Te Faga Ovi e Tahi, Te Tagata Tauhi Ovi e Tahi

“Ko koutou ʼaē neʼe mulimuli iā te au, ʼe kotou toe heheka anai mo koutou ki ni hekaʼaga fakahau e hogofulu-mā-lua ʼo fakamāuʼi te ʼu telepī e hogofulu-mā-lua ʼo Iselaele.”—MAT. 19:28.

1. Neʼe feafeaʼi ia te felōgoi ʼa Sehova mo te hōloga ʼo Apalahamo, pea he koʼē ʼe mole fakaʼuhiga leva neʼe mole tokagaʼi e Sehova ia te hahaʼi fuli ʼaē?

NEʼE ʼofa ia Sehova kiā Apalahamo, ʼo Ina fakahā ai ia he ʼofa agatonu ki te hōloga ʼo Apalahamo. Lolotoga sēkulō e 15 tupu, neʼe ina fakaʼuhiga ia te puleʼaga ʼo Iselaele, ʼaē neʼe hifo mai iā Apalahamo, ko tana hahaʼi neʼe kua ina filifili, ko tona “koloa makehe.” (Lau ia Teutalonome 7:6.) Neʼe fakaʼuhiga ai koa neʼe mole tokagaʼi pē lā e Sehova ia te tahi atu ʼu puleʼaga? Kailoa ia. Lolotoga ia te temi ʼaia, ko te hahaʼi ʼaē neʼe mole ko he kau Iselaele kae neʼe fia tauhi kiā Sehova, neʼe fakagafua age ke natou fakatahi mo tana puleʼaga makehe ʼaia. Ko te hahaʼi ʼaia kua tafoki mai, ʼaē neʼe fakahigoaʼi ko te kau poloselite, neʼe fakaʼuhiga ia nātou ʼe natou kau ki te puleʼaga. Neʼe tonu ke gaohi nātou ohagē pē ko tonatou ʼu tehina. (Lev. 19:33, 34) Pea neʼe fakamaʼua age ke natou fakalogo ki te ʼu lao fuli ʼa Sehova.—Lev. 24:22.

2. Koteā te ʼu palalau fakapunamaʼuli ʼaē neʼe fai e Sesu, pea koteā te ʼu fehuʼi ʼaē ʼe lagaʼi ai?

² Kae neʼe fai e Sesu ia te ʼu palalau fakapunamaʼuli ʼaenī ki te kau Sutea ʼo tona temi: “Ko te puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼe toʼo anai iā koutou pea ʼe foaki anai ia ki he hahaʼi kā natou fakatupu anai hona ʼu fua.” (Mat. 21:43) Ko ai ʼaē kā natou faʼufaʼu ia te puleʼaga foʼou ʼaia, pea ʼe malave feafeaʼi kiā tātou iā ʼaho nei ia te fetogi ʼaia?

Te Puleʼaga Foʼou

3, 4. (a) Neʼe fakamahino feafeaʼi e te ʼapositolo ko Petelo pe koteā te puleʼaga foʼou? (b) Ko ai ʼaē ʼe natou faʼufaʼu ia te puleʼaga foʼou ʼaia?

³ Neʼe fakamahino lelei e te ʼapositolo ko Petelo pe koteā ia te puleʼaga foʼou ʼaia. Neʼe ina tohi ia te ʼu palalau ʼaenī ki tona ʼu tehina: “Ko koutou, ko te ‘faʼahiga hahaʼi kua fili, ko he kau pelepitelō fakahau, ko he puleʼaga māʼoniʼoni, ko he hahaʼi kua tuku ke liliu ko hona koloa makehe, ke kotou fakamafola te ʼu kalitātē’ ʼo ia ʼaē neʼe ina pāui koutou mai te fakapōʼuli ki tona mālama taulekaleka.” (1 Pet. 2:9) Ohagē ko tona fakakikite, ko te kau Sutea ʼaē neʼe natou tali ia Sesu ko te Mēsia, neʼe ko nātou ʼaē neʼe ʼuluaki kau ki te puleʼaga foʼou ʼaia. (Tan. 9:27a; Mat. 10:6) Ki muli age, neʼe tokolahi ia te hahaʼi neʼe mole ko te kau Iselaele neʼe hū mo nātou ʼaia ki te puleʼaga ʼaia, he neʼe hoko atu e Petelo ʼo ʼui fēnei: “ ʼI te temi muʼa neʼe mole ko he hahaʼi ia koutou, kae ʼi te temi nei ko koutou ko te hahaʼi ʼa te ʼAtua.”—1 Pet. 2:10.

