Tanatou Tuputupu Pea Mo Mafola ʼi Totatou Temi

KO TE hisitolia ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi totatou temi neʼe kamata kua hili kiai te ʼu taʼu e teau tupu. ʼI te kamata ʼo te ʼu taʼu 1870, neʼe faʼufaʼu ai ia te kiʼi kūtuga ako Tohi-Tapu ʼi Allegheny, ʼi Pennsylvanie, ʼi Amelika, ʼaē kua kau ʼi te temi nei ki te kolo ʼo Pittsburgh. Ko ia ʼaē neʼe ina takitaki te kiʼi kūtuga ʼaia neʼe ko Charles Taze Russell. ʼI Sūlio 1879, neʼe tā ai ia te ʼuluaki nusipepa Le Phare de la Tour de Sion et Messager de la Présence de Christ. ʼI te taʼu 1880 ko te kiʼi kūtuga ako Tohi-Tapu ʼaia e tahi neʼe tuputupu ʼo liliu ko te ʼu kōkelekāsio ʼe tokolahi ʼi te ʼu puleʼaga ʼo te tafaʼaki. ʼI te taʼu 1881, neʼe fakatuʼu ai ia te Zion’s Watch Tower Society, pea ʼi te taʼu 1884 neʼe fakamoʼoni ai e te lao pea neʼe ko Russell tona pelesitā. Ki muli age, neʼe fetogi ai ia te higoa ʼo te Sōsiete ʼo fakahigoa ko te Watch Tower Bible and Tract Society. Tokolahi neʼe natou fai faka mafola ʼi te ʼu ʼapi ʼo tufa ia te ʼu tohi faka Tohi-Tapu. Neʼe ko te toko nimagofulu hahaʼi neʼe natou pioniē kātoa ʼi te taʼu 1888—ʼi te temi nei kua natou toko 700 000 tupu ʼi te mālamanei kātoa.

ʼI te taʼu 1909, neʼe fakahoko te gāue ʼi te ʼu fenua fuli pē, pea ko te ʼu pilo lalahi ʼo te Sōsiete Watch Tower neʼe hiki ki tona tuʼuʼaga, ʼi Brooklyn, ʼi New York. Neʼe tā ai ia te ʼu akonaki ʼi te fale tā tohi, pea ʼi te taʼu 1913 neʼe tā iā lea e fā ia te ʼu lauʼi afe sulunale ʼo Amelika, mo Kanata pea mo te Eulopa. Neʼe ko te ʼu lauʼi teau miliona tohi, mo kaupepa lalahi pea mo pepa lotu ʼaē neʼe tufa.

ʼI te taʼu 1912, neʼe kamata ai ia te fakahā ʼaē ʼo te “Photo-Drame de la Création.” ʼAki te ʼu pāki pea mo te ʼu ʼata ʼe fakaʼaogaʼi kiai ia te ʼu pā fakatagi, neʼe fakamatalatala ai ia te fakatupu ʼo te kele ʼo aʼu ki te fakaʼosi ʼo te ʼAfio ʼa Kilisito Iā Taʼu e Afe. Neʼe kamata ia te fakahāhā ʼaia ʼi te taʼu 1914 pea neʼe ʼomai ia te toko 35 000 ʼo sisio kiai ʼi te ʼaho fuli. Neʼe ko te hoki fai ʼaia ʼo te ʼata ʼo fakaʼaogaʼi kiai ia te ʼu pāki mo te ʼu pā fakatagi.

TE TAʼU 1914

Neʼe ʼamanaki hoko he ʼu temi faigataʼa. ʼI te taʼu 1876, neʼe tohi e te tagata ako ʼo te Tohi-Tapu ʼaē ko Charles Taze Russell ia te ʼalatike “Te Temi ʼo Te Kau Senitile: ʼE Fakaʼosi Anai ʼĀfea?” ʼo ina foaki ki te tagata ʼaē ʼe tokaga ki te nusipepa Bible Examiner, ʼaē neʼe tā ʼi Brooklyn, ʼi New York, pea ʼi te nusipepa ʼo te māhina ʼo ʼOketopeli, ʼi te pāsina 27, neʼe ʼui fēnei ai: “Ko te ʼu temi e fitu ʼe fakaʼosi anai ʼi te taʼu 1914 ʼo totatou temi.” Ko te Temi ʼo Te Kau Senitile ʼe ko te temi ʼaē ʼe fakaliliu fēnei ʼi te tahi fakaliliu ʼo te Tohi-Tapu ko “te temi ʼaē kua fakakatofa ki te ʼu puleʼaga.” (Luka 21:24) Ko te ʼu meʼa ʼaē neʼe ʼui ʼe hoko anai ʼi te taʼu 1914 neʼe mole hoko ia, kae neʼe ko te fakaʼosi ʼaia ʼo te Temi ʼo Te Kau Senitile pea neʼe maʼuhiga ʼaupitō ia te taʼu ʼaia. Tokolahi ia te hahaʼi fai hisitolia pea mo nātou ʼaē ʼe gāue ʼi te ʼu sulunale, neʼe natou manatu tahi mo te ʼui ʼaē neʼe hoko ʼi te taʼu 1914 ia te toe fetogi ʼi te hisitolia ʼo te tagata. ʼE hā ia te faʼahi ʼaia ʼi te ʼu palalau ʼaenī:

