ naʼni gámbáa”. Nákha siglo 19 nindúún muthi rí texto rígi̱ naʼthí ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱, xóo emperador Vespasiano, Mahoma o asndu ma̱ngaa Napoleón ga̱jma̱a̱ mbaʼin nikumu̱ún rí nindxu̱u̱ mbáa ángel “xkawiiʼ”. Mú gíʼmaa makru̱ʼu̱lú rí naʼthí náa Apocalipsis 20:1-3 rí nandoo gáʼthúu̱n mbáa ángel bi̱ kayá “llave ndrígóo iñá mbiʼ” bi̱ nambáyúu Dios mekhuíí raʼkháa mbáa ángel “xkawii”, naroʼwóo Gixa̱a̱ ga̱jma̱a̱ nadama̱ʼa̱n náa iñá mbiʼ. Mbá rí nithi ga̱jma̱a̱ numuu Apocalipsis 9:11, The Interpreter’s Bible: “Abadón na̱nguá nindxu̱u̱ mbáa ángel ndrígio̱o̱ Satanás, nindxu̱u̱ ángel ndrígio̱o̱ Dios, bi̱ maʼnimbánuu ñajunʼ rí maʼni gámbáa xúgíʼ rí Dios naʼthí maʼni”.
Textos rí na̱ʼkha̱ náa Escrituras Hebreas dí niʼthá nákha ginii, ajngáa ʼavad·dóhn najmaa mu miʼtá Seol ma̱ngaa muerte. Náa Apocalipsis 1:18 Jesús niʼthí: “Xtáá asndu kámuu ga̱jma̱a̱ gúʼdoo llaves ndrígóo wa̱jinʼ ga̱jma̱a̱ Iñá wa̱jinʼ” ga̱jma̱a̱ náa Lucas 8:31 nasngájma tsiakii rí majmuu náa iñá mbiʼ. Ikhaa gíʼdoo mba̱a̱ tsiakii rí maʼngo̱o̱ manimbáti̱ga̱a̱ asndu Gixa̱a̱, náa Hebreos 2:14 naʼthí rí Jesús nayambáá náa eʼdi ga̱jma̱a̱ xuwiʼ “mu ma̱ndoo makhañúu ga̱jma̱a̱ maʼnimbáti̱ga̱a̱ bi̱ naʼni rí makhañúlúʼ bi̱ nindxu̱u̱ Gixa̱a̱”. Náa Apocalipsis 19:11-16 nakujmaa kaʼwu rí nindxu̱u̱ mbáa bi̱ naʼni Gámbáa bi̱ nigíiʼ Dios. (Atayáá APOLIÓN.)
Migixnuu Biblia
(Apocalipsis 7:1-12) Nda̱wa̱á dí rígi̱ ndi̱ñu̱u̱n a̱jkhu̱u̱n ángeles bi̱ guájun náa mbá a̱jkhu̱ níjniúu náa námbáa ku̱ba̱ʼ. Guájun jti̱i̱n a̱jkhu̱ ikhoo giñánʼ náa ku̱ba̱ʼ, mu xúʼko̱ xa’ni gachú ku̱ba̱ʼ, lamáa ni má ixi̱. 2 Ga̱jma̱a̱ ndi̱yo̱o̱ imba̱a̱ ángel bi̱ natsimuu náa nagájnuu a̱jkha̱ʼ, kayá sello ndrígóo Dios bi̱ ndaʼya ma̱ngaa niʼthún ga̱jma̱a̱ aʼwá gakhi̱i̱ bi̱ a̱jkhu̱u̱n ángeles bi̱ nijuiʼthún rí muni gínáa ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ lamáa. 3 Niʼthún: “¡Xóó nda̱a̱ rí gúni̱i̱ ku̱ba̱ʼ ni má lamáa ga̱jma̱a̱ ixi̱ asndu índo̱ gúgíʼmaxu sello náa xkídún bi̱ ni̱ndxu̱ún yumbáá náa Dios ndrígúlú!”. 4 Ga̱jma̱a̱ nidxawun rí naʼni mbá: 144,000 bi̱ nijuixnún tsinaʼ, náa xúgíʼ tribu ndrígóo e̱ji̱i̱n Israel. 5 Náa tribu ndrígóo Judá, 12,000 nigumiin sellar; náa tribu ndrígóo Rubén, 12,000; náa tribu ndrígóo Gad, 12,000; 6 náa tribu ndrígóo Aser, 12,000; náa tribu ndrígóo Neftalí, 12,000; náa tribu ndrígóo Manasés, 12,000; 7 náa tribu ndrígóo Simeón, 12,000; náa tribu ndrígóo Leví, 12,000; náa tribu ndrígóo Isacar, 12,000; 8 náa tribu ndrígóo Zabulón, 12,000; náa tribu ndrígóo José, 12,000; náa tribu ndrígóo Benjamín nigumiin sellar mbá 12,000. 9 Nda̱wa̱á dí nijngoo xúgíʼ rígi̱, ra̱ʼkhá tháán mbaʼin xa̱bu̱ ndi̱ñu̱u̱n dí asndu nimbáa xa̱bu̱ tséʼngo̱o̱ gáguxniin. Bi̱ naguwáʼ náa xúgíʼ xuajen mba̱ʼu̱, xuajen majkhaʼ ga̱jma̱a̱ náa xúgíʼ ajngáa, guájun náa inuu trono ga̱jma̱a̱ náa inuu Aʼdá múgú. Kagúwúnʼ xtíin miʼxá rí mbi̱jua̱ ga̱jma̱a̱ kuda ida náa ñawúunʼ. 10 Nundxa̱ʼwa̱ ga̱jma̱a̱ aʼwá gakhi̱i̱: “¡Náa Dios gíʼmáanʼ rí niguma káwáanʼ, bi̱ gíʼ náa trono ga̱jma̱a̱ Aʼdá múgú!”. 11 Xúgíinʼ ángeles wájun náa bájndi trono ma̱ngaa náa xa̱bu̱ wanii ga̱jma̱a̱ náa inún a̱jkhui̱i̱n bi̱ nduya; nixruigú edxu̱ún asndu mbayííʼ ga̱jma̱a̱ ndiyamajkuíí Dios. 12 Nithi: “¡Xúʼko̱ gaʼne! Gaguma mba̱a̱ Dios ndrígúlú, ikhaa kaʼyoo magruigú gloria, ku̱ma̱, rí mixnáa núma̱aʼ, mbiʼyamajkuíí, tsiakii asndu kámuu mbiʼi. Xúʼko̱ gaʼne”.
9-15 DICIEMBRE
GÍʼDOO NUMUU RÍ NA̱ʼKHA̱ NÁA BIBLIA | APOCALIPSIS 10-12
“Nuradíin ‹a̱jmi̱i̱n testigos› bi̱ nda̱wa̱á nakuwa mbu̱júu̱”
(Apocalipsis 11:3) Mani rí a̱jmi̱i̱n testigos ndrígóʼ bi̱ kugíʼ saco muthi ga̱jma̱a̱ numuu mbá 1,260 mbiʼi”.
w14-S 15/11 30
Graxe̱ rí nuni bi̱ nuraxnuu
Tsíin ni̱ndxu̱ún a̱jmi̱i̱n testigos bi̱ naʼthí ga̱jma̱a̱ numún náa Apocalipsis 11 rá.
◼ Apocalipsis 11:3 naʼthí ga̱jma̱a̱ numún a̱jmi̱i̱n testigos bi̱ nitariyaʼ ga̱jma̱a̱ numuu 1,260 mbiʼi. Ikha jngó náa relato naʼthí: “Xujkhú xkawiiʼ [...] magudíin ga̱jma̱a̱ maʼngo̱o̱ madaaʼ”. Mú nda̱wa̱á dí “ajtsú mbiʼi tikhu”, bi̱ a̱jmi̱i̱n testigos matangi̱i̱n makuwá ga̱jma̱a̱ bi̱ mbuñún maguanún tsiánguá (Ap. 11:7, 11).
Tsíin ni̱ndxu̱ún bi̱ a̱jmi̱i̱n testigos rá. Náa relato gambáyulú mu mbuʼyáá tsíin ni̱ndxu̱ún. Timbá, naʼthí rí ni̱ndxu̱ún ‹a̱jma̱ olivos ga̱jma̱a̱ a̱jma̱ candelabros› (Ap. 11:4). Rígi̱ naʼni marmáʼáan a̱jkiu̱lú rí candelabro ga̱jma̱a̱ a̱jma̱ olivos rí na̱ʼkha̱ raʼthí náa rí niʼtáriyaʼ Zacarías. Ikhí naʼthí rí a̱jma̱ olivos nandoo gáʼthúu̱n ‹a̱jmi̱i̱n bi̱ kaxtaʼwíin›: Xa̱bu̱ Ñajunʼ Zorobabel ga̱jma̱a̱ ndxajkun Josué, bi̱ naʼthí rí “wájun náa níjniúu Señor bi̱ kaʼyoo xúgíʼ ku̱ba̱ʼ” (Zac. 4:1-3, 14). Raga̱jma̱, náa relato nasngájma rí, bi̱ a̱jmi̱i̱n testigos nuni milagros ikháá kayuuʼ xóo má nini Moisés ga̱jma̱a̱ Elías (atayáá ma̱ngaa Apocalipsis 11:5, 6 ga̱jma̱a̱ Números 16:1-7, 28-35 ma̱ngaa 1 Reyes 17:1 ga̱jma̱a̱ náa 18:41-45).
Xú káʼnii embánii rí kiʼtáriyaʼ náa Apocalipsis ga̱jma̱a̱ náa Zacarías rá. Náa a̱jma̱ libro rígi̱ naʼthí rí ni̱ndxu̱ún xa̱bekha bi̱ kaxtaʼwíin bi̱ nixna ikha náa xuajñuu Dios náa mbiʼi mingíjyúuʼ. Ikha jngó rí nimbánuu náa capítulo 11 ndrígóo Apocalipsis, bi̱ nitaraʼa mbá ajtsú tsiguʼ tikhu “bi̱ kugíʼ saco”, xóo muʼthá, mbá xtíin rí nindxu̱u̱ xóo gúxta̱a̱, ninindxu̱ún xa̱bekha bi̱ kaxtaʼwíin bi̱ nixna ikha náa xuajñuu Dios nákha tsiguʼ 1914, índo̱ nigi̱ʼi̱ Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígóo Dios mekhuíí.
Índo̱ niguámbu̱u̱n nitaraʼa “bi̱ kugíʼ saco”, bi̱ kaxtaʼwíin bugi̱ niradíin o xóo muʼthá índo̱ nixudiinʼ náa guʼwá ejua̱a̱nʼ ajtsú mbiʼi tikhu. Xa̱bu̱ sia̱nʼ bi̱ tsíñún gúyáá xuajñuu Dios nikumu̱ún rí ninimbáti̱ga̱ kámuu ñajuunʼ, ikha jngó nidxún wéñuʼ (Ap. 11:8-10).