⁴ Neʼe ko ai ʼaē neʼe talanoa ki ai Petelo? ʼI te kamata ʼo tana tohi, ʼe ina ʼui fēnei: “[Ko te ʼAtua] neʼe ina tuku mai kiā tātou he tupu foʼou, ki he ʼamanaki maʼuli, ʼaki te toe fakatuʼuake ʼa Sesu Kilisito mai te kau mate, ki he tōfiga ʼe heʼe popo, heʼe ʼuli, heʼe .fefe. Ko te tōfiga ʼaia ʼe tāʼofi maʼa koutou ʼi te lagi.” (1 Pet. 1:3, 4) Koia ko te puleʼaga foʼou ʼaia ʼe faʼufaʼu e te kau Kilisitiano fakanofo, ʼe natou maʼu ia te ʼamanaki ke natou māʼuʼuli ʼi selō. Ko nātou ko “te Iselaele ʼa te ʼAtua.” (Kal. 6:16) ʼI te meʼa ʼaē neʼe hā ki te ʼapositolo ko Soane, neʼe sio ia ki te kau Iselaele fakalaumālie ʼaia, ko te toko 144 000. Neʼe “totogi mai te hahaʼi ko te ʼu polopolo maʼa te ʼAtua pea mo te ʼAkeno,” ke natou gāue ohagē “he ʼu pelepitelō” pea ke “natou kaugā hau . . . mo [Sesu] ʼi te lolotoga ʼo te ʼu taʼu e afe.”—Fakh. 5:10; 7:4; 14:1, 4; 20:6; Sake 1:18.

ʼE Toe Kau Koa Kiai Ia Te Tahi Atu Hahaʼi?

5. (a) ʼE fakaʼuhiga kiā ai ia “te Iselaele ʼa te ʼAtua”? (b) He koʼē ko te kupu “Iselaele” ʼe mole fakaʼuhiga tuʼumaʼu ki te Iselaele ʼāteaina pē?

⁵ ʼE tou mahino lelei ko “te Iselaele ʼa te ʼAtua” ʼaē ʼe talanoa kiai iā Kalate 6:16, ʼe fakaʼuhiga ʼāteaina pē ki te kau Kilisitiano fakanofo. Kae ʼe ʼi ai koa he ʼu lakaga neʼe fakaʼaogaʼi ai e Sehova ia te puleʼaga ʼo Iselaele ohagē ko he fakatātā, ʼo fakaʼuhiga ki he tahi atu ʼu Kilisitiano neʼe mole fakanofo? ʼE tou lava maʼu tona tali ʼi te ʼu palalau ʼaenī neʼe fai e Sesu ki tana kau ʼapositolo agatonu: “ ʼE au fai he fuakava mo koutou, ohagē ko taku tamai neʼe ina fai te fuakava mo au, ki he puleʼaga, koteʼuhi ke kotou kakai pea mo ʼiʼinu ʼi toku laupapa kai ʼi toku puleʼaga, pea mo kotou heheka ʼi he ʼu hekaʼaga fakahau moʼo fakamāuʼi ia te ʼu telepī e hogofulu-mā-lua ʼo Iselaele.” (Luka 22:28-30) ʼE hoko anai ia te faʼahi ʼaia lolotoga ia “te toe fakatupu,” peʼe ko te temi ʼo te fakafoʼou, lolotoga ia Te ʼAfio ʼa Kilisito Iā Taʼu e Afe.—Lau ia Mateo 19:28.

6, 7. ʼI te ʼu vaega ʼo Mateo 19:28 pea mo Luka 22:30, ko ai ia “te ʼu telepī e hogofulu-mā-lua ʼo Iselaele”?

