-
Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ Reino ndrígóo Dios rá.¡Araxtáa gagi kámuu mbiʼi! Gajmañaaʼ kiʼsngáa ndrígóo Biblia
-
-
KÍXNUU 31
Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ Reino ndrígóo Dios rá.
Dí phú itháán na̱ʼkha̱ raʼthí náa Biblia, nindxu̱u̱ Reino ndrígóo Dios. Jeobá majmiuu Reino bigi̱ mu maʼnimbánuu dí nindoo asndu nákha ginii náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Mú tsáá nindxu̱u̱ Xa̱bu̱ Ñajunʼ buʼko̱ rá. Xú káʼnii eʼyáá dí xtáa má raʼtáñajunʼ xá. Ndiéjunʼ dí niʼngo̱o̱ niʼni asndu xúgi̱ xá. Ndiéjunʼ maʼni nda̱wa̱á xá. Graxe̱ rúʼko̱, maxtiʼña̱a̱ náa kíxnuu rígi̱ ma̱ngaa náa imbá gi̱jma̱ rí mbuʼyáá.
1. Tsáá nindxu̱u̱ Rey náa Reino ndrígóo Dios rá.
Jeobá Dios nigíʼ Reino rígi̱ ga̱jma̱a̱ rey nindxu̱u̱ Jesús. Ikhaa naʼtáñajunʼ asndu mekhuíí (Mateo 4:17; Juan 18:36). Índo̱ nuʼthá ga̱jma̱a̱ numuu Jesús. Náa Biblia naʼthí: “Ikhaa maʼtáñajunʼ [...] asndu kámuu mbiʼi” (Lucas 1:32, 33). Numuu dí ikhaa nindxu̱u̱ rey náa Reino ndrígóo Dios, ikhaa maʼtáñajúúnʼ xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ.
2. Tsíin gaʼtáñajunʼ gajmíi̱nʼ Jesús rá.
Jesús xaʼtáñajunʼ mbáwíi. “Xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa xúgíʼ xuajin majkhaʼ, bi̱ nuthi mixtiʼkhu ajngáa, xúgíinʼ enii xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ bi̱ kúwá náa xuajin mba̱ʼu̱ [...] mutañajunʼ náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ” (Apocalipsis 5:9, 10). Nguátiinʼ gaʼtáñajunʼ gajmíi̱n Jesús rá. Asndu nákha ni̱ʼkha̱ náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ, mbaʼin wéñuuʼ xa̱bu̱ nigún kidxuuʼ ikhaa ga̱jma̱a̱ ninindxu̱ún cristianos. Mú káaʼ 144,000 bi̱ magúun mekhuíí mu maʼtáñajunʼ gajmíi̱n Jesús (atraxnuu Apocalipsis 14:1-4). Xúgíinʼ eʼwíinʼ cristianos makuwá náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ gi̱i̱ índo̱ ikhaa gaʼtáñajunʼ (Salmo 37:29).
3.Ndíjkha dí itháan májánʼ gaʼtáñajunʼ Reino ndrígóo Dios ki xóo xa̱bu̱ numbaaʼ rá.
Gajkhun má kúwá tikhun xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ nandún muni rí májánʼ, mu tséʼngu̱u̱n gunimbánii rí nuthi muni. Ma̱ngaa índo̱ na̱jkha̱nú mbiʼi nataʼa̱án eʼwíinʼ bi̱ tsixmiéjúúnʼ eni̱ xa̱bu̱ xuajen. Mú Jesús bi̱ nindxu̱u̱ rey náa Reino ndrígóo Dios, nimbáa xariʼkuriya̱a̱ʼ. Dios “nigíiʼ mbá reino rí xáʼga̱nú mambáa” (Daniel 2:44). Jesús maʼtáñajunʼ náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ ma̱ngaa xaraʼwíin xa̱bu̱. Ikhaa májánʼ a̱jkiu̱u̱n, nandoo kaʼyulú ga̱jma̱a̱ jmbii ma̱ngaa maʼsngúún xa̱bu̱ rí mani̱ndxu̱ún xúʼko̱ mangiin, rí maʼndún kuyamijná, mani̱ndxu̱ún xa̱bu̱ mijíinʼ ga̱jma̱a̱ muniu̱u̱ dí májánʼ eʼwíinʼ (atraxnuu Isaías 11:9).
GAJMAÑAAʼ ITHÁAN
Guʼyáá náa numuu dí itháan májánʼ maʼtáñajunʼ Reino ndrígóo Dios ki xóo xa̱bu̱ numbaaʼ.
4. Mbáa Reino bi̱ gíʼdoo tsiakii maʼtáñajunʼ náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ
Jesús gíʼdoo tsiakii ga̱jma̱a̱ ikhaa maʼtáñajunʼ itháan májánʼ ki xóo eʼwíinʼ xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ nikúwá. Guraxnuu Mateo 28:18 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:
Náá numuu dí xóo naʼtáñajunʼ Jesús nindxu̱u̱ itháan májánʼ ki xóo eʼwíinʼ xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ rá.
Xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ, na̱nguá etañajunʼ náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ numbaaʼ ma̱ngaa na̱jkha̱nú mbiʼi rí nagájnii. Lá xúʼko̱ má gagiʼnuu Reino ndrígóo Dios ma̱ngaa ráʼ. Guraxnuu Daniel 7:14 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:
Ndíjkha rí májánʼ dí Reino ndrígóo Dios xaʼga̱nú mambáa rá.
Ndíjkha dí índo̱ ikhaa gaʼtáñajunʼ mani̱ndxu̱u̱ májánʼ náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ rá.
5. Xa̱bu̱ ñajunʼ gíʼmaa rí maxtiʼkuwiín
Ndíjkha rí ndayóoʼ Reino ndrígóo Dios mariʼkuwíín xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ rá. Gu̱ya̱a̱ VIDEO ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:
Ndiéjunʼ xkujndu rí nini̱ marigá xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ rá.
Guraxnuu Eclesiastés 8:9 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:
Lá naku̱ma̱a̱ʼ ikháán dí Reino ndrígóo Dios gíʼmaa mariʼkuwíin xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ ráʼ. Ndíjkha rá.
6. Bi̱ kúwá rutañajunʼ náa Reino ndrígóo Dios nakru̱ʼu̱u̱n xóo kúwáanʼ
Numuu rí Jesús bi̱ nindxu̱u̱ Rey, índo̱ ikhaa ni̱ʼkha̱ náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ ninindxu̱u̱ xa̱bu̱ numbaaʼ, ma̱ndoo “magáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo rí tséʼngulú gúʼni” (Hebreos 4:15). Jeobá niraʼwíin mbá 144,000 xa̱bekha ga̱jma̱a̱ gu̱ʼu̱ bi̱ niguájun jmbu mutañajunʼ gajmiún Jesús. Xa̱bu̱ bugi̱ “bi̱ kúwá náa xúgíʼ xuajin majkhaʼ, bi̱ nuthi mixtiʼkhu ajngáa, xúgíinʼ enii xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ bi̱ kúwá náa xuajin mba̱ʼu̱” (Apocalipsis 5:9).
Lá naʼni̱i̱ a̱jkia̱a̱nʼ índo̱ natatsaʼwáminaʼ dí Jesús mangiin xúgíinʼ bi̱ maʼtáñajunʼ gajmíi̱n nduyáá májánʼ xóo kúwá xa̱bu̱ numbaaʼ ráʼ. Náá numuu rá.
Jeobá niraʼwíin tikhun xa̱bekha ga̱jma̱a̱ gu̱ʼu̱ bi̱ nikúwi̱i̱n mixtiʼkhu tsiguʼ ga̱jma̱a̱ mixtiʼkhu xóo kúwá mu mutañajunʼ gajmiún Jesús.
7. Xtángoo dí nagíʼ Reino ndrígóo Dios nindxu̱u̱ itháan májánʼ ki xóo ndrígu̱ún xa̱bu̱ numbaaʼ
Xa̱bu̱ ñajunʼ nugíʼ xtángoo, numuu rí nandún mumbañún xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ muñewu̱u̱n. Reino ndrígóo Dios ma̱ngaa gíʼdoo xtángoo ga̱jma̱a̱ xa̱bi̱i̱ gíʼmaa rí munimbánii xtángoo rúʼko̱. Guraxnuu 1 Corintios 6:9-11 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:
Xú káʼnii gánindxu̱u̱ numbaaʼ ku̱ma̱a̱ʼ ikháán índo̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ gunimbu̱ún xtángoo ndrígóo Dios rá.a
Ndíjkha ku̱ma̱a̱ʼ ikháán dí Jeobá nagi̱ʼthu̱u̱n dí xa̱bu̱ munimbu̱ún xtángoo dí nagíʼ Reino rá. Ndíjkha dí xúʼko̱ erata rá.
Xú káʼnii eʼyáá dí xa̱bu̱ bi̱ tsénimbu̱ún xtángoo rígi̱ ma̱ndoo muriʼkumijnáá rá. (Guya̱a̱la̱ versículo 11).
Xa̱bu̱ ñajunʼ nugíʼ xtángoo mu muñewu̱u̱n ga̱jma̱a̱ mu mumbañún xa̱bu̱. Mú Reino ndrígóo Dios ma̱ngaa gíʼdoo xtángoo rí itháan májánʼ ga̱jma̱a̱ nambáñún xa̱bu̱ numbaaʼ.
RÍ NUTHI TIKHUN: “Reino ndrígóo Dios rígá náa a̱jkiu̱lú”.
Xú káʼnii gatriʼña̱a̱ ikháán rá.