Ikha jngó, xó má naʼthí náa kiʼtáriyaʼ, índo̱ niguámbá ajtsú mbiʼi tikhu, bi̱ a̱jmi̱i̱n testigos nakuwa mbu̱júu̱: Ikhú bi̱ kaxtaʼwíin buʼko̱ nigájni̱i̱n náa guʼwá ejua̱a̱nʼ. Ma̱ngaa bi̱ niguájun má xúʼko̱ jmbu nindrigú mbá ñajunʼ kiejunʼ náa Dios ga̱jma̱a̱ numuu Jesucristo. Tsiguʼ 1919, nikuwa náa bi̱ nagumbiʼñún “ñumbáá tsí jmbii tsí májánʼ indxaʼhuaminaʼ” ikhiin ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱ bi̱ nuxna ikha náa xuajñuu Dios náa iwáá mbiʼi (Mat. 24:45-47; Ap. 11:11, 12).
Gíʼdoo numuu rí naʼthí náa Apocalipsis 11:1, 2 numuu rí kuajtuminaʼ ga̱jma̱a̱ mbiʼi rí nixtia̱wa̱a̱n templo ga̱jma̱a̱ bi̱ nañewu̱u̱n. Náa Malaquías capítulo 3 ikhí naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu bi̱ nañewu̱u̱n templo espiritual xóo muʼthá bi̱ naʼni kaʼwi̱i̱ (Mal. 3:1-4). Nguáthá mbayuuʼ ndijyúuʼ mu maguma kaʼwi̱i̱ rá. Nigi̱ʼdu̱u̱ asndu nákha tsiguʼ 1914 niguámbá asndu xóo gi̱ʼdu̱u̱ tsiguʼ 1919. A̱jma̱ rí naʼthí náa capítulo 11 ndrígóo Apocalipsis: Nindxu̱u̱ mbá 1,260 mbiʼi (42 gu̱nʼ) ma̱ngaa náa xkri̱da rí ajtsú mbiʼi tikhu.
Nadxulú wéñuʼ rí Jeobá maʼni kaʼwi̱i̱ xúgi̱ rígi̱ ga̱jma̱a̱ maʼniratoo mbá xuajen kiejunʼ, “ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱ún dí májánʼ” (Tito 2:14). Ma̱ngaa, nuxníin núma̱aʼ ga̱jma̱a̱ xkri̱da ndrígu̱ún a̱ngiu̱lú bi̱ kaxtaʼwíin bi̱ nixnúún tsiakii xa̱bi̱i̱ Dios náa mbiʼi mingíjyúuʼ mu xúʼko̱ maʼga̱nú mambanúu rí nandoo gáʼthúu̱n náa a̱jmi̱i̱n testigos.
(Apocalipsis 11:7) Índo̱ gámbu̱u̱n rutaraʼa, xujkhú xkawiiʼ bi̱ nagájnuu náa iñá mbiʼ maʼni guerra gajmíi̱n ikhiin, magudíin ga̱jma̱a̱ ma’ngo̱o̱ madaa’.
(Apocalipsis 11:11) Nda̱wa̱á rí ajtsú mbiʼi tikhu, nito̱ʼo̱o̱ xi̱ʼ rí ndaʼya náa ikhiin rí na̱ʼkha̱ náa Dios ga̱jma̱a̱ ikhiin niguájun. Bi̱ ndiñún nimíñún wéñuʼ.
Guʼyááʼ rí gíʼdoo numuu
(Apocalipsis 10:9, 10) Ikhú ni̱jkhá náa ángel ga̱jma̱a̱ nithu̱u̱n maxnúʼ rollo chíʼgíʼ. Ga̱jma̱a̱ ikhaa niʼthúnʼ: “Ayá ga̱jma̱a̱ atsu. Maʼni miʼkhu̱u̱n awán’ mú náa rawanʼ ma’ni mitawun xóo yáá’”. 10 Nigruígú rollo náa ñawúunʼ ángel ikhú nikhu. Náa rawunʼ niʼni taun xóo yááʼ, mú índo̱ guámbóʼ nikhu niʼni miʼkhu̱u̱n náa awúnʼ.
it-2-S 865 kutriga̱ 1
Rollo
Mbá xkri̱da. Ajngáa “rollo” najmaa mbaʼa nuthu xóo xkri̱da náa Biblia. Ezequiel ga̱jma̱a̱ Zacarías ndiyáá mbá rollo rí kiʼniraʼmáʼ nájma̱ inuu. Mú xóo phú najmún nindxu̱u̱ náa mbóó inuu, rí kiʼniráʼmáʼ nájma̱ inuu nandoo gáʼthúu̱n rí gíʼdoo wéñuʼ numuu, raʼkháa gitsíin nindxu̱u̱ numuu rí mandi̱ʼi̱i̱n cuenta xúgínʼ bi̱ kiʼniráʼmáʼ mbiʼñún ikhí. (Eze 2:9–3:3; Zac 5:1-4.) Visión rí nakujmaa náa Apocalipsis, bi̱ gíʼ náa trono kayá náa ñawún mújúu̱nʼ mbá rollo rí gíʼdoo mbá juwan sellos, rúʼko̱ naʼni rí xákujmaa dí na̱ʼkha̱ raʼthí asndu índo̱ gambáʼtoo Aʼdá múgiúu Dios. (Ap 5:1, 12; 6:1, 12-14.) Nda̱wa̱á Juan ndiʼyoo náa visión mbá rollo, náa nijuiʼtháán rí mikhu. Náa rawunʼ niku̱mu̱ʼ mitawun mú náa awuun niʼni miʼkhu̱u̱n. Numuu dí rollo kámbaʼta, na̱nguá gíʼdoo sellos, nindxu̱u̱ mbá rí ndayóoʼ makru̱ʼu̱u̱n. Índo̱ Juan nigruigú ajngáa rígi̱ ninindxu̱u̱ “mitawun”, mú ninindxu̱u̱ miʼkhu̱u̱n numuu rí kagu̱ tikhu rí ndiyóoʼ maʼtáriyaʼ. (Ap 10:1-11.) Xúʼko̱ má kayuuʼ nigíʼnuu Ezequiel ma̱ngaa ga̱jma̱a̱ numuu rollo rí nijuixnáá, náa rollo kiʼniraʼmáʼ ‹ajmúú gíná, tsingíná, nuxieʼkhá›. (Eze 2:10.)
(Apocalipsis 12:1-5) Ikhú nikujmaa mbá tsinaʼ mba̱a̱ mekhuíí: Mbáa a̱ʼgu̱ kagíʼ xtíin rí naxpíbinʼ xóo a̱jkha̱ʼ, náa rajkúu gíʼ mbáa gu̱nʼ ga̱jma̱a̱ náa edxu̱u̱ rígu mbá corona rí gíʼdoo 12 a̱ʼgua̱a̱n. 2 Kaguéwáan ada̱ ga̱jma̱a̱ nandxaʼwá numuu rí naʼkhui̱i̱ ma̱ngaa namínúunʼ wéñuʼ rí magiʼdaa ada̱. 3 Ga̱jma̱a̱ náa mekhu nikujmaa imbo̱o̱ tsinaʼ: Nikujmaa mbáa dragón mba̱a̱ mañaaʼ xóo aguʼ, bi̱ gíʼdoo juwan edxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ mbá gu̱wa̱ʼ chijyu̱u̱ ma̱ngaa náa edxu̱u̱ trámáʼ mbá juwan corona; 4 tsiyuuʼ nixmájtiin ajtsú parte a̱ʼgua̱a̱n bi̱ kuwa mekhuíí ga̱jma̱a̱ nixkríguíin náa ku̱ba̱ʼ. Ga̱jma̱a̱ dragón niwi̱ji̱ náa inuu a̱ʼgu̱ bi̱ nacho̱o̱ magiʼdaa ada̱, xtáa xawii mu mikhu̱u̱ ada̱ índo̱ gáxtáa. 5 Ikhaa nigiʼdaa mbáa ada̱, mbáa dxámá bi̱ mañewu̱u̱n xúgíʼ xuajen ga̱jma̱a̱ xkuiya rí ki̱ʼni̱ ga̱jma̱a̱ hierro. Ikhú ada̱ ni̱jkha̱ kiʼyáa náa Dios ga̱jma̱a̱ náa trono ndrígóo.
it-1-S 717, 718
Gaʼkhu rí naxnúu a̱ʼgu̱ índo̱ nagumaa a̱ʼdióo
Náa visión rí ndiʼyoo apóstol Juan, rí kiʼniraʼmáʼ náa libro Apocalipsis, ndiʼyoo mbáa a̱ʼgu̱ mekhuíí “nandxaʼwá numuu rí naʼkhui̱i̱ ma̱ngaa namínúunʼ wéñuʼ rí magiʼdaa ada̱”. Ada̱ bi̱ nixtáa nindxu̱u̱ “mbáa dxámá bi̱ mañewu̱u̱n xúgíʼ xuajen ga̱jma̱a̱ xkuiya rí ki̱ʼni̱ ga̱jma̱a̱ hierro”. Maski ajndu dragón niʼni mikhu̱u̱ ada̱, mú “ni̱jkha̱ kiʼyáa náa Dios ga̱jma̱a̱ náa trono ndrígóo”. (Ap 12:1, 2, 4-6.) Índo̱ Dios nigruiguíi ada̱ nisngájma rí nindxu̱u̱ a̱ʼdióo, xó má nákha wajyúuʼ naguʼwún muxnaxi̱i̱ ada̱ bi̱ ndiʼkhú nigumaa náa anu̱u̱ mu xúʼko̱ ikhaa magruiguíi. (Atayáá NACIMIENTO.) Xúgíʼ rígi̱ nasngájma rí “a̱ʼgu̱” nindxu̱u̱ “a̱ʼgiu̱u̱” Dios, “Jerusalén dí rígá rijma̱a̱”, nindxu̱u̱ “ru̱dúu̱” Cristo ga̱jma̱a̱ a̱ngui̱i̱n bi̱ naʼnigajmaa̱ gajmíi̱n. (Gál 4:26; Heb 2:11, 12, 17.)
Numuu rí “a̱ʼgiu̱u̱” Dios nindxu̱u̱ jmbii, ikha jngó ada̱ bi̱ maxtáa mani̱ndxu̱u̱ jmbii, rí asndu xáxnúu gaʼkhu. Ikha jngó, índo̱ “a̱ʼgu̱” naxnúu gaʼkhu ndaʼyoo rí nánguá má mbayuuʼ magiʼdaa a̱ʼdióo. (Ap 12:2.)
Tsáa ganindxu̱u̱ “ada̱” bugi̱ rá. Ikhaa nindxu̱u̱ “bi̱ mañewu̱u̱n xúgíʼ xuajen ga̱jma̱a̱ xkuiya rí ki̱ʼni̱ ga̱jma̱a̱ hierro”. Rígi̱ nijuiʼthá ga̱jma̱a̱ numuu Reino mesiánico ndrígóo Dios náa Salmo 2:6-9. Juan nigruigú visión rígi̱ mbayuuʼ tsiguʼ nda̱wa̱á rí Cristo nigumaa, rí nikháñuu ga̱jma̱a̱ nituxi̱i̱, rígi̱ nasngájma rí ga̱jma̱a̱ numuu Jesús ni̱jkha̱nú nirígá Reino mesiánico, índo̱ ni̱ga̱bi̱i̱ náa iñá wa̱jinʼ, “nigi̱ʼi̱ náa níjniú mújúu̱nʼ Dios, nigi̱ʼthu̱u̱n asndu índo̱ gáʼtañajúnʼ xa̱bu̱ bi̱ guáʼdáá sia̱nʼ náa ikhaa”. (Heb 10:12, 13; Sl 110:1; Ap 12:10.)