⁶ ʼE gāue anai te toko 144 000 ohagē ko he ʼu hau, mo he ʼu pelepitelō, pea mo he ʼu tuʼi fakamāu ʼi selō lolotoga ia te ʼAfio Iā Taʼu e Afe. (Fakh. 20:4) Ko ai ʼaē kā natou fakamāuʼi anai, pea ʼe natou pule anai kiā ai? Iā Mateo 19:28 pea mo Luka 22:30, ʼe ʼui mai ai ʼe natou fakamāuʼi anai “te ʼu telepī e hogofulu-mā-lua ʼo Iselaele.” ʼI te ʼu vaega ʼaia, ko ai ʼaē ʼe fakatātā e “te ʼu telepī e hogofulu-mā-lua ʼo Iselaele”? ʼE natou fakatātā te hahaʼi fuli ʼaē ʼe natou ʼamanaki ke natou māʼuʼuli ʼi te kele, ʼaē ʼe natou tui ki te sākilifisio ʼa Sesu kae mole natou kau ki te kalasi ʼo te ʼu hau pea mo te ʼu pelepitelō. (ʼE mole tuʼu ia te telepī ʼo Levi ʼi te lisi ʼa te ʼu telepī e 12 ʼo Iselaele.) Ko nātou ʼaē ʼe fakatātā ʼi te ʼu vaega ʼaia ki te ʼu telepī e 12 ʼo Iselaele, ʼe ko nātou ʼaē kā natou maʼu anai ia te ʼu lelei fakalaumālie mai te gāue fakapelepitelō ʼa te toko 144 000. Ko nātou ʼaia ʼaē ʼe natou maʼu te ʼu lelei kae ʼe mole ko he ʼu pelepitelō, mo nātou foki ʼe ko te hahaʼi ʼa te ʼAtua, pea ʼe ʼofa ia te ʼAtua kiā nātou pea mo ina tali ia nātou. ʼE tuha ai ke fakatātā nātou ki tana hahaʼi ʼo te temi muʼa.

⁷ ʼI te ʼosi sio ʼa te ʼapositolo ko Soane ki te toko 144 000 kau Iselaele fakalaumālie ʼe fakaʼiloga nātou ʼo talu ai ʼi muʼa ʼo te hoko ʼo te mamahi lahi, neʼe toe sio ki “te toe hahaʼi tokolahi” ʼe mole malau, ʼe natou ʼomai “mai te ʼatu fenua fuli.” (Fakh. 7:9) Ko nātou ʼaia ʼe natou hao anai ʼi te mamahi lahi ʼo natou hū ki te ʼAfio ʼa Kilisito Iā Taʼu e Afe. ʼE fakatahiʼi anai kiā nātou ia te ʼu toko lauʼi miliale hahaʼi kā fakatuʼuake. (Soa. 5:28, 29; Fakh. 20:13) Ko nātou fuli ʼaia ʼe natou faʼufaʼu anai ia “te ʼu telepī [fakatātā] e hogofulu-mā-lua ʼo Iselaele,” ʼaē kā fakamāuʼi anai e Sesu pea mo tona ʼu kaugā hau e toko 144 000.—Gāue 17:31; 24:15; Fakh. 20:12.

8. ʼE fakatātā feafeaʼi e te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko ʼi te taʼu fuli ʼi te ʼAho ʼo Te ʼu Fai Fakalelei ia te felōgoi ʼa te toko 144 000 pea mo te toe ʼo te hahaʼi?

⁸ Ko te felōgoi ʼaia ʼa te toko 144 000 pea mo te toe ʼo te mālamanei neʼe fakatātā ʼi te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko ʼi te taʼu fuli ʼi te ʼAho ʼo Te ʼu Faifakalelei. (Lev. 16:6-10) Neʼe fakamaʼua ki te pelepitelō lahi, ke ina ʼuluaki sākilifisioʼi muʼa ia he vītulo, ko he sākilifisio ki te agahala “maʼa ia totonu pea mo tona loto fale.” Koia, ko te sākilifisio ʼa Sesu ʼe fakaʼaogaʼi ʼuluaki muʼa ki tona ʼu kaugā pelepitelō, nātou ʼaē kā kaugā gāue mo ia ʼi selō. Pea ʼi te ʼAho ʼo Te ʼu Faifakalelei, ko tao tagata e lua neʼe momoli maʼa te ʼu agahala ʼa te kau Iselaele ʼaē. ʼI te ʼaluʼaga ʼaē ko te ʼu telepī fakapelepitelō ʼe natou fakatātā ia te toko 144 000, ko te toe ʼo Iselaele ʼe ina fakatātā ia nātou fuli ʼaē ʼe natou maʼu ia te ʼamanaki ke natou māʼuʼuli ʼi te kele. Ko te fakamahino ʼaia ʼe ina fakahā ai ko te kupu “te ʼu telepī e hogofulu-mā-lua ʼo Iselaele” iā Mateo 19:28 ʼe mole fakaʼuhiga ia ki te ʼu kaugā pelepitelō ʼa Sesu ʼaē ʼe fakanofo ʼaki te laumālie, kae ʼe fakaʼuhiga kiā nātou fuli ʼaē ʼe natou tui ki te sākilifisio ʼa Sesu.a

9. ʼI te fale lotu ʼaē neʼe hā kiā Esekiele, ko ai ʼaē ʼe ina fakatātā ia te kau pelepitelō, pea ko ai ʼaē ʼe ina fakatātā ia te kau Iselaele ʼaē ʼe mole ko he ʼu pelepitelō?