RÍ NAGÁJNURIYO̱O̱ʼ
Reino ndrígóo Dios nindxu̱u̱ mbáa Xa̱bu̱ Ñajunʼ gajkhun bi̱ xtáa mekhuíí ga̱jma̱a̱ maʼtáñajunʼ náa xúgíʼ numbaaʼ.
Rí nijmañaaʼ
Tsíin gáʼtañajunʼ gajmíi̱n Reino ndrígóo Dios rá.
Ndíjkha rí itháan májánʼ gáʼtañajunʼ Reino ndrígóo Dios ki xóo xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ rá.
Ndiéjunʼ gíʼthu̱u̱n Jeobá muni xa̱bi̱i̱ ga̱jma̱a̱ numuu Reino rá.
ATAYÁÁ ITHÁAN
Atraxnuu dí niʼthí Jesús náa mínaaʼ gárígá Reino.
“Reino ndrígóo Dios nindxu̱u̱ mbá dí rígá náa a̱jkiu̱lú ráʼ.” (Artículo dí rígá náa jw.org)
Ndíjkha rí testigos de Jeobá naguájunʼ jmbu náa Reino ndrígóo Dios ki xóo náa xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ rá.
Atayáá dí naʼthí náa Biblia ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ mbá 144,000 bi̱ Jeobá niraʼwíin mu maʼtáñajunʼ gajmíi̱n Jesús.
Ndiéjunʼ niʼni mbaʼyoo mbáa a̱ʼgu̱ dí i̱ndó Dios nindxu̱u̱ bi̱ maʼngo̱o̱ maʼni dí marigá rí májánʼ náa tsu̱du̱u̱ numbaaʼ rá.
“Nijmañuʼ xú káʼnii gawámbáa dí ra̱májánʼ” (¡Awaxunʼ!, noviembre tsiguʼ 2011)
-
-
¡Reino ndrígóo Dios xtáa má raʼtáñajunʼ!¡Araxtáa gagi kámuu mbiʼi! Gajmañaaʼ kiʼsngáa ndrígóo Biblia
-
-
KÍXNUU 32
¡Reino ndrígóo Dios xtáa má raʼtáñajunʼ!
Reino ndrígóo Dios nigíʼdu̱u̱ niʼtáñajunʼ asndu mekhuíí nákha tsiguʼ 1914. Tsiguʼ má rúʼko̱ nigi̱ʼdu̱u̱ iwáá mbiʼi ndrígu̱ún xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ. Xú káʼnii eʼyáá rá. Gi̱i̱ mbuʼyáálú xúgi̱, rí niʼthí marigá náa Biblia, dí káʼnii gáxtáa rarígá náa numbaaʼ ga̱jma̱a̱ xú káʼnii gánindxu̱ún xa̱bu̱ asndu nákha tsiguʼ 1914.
1. Ndiéjunʼ niʼthí marigá náa Biblia rá.
Náa libro ndrígóo Daniel niʼthí dí Reino ndrígóo Dios nigi̱ʼdu̱u̱ niʼtáñajunʼ nda̱wa̱á dí índo̱ nigíʼdu̱u̱ “mbá juwan tiempo” (Daniel 4:16, 17). Mba̱yu̱u̱ʼ tsiguʼ nda̱wa̱á Jesús niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼi rígi̱ “asndu índo̱ gárámuuʼ mbiʼi dí kaʼyoo” ga̱jma̱a̱ niʼsngáa dí mbiʼi rígi̱ xóó tséjkha̱nú mambáa (Lucas 21:24). Xó má gúʼyáá, dí mbá juwan tiempo niguámbáa nákha tsiguʼ 1914.
2. Asndu nákha tsiguʼ 1914, ndiéjunʼ dí ni̱ʼkha̱ rarígá náa tsu̱du̱u̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ xóo ninindxu̱ún xa̱bu̱ rá.
Xa̱bi̱i̱ Jesús nirajxi̱i̱: “Ndiéjunʼ gárígá índo̱ gátanga̱án, ga̱jma̱a̱ índo̱ gátumuu mbiʼi rí kuwáanʼ rá.” (Mateo 24:3.) Jesús niriʼñúún dí índo̱ ikhaa gagíʼdu̱u̱ maʼtáñajunʼ xóo Rey náa Reino ndrígóo Dios. Marigá mbaʼa wéñuuʼ señal, xóo guerra, ewiʼ ma̱ngaa gaʼxma (atraxnuu Mateo 24:7). Ma̱ngaa náa Biblia niʼtáriyaʼ xú káʼnii gánindxu̱ún xa̱bu̱ náa “iwáá mbiʼi” dí maʼni mbá mbiʼi gakhi̱i̱ “mingíjyúuʼ rí manʼgulú” (2 Timoteo 3:1-5). Ikha jngóo asndu nákha tsiguʼ 1914, nikujmaa kaʼwu rígi̱ ga̱jma̱a̱ xú káʼnii ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱.