Migixnuu Biblia
(Apocalipsis 10:1-11) Ndi̱yo̱o̱ imba̱a̱ ángel bi̱ gíʼdoo tsiakii nagajtaa náa mekhu, kambráʼaa mbá du̱u̱n ga̱jma̱a̱ rígú mbá xtukua̱ya̱ʼ náa edxu̱u̱. Inuu nindxu̱u̱ xóo a̱jkha̱ʼ ga̱jma̱a̱ xtiyuu nindxu̱u̱ xóo ixi̱ jmbu ndrígóo aguʼ. 2 Náa ñawúunʼ kayá mbá rollo chíʼgíʼ rí nixtámbriyaaʼ. Nitsiji rajkúu mújúu̱nʼ náa lamáa, mú rajkúu xtíyu̱u̱ʼ nitsiji náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ. 3 Ikhú nindxaʼwá gakhi̱i̱ xóo índo̱ nandxa̱ʼwá mbáa león. Ga̱jma̱a̱ índo̱ nindxaʼwá, niwáán nithi mbá juwiin bi̱gu̱. 4 Ikhúúnʼ inu xtáá maniraʼmáʼ índo̱ mbá juwiin bi̱gu̱ nithi, mú nidxawun mbá aʼwá náa mekhu, niʼthí: “Atani dí marigá go̱ʼo̱o̱ dí nithi mbá juwiin bi̱gu̱ ga̱jma̱a̱ xataniraʼmáʼ”. 5 Ángel bi̱ ndi̱yo̱o̱ wíji̱ náa lamáa ga̱jma̱a̱ náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ nikuxi ñawún mújúu̱nʼ náa mekhuíí 6 ma̱ngaa nixná ajngóo ga̱jma̱a̱ numuu bi̱ xtáa kámuu mbiʼi, bi̱ niʼni mekhu ga̱jma̱a̱ dí rígá ikhí, bi̱ niʼni ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ dí rígá ikhí ma̱ngaa lamáa ga̱jma̱a̱ dí rígá ikhí. Niʼthí: “Ní xájyúu itháan. 7 Índo̱ gáʼga̱nú mbiʼi rí inuu maʼdu̱u̱ trompeta ndrígóo bi̱ maʼni juwiin ángel, ikhú dí phú gajkhun mambanúu ngu̱ʼwa̱ rí mitsúʼkháan dí Dios niʼtáriyaʼ, xóo ajngáa nuxi̱ʼ dí niʼthún yumbáá ndrígóo bi̱ ni̱ndxu̱ún gaʼyee”. 8 Ga̱jma̱a̱ nidxawun aʼwá dí na̱ʼkha̱ náa mekhu dí niʼthúnʼ mbu̱júu̱: “Ayuʼ, arajtuun rollo chíʼgíʼ dí kambaʼto̱o̱ dí gídáʼ náa ñawúunʼ ángel bi̱ wíji̱ náa lamáa ga̱jma̱a̱ náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ”. 9 Ikhú ni̱jkhá náa ángel ga̱jma̱a̱ nithu̱u̱n maxnúʼ rollo chíʼgíʼ. Ga̱jma̱a̱ ikhaa niʼthúnʼ: “Ayá ga̱jma̱a̱ atsu. Maʼni miʼkhu̱u̱n awán’ mú náa rawanʼ ma’ni mitawun xóo yáá’”. 10 Nigruígú rollo náa ñawúunʼ ángel ikhú nikhu. Náa rawunʼ niʼni taun xóo yááʼ, mú índo̱ guámbóʼ nikhu niʼni miʼkhu̱u̱n náa awúnʼ. 11 Ga̱jma̱a̱ nithunʼ: “Gíʼmaa maratariyaʼ mbu̱júu̱ ga̱jma̱a̱ numuu xuajen majkhaʼ, xuajen mba̱ʼu̱, náa mbaʼa ajngáa ga̱jma̱a̱ náa mbaʼin reyes”.
16-22 DICIEMBRE
GÍʼDOO NUMUU RÍ NA̱ʼKHA̱ NÁA BIBLIA | APOCALIPSIS 13-16
“Xámiñulu kuʼñúún xujkhú xkawiinʼ”
(Apocalipsis 13:1, 2) Ikhaa wíji̱ niguanúu náa jui̱ʼi̱ dí rígá náa lamáa. Ikhú ndi̱yo̱o̱ mbáa xujkhú xkawiiʼ bi̱ xtáa ragájnuu náa lamáa. Gíʼdoo gu̱wa̱ʼ chijyu̱u̱ʼ ga̱jma̱a̱ mbá juwan edxu̱u̱. Náa chijyu̱u̱ʼ kagu̱ gu̱wa̱ʼ coronas ga̱jma̱a̱ náa edxu̱u̱ tima mbiʼñún rí naʼthá wéñuʼ rí mitsúʼkháan. 2 Xujkhú xkawiiʼ bi̱ ndi̱yo̱o̱ nindxu̱u̱ xóo leopardo, mú rajkúu nindxu̱u̱ xóo oso ga̱jma̱a̱ rawunʼ nindxu̱u̱ xóo león. Ga̱jma̱a̱ dragón nixnúu tsiakii xujkhú xkawiiʼ, trono ndrígóo ga̱jma̱a̱ náa naʼtáñajunʼ.
w12-S 15/6 8 kutriga̱ 6
Jeobá nindxu̱u̱ bi̱ “Nasngájma dí rígá ngu̱ʼwa̱”
6 Inu mámbá siglo timbá, índo̱ Jesús nituxi̱i̱ nisngájmuu apóstol Juan tikhu visión (Ap. 1:1). Mbá rí ikhaa nindxu̱u̱, índo̱ Juan ndiʼyoo mbáa dragón, bi̱ nandoo gáʼthúu̱n Gixa̱a̱ bi̱ wíji̱ náa jui̱ʼi̱ dí rígá náa lamáa (atraxnuu Apocalipsis 13:1, 2). Ikhú náa lamáa nigájnuu mbáa xujkhúʼ bi̱ tséjmaʼniiʼ ga̱jma̱a̱ Gixa̱a̱ nixnúu mbaʼa náa maʼtáñajunʼ. Nda̱wa̱á, mbáa ángel niʼthúu̱n apóstol rí juwan edxu̱u̱ xujkhú bi̱ maña̱a̱ʼ, nindxu̱u̱ mbá “xtiʼkhuu” xujkhú xkawiiʼ bi̱ naʼthí náa Apocalipsis 13:1 rí nandoo gáʼthúu̱n “juwiin reyes”, xóo muʼthá, mbá juwan potencias mba̱ʼu̱ (Ap. 13:14, 15; 17:3, 9, 10). Índo̱ nigumaraʼmáʼ Apocalipsis, rí witsu ginii niguámbáa má, rí maʼni majun niʼni itháan mba̱a̱ ga̱jma̱a̱ rí juwan “xóó tserígá”. Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ potencias rúʼko̱ rá. Xúgi̱ mbuʼyáá ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n mámbáa edxu̱u̱ xujkhú buʼko̱. Ma̱ngaa mbuʼyáá rí niʼthí Daniel ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ ñajunʼ bugi̱ rí niʼtáriyaʼ asndu nákhi wapháá.
(Apocalipsis 13:11) Ikhú ndi̱yo̱o̱ imba̱a̱ xujkhú xkawiiʼ bi̱ nagájnuu náa ku̱ba̱ʼ. Gíʼdoo a̱jma̱ chijyu̱u̱ʼ xóo aʼdá múgú, mú nigíʼdu̱u̱ niʼthí xóo mbáa dragón.
(Apocalipsis 13:15) Ga̱jma̱a̱ niniñanʼ rí maxnúu xi̱ʼ rí ndaʼya xtiʼkhuu xujkhú xkawiiʼ, mu xúʼko̱ xtiʼkhuu xujkhú xkawiiʼ maʼthí ga̱jma̱a̱ magudíin xúgínʼ bi̱ na̱nguá eñún gúyamajkuíí xtiʼkhuu xujkhú xkawiiʼ.
re-S 194 kutriga̱ 26
Xujkhú xkawiiʼ bi̱ gíʼdoo a̱jma̱ chijyu̱u̱ʼ
26 Tsáa nindxu̱u̱ xujkhú xkawiiʼ bugi̱ rá. Ikhaa nindxu̱u̱ Potencia Mundial Angloamericana, xúʼko̱ má ma̱ngaa rí maʼni juwan edxu̱u̱ bi̱ timbáa xujkhú xkawiiʼ, ¡mú gíʼdoo mbá ñajunʼ kiejunʼ! Bi̱ nakujmaa náa visión rí natsinguminaʼ náa xujkhú xkawiiʼ, rígi̱ naʼni makru̱ʼu̱lú májánʼ rí ikhaa naʼni xó má nandoo gajmíi̱n Xa̱bu̱ Ñajunʼ bi̱ kuwa náa numbaaʼ. Xujkhú xkawiiʼ bugi̱ bi̱ gíʼdoo a̱jma̱ chijyu̱u̱ʼ nandoo gáʼthúu̱n a̱jma̱ potencias políticas, bi̱ nuni xó má nandún, mú numbayúmi̱jna̱ ki̱nikhiin. Bi̱ gíʼdoo a̱jma̱ chijyu̱u̱ʼ xóo “aʼdá múgú” nakujmaa rí nindxu̱u̱ guabaaʼ ga̱jma̱a̱ tséjmangooʼ, xóo mbáa Xa̱bu̱ Ñajunʼ bi̱ mambáñun matangi̱i̱n xúgínʼ xa̱bu̱. Mú naʼthí “xóo mbáa dragón”, numuu rí naʼniún tsiakii, naʼthúún rí makhañún o asndu naʼni gíníi bi̱ tsénigu̱u̱nʼ rí xóo naʼtáñajunʼ. Tsíñún gátu̱ʼu̱u̱n náa Reino ndrígóo Dios náa naʼtáñajunʼ Mugiu̱u̱ Dios, rí phú nanigúnʼ muni ikhaa nindxu̱u̱ rí naniguuʼ Gixa̱a̱, bi̱ nindxu̱u̱ “dragón” mba̱a̱. Naʼni rí xambáxu̱u̱n xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ rí nawiñu̱u̱nʼ kuyamijná, mú maski ajndu xúʼko̱ ikhiin nandún mbuyamajkhuíí timbáa xujkhú xkawiiʼ.
re-S 195 kutriga̱ 30, 31
Xtiʼkhuu xujkhú xkawiiʼ
30 Xtiʼkhuu rígi̱ nasngájma rí Organización ni̱jkha̱nú nirígá ga̱jma̱a̱ numuu Gran Bretaña ma̱ngaa Estados Unidos, rí nákha ginii nijmaʼnuuʼ xóo Sociedad de Naciones. Nda̱wa̱á náa capítulo 17 ndrígóo Apocalipsis maʼgánú makujmaa mbu̱júu̱ ga̱jma̱a̱ mbá tsinaʼ mixtiʼkhu, xóo mbáa xujkhú xkawiiʼ bi̱ nindxu̱u̱ mañaaʼ bi̱ xtáa ga̱jma̱a̱ ndaʼya ma̱ngaa naʼni xó má rí naniguuʼ ikhaa. Organización rígi̱, naʼnimbamínaʼ índo̱ ‹naʼthí› rí i̱ndó ikhaa majmañuu maʼni marigá rí tsímáá ga̱jma̱a̱ rí xárígá gamíi náa numbaaʼ. Mú índo̱ nagimbúun ikhiin na̱gi̱ʼdu̱u̱n má xúʼko̱ tsembánún rí nuthi. Nuxkawíin náa Organización ndrígu̱ún xa̱bu̱ o xuajen bi̱ tsíñún gúni xóo má nandún ikhiin o asndu nuradíin. Sociedad de Naciones nixkawíin i̱ʼwáʼ país bi̱ na̱nguá eni̱ xóo eñún ikhiin. Índo̱ gági̱ʼdu̱u̱ majphú mba̱a̱ gaʼkhu, “chi̱ji̱ʼ” soldados bi̱ najuiʼthá náa xtiʼkhuu xujkhú xkawiiʼ munimbaníí mbá ñajunʼ kiejunʼ índo̱ gúni gámbáa. (Apocalipsis 7:14; 17:8, 16.)
