Ko ‘Te Tagata Kaugana Agatonu’ ʼe Mālo ʼi Te ʼAhiʼahi!
“Kua hoko mai te temi o te fakamau, pea e kamata i te Api o te Atua.”—1 Petelo 4:17.
1. Neʼe maʼu mai e Sesu te “tagata kaugana” e feafeaʼi?
ʼI TE Penikosite ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi, neʼe fakanofo e Sesu te “tagata kaugana” ke ina foaki te meʼa kai ʼi tona temi totonu ki tana “hahaʼi faifekau.” ʼI te taʼu 1914, neʼe fakanofo ke Hau ia Sesu, pea neʼe hoko mai leva te temi ke haʼu ʼo vakavakaʼi te “tagata kaugana” ʼaia. Neʼe ina maʼu mai te “tagata kaugana” ʼaia neʼe “agatonu mo poto.” Koia neʼe ina fakanofo ai “ke pule ki ʼona koloā fuli.” (Mateo 24:45-47, MN ) Kae neʼe toe ʼi ai foki mo te tagata kaugana agakovi, neʼe mole agatonu pea mo poto.
“Te Tagata Kaugana Agakovi ʼAia”
2, 3. Neʼe haʼu maifea “te tagata kaugana agakovi ʼaia,” pea neʼe tuputupu feafeaʼi?
2 ʼI te ʼosi talanoa pe ʼa Sesu ki “te tagata kaugana agatonu mo poto,” neʼe palalau leva ʼo ʼuhiga mo te tagata kaugana agakovi. Neʼe ina ʼui fēnei: “Kapau leva ʼe ʼui e te tagata kaugana agakovi ʼaia ʼi tona loto: ‘ ʼE tuai te haʼu ʼo toku pule,’ pea ina kamata tā tona ʼu kaugā popūla, pea kai ia mo ʼinu fakatahi mo te hahaʼi konahia, ko te pule ʼo te tagata kaugana ʼaia ʼe haʼu anai ʼi he ʼaho ʼe mole ʼamanaki ia ia kiai pea mo he hola ʼe mole ina ʼiloʼi, pea ʼe ina tauteaʼi anai ia ia ʼo mamafa ʼaupito pea mo ina tuku anai ki ai tona vahe ʼo fakatahi mo te kau malualoi. Pea ʼe ko te potu la ʼaia ʼaē ka ʼi ai anai tana ʼu tagi pea mo tana ʼu makiki nifo.” (Mateo 24:48-51, MN ) Ko te kupuʼi palalau “te tagata kaugana ʼaia” ʼe ina fakatokagaʼi mai te ʼu palalau ʼaē neʼe fai e Sesu ki muʼa atu ʼo ʼuhiga mo te tagata kaugana agatonu mo poto. Koia ko te “tagata kaugana agakovi” neʼe haʼu mai te ʼu hahaʼi ʼo te tagata kaugana agatonu.a ʼO feafeaʼi?
3 Ia muʼa ʼo te taʼu 1914, tokolahi ʼi te kalasi ʼo te kaugana agatonu neʼe nātou ʼamanaki lahi ke nātou felāveʼi mo te Tagata ʼOhoana ʼi selo ʼi te taʼu ʼaia, kae neʼe mole hoko tanatou ʼamanaki. Tokolahi neʼe nātou lotovaivai ʼuhi ko te faʼahi ʼaia pea mo te tahi ʼu meʼa neʼe hoko, pea ko te tokosiʼi ia nātou neʼe ʼiʼita. Ko ʼihi ia nātou ʼaia neʼe nātou “tā” tonatou ʼu tēhina ʼaki he ʼu laukovi, pea mo nātou fakatahi mo te “kau konahia,” ia te ʼu kūtuga faka lotu ʼo te Keletiate.—Isaia 28:1-3; 32:6.