3. Asndu nákha nigi̱ʼdu̱u̱ niʼtáñajunʼ Reino ndrígóo Dios, ndíjkha rí niʼni itháán gakhi̱i̱ makuwáanʼ rá.
Índo̱ Jesús ninindxu̱u̱ Rey náa Reino ndrígóo Dios, nirígá guerra náa mekhuíí, nigi̱ʼdu̱u̱ ga̱jma̱a̱ Gixa̱a̱ ma̱ngaa xa̱bu̱ wéñiiʼ, ikhiin táʼngu̱u̱n, náa Biblia naʼthí. “Ikhaa nidatiguíi náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ gajmíi̱n ángeles ndrígóo” (Apocalipsis 12:9, 10, 12). Gixa̱a̱ ra̱ʼkhá tháán nakásngañu̱u̱ʼ, numuu rí ndaʼyoo dí nánguá mbayuuʼ mbiʼi guanúu rí makhañúu. Ikha jngóo naʼni rí maguaʼdáá xkujndu ma̱ngaa rí mumíniiʼlú náa xúgíʼ numbaaʼ. ¡Ikha jngóo naʼni itháán gakhi̱i̱ xóo makuwáanʼ! Mú Reino ndrígóo Dios maʼni gámbóo xúgíʼ xkujndu dí naʼni mumíniiʼlú.
GAJMAÑAAʼ ITHÁAN
Guʼyáá tikhuu señal náa nasngájma dí Reino nigíʼdu̱u̱ niʼtáñajunʼ asndu nákha tsiguʼ 1914 ma̱ngaa ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n rígi̱ náa ikháanʼlu.
4. Rí kiʼtáriyaʼ náa Biblia na̱jkha̱ kaguáánʼ náa tsiguʼ 1914
Dios niʼni rí magundaaʼ rey Nabucodonosor bi̱ xtáa náa Babilonia. Xó má xnuʼndaa dí nigiʼdoo ikhaa ga̱jma̱a̱ dí niʼtájuíi Daniel nambánuu a̱jma̱ náa kiʼtáriyaʼ, dí naʼtáñajunʼ Nabucodonosor ga̱jma̱a̱ Reino ndrígóo Dios (guraxnuu Daniel 4:17).a
Guraxnuu Daniel 4:20-26. Nda̱wa̱á gu̱ya̱a̱ náa kúgu̱maʼá mu muriʼña̱a̱ graxi̱ rígi̱:
A) Ndiéjunʼ ndiʼyoo rey Nabucodonosor náa xnuʼndaa ndrígóo rá. (Gu̱ya̱a̱la versículo 20 ga̱jma̱a̱ 21.)
B) Ndiéjunʼ gágíʼnuu ixi̱ rá. (Gu̱ya̱a̱la versículo 23.)
C) Ndiéjunʼ gárígá nda̱wa̱á índo̱ gámbá dí “mbá juwan tiempo” rá. (Gu̱ya̱a̱la versículo 26.)
Xnuʼndaa ndrígóo ixi̱ ga̱jma̱a̱ Reino ndrígóo Dios
DÍ KIʼTÁRIYAʼ NÁA (Daniel 4:20-36)
Naʼtáñajunʼ
A) Mbá ixi̱ mba̱a̱
Nagajta káyúuʼ ñajunʼ
B) “Gurujtungaaʼ ixi̱” ga̱jma̱a̱ guniʼñáánʼ “manújngoo mbá juwan tiempo”
Natanga̱a̱ naʼtáñajunʼ
C) “Mbi̱ya̱a̱ mbu̱júu̱ ñajunʼ ndrígáaʼ”
Timbá rí nimbánuu:
D) Tsáá nindoo gáʼthúu̱n ixi̱ rá. (Gu̱ya̱a̱la versículo 22.)
E) Nguáná niniñuuʼ raʼtáñajunʼ xá. (Guraxnuu Daniel 4:29-33).
F) Ndiéjunʼ nigíʼnuu nda̱wa̱á dí “mbá juwan tiempo” xá. (Guraxnuu Daniel 4:34-36).
TIMBÁ RÍ NIMBÁNUU
Naʼtáñajunʼ
D) Rey ndrígóo Babilonia nindxu̱u̱ Nabucodonosor
Nagajta káyúuʼ ñajunʼ
E) Nabucodonosor naguajtaskáguíin nda̱wa̱á rí tsiguʼ 606 ts.g.b ga̱jma̱a̱ nánguá ma̱ndoo maʼtáñajunʼ mbá 7 tsiguʼ
Natanga̱a̱ naʼtáñajunʼ
F) Nabucodonosor naʼni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ natanga̱a̱ naʼtáñajunʼ mbu̱júu̱
Rí maʼni a̱jma̱ rí nimbánuu:
G) Tsáá nindoo gáʼthúu̱n ixi̱ rá. (Guraxnuu 1 Crónicas 29:23).