31 Asndu nákha nirígá raga̱jma̱ Guerra náa xúgíʼ Numbaaʼ, xtiʼkhuu xujkhú xkawiiʼ bi̱ xúgi̱ najmaʼnuuʼ xóo Organización de las Naciones Unidas nigudíin mbaʼin xa̱bu̱. Mbá xkri̱da, nákha 1950 nguéjmi̱i̱n soldados bi̱ kuwa náa awúu̱n ONU ikhiin nikuwa nákha nirígá guerra náa Corea del Norte ga̱jma̱a̱ Corea del Sur. Organización rígi̱ ga̱jma̱a̱ corea del sur, niradíin itháan rí 1,420,000 xa̱bu̱ bi̱ kuwa náa corea del norte ga̱jma̱a̱ chinos. Ma̱ngaa nákha 1960 asndu 1964 nikuwa xawii ejércitos ndrígóo Naciones Unidas náa Congo (rí xúgi̱ najmaʼnuuʼ xóo República Democrática del Congo). Ma̱ngaa xa̱bu̱ ede̱ mba̱ʼu̱u̱n bi̱ kuwa náa xúgíʼ numbaaʼ, mbáa rí ikhaa nindxu̱u̱ papas Paulo VI ga̱jma̱a̱ Juan Pablo II, ikhiin nuthi rí iwáá xtiʼkhuu rígi̱ nindxu̱u̱ bi̱ maʼngo̱o̱ maʼni dí marigá rí tsímáá náa xúgínʼ xa̱bu̱. Nuthi rí á mu xa̱bu̱ tséyamajkhuíí, xúgínʼ xa̱bu̱ maguma gámbíin. Xúʼko̱ eni rí muradíin xúgínʼ xa̱bu̱ bi̱ tséyamajkhuíí xtiʼkhuu. (Deuteronomio 5:8, 9.)
(Apocalipsis 13:16, 17) Xúgínʼ, bi̱ majkhinʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ wanii, bi̱ guáʼdáá wéñuʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ gíníi, bi̱ ni̱ndxu̱ún yumbáá ga̱jma̱a̱ bi̱ na̱nguá ni̱ndxu̱ún yumbáá, naʼniún ga̱jma̱a̱ tsiakii rí mudrigú mbá tsinaʼ náa ñawun mújúnʼ o náa xkídúnʼ 17 mu xúʼko̱ nimbáa xándoo ma̱ʼtsi̱ o magu̱jua̱ i̱ndó xa̱bu̱ bi̱ gíʼdoo tsinaʼ, xó muʼthá mbiʼyuuʼ xujkhú xkawiiʼ o número rí nindxu̱u̱ mbiʼyuu.
w09-S 15/2 4 kutriga̱ 2
Rí itháan nagájnuriyoʼ náa libro ndrígóo Apocalipsis (níʼkhóo 2)
13:16, 17. Maski ajndu naʼni itháan mingíjyúuʼ muʼni tikhu ñajunʼ xóo “mu̱ʼtsi̱ o mugu̱jua̱”, ragíʼmaa makáguabáanʼ ga̱jma̱a̱ xúniʼñáʼ rí xujkhú xkawiiʼ maʼniulú muʼni rí xóo nandoo ikhaa. Rí mundrígú tsinaʼ ndrígóo xujkhú xkawiiʼ náa ñawúnlú ga̱jma̱a̱ náa xkidulú kuwáanʼ runiʼñáanʼ mato̱ʼo̱o̱ náa ikháanʼ ga̱jma̱a̱ maʼni rí mundxaʼwamíjna̱ xóo ikhaa.
Guʼyááʼ rí gíʼdoo numuu
(Apocalipsis 16:13, 14) Ga̱jma̱a̱ ndi̱yo̱o̱ ajtsú ajngáa rí nijuiʼtáriyaʼ rí tsaga, ni̱ndxu̱ún xóo go̱boo rí nagájnuu náa rawuunʼ dragón ma̱ngaa náa rawuunʼ xujkhúʼ xkawiiʼ ga̱jma̱a̱ náa rawuunʼ gaʼyee bi̱ minduwaaʼ. 14 Nindxu̱u̱ ajngáa rí nuthi xa̱bu̱ wéñiʼ ga̱jma̱a̱ nuni milagro rígi̱ ma̱ngaa nagájnún magún náa xúgínʼ reyes bi̱ kuwa náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ, mu magimbíin náa guerra rí marigá náa mbiʼi ndrígóo Dios bi̱ gíʼdoo Xúgíʼ tsiakii.
w09-S 15/2 4 kutriga̱ 5
Rí itháan nagájnuriyoʼ náa libro ndrígóo Apocalipsis (níʼkhóo 2)
16:13-16. Nda̱a̱ imbá rí naxnáraʼa Gixa̱a̱ i̱ndó rí nindxu̱u̱ ajngáa “tsaga”. Rí phú nandoo maʼni rí xúgínʼ reyes bi̱ kuwa náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ makiʼníin índo̱ gúyáá rí Dios ma̱ʼkhá ka̱yo̱ʼ rí maʼni gámbíin ga̱jma̱a̱, ma̱ngaa rí asndu maʼndún muxmijná gajmiún Jeobá (Mat. 24:42, 44).
(Apocalipsis 16:21) Ikhú náa mekhu nijngutígú eʼtsí mba̱ʼo̱ rí niʼni gawúúnʼ xa̱bu̱, mámbá eʼtsí mikiwu̱u̱n xó mbá talento. Ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ nitha wéñiʼ Dios ga̱jma̱a̱ numuu gamiéjunʼ ndrígóo eʼtsí, numuu dí raʼkháa tháán mba̱a̱ nindxu̱u̱ gamiéjunʼ rúʼko̱.
Mbiʼi mingíjyúuʼ ga̱jma̱a̱ rí mixtanda̱ʼa̱a̱ cuenta
9 Índo̱ gárígá majphú mba̱a̱ gaʼkhu, ní xúʼtáraʼa “ajnga ri majan” ndrígóo reino. Mbiʼi rí muʼtáraʼa ninújngoo gáʼni. Ma̱ʼkha̱nú fin (Mat. 24:14). Xámiñulu índo̱ gúʼthá mbá dí magíʼnun xúgínʼ xa̱bu̱. Mbáa ajngáa rígi̱ mani̱ndxu̱u̱ rí numbaaʼ ndrígóo Satanás inuu mambáa. Náa Revelación 16:21 naʼthí rí xa̱bu̱ mbuyáá ajngáa rígi̱ xóo eʼtsí mba̱ʼu̱ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ muta wéñiʼ Dios.
Migixnuu Biblia
(Apocalipsis 16:1-16) Ga̱jma̱a̱ nidxawun mbá aʼwá gakhi̱i̱ dí nagájnuu náa santuario náa naʼthúún mbá juwiin ángeles: “Guʼgualá ga̱jma̱a̱ guxídíí náa ku̱ba̱ʼ mbá juwan xua̱a̱ oro náa kajni̱ʼ dí makásngañuuʼ Dios”. 2 Bi̱ timbáa ángel ni̱jkha̱ ga̱jma̱a̱ nixídíí náa ku̱ba̱ʼ dí kajni̱ʼ náa xua̱a̱ oro ndrígóo. Ikhú úlcera dí phú mixkawiʼ niʼni gíníi xa̱bu̱ bi̱ guaʼdáá tsinaʼ ndrígóo xujkhú xkawiiʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ ndiyamajkuíí xtiʼkhuu. 3 Bi̱ maʼni a̱jmi̱i̱n ángel nixídíí náa lamáa dí kajni̱ʼ náa xua̱a̱ oro ndrígóo. Ikhú lamáa nigutaxi̱i̱ xóo eʼdiuu mbáa bi̱ nikháñuu ga̱jma̱a̱ nikháñun xúgínʼ bi̱ nduya xó má dí rígá náa lamáa. 4 Bi̱ maʼni ajtsíin ángel nixídíí dí kajni̱ʼ náa xua̱a̱ oro ndrígóo náa mañu ga̱jma̱a̱ náa iduu iyaʼ. Ga̱jma̱a̱ nigutaxi̱i̱ eʼdi. 5 Ikhú nidxawun niʼthí mbáa ángel ndrígóo iyaʼ: “Ikháán bi̱ ni̱ndxa̱ʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ ninindxu̱ʼ, bi̱ Jmbii, bi̱ naʼni dí májánʼ numuu dí niratá marigá xó phú gíʼmaa. 6 Xó ma ikhiin nixídíí eʼdiún bi̱ kaʼwiin ga̱jma̱a̱ gaʼyee, ikháán nitani̱ dí muwa̱a̱n eʼdi. Xúʼko̱ má kaʼyoo magíʼnun”. 7 Ga̱jma̱a̱ nidxawun rí altar niʼthí: “Xúʼko̱, Jeobá Dios bi̱ gíʼdoo Xúgíʼ tsiakii, gajkhun ga̱jma̱a̱ jmbu nindxu̱u̱ rí natani”. 8 Bi̱ maʼni a̱jkhui̱i̱n ángel nixídíí náa a̱jkha̱ʼ dí kajni̱ʼ náa xua̱a̱ oro ndrígóo. Ikhú a̱jkha̱ʼ nikhánáa rí matsikíin xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ aguʼ. 9 Rí mijkha̱ wéñuʼ niʼni rí mikhiin xa̱bu̱. Mú nitha wéñiʼ mbiʼyuuʼ Dios, bi̱ kayá edxu̱u̱ náa gamiéjunʼ rígi̱, ga̱jma̱a̱ na̱nguá nitanga̱a̱ a̱jkiún ni má na̱nguá nixnáá gamajkhu. 10 Bi̱ maʼni witsiin ángel nixídíí dí kajni̱ʼ náa xua̱a̱ oro náa trono ndrígóo xujkhú xkawiiʼ. Ga̱jma̱a̱ náa naʼtáñajunʼ niʼni mikrína. Xa̱bu̱ nigíʼdi̱i̱ nindxa̱ʼwa̱ dí numíniiʼ dí asndu ni̱ʼphu̱jtu rajúún, 11 mú nitha wéñiʼ Dios bi̱ xtáa mekhuíí numuu dí numíniiʼ ma̱ngaa ga̱jma̱a̱ numuu nandii úlcera, ma̱ngaa na̱nguá nitanga̱a̱ a̱jkiu̱ún ga̱jma̱a̱ dí nini. 12 Bi̱ maʼni majuiin ángel nixídíí dí kajni̱ʼ náa xua̱a̱ oro náa mañu Éufrates. Ga̱jma̱a̱ iyaʼ dí na̱jkha̱ ikhí nijndóoʼ mu maguma ratháá kamba̱a̱ náa magún reyes bi̱ naguwáʼ náa na̱ʼkha̱ a̱jkha̱ʼ. 13 Ga̱jma̱a̱ ndi̱yo̱o̱ ajtsú ajngáa rí nijuiʼtáriyaʼ rí tsaga, ni̱ndxu̱ún xóo go̱boo rí nagájnuu náa rawuunʼ dragón ma̱ngaa náa rawuunʼ xujkhúʼ xkawiiʼ ga̱jma̱a̱ náa rawuunʼ gaʼyee bi̱ minduwaaʼ. 14 Nindxu̱u̱ ajngáa rí nuthi xa̱bu̱ wéñiʼ ga̱jma̱a̱ nuni milagro rígi̱ ma̱ngaa nagájnún magún náa xúgínʼ reyes bi̱ kuwa náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ, mu magimbíin náa guerra rí marigá náa mbiʼi ndrígóo Dios bi̱ gíʼdoo Xúgíʼ tsiakii. 15 “¡Atadxawíín! Na̱ʼkhá xóo mbáa kuʼwáʼ. Xtáa gagi bi̱ xtáa xawii ga̱jma̱a̱ kagúwunʼ xtíñún, mu xajngruigo̱o̱ mixtraʼtsa̱a̱ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ mbuyáá dí natiyu̱u̱ʼ”. 16 Ga̱jma̱a̱ nigimbíin reyes náa mbaaʼ rí náa ajngáa hebreo mbiʼyuu Armagedón.