⁹ Tou vakaʼi age te tahi faʼifaʼitaki. Neʼe ʼi ai te meʼa neʼe hā ki te polofetā ko Esekiele, neʼe sio ai ki te fale lotu ʼa Sehova. (Esk., kāp. 40-48) ʼI te meʼa ʼaia neʼe hā, ko te kau pelepitelō neʼe natou gāue ʼi te fale lotu, ʼo natou akoʼi te hahaʼi pea mo natou tali te ʼu tokoni pea mo te fakatonutonu mai iā Sehova. (Esk. 44:23-31) ʼI te meʼa pē ʼaia neʼe hā, neʼe sio te polofetā ki te ʼu hahaʼi ʼo te ʼu telepī kehekehe neʼe ʼomai ʼo tauhi pea mo momoli he ʼu sākilifisio. (Esk. 45:16, 17) Koia, ʼi te ʼaluʼaga ʼaia, ko te kau pelepitelō ʼe natou fakatātā ia te kau fakanofo, pea ko te kau Iselaele mai te ʼu telepī ʼaē ʼe mole kau ai te ʼu pelepitelō, ʼe natou fakatātā ia nātou ʼaē ʼe natou maʼu ia te ʼamanaki ke natou māʼuʼuli ʼi te kele. Ko te meʼa ʼaia neʼe hā ʼe ina fakamaʼuhigaʼi ia te gāue fakatahi ʼa te ʼu kūtuga ʼaia e lua ʼi te logotahi, pea ko te kalasi ʼa te kau pelepitelō ʼaē ʼe natou takitaki ʼi te tauhi maʼa.

10, 11. (a) Ko te fakahoko fea ʼo te ʼu palalau ʼa Sesu neʼe tou sio kiai, ʼe ina fakalotomālohiʼi ia te tui? (b) Koteā ia te fehuʼi ʼaē ʼe lagaʼi ai ʼo ʼuhiga mo te tahi ʼu ovi?

¹⁰ Neʼe palalau ia Sesu ʼo ʼuhiga mo te “tahi ʼu ovi” ʼe mole natou “lotoʼā” tahi mo te “kiʼi faga ovi” ʼo tana ʼu tisipulo fakanofo. (Soa. 10:16; Luka 12:32) Neʼe ina ʼui fēnei: “Mo nātou foki ʼaia, ʼe tonu ke au ʼaumai ia nātou, pea ʼe natou fagono anai ki toku leʼo, pea ʼe natou liliu anai ko he faga ovi pē e tahi, mo he tagata tauhi ovi pē e tahi.” Ko te sio ki te fakahoko ʼo te ʼu palalau ʼaia ʼe ina fakalotomālohiʼi ia te tui! Ko te ʼu kūtuga ʼaia e lua kua fakatahiʼi, ia te kiʼi kūtuga ʼo te kau fakanofo pea mo te toe hahaʼi tokolahi ʼo te tahi ʼu ovi. (Lau ia Sakalia 8:23.) Logolā ko te tahi ʼu ovi ʼe mole natou gāue ʼi hona ʼaluʼaga fakatātā, ʼi te loto malaʼe ʼo te fale lotu fakalaumālie, kae ʼe natou gāue ʼi te tuʼa malaʼe ʼo te fale lotu ʼaia.

¹¹ Kae kapau ʼe fakaʼaogaʼi ʼi ʼihi temi e Sehova ia te hahaʼi ʼo Iselaele ʼo te temi muʼa ʼaē ʼe mole ko he kau pelepitelō moʼo fakatātā ia te tahi ʼu ovi ʼaia, ʼe tonu koa kiā nātou ʼaia ʼe ʼamanaki ki te maʼuli ʼi te kele, ke natou toe kai ki te pane mo ʼinu te vino ʼi te ʼAho ʼo Te Fakamanatu ʼo te mate ʼo Sesu? ʼE tou vakaʼi anai ia tona tali ki te fehuʼi ʼaia.