H) Nguáná niniña̱a̱nʼ rutañajunʼ xá. Xú káʼnii eʼyáá dí nánguá etañajunʼ índo̱ Jesús niʼtáñajunʼ náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ rá. (Guraxnuu Lucas 21:24).
I) Náá mínaaʼ ga̱jma̱a̱ nguáná nigíʼdu̱u̱ niʼtáñajunʼ mbu̱júu̱ xá.
RÍ MAʼNI A̱JMA̱ RÍ NIMBÁNUU
Naʼtáñajunʼ
G) Reyes israelitas nindoo gáʼthúu̱n Reino ndrígóo Dios
Nagajta káyúuʼ ñajunʼ
H) Naguámbáa Jerusalén; nákha tsiguʼ 607 ts.g.; reyes bi̱ naguwáʼ náa David niniña̱a̱nʼ rutañajunʼ mbá 2,520 tsiguʼ
Natanga̱a̱ naʼtáñajunʼ
I) Jesús nagíʼdu̱u̱ naʼtáñajunʼ mekhuíí xóo Rey náa Reino ndrígóo Dios nákha tsiguʼ 1914
Nguáthá mba̱yu̱u̱ʼ gájyúuʼ dí mbá juwan tiempo rá.
Tikhu rí na̱ʼkha̱ raʼthí náa Biblia nambáyulú makru̱ʼu̱lú rígi̱. Mbá xkri̱da, náa Apocalipsis naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu ajtsú tikhu tiempo dí nandoo gáʼthúu̱n 1,260 mbiʼi (Apocalipsis 12:6, 14). Índo̱ nawa̱a̱ dí ajtsú tikhu tiempo, naxnáa mbá juwan tiempo, xóo muʼthá naʼni̱i̱ mbá 2,520 mbiʼi. Nguáná náa Biblia naʼthí ga̱jma̱a̱ dí mbá mbiʼi nindxu̱u̱ dí mbá tsiguʼ (Ezequiel 4:6). Rúʼko̱ nindxu̱u̱ dí naʼthí náa libro ndrígóo Daniel ga̱jma̱a̱ numuu dí kiʼtáriyaʼ rí mbá juwan tiempo: Dí nandoo gáʼthúu̱n 2,520 tsiguʼ.
5. Asndu nákha tsiguʼ 1914 nixtiʼkhuu mbá kayuuʼ numbaaʼ
Jesús niʼtáriyaʼ xú káʼnii gánindxu̱u̱ numbaaʼ nda̱wa̱á dí índo̱ ikhaa gagíʼdu̱u̱ maʼtáñajunʼ. Guraxnuu Lucas 21:9-11 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:
Ndiéjunʼ dí nitayáá o dí nitadxawíín dí xtáa rarígá dí naʼthí náa kiʼtáriyaʼ rígi̱ rá.
Apóstol Pablo niʼthí xú káʼnii gánindxu̱ún xa̱bu̱ náa iwáá mbiʼi ndrígu̱ún xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ. Guraxnuu 2 Timoteo 3:1-5 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:
Ndiéjunʼ rí nitayáá ikháán dí narígá xó má naʼthí náa texto rígi̱ rá.
6. Índo̱ nduʼyáá dí Reino ndrígóo Dios xtáa má raʼtáñajunʼ gíʼmaa dí maxkajxáánʼ muriʼkumijnáa
Guraxnuu Mateo 24:3, 14 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:
Ndiéjunʼ ñajunʼ dí gíʼdoo numuu dí xtáa rarígá nasngájma dí Reino ndrígóo Dios xtáa má raʼtáñajunʼ rá.
Xú káʼnii gándoo gatiembáá ikháán náa ñajunʼ rígi̱ rá.
Reino ndrígóo Dios xtáa raʼtáñajunʼ má ga̱jma̱a̱ nánguá má mba̱yu̱u̱ʼ tígo̱o̱ dí maʼtáñajunʼ náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ ma̱ngaa. Guraxnuu Hebreos 10:24, 25 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:
Ndiéjunʼ gíʼmaa muʼnilú xúgiáánʼ índo̱ nduʼyáá “rí mbiʼi na̱ʼkha̱ rajngiyuu” rá.
A mú ikháán gámajñaa xóo matambáñun eʼwíinʼ rí maʼni káwíin, ndiéjunʼ gátani rá.
RÍ NURAJXI TIKHUN: “Ndíjkha rí testigos de Jeobá nuthi itháán ga̱jma̱a̱ numuu tsiguʼ 1914 rá”.
Ndiéjunʼ gárata ikháán rá.