23-29 DICIEMBRE
GÍʼDOO NUMUU RÍ NA̱ʼKHA̱ NÁA BIBLIA | APOCALIPSIS 17-19
“Guerra ndrígóo Dios maʼnimbáti̱ga̱a̱ rí nuxmijná xa̱bu̱”
(Apocalipsis 19:11) Ndi̱yo̱o̱ paʼta mekhu; ga̱jma̱a̱ ikhú nikujmaa mbáa wáyú miʼxáa. Bi̱ gríguii nagumbiʼyuu Jmbii ga̱jma̱a̱ Gajkuwin ga̱jma̱a̱ manda̱ʼa̱ cuenta ga̱jma̱a̱ maxmínaʼ ga̱jma̱a̱ rí jmbu.
(Apocalipsis 19:14-16) Ma̱ngaa ejército bi̱ kuwa mekhuíí nagún kidxuuʼ wáyú miʼxáa ga̱jma̱a̱ kugíʼ xtíin miʼxá dí kaʼwu rí nindxu̱u̱ lino rí itháan májánʼ. 15 Náa rawuunʼ ikhaa nagájnuu mbá espada rí aʼmbaʼ rí mixíníʼ mu magudíin ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ xuajen. Ma̱ngaa mañewu̱n ga̱jma̱a̱ xkuíyá rí ki̱ʼni̱ ga̱jma̱a̱ hierro. Ga̱jma̱a̱ makujmbi̱i̱ uvas náa raguwaʼ náa rígá dí nakásngañuunʼ Dios bi̱ gíʼdoo Xúgíʼ tsiakii. 16 Ga̱jma̱a̱ xtíin rí kagíʼ na̱jkha̱nú náa tsaguuʼ, kiʼniraʼmáʼ mbiʼyuu: Rey náa majñúnʼ reyes ga̱jma̱a̱ Tátá náa majñúnʼ tátá.
w08-S 1/4 8 kutriga̱ 3, 4
Armagedón: Guerra ndrígóo Dios maʼnimbáti̱ga̱a̱ rí nuxmijná xa̱bu̱
Xúgi̱ rí xóó kuwa rutañajunʼ xa̱bu̱ bi̱ ra̱míjínʼ, bi̱ ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱ jmbii xándoo makuwa tsímáá ga̱jma̱a̱ májánʼ (Proverbios 29:2; Eclesiastés 8:9). Á mu nakuwa má xúʼko̱ xa̱bu̱ ra̱míjínʼ, xáʼga̱nú mandáti̱ga̱a̱ nduwaʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ. Ikha jngó, mu ma̱ndoo marigá rí tsímáá ga̱jma̱a̱ rí májánʼ asndu kámuu, ndayóoʼ rí maguma gámbíin xa̱bu̱ bi̱ xkawiinʼ. ‹Bi̱ ra̱májáánʼ maʼnikríyaʼ bi̱ jmbii›, niʼnirámáʼ Salomón (Proverbios 21:18).
Numuu rí Dios nindxu̱u̱ mbáa Juez, ikha jngó nduʼyáá májánʼ rí gáʼni gajmíi̱n xa̱bu̱ bi̱ ra̱míjínʼ mani̱ndxu̱u̱ jmbu. Abrahán niraxi̱ “lá Juez bi̱ xtáa náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ xáʼni rí jmbu ráʼ.” Mínaa má ikhaa ni̱jkha̱nú ndiʼyoo rí Jeobá naʼni má xúʼko̱ rí jmbu (Génesis 18:25). Ma̱ngaa náa Biblia naʼthúlúʼ má xúʼko̱ rí Jeobá tséxtáa gagi índo̱ nakháñun xa̱bu̱ bi̱ ra̱míjínʼ mú, á mu tsétanga̱a̱ a̱jkiu̱ún maʼni gámbíin índo̱ gáʼkha̱nú mbiʼi ndrígóo (Ezequiel 18:32; 2 Pedro 3:9).
it-1-S 380 kutriga̱ 3
Wáyú
Visión rí ndiʼyoo apóstol Juan nandoo gáʼthúu̱n Jesucristo bi̱ maguma mba̱a̱ bi̱ kríguii wáyú miʼxáa ma̱ngaa na̱jkha̱ gajmíi̱n mbá ejército bi̱ kudrúwíin xujkhú miʼxíin, rí nandoo gáʼthúu̱n jmbu ga̱jma̱a̱ rí Cristo maʼni rí májánʼ ga̱jma̱a̱ numuu Anu̱u̱ Jeobá, índo̱ gáʼkha̱ kayóo guerra maʼni gámbíin xúgínʼ xa̱bu̱ sia̱nʼ. (Ap 19:11, 14.) Náa capítulo ginii niʼthí ga̱jma̱a̱ numún mixtiʼkun bi̱ kudrúwíin wáyú, mu musngajma rí maʼni Jesucristo xóo rey ga̱jma̱a̱ tsingíná rí marigá nda̱wa̱á. (Ap 6:2-8.)
(Apocalipsis 19:19, 20) Ga̱jma̱a̱ ndi̱yo̱o̱ xujkhú xkawiiʼ, ma̱ngaa reyes bi̱ kuwa náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ gajmiún ejército ndrígu̱ún, xúgínʼ niwi̱i̱n mu muxmijná gajmiún bi̱ kríguii wáyú gajmíi̱n ejército ndrígóo. 20 Ma̱ngaa nixtuguaraʼa xujkhú xkawiiʼ ga̱jma̱a̱ gaʼyee bi̱ minduwaaʼ, ikhaa niʼni nduwiinʼ ga̱jma̱a̱ rí niʼni mu mbuyáaʼ náa bi̱ nindrigú tsinaʼ ndrígóo xujkhú xkawiiʼ ga̱jma̱a̱ náa bi̱ nduyamajkuíí xtiʼkhuu. Rí xóo kaʼnííʼ nduya, nájmi̱i̱n nijtiin náa lago dí gíʼdoo aguʼ rí nakha mbi̱ʼ ga̱jma̱a̱ azufre.
re-S 286 kutriga̱ 24
Rey bi̱ maʼngo̱o̱ maxmínaʼ náa Armagedón
24 Xujkhú xkawiiʼ bi̱ gíʼdoo juwan edxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ gu̱wa̱ʼ chijyu̱u̱ bi̱ nigájnuu náa lamáa, xujkhú bi̱ nandoo gáʼthúu̱n organización política ndrígóo Satanás, maʼga̱nú makhañúu xúʼko̱ má ma̱ngaa gaʼyee bi̱ minduwaaʼ bi̱ maʼni juwan potencia mundial. (Apocalipsis 13:1, 11-13; 16:13.) Xúgi̱ rí xóo “nduya”, o kuwa ruxkún xa̱bi̱i̱ Jeobá bi̱ kambáxu̱u̱n kuwa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ, majtiin náa “lago dí gíʼdoo aguʼ rí nakha mbiʼ”. Lá rígi̱ nindxu̱u̱ mbá aguʼ rí gajkhun rá. Na̱nguá, xó má xujkhú xkawiiʼ ga̱jma̱a̱ gaʼyee bi̱ minduwaaʼ raʼkhíin xujkhú gajkhun ni̱ndxu̱ún. Aguʼ nandoo gáʼthúu̱n rí maguma gámbáa mbá kayuuʼ, náa xándoo matangi̱i̱n makuwa. Ikhí má gáʼgáa rí nakhañulúʼ ga̱jma̱a̱ Iñá wa̱jinʼ xó má Gixa̱a̱ ma̱ngaa. (Apocalipsis 20:10, 14.) Rígi̱ na̱nguá nindxu̱u̱ mbá aguʼ náa rí gajkhun naguma gíníi kámuu bi̱ nuni dí ra̱májánʼ, numuu rí ku̱ma̱ rúʼko̱ nawiyuuʼ kaʼyoo Jeobá. (Jeremías 19:5; 32:35; 1 Juan 4:8, 16.)
(Apocalipsis 19:21) Mú bi̱ niguanún, niradíin ga̱jma̱a̱ espada rí aʼmbaʼ rí nagájnuu náa rawuunʼ bi̱ kríguii wáyú. Ga̱jma̱a̱ xúgínʼ xujkhúʼ bi̱ nagún rijma̱a̱ ni̱ʼphu̱ xuñúúnʼ rí asndu nigiʼmún.
re-S 286 kutriga̱ 25
Rey bi̱ maʼngo̱o̱ maxmínaʼ náa Armagedón
25 Ga̱jma̱a̱ xúgínʼ xa̱bu̱ bi̱ tsémbayíí Xa̱bu̱ Ñajunʼ, mú kúwi̱i̱n runi dí rígá náa numbaaʼ xkawiʼ rígi̱, xúʼko̱ má gagíʼnún mangiin rí makhañún ga̱jma̱a̱ “espada rí aʼmbaʼ rí nagájnuu náa rawuunʼ bi̱ kríguii wáyú”. Jesús maʼthúún rí makhañún. Mú tséʼthi á mu makhañún náa aguʼ, lá muguaʼthi̱i̱n rí mangiin magabiín xáʼ. Nda̱a̱ nimbá náa na̱ʼkha̱ raʼthí rí maguaxu̱ún bi̱ magudíin Juez bi̱ nigíiʼ Jeobá. Mínaʼ má Jesús niʼthí, rí xúgínʼ bi̱ na̱nguá ni̱ndxu̱ún “mugu̱” ‹majthiin náa aguʼ dí nigumaratáá mu maʼgá Gixa̱a̱ gajmíi̱nʼ ángeles ndrígio̱o̱ asndu kámuu›, xó muʼthá, ‹rí maguma gámbíin kámuu›. (Mateo 25:33, 41, 46.) Xígi̱ káʼnii garigá ‹índo̱ gáʼkha̱nú mbiʼi rí mandi̱ʼi̱i̱n cuenta ga̱jma̱a̱ rí maʼni gámbíin xa̱bu̱ bi̱ ra̱míjínʼ›. (2 Pedro 3:7; Nahúm 1:2, 7-9; Malaquías 4:1.)