4. Koteā ʼaē neʼe fai e Sesu ki te “tagata kaugana agakovi” pea mo nātou fuli ʼaē neʼe nātou manatu ohage ko ia?
4 Ki muli age, ko nātou ʼaia ʼaē neʼe Kilisitiano ki muʼa atu, neʼe nātou liliu ko te “tagata kaugana agakovi,” pea neʼe tautea nātou e Sesu ʼaki he tautea “[ʼe] mamafa ʼaupito.” ʼO feafeaʼi? Neʼe ina līaki ia nātou, pea neʼe puli tanatou ʼamanaki ʼaē ke ʼolo ki selo. Kae neʼe mole fakaʼauha atu aipe ia nātou. ʼUluaki, neʼe ʼi ai te temi neʼe tonu ke nātou fetāgihi ai pea mo makiki nifo ʼi “te fakapōʼuli [ʼi] tuʼa” atu ʼo te kokelekasio. (Mateo 8:12, MN ) Talu mai te temi ʼaia, ko ʼihi kau fakanofo tokosiʼi neʼe nātou kau ki te “tagata kaugana agakovi,” he neʼe nātou maʼu te taʼi agakovi ʼaia. Ko ʼihi ʼi te “tahi ʼu ōvi” neʼe nātou faʼifaʼitakiʼi tanatou heʼe agatonu ʼaia. (Soane 10:16, MN ) Ko te ʼu fili fuli ʼaia ʼo Kilisito neʼe nātou liliu ʼo nonofo ʼi “te fakapōʼuli [fakalaumālie] ʼo tuʼa.”
5. Koteā ʼaē neʼe kehekehe ai te tagata kaugana agatonu mo poto pea mo te “tagata kaugana agakovi”?
5 Kae ko te tagata kaugana agatonu mo poto neʼe toe ʼahiʼahiʼi ohage ko “te tagata kaugana agakovi ʼaia.” Neʼe mole nātou ʼiʼita, kae neʼe nātou fetogi tanatou manatu. (2 Kolonito 13:11) Ko tanatou ʼoʼofa kia Sehova pea mo tonatou ʼu tēhina neʼe fakaloto mālohi. Koia, neʼe nātou liliu ko “te pou mo te tafito o te mooni” ʼi te ʼu “aho fakamuli” pea mo maveuveu ʼaenī.—1 Timoteo 3:15; 2 Timoteo 3:1.
Te ʼu Taupoʼou Popoto Pea Mo Vavale
6. (a) Koteā te lea fakatātā ʼaē neʼe fai e Sesu moʼo fakahā te poto ʼo te kalasi ʼo tana tagata kaugana agatonu? (b) ʼI muʼa ʼo te taʼu 1914, koteā te logo neʼe faka mafola e te kau Kilisitiano fakanofo tokolahi?
6 ʼI tana ʼosi palalau ʼo ʼuhiga mo “te tagata kaugana agakovi ʼaia,” neʼe fai e Sesu te ʼu lea fakatātā e lua ʼe fakahā ai pe koʼe neʼe liliu ʼihi kau Kilisitiano fakanofo ʼo agatonu pea mo popoto kae neʼe mole feiā ʼihi.b Moʼo fakatātā te poto, neʼe ina ʼui fēnei: “Koia ko te puleʼaga ʼo selo ʼe liliu anai ʼo tatau mo he kau taupoʼou ʼe toko hogofulu neʼe nātou toʼo tonatou ʼu mālama pea mo nātou ʼolo ʼo faka felāveʼi mo te tagata ʼohoana. Ko te toko nima ʼo nātou neʼe vavale pea ko te toko nima neʼe popoto. Ko te kau vavale, neʼe nātou toʼo ʼonatou mālama, ka neʼe mole nātou ʼave hanatou moʼi lolo mo nātou, kaʼe ko te kau popoto neʼe nātou ʼave fakatahi mo ʼonatou mālama, te lolo ʼi ʼanatou ipu.” (Mateo 25:1-4, MN ) Ko te ʼu taupoʼou e toko hogofulu ʼe nātou fakamanatuʼi mai te kau Kilisitiano fakanofo ʼi muʼa ʼo te taʼu 1914. Neʼe nātou fakafuafua te kua vave ʼasi mai ʼo te tagata ʼohoana, ia Sesu Kilisito. Koia neʼe nātou “ ʼolo” ai ke nātou faka felāveʼi mo ia, ʼo nātou faka mafola ʼaki he lototoʼa te fakaʼosi ʼo “te ʼu temi ʼaē kua fakakatofa ki te ʼu puleʼaga” ʼi te taʼu 1914.—Luka 21:24, MN.