RÍ NAGÁJNURIYO̱O̱ʼ
Xúgíʼ kiʼtáriyaʼ dí na̱ʼkha̱ náa Biblia ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí xtáa rarígá náa mbájndi tsu̱du̱u̱ numbaaʼ nasngájma dí Reino ndrígóo Dios xtáa má raʼtáñajunʼ. Índo̱ ikháanʼlu na̱jkua̱ reunión, índo̱ nagájnulú gúʼtaraʼa ga̱jma̱a̱ numuu Reino ndrígóo Dios nusngajmalú dí gajkhun nuʼnimbulú kuʼyáá.
Rí nijmañaaʼ
Xó má niʼtáriyaʼ náa libro ndrígóo Daniel ga̱jma̱a̱ numuu mbá juwan tiempo, ndiéjunʼ gárígá nda̱wa̱á rá.
Ndiéjunʼ naʼniaaʼ ma̱ta̱ya̱a̱ gajkhun ikháán dí Reino ndrígóo Dios nigi̱ʼdu̱u̱ niʼtáñajunʼ nákha tsiguʼ 1914 rá.
Xú káʼnii gándoo gatasngajmá ikháán dí natatsimbaaʼ dí Reino xtáa má raʼtáñajunʼ rá.
ATAYÁÁ ITHÁAN
Atayáá rí nuthi tikhuun bi̱ niniraʼmáʼ historias ga̱jma̱a̱ eʼwíinʼ bi̱ najmañún, bi̱ nuthi xú káʼnii ni̱jkha̱ raxtiʼkhuu numbaaʼ asndu nákha tsiguʼ 1914.
“Mbiʼi rí nindáti̱ga̱a̱ gamajkhu” (¡Awaxunʼ!, abril tsiguʼ 2007)
Atayáá xú káʼnii niriʼkhu̱u̱ vida ndrígóo mbáa xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ numuu dí kiʼtáriyaʼ náa Mateo 24:14.
“Naniguʼ wéñuuʼ matsíinʼ béisbol” (Bi̱ Nayejngoo, núm. 3 tsiguʼ 2017)
Xú káʼnii eʼyáá dí kiʼtáriyaʼ rí na̱ʼkha̱ náa capítulo 4 ndrígóo Daniel kajua̱a̱ ga̱jma̱a̱ numuu Reino ndrígóo Dios rá.
Ndiéjunʼ esngájma rí “mbá juwan tiempo” dí na̱ʼkha̱ náa capítulo 4 ndrígóo Daniel niguámbáa i̱ndó niʼni tsiguʼ 1914 rá.
a Atraxnuu a̱jma̱ artículo dí na̱ʼkha̱ náa níʼkhóo “Atayáá itháan” náa kíxnuu rígi̱.
b Najmuxu letra ts.g. mu mutaxu ga̱jma̱a̱ dí mbiʼi ginii o tsiguʼ ginii. Ma̱ngaa najmuxu letra ts.n. mu mutaxu dí mbiʼi nda̱wa̱á o tsiguʼ nda̱wa̱á.
-
-
Rí maʼngo̱o̱ maʼni Reino ndrígóo Dios¡Araxtáa gagi kámuu mbiʼi! Gajmañaaʼ kiʼsngáa ndrígóo Biblia
-
-
KÍXNUU 33
Rí maʼngo̱o̱ maʼni Reino ndrígóo Dios
Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios xtáa má raʼtáñajunʼ. Nacha̱ má mariʼkhu̱u̱ dí rígá náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ. Mbuʼyáá tikhu rí májánʼ dí Xa̱bu̱ Ñajunʼ bugi̱ maʼngo̱o̱ maʼni ga̱jma̱a̱ rí ikháán ma̱ndoo maraʼti̱i̱n ga̱jma̱a̱ gagi.
1. Ndiéjunʼ gáʼni Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios mú marigá rí tsímáá ga̱jma̱a̱ dí jmbu náa Ku̱ba̱ʼ rá.
Jesús bi̱ nindxu̱u̱ Rey náa Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios índo̱ garigá guerra rí nagumbiʼyuu Armagedón, mani gámbíin xúgíinʼ xa̱bu̱ xkawiinʼ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ (Apocalipsis 16:14, 16). Ikhú nimbánuu xúgíʼ rí kiʼtáriyaʼ náa Biblia: “Mbá chíʼgíiʼ má tígo̱o̱ dí xa̱bu̱ xkawiinʼ ní xákúwá” (Salmo 37:10). Mínaaʼ má Jesús bi̱ nindxu̱u̱ Rey náa Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios maʼni dí marigá tsímáá ga̱jma̱a̱ rí jmbu náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ (atraxnuu Isaías 11:4).