Te Fuakava Foʼou

12. Koteā te fakatuʼutuʼu foʼou neʼe fakakikite e Sehova?

¹² Neʼe fakakikite e Sehova ia he fakatuʼutuʼu foʼou maʼa tana hahaʼi, ʼi tana ʼui fēnei: “Koʼenī te fuakava ʼaē ʼe au fai anai mo te ʼapi ʼo Iselaele, ʼi te hili ʼo te ʼu ʼaho ʼaia. . . . ʼE au ʼai anai taku lao kiā nātou, pea ʼe au tohi anai ʼi tonatou loto. Pea ʼe au liliu anai ko tonatou ʼAtua pea ko nātou ʼe natou liliu anai ko taku hahaʼi.” (Sel. 31:31-33) ʼAki ia te fuakava foʼou ʼaia, ko te fakapapau ʼaē neʼe fai e Sehova kiā Apalahamo neʼe tonu ke ʼi ai hona fakahoko fakakolōlia pea mo heʼegata.—Lau ia Senesi 22:18.

13, 14. (a) Ko ai ʼaē ʼe kau ki te fuakava foʼou? (b) Ko ai ʼaē kā natou maʼu ia te ʼu lelei ʼo te fuakava foʼou ʼaia, pea ʼe natou “puke” feafeaʼi ia te fuakava foʼou ʼaia?

¹³ Neʼe talanoa Sesu ʼo ʼuhiga mo te fuakava foʼou ʼaia, ʼi te pō ʼi muʼa ʼo tana mate, ʼi tana ʼui fēnei: “Ko te ʼipu ʼaenī ʼe ina fakatātā te fuakava foʼou ʼaki toku taʼataʼa, ʼaē ʼe tonu ke liligi maʼa koutou.” (Luka 22:20; 1 Ko. 11:25) ʼE kau fuli koa ia te kau Kilisitiano ki te fuakava foʼou ʼaia? Kailoa. Ko ʼihi, ohagē ko te kau ʼapositolo ʼaē neʼe natou ʼinu ia te ʼipu ʼi te pō ʼaia, ʼe natou kau ki te fuakava foʼou.b Neʼe fai e Sesu te tahi fuakava mo nātou ke natou kaugā hau mo ia ʼi tona Puleʼaga. (Luka 22:28-30) ʼE natou kau anai mo Sesu ʼi tona Puleʼaga.—Luka 22:15, 16.

¹⁴ ʼE feafeaʼi kiā nātou ʼaē kā māʼuʼuli anai ʼi te kele ʼo fakalogo ki te Puleʼaga? ʼE natou maʼu anai te ʼu lelei ʼo te fuakava foʼou ʼaia. (Kal. 3:8, 9) Logolā tanatou mole kau kiai, kae ʼe natou “puke” ia te fuakava ʼaia, ʼaki tanatou fakalogo ki tana ʼu fakamaʼua, ohagē pē ko tona fakakikite fēnei e te polofetā ko Isaia: “Ko te kau matāpule ʼaē neʼe fakatahitahi kiā Sehova ke natou tauhi kiā te ia pea mo natou ʼoʼofa ki te huafa ʼo Sehova, ke natou liliu ai ʼo kaugana kiā te ia, ia nātou fuli ʼaē ʼe natou taupau te sāpato ke ʼaua naʼa natou ʼulihi pea mo natou puke toku fuakava, ʼe au toe ʼaumai foki anai mo nātou ki toku moʼuga taputapu pea ʼe au fakafiafia anai nātou ʼi toku fale faikole.” Pea ʼe ʼui fēnei e Sehova: “Heʼe ko toku fale ʼe fakahigoa anai ko te fale faikole maʼa te hahaʼi fuli pē.”—Isa. 56:6, 7.

Ko Ai ʼAē ʼe Natou Kai Ki Te Pane Mo ʼInu Te Vino?

15, 16. (a) Koteā ʼaē neʼe fakapipiki e te ʼapositolo ko Paulo ki te fuakava foʼou? (b) He koʼē ko nātou ʼaē ʼe natou maʼu te ʼamanaki ke natou māʼuʼuli ʼi te kele ʼe mole tonu ke natou kai ki te pane mo ʼinu te vino ʼi te ʼAho ʼo Te Fakamanatu?