“Ko te taʼu fakaʼosi ʼaē neʼe mole hoko ai he meʼa ʼi te hisitolia neʼe ko te taʼu 1913, te taʼu ʼi muʼa ʼo te kamata ʼo te ʼUluaki Tau Faka Mālamanei.”—Neʼe tā ia te ʼalatike ʼi te Times-Herald, Washington, ʼaho 13 ʼo Malesio 1949.

“Ko te ʼu taʼu e 75 mai te taʼu 1914 ki te taʼu 1989, ʼaē neʼe hoko ai ia te ʼu tau faka mālamanei e lua pea mo te tau momoko, maʼa te tokolahi ʼo te hahaʼi fai hisitolia neʼe mole heʼeki hoko ia he temi fēia, neʼe ko he temi makehe, he neʼe teitei pē ko te mālamanei kātoa ʼaē ʼe fetauʼaki, ʼo faitoʼo ʼonatou ʼu lavea pe neʼe teuteu nātou ki te tau.”—The New York Times, ʼi te ʼaho 7 ʼo Maio 1995.

“Neʼe māvetevete moʼoni ia te mālamanei kātoa ʼi te ʼUluaki Tau Faka Mālamanei pea ʼe mole heʼeki tou ʼiloʼi pē lā ia tona tupuʼaga. ʼI muʼa ʼo te hoko ʼo te tau ʼaia, neʼe manatu ia te tagata ʼe fakatuʼu anai ia te meʼa ʼaē neʼe mole natou ʼamanaki kiai. Neʼe tokalelei pea mo mahu. ʼI te hili pē ʼo te faʼahi ʼaia, neʼe māvetevete ai ia meʼa fuli pē. Talu mai ai, kua tou punamaʼuli. . . . Neʼe lahi ia te kau mātea ʼi te sēkulō ʼaia mo kapau ʼe fakatatau mo te Hisitolia kātoa ʼo te tagata.”—Ko te tōketā ko Walker Percy, ʼi te American Medical News, ʼi te ʼaho 21 ʼo Novepeli 1977.

Hili taʼu e 50 ki te taʼu 1914, ko te pelesitā Siamani ko Konrad Adenauer neʼe ina tohi fēnei: “Talu mai te taʼu 1914, kua puli ia te tokalelei pea mo te maʼuli fīmālie ʼi te maʼuli ʼo te hahaʼi.”—The West Parker, Cleveland, Ohio, ʼi te ʼaho 20 ʼo Sānualio 1966.

Ko te ʼuluaki pelesitā ʼo te Sōsiete, ia C. T. Russell, neʼe mate ʼi te taʼu 1916 pea neʼe fetogi ʼi te taʼu ʼaē neʼe hoa mai kiai e Joseph F. Rutherford. Neʼe hoko ai ia te ʼu fetogi lalahi. Neʼe tā ia te tahi nusipepa neʼe tufa tahi mo Te Tule Leʼo, neʼe higoa ko te L’Âge dʼOr. (ʼI te temi nei ko te Réveillez-vous ! ko te lahi ʼo tona tā ko te 34 000 000 tupu iā lea e 80 tupu.) Neʼe faka maʼuhiga lahi ia te fai faka mafola ʼi te ʼu ʼapi. Ke fakakeheʼi nātou mai te ʼu lotu ʼo te Keletiate, neʼe toʼo e te kau Kilisitiano ʼaia ia te higoa ʼaē ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi te taʼu 1931. Ko te higoa ʼaia ʼe fakatafito kiā Isaia 43:10-12.