7. ʼI tona ʼaluʼaga fakatātā, ko te temi fea pea neʼe koteā te tupuʼaga ʼo te “tulemomoe” ʼa te kau Kilisitiano?
7 Neʼe tonu tanatou manatu ʼaia. Ko te ʼu temi ʼaē kua fakakatofa ki te ʼu puleʼaga neʼe fakaʼosi ʼi te taʼu 1914, pea neʼe kamata pule te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼaē ʼe Hau ai ia Kilisito Sesu. Kae neʼe hoko te faʼahi ʼaia ʼi selo. ʼI te kele, neʼe kamata hoko te “malaʼia” ʼaē neʼe fakakikite. (Apokalipesi 12:10, 12, MN ) Neʼe hoa kiai te temi ʼo te ʼahiʼahi. ʼI te mole mahino lelei ʼa te kau Kilisitiano fakanofo ki te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko, neʼe nātou manatu ai ʼe “tuai mai . . . te tagata ʼohoana.” ʼI tanatou loto maveuveu ʼaia pea mo te agakovi ʼa te malamanei, neʼe nātou fakasiʼisiʼi tanatou gāue pea neʼe kua teitei fakagata tanatou fai faka mafola ki te hahaʼi. Ohage ko te kau taupoʼou ʼi te lea fakatātā, neʼe nātou “tulemomoe fuli pea nātou māʼumoea” ʼi te faʼahi fakalaumālie, ohage ko tona fai e te kau Kilisitiano heʼe agatonu ʼi te ʼosi mate ʼo te kau ʼapositolo ʼa Sesu.—Mateo 25:5, MN; Apokalipesi 11:7, 8; 12:17.
8. Koteā ʼaē neʼe tupu ai te kalaga: “Koʼeni te tagata ʼohoana!” pea ʼi te temi ʼaia, koteā ʼaē neʼe tonu ke fai e te kau Kilisitiano fakanofo?
8 Pea ʼi te taʼu 1919, neʼe hoko te meʼa fakapunamaʼuli. ʼE tou lau fēnei: “ ʼI te vaeluaʼaga mālie ʼo te po, pea pa te kalaga: ‘Koʼeni te tagata ʼohoana! Koutou ʼolo ʼo faka felāveʼi mo ia.’ Pea neʼe tutuʼu ake ai te kau taupoʼou fuli ʼaia ʼo nātou teuteuʼi ʼonatou mālama.” (Mateo 25:6, 7, MN ) ʼI te hage ʼaē neʼe mole kei ʼi ai he ʼamanaki, neʼe logo te kalaga ʼaē ke nātou ʼaʼala ake! ʼI te taʼu 1918, ko Sesu, “te tagata faifekau ʼo te fuakava,” neʼe haʼu ki te fale lotu fakalaumālie ʼo Sehova moʼo vakavakaʼi pea mo fakamaʼa te kokelekasio ʼa te ʼAtua. (Malakia 3:1) Neʼe tonu ai ki te kau Kilisitiano fakanofo ke nātou ʼolo ʼo felāveʼi mo ia ʼi te ʼu malaʼe fakakelekele ʼo te fale lotu ʼaia. Neʼe ko te temi ʼaia ke nātou “folahi [ai tonatou] mālama.”—Isaia 60:1; Filipe 2:14, 15.
9, 10. ʼI te taʼu 1919, he koʼe ko ʼihi kau Kilisitiano neʼe “popoto” pea ko ʼihi neʼe “vavale”?
9 Kae ʼi te lea fakatātā ʼe hoko te fihifihia ki ʼihi kau taupoʼou. Neʼe hoko atu fēnei e Sesu: “Neʼe ʼui maʼa te kau vavale ki te kau popoto: ‘Koutou tuku mai muʼa he kiʼi moʼi lolo maʼa mātou ʼi takotou lolo, heʼe kua vave mamate ʼamatou mālama.’ ” (Mateo 25:8, MN ) Kapau ʼe mole he moʼi lolo pea ʼe mate te mālama. Ko te lolo ʼo te mālama ʼe ina fakamanatuʼi mai te moʼoni ʼo te Folafola ʼa te ʼAtua pea mo tona laumālie maʼoniʼoni, ʼaē ʼe ina foaki ki te kau atolasio moʼoni te mālohi ke nātou ʼave te mālama. (Pesalemo 119:130; Taniela 5:14) ʼI muʼa ʼo te taʼu 1919, ko te kau Kilisitiano fakanofo popoto neʼe nātou kumi fakamalotoloto ke nātou mahino ki te finegalo ʼo te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo nātou, logola neʼe nātou vaivavavai ʼi te tahi lakaga. Koia, ʼi te temi ʼaē neʼe tonu ai ke nātou folahi tonatou mālama, neʼe kua nātou teuteu kiai.—2 Timoteo 4:2; Hepeleo 10:24, 25.