¹⁵ Ko nātou ʼo te fuakava foʼou ʼe natou “maʼu ia te lototoʼa ki te ala ʼaē ʼe ina taki ki te potu taputapu.” (Lau ia Hepeleo 10:15-20.) Ko nātou ʼaia ʼe natou “maʼu ia te puleʼaga ʼaē ʼe mole feala ke holoʼi.” (Hep. 12:28) Koia, ʼe gata pē kiā nātou ʼaē kā liliu ko he ʼu hau mo he ʼu pelepitelō ʼi selō mo Sesu Kilisito, ʼe tonu ke natou ʼinu te “ ʼipu” ʼaē ʼe ina fakatā ia te fuakava foʼou. Ko nātou ʼaia ʼe kau ki te fuakava foʼou ʼe ko nātou ʼaē neʼe fakapapau ke natou ʼohoana mo te ʼAkeno. (2 Ko. 11:2; Fakh. 21:2, 9) Ko te hahaʼi fuli ʼaē ʼe ʼomai ki te ʼAho ʼo Te Fakamanatu ʼo te mate ʼo Sesu ʼi te taʼu fuli, ʼe natou mamata ʼaki he fakaʼapaʼapa ki te toʼotoʼoga, ʼe mole natou kai ki te pane pea mo ʼinu te vino.

¹⁶ ʼE toe tokoni mai ia Paulo ke tou mahino ko nātou ʼaē ʼe natou maʼu ia te ʼamanaki ke natou māʼuʼuli ʼi te kele, ʼe mole natou kai ki te pane pea mo ʼinu te vino ʼi te ʼAho ʼo Te Fakamanatu. Neʼe ina ʼui fēnei ki te kau Kilisitiano fakanofo: “Heʼe ʼi te ʼu temi fuli pē ʼaē ʼe kotou kai ai ki te pane ʼaenī pea mo ʼinu ki te ʼipu ʼaenī, ʼe kotou kalagaʼi tuʼumaʼu te mate ʼo te ʼAliki, ʼo aʼu ki tana haʼu.” (1 Ko. 11:26) Ko te temi fea ʼaē ʼe “haʼu” ai te ʼAliki? Ko te temi ʼaē ʼe haʼu ai ʼo toʼo tana ʼu fakanofo fakamuli ʼo te kalasi ʼo te fafine ʼohoana ʼo ʼave nātou ki tonatou ʼapi ʼaē ʼi selō. (Soa. 14:2, 3) ʼE mahino mai, ko te fai ʼi te taʼu fuli ia te Taumafa ʼo Te ʼAliki ʼe mole tonu ke hoko atu ʼo talu ai. Ko “te toe” ʼo te hako ʼa te fafine ʼaē ʼe kei māʼuʼuli ʼi te kele, ʼe hoko atu anai tanatou kau ki te taumafa ʼaia ʼo aʼu ki te maʼu e nātou fuli ia tanatou fakapale ʼi selō. (Fakh. 12:17) Kae kanapau lā ko nātou ʼaē ʼe māʼuʼuli anai ʼi te kele neʼe fakatotonu age ke natou kai ki te pane pea mo ʼinu te vino, kanaʼaualā ia ʼe tonu anai ke hoko atu ia te ʼAho ʼo Te Fakamanatu ʼo talu ai.

“ ʼE Natou Liliu Moʼoni Anai Ko Taku Hahaʼi”

17, 18. Neʼe hoko feafeaʼi ia te lea fakapolofetā ʼaē ʼe tuʼu iā Esekiele 37:26, 27?

¹⁷ Neʼe fakakikite e Sehova ia te logotahi ʼo tana hahaʼi ʼaki ia te ʼu palalau ʼaenī: “ ʼE au fai anai mo nātou ia he fuakava ʼo te tokalelei; ʼe ko he fuakava ki he ʼu temi ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga ʼaē kā au fai anai mo nātou. ʼEī, ʼe au fakatuʼu anai nātou ʼi ai, ʼe au fakatuputupu anai ia nātou pea mo au hili anai toku sagatualio ʼi te lotolotoiga ʼo nātou ki he ʼu temi ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga. Pea ko taku tapenakulo ʼe hili moʼoni anai ʼi tonatou fuga ʼulu; ʼe mahino ia, ʼe au liliu anai ko tonatou ʼAtua, pea ʼe natou liliu anai ko taku hahaʼi.”—Esk. 37:26, 27.