Neʼe fakaʼaogaʼi lahi ia te lātio ʼi te ʼu taʼu 1920 pea mo te ʼu taʼu 1930. ʼI te taʼu 1933, neʼe fakaʼaogaʼi e te Sōsiete ia te ʼu fale lātio e 403 moʼo tala ai ia te ʼu akonaki faka Tohi-Tapu. Ki muli age, neʼe fetogi ia te lātio ʼaki ia te ʼolo ʼaē ʼa te kau Fakamoʼoni ʼi te ʼu ʼapi mo te ʼu fakatagi pea mo te ʼu akonaki faka Tohi-Tapu neʼe puke. Neʼe natou kamata ai ia te ʼu ako faka Tohi-Tapu mo nātou fuli ʼaē neʼe fia logo ki te moʼoni ʼo te Tohi-Tapu.

TE ʼU MĀLO ʼI TE ʼU TELEPINALE

ʼI te ʼu taʼu 1930 pea mo te ʼu taʼu 1940, neʼe lahi ia te puke ʼo te kau Fakamoʼoni ʼuhi ko tanatou gāue ʼaia, pea neʼe natou ʼolo ki te ʼu telepinale moʼo haofaki tonatou ʼu fealagia ʼaē ke natou palalau faʼifaʼitaliha, mo tā ia te ʼu tohi, mo natou fakatahitahi, pea mo fakahoko ia tanatou tauhi. ʼI Amelika, neʼe natou kole ke toe vakaʼi ia tonatou fakatūʼā e te ʼu telepinale liliki, pea neʼe ko faʼahi e 43 ʼaē neʼe natou mālo ai iā muʼa ʼo te Telepinale Lahi ʼo Amelika. ʼO toe fēia pē, neʼe natou toe mālo ʼi te ʼu telepinale lalahi ʼi te tahi ʼu fenua. ʼO ʼuhiga mo te ʼu mālo ʼaia ʼi te ʼu telepinale, neʼe ʼui fēnei e te Polofesea ko C. S. Braden, ʼi tana tohi (These Also Believe), ʼo ʼuhiga mo te kau Fakamoʼoni: “Neʼe natou tokoni lahi ki te temokalasia, ʼi tanatou tau ʼaē moʼo puipui ia te ʼu fealagia ʼaē ʼe foaki ki te tagata, heʼe ko tanatou tau ʼaia neʼe tokoni lahi ki te ʼu kūtuga ʼaē ʼe mole faʼa maʼuhiga ʼi Amelika, ke natou maʼu mo nātou ia te ʼu fealagia ʼaia.”

KO HE ʼU POLOKALAMA AKO MAKEHE

Ko J. F. Rutherford neʼe mate ʼi te taʼu 1942 pea neʼe fetogi e N. H. Knorr ʼi te tuʼulaga faka pelesitā. Neʼe kamata ai ia te polokalama ako. ʼI te taʼu 1943, neʼe fakatuʼu ia te faleako makehe moʼo akoʼi ʼo te kau misionea, neʼe higoaʼi ko te Faleako Faka Tohi-Tapu ʼo Kileate ʼa te Sōsiete Watchtower. Talu mai ai, ko te kau maʼu pepa ʼo te faleako ʼaia ʼe fekauʼi nātou ki te ʼu fenua ʼo te kele kātoa. Neʼe laga ia te ʼu kōkelekāsio foʼou ʼi te ʼu fenua ʼaē neʼe mole heʼeki ʼi ai he kōkelekāsio, pea neʼe fakatuʼu ia te ʼu filiale ʼi te mālamanei, pea ʼi te temi nei ko filiale e toko 100 tupu. ʼI ʼihi temi, ʼe fai te ʼu ako makehe moʼo akoako ia te kau tagata ʼāfea, mo nātou ʼaē ʼe gāue ʼi te ʼu filiale, pea mo nātou ʼaē ʼe gāue temi kātoa ʼi te fai faka mafola (te kau pioniē). Ko ʼihi ako makehe ʼe fai maʼa te ʼu minisi Kilisitiano ʼi te faleako ʼe tuʼu ʼi Patterson, ʼi New York.