Guʼyááʼ rí gíʼdoo numuu
(Apocalipsis 17:8) Xujkhú xkawiiʼ bi̱ nitayáá ninindxu̱u̱ mú nánguá nindxu̱u̱, maski ajndu xúʼko̱ inu xtáa matsimuu náa iñá mbiʼ ga̱jma̱a̱ na̱jkha̱ náa makhañúu mbá kayuuʼ. Bi̱ kuwa náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ, bi̱ asndu má nákha nigíʼdu̱u̱ niguma numbaaʼ na̱nguá nigumaraʼmáʼ mbiʼñún náa rollo mu makuwá, maguanún tsiánguá índo̱ gúya̱a̱ dí xujkhú xkawiiʼ ninindxu̱u̱ mú nánguá nindxu̱u̱ maski ajndu xúʼko̱ maxtáa ikhí.
re-S 247, 248 kutriga̱ 5, 6
Nambánuu mbá ajngáa ngu̱ʼwa̱ rí nandulú mbuʼyáá
5 “Xujkhú xkawiiʼ [...] ninindxu̱u̱.” Xúʼko̱, ninindxu̱ún xóo Sociedad de Naciones asndu nákha 10 ñajunʼ gu̱nʼ enero tsiguʼ 1920 ga̱jma̱a̱ mbá 63 xuajen nikuwa náa ikhiin. Mú, Japón, Alemania ga̱jma̱a̱ Italia nigájni̱i̱n náa organización rúʼko̱ ga̱jma̱a̱ Unión Soviética nixkriyaaʼ ikhí. Nákha septiembre tsiguʼ 1939 ga̱jma̱a̱ bi̱ naʼtáñajunʼ náa nazi dí rígá náa Alemania niʼni rí marigá raga̱jma̱ Guerra náa xúgíʼ Numbaaʼ. Sociedad de Naciones na̱nguá niʼngo̱o̱ gáʼni marigá rí tsímáá náa numbaaʼ, ga̱jma̱a̱ tsiakii nito̱ʼo̱o̱ náa mbá iñá rí mikrína náa nda̱a̱ dí rígá. Índo̱ niʼni tsiguʼ 1942 nindáti̱ga̱a̱. Asndu má nákha xóó tséjkha̱nú tsiguʼ rúʼko̱ asndu má xúgi̱, nindxu̱u̱ índo̱ maʼni mbiʼi mingíjyúuʼ, ¡Jeobá niʼthún xúgínʼ bi̱ kuwa náa xuajñuu ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n visión rúʼko̱! Náa Asamblea Teocrática del Nuevo Mundo N. H. Knorr nindoo niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu rí nijuiʼtáriyaʼ, rí “xujkhú xkawiiʼ [...] nánguá nindxu̱u̱”. Ikhú niraxi̱: “Lá maxtáa má xúʼko̱ Sociedad de Naciones náa iñá mbiʼ” rá. Índo̱ niguxnuu náa Apocalipsis 17:8, niʼthí: “Sociedad de Naciones marigá mbu̱jú”. Xúʼko̱ ni̱jkha̱nú nirígá... ¡xó má nijuiʼtáriyaʼ náa Ajngá rawunʼ Jeobá!
Nagájnáa náa iñá mbiʼ
6 Xujkhú xkawiiʼ bi̱ maña̱a̱ʼ nigájnáa náa iñá mbiʼ. 26 ñajunʼ gu̱nʼ junio tsiguʼ 1945 ga̱jma̱a̱ dí nithi náa San Francisco, E.U.A., mbá 50 xuajen nimbayíí nindrigú Carta constitucional bi̱ náa Organización de las Naciones Unidas. Organización rígi̱ naʼni “marigá rí tsímáá ga̱jma̱a̱ rí makuwá májánʼ náa xúgíʼ xuajen”. Sociedad dí rígá nákha ginii nambríguii ga̱jma̱a̱ ONU. The World Book Encyclopedia naʼthí: “Rígá tikhuu rí ONU nambánii ga̱jma̱a̱ Sociedad de Naciones, nda̱wa̱á dí nirígá timbá Guerra náa xúgíʼ Numbaaʼ.[...] Mbaʼa xuajen rí nini marigá ONU ikhiin má nini dí marigá Sociedad. Numuu rí Sociedad ga̱jma̱a̱ ONU nigi̱ʼi̱ mu ma̱ndoo marigá rí tsímáá náa xuajen. Náa nikumu̱u̱ ONU nambánii wéñuʼ ga̱jma̱a̱ Sociedad”. Xó má kujmaa rí ONU nindxu̱u̱ bi̱ niʼniga̱bi̱i̱ xujkhú xkawiiʼ bi̱ maña̱a̱ʼ. Itháan rí 190 kúwi̱i̱n ikhí ki xóo bi̱ mbá 63 bi̱ nikuwa náa Sociedad; ma̱ngaa niguáʼdáá itháan ñajunʼ ki xóo bi̱ nikúwá nákha ginii.
(Apocalipsis 17:16, 17) Mbá gu̱wa̱ʼ chi̱ji̱ʼ rí nitayáá ga̱jma̱a̱ xujkhú xkawiiʼ maguiñunʼ kuyáá a̱ʼgú xiaʼun ga̱jma̱a̱ muni gámbáa ma̱ngaa muniñaaʼ mbá raʼtsaaʼ. Mu̱phu̱ xuyuuʼ ga̱jma̱a̱ ikhaa mutsikha̱a̱ mbá xúgíʼ náa aguʼ. 17 Numuu rí Dios nigíwanʼ náa a̱jkiu̱ún muni rí nindxaʼwáminaʼ ikhaa, xóo muʼthá, maguma mbánuu rí nindxaʼwamíjná ikhiin muni, índo̱ ikhiin nixnáá rí maʼtáñajunʼ xujkhú xkawiiʼ xóo reyes asndu índo̱ gambánuu xúgíʼ ajngóo Dios.
w12-S 15/6 18 kutriga̱ 17
Jeobá naʼthí “mbá dí inu marigá”
17 Rí xúgi̱, xúgíʼ religión rí minduwaʼ xándáti̱ga̱a̱ mañu mañúú. Aʼgú xiaʼun magiʼdoo má xúʼko̱ tsiakii ga̱jma̱a̱ maʼni rájíin má xúʼko̱ Xa̱bu̱ Ñajunʼ asndu índo̱ gáʼga̱nú mbiʼi rí Dios magíwánʼ mbá ku̱ma̱ náa a̱jkiu̱ún (atraxnuu Apocalipsis 17:16, 17). Itháán má tígo̱o̱ rí Jeobá maʼni dí xúgínʼ politicos bi̱ kuwa náa numbaaʼ ndrígóo Gixa̱a̱ maʼni rí Naciones Unidas munimbátíga̱a̱ xúgíʼ religión rí minduwaʼ, rí naxkaxi̱i̱n muni ga̱jma̱a̱ rí guáʼdáá. Nákha ginii asndu xóo rakáʼnii marigá rígi̱. Mú aʼgú xiaʼun magutrígruíi náa tsu̱du̱u̱ xujkhú xkawiiʼ bi̱ maña̱a̱ʼ. Mú ikhú ráʼkháa tsu̱ma̱á gágajtaa. Majpátríguíi mbá nacha̱ rí asndu magawúu̱nʼ (Ap. 18:7, 8, 15-19).
Migixnuu Biblia
(Apocalipsis 17:1-11) Mbáa bi̱ mbá juwiin ángeles bi̱ kayá juwan xua̱a̱ oro ni̱ʼkha̱ ga̱jma̱a̱ niʼthúnʼ: “Ayi̱, mu masngajmáʼ rí magíʼnuu aʼgú xiaʼun bi̱ nagi̱ʼi̱ náa rígá mbaʼa iyaʼ. 2 Reyes bi̱ kuwa náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ nibúunʼ gajmiún ikhaa ma̱ngaa bi̱ kuwa náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ nijngi̱i̱n ga̱jma̱a̱ vino rí nindxu̱u̱ xóo dí nurima̱ʼ”. 3 Ga̱jma̱a̱ numuu xi̱ʼ ikhaa ni̱jkha̱ kañún náa mbá ku̱ba̱ʼ mixooʼ. Ikhú ndi̱yo̱o̱ mbáa a̱ʼgu̱ kríguii mbáa xujkhú xkawiiʼ maña̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ náa mbá xúgíʼ ikhaa tima mbiʼñún rí naʼthá wéñuʼ rí mitsúʼkháan ma̱ngaa gíʼdoo mbá juwan edxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ gu̱wa̱ʼ chijyu̱u̱. 4 A̱ʼgu̱ kagúwunʼ xtíin púrpura ga̱jma̱a̱ maña̱ʼ gakhii, rí gíʼdoo oro, itsí dí nagui̱i̱ ma̱ngaa perlas. Náa ñawúunʼ kayá mbá copa dí oro náa kajnííʼ dí nindxu̱u̱ ndaska ga̱jma̱a̱ dí mitsagaa wéñuʼ numuu dí nurima̱ʼ. 5 Náa xkídooʼ kama mbá mbiʼi, dí tséjmaʼnuʼ: “Babilonia xuajin Mba̱a̱, rudún gu̱ʼu̱ xiaʼun ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí nindxu̱u̱ ndaska dí rígá náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ”. 6 Ga̱jma̱a̱ ndi̱yo̱o̱ dí a̱ʼgu̱ najnga̱a̱ ga̱jma̱a̱ eʼdiún bi̱ kaʼwiin ga̱jma̱a̱ eʼdiún xa̱bi̱i̱ Jesús. Índo̱ ndi̱yo̱o̱, ra̱ʼkhá tháán niguanúʼ tsiánguá. 7 Ikha jngó ángel niʼthúnʼ: “Náá numuu dí niguanáʼ tsiánguá rá. Ikhúúnʼ matha̱nʼ ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n a̱ʼgu̱ ga̱jma̱a̱ xujkhú xkawiiʼ bi̱ na̱jkhá kayáa, bi̱ gíʼdoo mbá juwan edxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ gu̱wa̱ʼ chijyu̱u̱. 8 Xujkhú xkawiiʼ bi̱ nitayáá ninindxu̱u̱ mú nánguá nindxu̱u̱, maski ajndu xúʼko̱ inu xtáa matsimuu náa iñá mbiʼ ga̱jma̱a̱ na̱jkha̱ náa makhañúu mbá kayuuʼ. Bi̱ kuwa náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ, bi̱ asndu má nákha nigíʼdu̱u̱ niguma numbaaʼ na̱nguá nigumaraʼmáʼ mbiʼñún náa rollo mu makuwá, maguanún tsiánguá índo̱ gúya̱a̱ dí xujkhú xkawiiʼ ninindxu̱u̱ mú nánguá nindxu̱u̱ maski ajndu xúʼko̱ maxtáa ikhí. 9 ”Rígi̱ ndayóo mbáa bi̱ najmañuu. Mbá juwan edxu̱u̱ nandoo gáʼthúu̱n juwan kúbá, náa nagrigu a̱ʼgu̱. 10 Kúwi̱i̱n mbá juwiin reyes: Witsuun má nijngutíguiin, mbáwíi xóó xtáa, ga̱jma̱a̱ imba̱a̱ xóó tséʼkha̱; mú índo̱ ga̱ʼkha̱ xáxtáa mba̱yu̱ʼ mbiʼi. 11 Ga̱jma̱a̱ xujkhú xkawiiʼ bi̱ ninindxu̱u̱ mú nánguá nindxu̱u̱, ikhaa ma̱ngaa nindxu̱u̱ bi̱ maʼni migiñiinʼ rey; na̱ʼkha̱ náa bi̱ mbá juwiin rey ga̱jma̱a̱ na̱jkha̱ mu makhañúu mbá kayuʼ.