10 Kae ko ʼihi kau fakanofo neʼe mole nātou fia fai he ʼu sakilifisio pea neʼe nātou lotonoa—logola tanatou loto moʼoni ʼaē ke nātou fakatahi mo te Tagata ʼOhoana. Koia ʼi te temi ʼaē neʼe tonu ai ke nātou fakahoko te faka mafola ʼo te logo lelei, neʼe mole nātou tokalelei ki te faʼahi ʼaia. (Mateo 24:14) Neʼe nātou toe faiga ke nātou fakavaivai ifo te faʼafai ʼo tonatou ʼu kaugā gāue, ʼo nātou kole tanatou moʼi lolo. ʼI te lea fakatātā ʼa Sesu, neʼe koteā te tali ʼa te kau taupoʼou popoto? Neʼe nātou ʼui fēnei: “ ʼE mole lagi feʼauga ʼosi anai maʼa mātou pea mo koutou. Koutou ʼolo atu kia nātou ʼaē ʼe nātou fakatau, pea ke koutou totogi ai he lolo maʼa koutou.” (Mateo 25:9, MN ) ʼO toe feiā aipe, ko te kau Kilisitiano fakanofo agatonu ʼi te taʼu 1919, neʼe mole nātou fia fai he ʼu meʼa ʼe nātou fakavaivai ifo ai anai tanatou ʼave te mālama, pea neʼe nātou mālo ʼi te ʼahiʼahi.
11. Koteā ʼaē neʼe hoko ki te kau taupoʼou vavale?
11 ʼE fakaʼosi fēnei e Sesu: “Pea [ko te kau taupoʼou vavale] ʼi te lolotoga ʼo tanatou ʼolo ʼo totogi lolo, neʼe tau mai te tagata ʼohoana, pea ko te kau taupoʼou ʼaē neʼe kua nofo teuteu neʼe nātou hū mo ia ki te kaitahi ʼo te ʼohoana; pea pupunu te matapā. Hili ia mo te toe tau mai ʼa te kau taupoʼou ʼaē, ʼo ʼui maʼa nātou: ‘ ʼAliki, ʼaliki, avahi mai kia mātou!’ Neʼe ina tali ʼo ʼui maʼana: ‘ ʼE ʼau tala moʼoni atu kia koutou: ʼE mole ʼau ʼiloʼi koutou.’ ” (Mateo 25:10-12, MN ) Ei, ko ʼihi neʼe mole nonofo teuteu ki te tau mai ʼa te Tagata ʼOhoana. Pea neʼe mole nātou mālo ʼi te ʼahiʼahi ʼo puli ai tanatou fealagia ʼaē ke nātou kau ki te fai ʼohoana ʼi selo. ʼI meʼa fakaʼofaʼofa leva!
Te Lea Fakatātā ʼo Te ʼu Taleta
12. (a) Koteā te lea fakatātā ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu ʼo ʼuhiga mo te agatonu? (b) Ko ai te tagata ʼaē neʼe “folau ki he tahi fenua”?
12 ʼI tana ʼosi fai te lea fakatātā ʼo ʼuhiga mo te poto, ʼe hoko atu e Sesu ʼaki te lea fakatātā ʼo ʼuhiga mo te agatonu. Neʼe ina ʼui fēnei: “Heʼe hage ko he tagata, ʼi te temi pe ʼaē neʼe ʼamanaki ai ke folau ki he tahi fenua, neʼe ina pāuiʼi ai tana ʼu tagata kaugana ʼaʼana tokotahi pea ina tuku kia nātou ʼona ʼu koloā. Pea ki te tahi neʼe ina tuku ki ai ia taleta e nima, pea lua ki te tahi, pea tahi pe ki te tahi ake, ʼo mulimuli pe ki te meʼa ʼe lavaʼi e te tagata takitokotahi, pea ʼalu ai leva ia ki te tahi fenua.” (Mateo 25:14, 15, MN ) Ko te tagata ʼo te lea fakatātā ʼe ko Sesu totonu, ʼaē neʼe “folau ki he tahi fenua,” ʼi tana hake ʼaē ki selo ʼi te taʼu 33 ʼo totatou temi. Kae ʼi muʼa ʼo tana hake, neʼe foaki e Sesu “ ʼona ʼu koloā” ki tana kau tisipulo agatonu. Neʼe hoko feafeaʼi te faʼahi ʼaia?