2. Xú káʼnii gákuwá xa̱bu̱ índo̱ gambánuu rí nandoo Dios náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ rá.
Índo̱ Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios gáʼtañajunʼ, “xa̱bu̱ bi̱ nuni rí májánʼ mundrígúu ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ makuwá kámuu mbiʼi ikhí” (Salmo 37:29). Lá naʼngo̱o̱ natatsaʼwáminaʼ xú káʼnii gakuwáanʼ índo̱ gákuwá xa̱bu̱ míjíinʼ bi̱ maʼndún kuyáá Jeobá ga̱jma̱a̱ maʼndún kuyamijná kanikhiin xáʼ. ¡Rakháá tháán mitsaanʼ gaʼni! Nimbáa xáʼniuu nandii ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ bi̱ gákúwá náa numbaaʼ makuwa kámuu mbiʼi.
3. Ndiéjunʼ gaʼngo̱o̱ gaʼni Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios nda̱wa̱á índo̱ gaʼni gámbíin xúgíinʼ xa̱bu̱ xkawi̱i̱nʼ rá.
Índo̱ Jesús gaʼni gámbíin xa̱bu̱ xkawi̱i̱nʼ ikhú mani̱ndxu̱u̱ Rey mbá míi tsiguʼ. Xúgíʼ tsiguʼ rúʼko̱ Jesús maʼtáñajunʼ gajmíi̱n bi̱ 144,000 ikhiin mumbañún xa̱bu̱ mu makáwíin náa aʼkhá asndu maguanu mani̱ndxu̱ún jmbiin. Índo̱ gájngoo rí mbá míi tsiguʼ, Ku̱ba̱ʼ mani̱ndxu̱u̱ mitsaanʼ majtíin xa̱bu̱ bi̱ nunimbu̱ún xtángoo ndrígóo Jeobá ma̱ngaa makuwá gagi. Ikhú Jesús maxnáxi̱i̱ náa Jeobá bi̱ nindxu̱u̱ Anu̱u̱ rí naʼtáñajúnʼ. Ga̱jma̱a̱ “mbiʼyuu Dios maguma kaʼwii” xóo rí nimbá miʼtsú tárígá (Mateo 6:9, 10). Ikhú makujmaa kaʼwu rí Jeobá nindxu̱u̱ mbáa Xa̱bu̱ Ñajunʼ bi̱ naʼtáñajunʼ májánʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ nañewúun xa̱bi̱i̱. Nda̱wa̱á Jeobá maʼnimbáti̱ga̱a̱ Gixa̱a̱ gajmíi̱n xa̱bu̱ wéñiiʼ ndrígio̱o̱ asndu tsáa má xa̱bu̱ bi̱ xáʼnimbo̱o̱ náa naʼtáñajunʼ maʼnimbáti̱ga̱a̱ (Apocalipsis 20:7-10). Xúgíʼ rí gáʼngo̱o̱ maʼni Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios mani̱ndxu̱u̱ májánʼ ga̱jma̱a̱ mbajyúuʼ asndu kámuu mbiʼi.
GAJMAÑAAʼ ITHÁAN
Mbuʼyáá náa numuu rí ma̱ndoo makumulú kuʼyáá Dios rí maʼnimbánuu xúgíʼ rí kiʼtáriyaʼ náa Biblia ga̱jma̱a̱ numuu rí xóo makuwáánʼ nda̱wa̱á índo̱ gájmiuu Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígio̱o̱.
4. Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios maʼni gámbíin xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ
“Xa̱biya̱ naʼtáñajuunʼ xa̱biya̱ mu maʼniu dí raʼkhí” (Eclesiastés 8:9). Jeobá majmiuu Xa̱bu̱ Ñajunʼ mu maʼni májáanʼ xúgíʼ rí niguma gachíí dí rígá náa numbaaʼ.
Guraxnuu Daniel 2:44 ma̱ngaa 2 Tesalonicenses 1:6-8 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:
Ndiéjunʼ gaʼni Jeobá ma̱ngaa Jesús ga̱jma̱á numún xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ gajmiún bi̱ numbañún xá.
Xú káʼnii mbayáaʼ rí natayáá má ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá ma̱ngaa Jesús awan dí guríyáʼ muni mani̱ndxu̱u̱ jmbu jma̱a̱ rí xúraʼwíin xa̱bu̱ xá.
5. Jesús nindxu̱u̱ bi̱ Maʼtáñajunʼ itháan májánʼ
Índo̱ Jesús gáʼtañajunʼ xóo Rey náa Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios, ikhaa maʼni mbaʼa rí májánʼ mu mambáñún xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa numbaaʼ. Guya̱a̱ VIDEO mú mbuya̱a̱ xú káʼnii nisngajma Jesús rí nandoo mambáñún xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ rí Dios nixnúu tsiakii mu maʼni xúgíʼ rígi̱.
Xúgíʼ rí niʼni Jesús índo̱ nixtáa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ nasngájma rí maʼngo̱o̱ maʼni Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios. Rí mbuʼyáá gi̱i̱ xúgi̱, ndiéjunʼ rí itháán naniguaaʼ mambanúu ikháán rá. Guraxnula xúgíʼ texto náa na̱ʼkha̱ raʼthí dí marigá.