30 DICIEMBRE ASNDU 5 ENERO
GÍʼDOO NUMUU RÍ NA̱ʼKHA̱ NÁA BIBLIA | APOCALIPSIS 20-22
“¡Atayáá! Xtáa rani̱i̱ xúgíʼ nuxi̱ʼ”
(Apocalipsis 21:1) Ga̱jma̱a̱ ndi̱yo̱o̱ mbá mekhu nuxi̱ʼ ga̱jma̱a̱ mbá ku̱ba̱ʼ nuxi̱ʼ; numuu rí nándáa mekhu ga̱jma̱a̱ ku̱ba̱ʼ rí nirígá ginii ga̱jma̱a̱ lamáa nánguá rígá.
re-S 301 kutriga̱ 2
Mbá mekhu nuxi̱ʼ ga̱jma̱a̱ mbá ku̱ba̱ʼ nuxi̱ʼ
2 Mbayuuʼ tsiguʼ nákha rí xóó tséxtáa Juan, Jeobá niʼthúu̱n Isaías: “¡Gu̱ya̱a̱!, mani̱i̱ mbá nuxi̱ʼ mekhu ga̱jma̱a̱ mbá ku̱ba̱ʼ nuxi̱ʼ; ga̱jma̱a̱ nimbáa ní xarmáʼáan a̱jkiu̱u̱n dí nirígá nákha ikhú”. (Isaías 65:17; 66:22.) Rí nijuiʼtáriyaʼ rígi̱ nimbánuu índo̱ judíos bi̱ nini rí jmbu nitangi̱i̱n náa Jerusalén nákha 537 tsiguʼ ginii nda̱wa̱á rí ni̱jkha̱ kiʼdiin 70 tsiguʼ náa Babilonia. Índo̱ ikhiin nini májáánʼ náa nduyamajkuíí Dios ninindxu̱ún mbá xuajen kaʼwu, “mbá ku̱ba̱ʼ nuxi̱ʼ”, náa marigá, “mbá mekhu nuxi̱ʼ” o xóo muʼthá mbáa xa̱bu̱ ñajunʼ nuxi̱i̱ʼ. Ikha jngó, apóstol Pedro niʼthí imbo̱o̱ rí nandoo gáʼthúu̱n dí kiʼtáriyaʼ rígi̱, ikhaa niʼthí: “Mú marigá mekhu nuxi̱ʼ ga̱jma̱a̱ ku̱ba̱ʼ nuxi̱ʼ rí naguaʼti̱i̱n mambanúu, numuu rí xúʼko̱ nijuiʼtúlú, ga̱jma̱a̱ ikhí marigá má xúʼko̱ rí jmbu”. (2 Pedro 3:13.) Juan niʼthí dí rígi̱ mambanúu índo̱ gáʼkha̱nú mbiʼi ndrígóo Señor. “Mekhu ga̱jma̱a̱ ku̱ba̱ʼ rí nirígá ginii”, rígi̱ nandoo gáʼthúu̱n náa numbaaʼ dí naʼtáñajunʼ Gixa̱a̱ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ wéñiʼ ndrígio̱o̱ ma̱ngaa xúgínʼ xa̱bu̱ xkawiinʼ bi̱ kuwa runi dí ra̱májánʼ maʼga̱nú mandátigi̱i̱n. Rígi̱ mariʼkuriyaaʼ “mbá nuxi̱ʼ mekhu ga̱jma̱a̱ mbá ku̱ba̱ʼ nuxi̱ʼ”: Xúgínʼ xa̱bu̱ bi̱ makuwa náa ku̱ba̱ʼ nuxi̱ʼ rígi̱ maʼtáñajúúnʼ mbáa Xa̱bu̱ Ñajunʼ nuxi̱i̱ʼ, ikhaa nindxu̱u̱ Reino ndrígóo Dios. (Atayáá ma̱ngaa Apocalipsis 20:11.)
(Apocalipsis 21:3, 4) Ikhú nidxawun mbá aʼwá asndu náa trono naʼthí: “¡Atayáá! Guʼwá xtíin ndrígóo Dios rígá náa majñúnʼ xa̱bu̱ numbaaʼ, ikhaa gáxtáa gajmíi̱n ikhiin ga̱jma̱a̱ mani̱ndxu̱ún xuajñuu. Gajkhun rí Dios maxtáa gajmíi̱n ikhiin. 4 Ga̱jma̱a̱ margujndóoʼ xúgíʼ iyooʼ idún, ní xákháñún itháan, ní xarígá tsingíná, ni xtambiyaʼ asndu má gaʼkhu. Xúgíʼ dí nirígá nákha ginii nindáti̱ga̱a̱ gáʼni ikhú”.
w13-S 1/12 11 kutriga̱ 2-4
“¡Atayáá! Xtáa rani̱i̱ xúgíʼ nuxi̱ʼ”
“[Dios] Margujndóoʼ xúgíʼ iyooʼ idún.” (Apocalipsis 21:4.) Náa biʼyaa iyooʼ idún rí margujndóoʼ xá. Raʼkháa rí naʼni mumbiyaʼ gagi o rí nañewu̱u̱n idulú; nindxu̱u̱ rí numbiyaʼ índo̱ kuwáanʼ gíná. Dios raʼkháa i̱ndó margujndóoʼ iyooʼ idulú ma̱ngaa maʼnimbáti̱ga̱a̱ gaʼkhu ga̱jma̱a̱ tsingíná rí naʼni mumíniiʼ.
“Ní xákháñún itháan.” (Apocalipsis 21:4.) Rí phú naʼni mumbiyaʼ nindxu̱u̱ rí índo̱ nakháñuu mbáa bi̱ kuʼyáá. Xa̱bu̱ bi̱ nunimbu̱ún, Jeobá maʼni káwíin náa rí nakhañulúʼ. Xú kaʼnii rá. Maʼni gámbáa rí naʼni makhañúlúʼ náa aʼkhá rí niniñuuʼ Adán (Romanos 5:12). Jeobá majmuu tsigijñaʼ rí niʼni Jesús mu maʼni rí xa̱bu̱ mángujdi̱i̱ aʼkhúun. Ikhú rí naʼni makhañúlúʼ bi̱ imbawíí xa̱bu̱ sia̱nʼ “mandáti̱ga̱ mbá kayuuʼ” (1 Corintios 15:26). Ikhú xúgínʼ makuwa xóo má nindoo Dios asndu nákha ginii: Rí xáʼniún nandii ga̱jma̱a̱ makuwa kámuu mbiʼi.
“Ní xarígá [...]gaʼkhu.” (Apocalipsis 21:4.) Xú káʼnii nindxu̱u̱ gaʼkhu rí mandáti̱ga̱a̱ rá. Ikhaa nindxu̱u̱ rí naʼni maxmiéjunlú, rí naʼni makuwáanʼ gíná rí na̱ʼkha̱ náa aʼkhá ga̱jma̱a̱ rí naʼniún mingíjyúuʼ makuwa mbaʼin xa̱bu̱.
(Apocalipsis 21:5) Bi̱ gíʼ náa trono niʼthí: “¡Atayáá! Xtáa rani̱i̱ xúgíʼ nuxi̱ʼ”. Ma̱ngaa niʼthí: “Ataniraʼmáʼ numuu rí ajngáa rígi̱ nindxu̱u̱ jmbu ga̱jma̱a̱ gajkhun”.
w03-S 1/8 12 kutriga̱ 14
Jeobá, nindxu̱u̱ mbáa Dios bi̱ gajkhun
14 Gíʼma muʼnimbulúʼ rí naʼthulú Jeobá náa Ajngá rawunʼ. Ikhaa maʼga̱nú maʼnimbánuu rí nakudaminaʼ maʼni. Kuaʼdáá mbaʼa numuu mu ma̱ndoo muʼnimbulúʼ náa ikhaa, nduʼyáá gajkhun rí ikhaa maʼnimbánuu “índo̱ ikhaa gáxnún castigo bi̱ tseniʼniiʼ Dios ga̱jma̱a̱ bi̱ tsénimbu̱ún ajngáa rí májánʼ ga̱jma̱a̱ numuu Señor Jesús” (2 Tesalonicenses 1:8). Ma̱ngaa gíʼmaa mbuʼyáá gajkhun rí ikhaa nandoo kaʼñún bi̱ nuni dí májánʼ, maʼni rí makuwá kámuu bi̱ guáʼdáá fe ga̱jma̱a̱ rí maʼnimbáti̱ga̱a̱ gaʼkhu, tsingíná ga̱jma̱a̱ rí nakhañulúʼ. Náa iwáá rígi̱ rí nakudaminaʼ maʼni Jeobá nindxu̱u̱ gajkhun índo̱ niʼthúu̱n apóstol Juan: “Ataniraʼmáʼ numuu rí ajngáa rígi̱ nindxu̱u̱ jmbu ga̱jma̱a̱ gajkhun” (Apocalipsis 21:4, 5; Proverbios 15:9; Juan 3:36).