13. Neʼe teuteuʼi feafeaʼi e Sesu te toe gāue lahi pea mo ina fakagafua ki “tana ʼu tagata kaugana” ke nātou fakalahi tanatou gāue?
13 Lolotoga tana fai faka mafola ʼi te kele, neʼe kamata teuteuʼi e Sesu te toe gāue lahi, ʼo ina faka mafola te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼi te fenua katoa ʼo Iselaele. (Mateo 9:35-38) ʼI muʼa ʼo tana “folau ki he tahi fenua,” neʼe ina tuku te gāue ʼaia ki tana kau tisipulo agatonu, ʼo ʼui maʼana: “Koutou ʼolo pea ke koutou fai ni ʼu tisipulo ʼi te hahaʼi ʼo te ʼu fenua fuli pe, ʼo papitemaʼi ia nātou ʼi te huafa ʼo te Tāmai pea mo te ʼAlo pea mo te laumālie maʼoniʼoni, ʼo koutou ako ia nātou ke nātou mulimuli ki te ʼu meʼa fuli pe ʼaē neʼe ʼau fakatotonu atu kia koutou.” (Mateo 28:18-20, MN ) ʼAki tana ʼu palalau ʼaia, neʼe fakagafua e Sesu ki “tana ʼu tagata kaugana” ke nātou fakalahi tanatou gāue ʼo aʼu ki tana toe liliu mai, “ ʼo mulimuli pe ki te meʼa ʼe lavaʼi e te tagata takitokotahi.”
14. He koʼe neʼe mole feala ke tatau fuli te ʼu gāue ʼa te kau fakanofo?
14 Ko te kupuʼi palalau ʼaia ʼe hā ʼaki mai neʼe mole tatau te ʼu ʼaluʼaga pea mo te ʼu fealagia ʼo te kau Kilisitiano fuli ʼo te ʼuluaki sēkulō. Ko ʼihi, ohage ko Paulo pea mo Timoteo, neʼe nātou ʼāteaina ʼo feala ai ke nātou kau lahi ki te gāue fai faka mafola pea mo te faiakonaki. Neʼe lagi faigataʼa ʼaupito te gāue ʼa ʼihi ʼuhi ko tonatou ʼu ʼaluʼaga takitokotahi. Ohage la, ko ʼihi kau Kilisitiano neʼe ko he kau kaugana, pea ko ʼihi neʼe mahahaki, peʼe matutuʼa, peʼe neʼe ʼi ai tonatou ʼu maʼua faka famili. ʼE mahino ia ko ʼihi gāue ʼi te kokelekasio neʼe mole feala ke foaki ki te kau tisipulo fuli. Ko te kau fafine fakanofo pea mo ʼihi kau tagata fakanofo neʼe mole nātou faiakonaki ʼi te kokelekasio. (1 Kolonito 14:34; 1 Timoteo 3:1; Sakopo 3:1) Tatau aipe peʼe koteā tonatou ʼaluʼaga takitokotahi, kae ko te kau tisipulo fakanofo fuli ʼa Kilisito—tagata mo fafine—neʼe hinoʼi nātou ke nātou fakahoko he gāue, ʼo fakaʼaogaʼi lelei tonatou ʼu fealagia pea mo tonatou ʼu ʼaluʼaga ki te fai faka mafola. ʼI totatou temi, ʼe toe fai feiā pe e te ʼu tisipulo ʼa Kilisito.
ʼE Kamata Te Temi ʼo Te Vakavakaʼi!
15, 16. (a) Ko te temi fea ʼaē neʼe tonu ke huʼi ai te ʼu maʼua? (b) Koteā te ʼu fealagia foʼou ʼaē neʼe foaki ki te kau agatonu moʼo ‘fakatuputupu te gāue’?