ÍNDO̱ JESÚS NIXTÁA NÁA TSU̱DU̱U̱ KU̱BA̱ʼ...
JESÚS MAʼNI RÍGI̱ ASNDU MEKHUÍÍ...
... niʼngoo nitsíʼjii giñán mbiʼ (Marcos 4:36-41)
... maʼnimbánuu xúgíʼ xkujndu dí rígá náa tsu̱du̱u̱ numbaaʼ (Isaías 35:1, 2)
... niʼni milagro índo̱ nixniʼtsun mbaʼin xa̱bu̱ (Mateo 14:17-21)
... maʼni gámbóo ewiʼ dí rígá náa numbaaʼ (Salmo 72:16)
... niʼni thanún mbiʼin xa̱bu̱ (Lucas 18:35-43)
... maʼni rí xúgíinʼ xa̱bu̱ ní xáʼniún nandii náa xúgíʼ tsu̱du̱u̱ numbaaʼ (Isaías 33:24)
... niʼnigabi̱ín tikhun xa̱bu̱ bi̱ nikháñun (Lucas 8:49-55)
... maʼnimbáti̱ga̱a̱ rí nakháñulú (Apocalipsis 21:3, 4)
6. Ga̱jma̱a̱ numuu Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios makuwáánʼ májánʼ nda̱wa̱á
Xa̱bu̱ Ñajunʼ bugi̱ maʼnimbánuu xúgíʼ rí nindoo Jeobá asndu nákha ginii xóo makuwá xa̱bu̱. Rí makuwá asndu kámuu mbiʼi náa mbá ku̱ba̱ʼ mitsaanʼ. Gu̱ya̱a̱ VIDEO mu mbuʼyáá xú kaʼnii Jeobá ejmiuu Jesús rí maʼnimbánuu dí nandoo marigá.
Guraxnuu Salmo 145:16 ga̱jma̱a̱ gutamíjnála rígi̱:
Xú káʼnii ku̱ma̱a̱ʼ índo̱ natayáá rí Jeobá “maxnúún rí nda̱ñúnʼ xúgíinʼ bi̱ nduya rá.”
RÍ NUTHI TIKHUN: “Á mu xúgiáánʼ nuʼnimi̱jna̱ mbá kambáxulú, ma̱ndoo muʼnimbánii xkujndu dí rígá náa numbaaʼ”.
Ndiéjunʼ xkujndu rí tséʼngu̱u̱n gunimbánii xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa numbaaʼ rí Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios maʼngo̱o̱ maʼnimbánuu rá.
RÍ NAGÁJNURIYO̱O̱ʼ
Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios maʼnimbánuu rí nindoo marigá. Maʼnii mitsaanʼ náa xúgíʼ numbaaʼ makuwá xa̱bu̱ míjíinʼ bi̱ mbuyamajkuíí Jeobá asndu kámuu mbiʼi.
Rí nijmañaaʼ
Ndiéjunʼ gaʼni Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios mu maʼni kaʼwii mbiʼyuu Jeobá rá.
Náá numuu dí nuʼnimbulú rí Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios, maʼnimbánuu rí kiʼtáriyaʼ náa Biblia rá.
Náa xúgíʼ rí maʼngo̱o̱ maʼni Xa̱bu̱ Ñajunʼ bugi̱, náá biʼyaa rí ikháán nandaaʼ ma̱ta̱ya̱a̱ itháan rá.
ATAYÁÁ ITHÁAN
Atayáá ndiéjunʼ nindxu̱u̱ Armagedón.
“Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ Armagedón rá.” (Artículo dí rígá náa jw.org)
Atayáá ndiéjunʼ gárígá índo̱ gakuwáanʼ náa ga̱ʼkhu̱ rí majphú mba̱a̱ dí niʼthí Jesús.
“Ndiéjunʼ nindxu̱u̱ ga̱ʼkhu̱ rí majphú mba̱a̱ rá.” (Artículo dí rígá náa jw.org)
Xú káʼnii gándoo bi̱ kúwá náa mbá guʼwíin mundxaʼwamíjná rí makuwá gagi ga̱jma̱a̱ numuu rí gáʼngo̱o̱ gáʼni Xa̱bu̱ Ñajunʼ ndrígióo Dios nda̱wa̱á rá.
Atraxnuu historia ndrígóo xa̱bu̱ “Nigúʼdoo mbaʼa graxe̱” mu matayaa xú káʼnii mbáa xa̱bu̱ bi̱ niñajunʼ náa político nixkamaa rí ndiyáʼ.
“Biblia niriʼkhu̱u̱ rí xóo makuwá” (Bi̱ Nayejngoo, 1 ñajunʼ gu̱nʼ enero tsiguʼ 2012)
-