Guʼyááʼ rí gíʼdoo numuu
(Apocalipsis 20:5) Rígi̱ nindxu̱u̱ timbá rí magabiín. (Eʼwíínʼ bi̱ nikháñun xóó xátuxi̱ín asndu nda̱wa̱á dí nijngoo mbá mil tsiguʼ).
it-2-S 1202 kutriga̱ 2
Makuwáanʼlu
Náa xtángoo rí Jeobá nixnúu Adán naʼthí rí á mu ikhaa naʼnimbo̱o̱ xákhañuu. (Gé 2:17.) Xúʼko̱ má gáʼni gajmíi̱n xa̱bu̱ bi̱ nunimbu̱ún, índo̱ bi̱ imbawíí xa̱bu̱ sia̱nʼ rí nakhañulúʼ mandáti̱ga̱ mbá kayuuʼ, ikhú xa̱bu̱ bi̱ naʼnimbo̱o̱ xágiʼdoo aʼkhá ga̱jma̱a̱ ní xákhañuu. Maxtáa asndu kámuu mbiʼi. (1Co 15:26.) Xóo má eʼthí náa Apocalipsis rí nakhañulúʼ mandáti̱ga̱ mbá kayuuʼ índo̱ gájngoo mbá mil tsiguʼ rí maʼtáñajunʼ Cristo. Náa libro rígi̱ nasngájma rí bi̱ mani̱ndxu̱ún reyes ga̱jma̱a̱ ndxajkun ‹bi̱ maguanu makuwa ga̱jma̱a̱ bi̱ maʼtáñajunʼ gajmíi̱n Cristo mbá mil tsiguʼ›. “Eʼwíínʼ bi̱ nikháñun”, xóó xáguanu makuwa ‹asndu nda̱wa̱á dí nijngoo mbá mil tsiguʼ›, mani̱ndxu̱ún bi̱ xóó kúwi̱i̱n índo̱ gájngoo mbá mil tsiguʼ, mú nákha xóó tsegájnaa Gixa̱a̱ náa iñá mbiʼ ga̱jma̱a̱ índo̱ ga̱ʼkha̱ kayóo iwáá gamiéjunʼ náa xa̱bu̱ numbaaʼ. Índo̱ gájngoo mbá mil tsiguʼ xa̱bu̱ numbaaʼ maguánú mani̱ndxu̱ún xa̱bu̱ jmbiin ga̱jma̱a̱ mani̱ndxu̱ún xó má Adán ga̱jma̱a̱ Eva nákha xóo tséni aʼkhá. Ikhú ma̱ndoo muthi rí nánguá guáʼdáá aʼkhá. Índo̱ gaxtajkuii Gixa̱a̱ mbá nguáthá mbiʼi bi̱ ganújngún náa iwáá gamiéjunʼ, ikhú ma̱ndoo makuwa kámuu mbiʼi. (Ap 20:4-10.)
(Apocalipsis 20:14, 15) Dí nakháñulú ga̱jma̱a̱ Iñá wa̱jinʼ nijuiʼda̱ʼ náa lago dí gíʼdoo aguʼ rí nakha mbi̱ʼ. Náa lago dí gíʼdoo aguʼ rí nakha mbi̱ʼ nandoo gáʼthúu̱n dí makhañún dí maʼni a̱jma̱ nuthu. 15 Ma̱ngaa bi̱ nda̱a̱ mbiʼñún náa libro ndrígóo vida, nidami̱ʼi̱i̱n náa lago dí gíʼdoo aguʼ rí nakha mbi̱ʼ.
it-2-S 180, 181
Awúu̱n aguʼ rí nakha mbiʼ
Ajngáa rígi̱ i̱ndó na̱ʼkha̱ raʼthí náa libro ndrígóo Apocalipsis rí nindxu̱u̱ xóo xkri̱da. Náa Biblia naʼthí ndiéjunʼ rí nindxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ rí nandoo gáʼthi xkri̱da rígi̱: “Lago dí gíʼdoo aguʼ rí nakha mbiʼ nandoo gáʼthúu̱n dí makhañún dí maʼni a̱jma̱ nuthu”. (Ap 20:14; 21:8.)
Xkri̱da rí naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu awúu̱n aguʼ rí nakha mbiʼ naʼni rí makru̱ʼu̱lú ga̱jma̱a̱ i̱ʼwáʼ contexto rí na̱ʼkha̱ náa referencia ndrígóo libro Apocalipsis. Naʼthí rí nakhañulúʼ midama̱ʼa̱n náa awúu̱n aguʼ rí nakha mbiʼ (Ap 19:20; 20:14), mú gajkhun má na̱nguá xóo mi̱kha rí nakhañulúʼ. Ma̱ngaa Gixa̱a̱ midama̱ʼa̱n náa awúu̱n aguʼ, mbáa bi̱ tsékujmaa, mú aguʼ xándoo matsikáa mbáa bi̱ xtáa mekhuíí. (Ap 20:10; atayáá ma̱ngaa Éx 3:2 ga̱jma̱a̱ Jue 13:20.)
Awúu̱n aguʼ nandoo gáʼthúu̱n “makhañún dí maʼni a̱jma̱ nuthu” ga̱jma̱a̱ náa Apocalipsis 20:14 naʼthí “rí nakhañulúʼ” ga̱jma̱a̱ “Iñá wa̱jinʼ” majthi náa aguʼ, gajkhun má rí awúu̱n aguʼ tsíyoo gáʼthúu̱n rí xóo nakhañulúʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí niniñuuʼ Adán (Ro 5:12), ní má na̱nguá nindxu̱u̱ Iñá wa̱jinʼ (Seol), numuu rí Iñá wa̱jinʼ ga̱jma̱a̱ rí nakhañulúʼ maguma gámbáa náa lago dí gíʼdoo aguʼ rí nakha mbiʼ. Nandoo gáʼthúu̱n rí makhañúlúʼ náa xándoo matangaán, nda̱a̱ nimbá náa na̱ʼkha̱ raʼthí rí “aguʼ” nixnáxi̱i̱n bi̱ nikháñúún, xó má bi̱ niguwáʼ náa Adán ga̱jma̱a̱ náa Iñá wa̱jinʼ (Seol). (Ap 20:13.) Bi̱ nda̱a̱ mbiʼñún “náa libro ndrígóo vida”, bi̱ na̱nguá embayíí náa naʼtáñajunʼ Dios, ikhiin magún náa awúu̱n aguʼ rí nakha mbiʼ rí nandoo gáʼthúu̱n mámbíin kámuu o rí makhañún a̱jma̱ nuthu. (Ap 20:15.)
Migixnuu Biblia
(Apocalipsis 20:1-15) Ndi̱yo̱o̱ mbáa ángel bi̱ nagajtaa mekhuíí kayá llave ndrígóo iñá mbiʼ ga̱jma̱a̱ kayá mbá cadena dí mba̱a̱ náa ñawúunʼ. 2 Ikhú nigujtuwiin dragón, a̱bu̱nʼ bi̱ nixtáa nakha ginii, bi̱ nindxu̱u̱ Gixa̱a̱ ga̱jma̱a̱ Satanás ga̱jma̱a̱ niruʼwóo mbá mil tsiguʼ. 3 Ga̱jma̱a̱ nidama̱ʼa̱a̱n náa iñá mbiʼ, nirugoo ma̱ngaa niroʼóo xa̱ʼ, mú xátanga̱a̱ maʼni nduwiinʼ xuajen dí rígá náa numbaaʼ asndu índo̱ gámbáa mbá mil tsiguʼ. Nda̱wa̱á dí ninújngoo mbiʼi rígi̱ maxtajkuíi nguáthá mbiʼi. 4 Ndi̱yo̱o̱ tronos ga̱jma̱a̱ bi̱ nitrigi̱i̱n ikhí, nijuixnún ñajunʼ muni rí munda̱ʼa̱ cuenta. Xúʼko̱ káʼnii, ndiñu̱u̱n bi̱ niradíin numuu dí nitaraʼa ga̱jma̱a̱ numuu Jesús ma̱ngaa rí nithi ga̱jma̱a̱ numuu Dios, bi̱ na̱nguá ndiyamajkuíí xujkhú xkawiiʼ ni má xtiʼkhuu ga̱jma̱a̱ na̱nguá nindrigú tsinaʼ náa xkídún ni má náa ñawúunʼ. Bugi̱ niguánu nikúwi̱i̱n ga̱jma̱a̱ nitañajunʼ gajmiún Cristo mbá mil tsiguʼ. 5 Rígi̱ nindxu̱u̱ timbá rí magabiín. (Eʼwíínʼ bi̱ nikháñun xóó xátuxi̱ín asndu nda̱wa̱á dí nijngoo mbá mil tsiguʼ). 6 Gagi ga̱jma̱a̱ mitsúʼkháan nindxu̱u̱ bi̱ magabi̱i̱ náa bi̱ muguaxu̱ún ginuu; dí maʼni a̱jma̱ aʼphu̱ rí makhañún ni xáʼtañajunʼ náa ikhiin, numuu rí mani̱ndxu̱ún ndxajkun ndrígio̱o̱ Dios ga̱jma̱a̱ Cristo ga̱jma̱a̱ mutañajunʼ gajmiún ikhaa mbá mil tsiguʼ. 7 Mú, nda̱wa̱á dí nijngoo mbá mil tsiguʼ, Satanás magajnáa náa guʼwá ejua̱a̱nʼ 8 ikha jngó magajnúu maʼni nduwiinʼ xuajin mba̱ʼu̱ dí rígá náa mbá a̱jkhu̱ níjniúu náa námbáa ku̱ba̱ʼ, rí nindxu̱u̱ Gog ga̱jma̱a̱ Magog, mú magímbíin muxmijná náa guerra. Mbaʼin wéñuʼ rí ni̱ndxu̱ún asndu xóo jui̱ʼi̱ dí rígá náa lamáa. 9 Ga̱jma̱a̱ nigún ratu̱ʼu̱u̱n náa majñu̱u̱ʼ ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ niruguama̱ʼa̱a̱n náa kuwa bi̱ kaʼwun ma̱ngaa náa xuajen rí nandoo kaʼyoo. Mú nigajtaa aguʼ náa mekhu ga̱jma̱a̱ niʼni gámbíin. 10 Gixa̱a̱ bi̱ xtáa raʼninduwiinʼ xa̱bu̱ nidama̱ʼa̱a̱n náa lago dí gíʼdoo aguʼ rí nakha mbiʼ ga̱jma̱a̱ azufre, náa xtáa ma xujkhú xkawiiʼ ga̱jma̱a̱ gaʼyee bi̱ minduwaaʼ. Ikhiin mumíniiʼ mbiʼí mbruʼun asndu kámuu. 11 Ndi̱yo̱o̱ mbá trono mba̱a̱ rí miʼxá ga̱jma̱a̱ bi̱ gíʼ ikhí. Náa inuu ikhaa nigáyúu ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ mekhu ga̱jma̱a̱ nánguá nikujmiin itháan. 12 Ga̱jma̱a̱ ndi̱ñu̱u̱n bi̱ nikháñun, bi̱ majkhinʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ guanuu, wájun náa inuu trono ga̱jma̱a̱ nimbaʼtoo mbaʼa rollo. Mú nimbaʼtoo imbo̱o̱ rollo: Ikhaa nindxu̱u̱ rollo rí naʼni makuwá. Ga̱jma̱a̱ bi̱ nikháñun nijuiʼthún rí mugíʼníín ga̱jma̱a̱ rí nini xó má kiʼniraʼmáʼ náa rollo. 13 Lamáa nixnaxi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ nikháñun ikhí, rí nakháñulú ma̱ngaa Iñá wa̱jinʼ nixnaxi̱i̱n bi̱ kuwa ikhí. Ga̱jma̱a̱ nijuiʼthún rí mugíʼníín xó má niʼni mámbáa. 14 Dí nakháñulú ga̱jma̱a̱ Iñá wa̱jinʼ nijuiʼda̱ʼ náa lago dí gíʼdoo aguʼ rí nakha mbi̱ʼ. Náa lago dí gíʼdoo aguʼ rí nakha mbi̱ʼ nandoo gáʼthúu̱n dí makhañún dí maʼni a̱jma̱ nuthu. 15 Ma̱ngaa bi̱ nda̱a̱ mbiʼñún náa libro ndrígóo vida, nidami̱ʼi̱i̱n náa lago dí gíʼdoo aguʼ rí nakha mbi̱ʼ.