Neʼe mate ia N. H. Knorr ʼi te taʼu 1977. ʼI muʼa ʼo tana mate, neʼe kau ki te fetogi ʼaē neʼe fai ʼi te kautahi, ʼaē ko te fakalahi ʼo te Kolesi Pule, ʼaē ʼe tuʼu te ʼu pilō lalahi faka mālamanei ʼi Brooklyn. ʼI te taʼu 1976, neʼe vaevae ia te ʼu gāue ʼo ʼuhiga mo te takitaki ki te ʼu komitē kehekehe neʼe faʼufaʼu e te ʼu tehina ʼo te Kolesi Pule, pea ko nātou fuli kua taki taʼu hogofulu tupu ia tanatou kau ki te minisitelio.

KO HE ʼU FALE TĀ TOHI FOʼOU

Neʼe hoko ia te ʼu meʼa maʼuhiga ʼi te hisitolia ʼo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi totatou temi. ʼI te taʼu 1870 neʼe ko te kiʼi kūtuga veliveli pē ʼo te kau Ako Tohi-Tapu ʼi Pennsylvanie, pea ʼi te taʼu 2000 kua tuputupu ia te kau Fakamoʼoni ʼo liliu ko kōkelekāsio e 90 000 tupu ʼi te mālamanei kātoa. ʼI te kamata mai, ko te ʼu tohi fuli neʼe tā e te ʼu fale tā tohi ʼo te mālama; pea ʼi te taʼu 1920, neʼe natou lue ai ia te ʼu fale, ʼo natou tā ai ʼe nātou totonu ia tanatou ʼu tohi. Kae talu mai te taʼu 1927, kua tā ia tanatou ʼu tohi ʼi te fale tā tohi ʼe laufata fitu ʼi Brooklyn, ʼi New York, ʼaē neʼe toʼo e te Watchtower Bible and Tract Society of New York. ʼI te temi nei kua ina maʼu ia te tahi ʼu fale tā tohi pea mo te fale ʼe fakatuʼutuʼu ai ia te gāue. ʼE ʼi ai mo te tahi ʼu falefata ʼe tuʼu ovi ʼi Brooklyn, ʼe nofoʼi e te kau minisi ʼaē ʼe gāue ʼi te ʼu fale tā tohi ʼaia. ʼO hilifaki kiai, ʼe ʼi ai mo te fale ʼe tā ai ia te ʼu tohi pea mo te fale ʼe tokaga ai ki te gāue kele pea mo te ʼu manu, ʼe tuʼu ovi ʼi Wallkill, ʼi New York. ʼE tā ai ia Te Tule Leʼo pea mo te Réveillez-vous ! pea ʼe toe maʼu mai ai ia te meʼa kai maʼa te kau minisi ʼaē ʼe gāue ʼi te ʼu fale kehekehe ʼaia. ʼE foaki ki te kau gāue takitahi ia tanatou kiʼi falā ʼi te māhina fuli moʼo totogi ʼo te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga kiā nātou.

TE ʼU FAKATAHI FAKA MĀLAMANEI

ʼI te taʼu 1893, neʼe fai ia te ʼuluaki fakatahi maʼuhiga ʼi Chicago, ʼi Illinois, ʼi Amelika. Neʼe kau ai ia te toko 360 hahaʼi, pea neʼe papitema ai te toko 70. Ko te fakatahi fakamuli faka mālamanei neʼe fai ʼi te foʼi kolo e tahi ʼi te taʼu 1958 ʼi New York. Neʼe fakaʼaogaʼi ia te ʼu malae faigaoʼi e lua (te Yankee Stadium pea mo te Polos Grounds ʼi te temi ʼaia). Neʼe ko te toko 253 922 hahaʼi neʼe kau kiai; neʼe ko te toko 7 136 kau papitema. Talu mai ai, kua lahi ia te ʼu fenua kua fai tuʼa lahi kiai ia te ʼu fakatahi faka mālamanei. ʼI te ʼu fakatahi fuli ʼaia, ʼe feala ke kau kiai ia te ʼu lauʼi afe hahaʼi ʼi te mālamanei kātoa.

[Fakamatala ʼo te pasina 8]

Ko he tokoni lahi ki te ʼu fealagia ʼaē ʼe foaki ki te tagata

[Paki ʼo te pasina 6]

Ko “Te Tule Leʼo,” neʼe ko te lahi ʼo tona tā ko nusipepa e 6 000 ʼi te lea pē e tahi pea kua kaku kiā nusipepa e 22 000 000 tupu iā lea e 132

[Paki ʼo te pasina 7]

Ko he toe fetogi ʼi te hisitolia ʼo te tagata

[Paki ʼo te pasina 10]