15 ʼE hoko atu fēnei te lea fakatātā: “Pea ʼi te ʼosi ʼo te temi loaloaga, ko te pule ʼo te ʼu tagata kaugana ʼaia neʼe toe liliu mai, pea neʼe ina vakaʼi tana ʼu paʼaga mo nātou.” (Mateo 25:19, MN ) ʼI te taʼu 1914—ko he temi loaloaga talu mai te taʼu 33 ʼo totatou temi—neʼe kamata ai te ʼafio ʼa Kilisito Sesu. Hili taʼu e tolu vaelua, ʼi te taʼu 1918, neʼe haʼu ki te fale lotu fakalaumālie ʼa te ʼAtua pea mo ina fakahoko te ʼu palalau ʼa Petelo: “Kua hoko mai te temi o te fakamau, pea e kamata i te Api o te Atua.” (1 Petelo 4:17; Malakia 3:1) Neʼe ko te temi huʼi maʼua ʼaia.
16 Koteā ʼaē neʼe fai e te kau kaugana, te ʼu tēhina fakanofo ʼo Sesu, ʼaki “te ʼu taleta” ʼa te Hau? Talu mai te taʼu 33 ʼo totatou temi, ʼo kau kiai mo te ʼu taʼu ʼo aʼu ki te taʼu 1914, tokolahi neʼe nātou gāue kinakina moʼo ‘fakatuputupu te gāue’ ʼa Sesu. (Mateo 25:16) Māʼiape la ʼi te ʼuluaki tau faka malamanei, neʼe nātou fakahā te holi mālohi ke nātou tauhi ki te Pule. Neʼe ko te temi lelei ʼaia ke foaki ki te kau agatonu he ʼu fealagia foʼou moʼo ‘fakatuputupu tanatou gāue.’ Neʼe kua hoko mai te temi ʼo te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼaenī. Neʼe tonu ke faka mafola te logo lelei ʼi te kele katoa. Neʼe tonu ke tānaki “te taʼukai ʼo te kele.” (Apokalipesi 14:6, 7, 14-16, MN ) Neʼe tonu ke maʼu te ʼu hahaʼi fakaʼosi ʼo te kalasi ʼo te fulumeto pea mo tānaki “te toe hahaʼi tokolahi” ʼo te tahi ʼu ōvi.—Apokalipesi 7:9, MN; Mateo 13:24-30.
17. Neʼe hoko feafeaʼi ki te kau Kilisitiano fakanofo agatonu tanatou ‘hū ki te fiafia ʼo tonatou pule’?
17 Ko te taʼukai ʼe ko he temi fakafiafia. (Pesalemo 126:6) Koia ʼi te taʼu 1919, ʼi te foaki ʼa Sesu ki tona ʼu tēhina fakanofo agatonu he tahi ʼu gāue, neʼe tonu tana ʼui fēnei: “Neʼe ke agatonu ʼi he ʼu meʼa ʼe siʼisiʼi. ʼE ʼau fakanofo anai koe ki he ʼu meʼa e lahi. Hū ki te fiafia ʼo tou pule.” (Mateo 25:21, 23, MN ) Tahi ʼaē meʼa, neʼe lahi ʼaupito te fiafia ʼo te Pule ʼi tona fakanofo Hau ʼaia ʼi te Puleʼaga ʼa te ʼAtua. (Pesalemo 45:1, 2, 6, 7) Ko te kalasi ʼo te tagata kaugana agatonu ʼe toe fiafia mo ia, ʼo ina fakafofoga te Hau pea mo fakatuputupu tona ʼu koloā ʼi te kele. (2 Kolonito 5:20) ʼE hā tanatou fiafia ʼi te ʼu palalau faka polofeta ʼaenī ʼa Isaia 61:10: “Ei, ʼe ʼau fakafiafia anai ia Sehova. ʼE fakafiafia anai toku nefesi ʼi toku ʼAtua. Koteʼuhi neʼe ina fakakofuʼi ʼau ʼaki te ʼu mutuʼi meʼa ʼo te maʼuli.”