¹⁸ Ko te hahaʼi fuli ʼa te ʼAtua ʼe feala ke natou maʼu ia te ʼu lelei mai te fakahoko ʼo te fakapapau taulekaleka ʼaia, te fuakava ʼaia ki he tokalelei. ʼEī, neʼe fakapapau e Sehova ia te tokalelei maʼa tana ʼu kaugana fakalogo fuli. ʼE hā lelei iā nātou ia te fua ʼo tona laumālie. Ko tona sagatualio, ʼaē ʼe ina fakatātā ʼi henī ia te tauhi Fakakilisitiano maʼa, ʼe nofo mo nātou. Kua natou liliu moʼoni ko tana hahaʼi, he kua natou liʼaki te ʼu agaaga fuli ʼo te tauhi taulāʼatua pea kua natou fakaliliu ia Sehova ko tonatou ʼAtua tokotahi pē ʼaē ʼe natou tauhi ki ai.

19, 20. Ko ai ʼaē ʼe kau iā nātou ʼaē ʼe fakahigoa e Sehova ko “taku hahaʼi,” pea koteā ʼaē ʼe feala ke hoko ʼaki ia te fuakava foʼou?

¹⁹ ʼI meʼa fakafiafia tatatou mamata ki te fakatahiʼi ʼo te ʼu kūtuga ʼaia e lua ʼi totatou temi! Logolā ʼe mole maʼu e te toe hahaʼi tokolahi ʼaē ʼe tuputupu tuʼumaʼu ia te ʼamanaki ke natou māʼuʼuli ʼi selō, kae ʼe natou fiameʼameʼa heʼe natou fakatahi mo nātou ʼaē kā māʼuʼuli ʼi selō. Neʼe natou fakatahi mo te Iselaele ʼa te ʼAtua. ʼI tanatou fai te faʼahi ʼaia, ʼe natou kau iā nātou ʼaē ʼe fakahigoaʼi e Sehova ko “taku hahaʼi.” ʼE natou fakahoko ai ia te lea fakapolofetā ʼaenī: “Ko te ʼu puleʼaga tokolahi ʼe natou fakatahi anai kiā Sehova ʼi te ʼaho ʼaia, pea ʼe natou liliu moʼoni anai ko taku hahaʼi; ʼeī, ʼe au nofo anai ʼi te lotolotoiga ʼo koe.”—Sakl. 2:11; 8:21; lau ia Isaia 65:22; Fakahā 21:3, 4.

²⁰ ʼAki ia te fuakava foʼou, neʼe fakafealagia e Sehova ke hoko te ʼu meʼa fuli ʼaia. Ko te ʼu toko lauʼi miliona matāpule fakalaumālie neʼe natou liliu ʼo kau ki te puleʼaga ʼaē ʼe ʼofainaʼi e Sehova. (Mik. 4:1-5) ʼE natou fakatotonu ke natou haga puke ia te fuakava ʼaia ʼaki tanatou tali tana ʼu fakatuʼutuʼu pea mo fakalogo ki tona ʼu fakamaʼua. (Isa. 56:6, 7) ʼI tanatou fai fēia, ʼe natou maʼu, ʼaki te Iselaele ʼa te ʼAtua, ia te ʼu tapuakina lahi ʼo he tokalelei ʼe fai hoholo. ʼOfa pē ke hoko kiā koutou ia te ʼu lelei ʼaia, ʼi te temi nei pea mo te ʼu temi fuli kā hoko mai!

[ʼU nota]

ʼE Kei Kotou Manatuʼi Koa?

• Ko ai ʼaē ʼe natou faʼufaʼu “te ʼu telepī e hogofulu-mā-lua ʼo Iselaele” ʼaē kā fakamāuʼi anai e te toko 144 000?

• Koteā te pikipikiga ʼo te kau fakanofo pea mo te tahi ʼu ovi mo te fuakava foʼou?

• ʼE tonu koa ke kai e te kau Kilisitiano fuli ki te pane mo ʼinu te vino ʼi te ʼAho ʼo Te Fakamanatu?

• Koteā te logotahi ʼaē neʼe fakakikite ki totatou temi?

[Paki ʼo te pasina 25]

(Vakaʼi te nusipepa)

Tokolahi ʼi te temi nei ʼe natou gāue fakatahi mo te Iselaele ʼa te ʼAtua

7 313 173

4 017 213

1 483 430

373 430

1950 1970 1990 2009