18. He koʼe neʼe mole mālo ʼihi ʼi te ʼahiʼahi, pea koteā tona ikuʼaga?
18 Meʼa fakaʼofaʼofa, ko ʼihi neʼe mole mālo ʼi te ʼahiʼahi. ʼE tou lau fēnei: “Ko ia ʼaē neʼe tuku ki ai te taleta e tahi, neʼe hoki ʼunuʼunu age leva pea ʼui maʼana: ‘ ʼAliki, neʼe kua ʼau ʼiloʼi koe ko te tagata fefeka, ʼe ke tuʼusi taʼukai ʼi te koga meʼa ʼaē neʼe mole ke tūtū ai, pea ʼe ke tānaki ʼi te koga meʼa ʼaē neʼe mole ke tūtū ai pea ʼe ke tānaki ʼi te koga meʼa ʼaē neʼe mole ke lulu fulumeto ai. Koia, neʼe ʼau mataku ai, pea neʼe ʼau ʼalu ai ʼo fufū tau taleta ʼi te kele. Sio, kua ke maʼu te meʼa ʼaē ʼa koe.’ ” (Mateo 25:24, 25, MN ) ʼO toe feiā pe, ko ʼihi kau Kilisitiano fakanofo neʼe mole nātou ‘fakatuputupu te ʼu taleta.’ ʼI muʼa ʼo te taʼu 1914 neʼe mole nātou tala fakafiafia tanatou ʼamanaki ki te hahaʼi, pea neʼe mole nātou fia kamata fai te faʼahi ʼaia ʼi te taʼu 1919. Neʼe koteā ʼaē neʼe fai e Sesu ʼi tanatou mole fakalogo ʼaia? Neʼe ina toʼo tonatou ʼu pilivilesio fuli. Neʼe ‘lī ia nātou ki te fakapōʼuli ʼo tuʼa, ʼaē ʼe nātou fetāgihi ai anai pea mo makiki nifo ai.’—Mateo 25:28, 30.
ʼE Hoko Atu Te Vakavakaʼi
19. ʼE hoko atu feafeaʼi te ʼahiʼahi, pea koteā ʼaē ʼe lotomālohi ai te kau Kilisitiano fakanofo fuli ke nātou fai?
19 ʼE mahino ia, ko te tokolahi ʼo nātou ʼaē neʼe liliu ko he kau kaugana fakanofo ʼa Kilisito lolotoga te temi ʼo te fakaʼosi, neʼe mole heʼeki nātou tauhi kia Sehova ʼi te taʼu 1918, te taʼu ʼaē neʼe haʼu ai Sesu ʼo vakavakaʼi te kokelekasio ʼa te ʼAtua. Ko tona faka ʼuhiga koa neʼe mole nātou kau ʼi te vakavakaʼi ʼaia? Kailoa. Ko te vakavakaʼi neʼe kamata pe ʼi te taʼu 1918/1919, ʼi te temi ʼaē neʼe mālo ai te kalasi ʼo te tagata kaugana agatonu mo poto ʼi te ʼahiʼahi. ʼE hoko atu te vakavakaʼi ʼo te kau Kilisitiano fakanofo takitokotahi ʼo aʼu ki tonatou fakaʼiloga ʼo talu ai. (Apokalipesi 7:1-3) ʼI tanatou ʼiloʼi te faʼahi ʼaia, ʼe lotomālohi te ʼu tēhina fakanofo ʼa Kilisito ke nātou haga nonofo agatonu moʼo ‘fakatuputupu te gāue.’ ʼE nātou fakatotonu ke nātou popoto, ʼo nātou taupau he moʼi lolo lahi ke haga mū ai te mālama. ʼE nātou ʼiloʼi kapau ʼe nātou nonofo agatonu ʼo kaku ki te fakaʼosi ʼo tanatou lele, ʼe tali anai nātou e Sesu ʼi tona nofoʼaga ʼi selo.—Mateo 24:13; Soane 14:2-4; 1 Kolonito 15:50, 51.
20. (a) Ia ʼaho nei, koteā ʼaē ʼe fakatotonu e te tahi ʼu ōvi ke nātou fai? (b) Koteā ʼaē ʼe ʼiloʼi e te kau Kilisitiano fakanofo?
20 Ko te hahaʼi tokolahi ʼo te tahi ʼu ōvi neʼe nātou faʼifaʼitakiʼi tonatou ʼu tēhina fakanofo. ʼE nātou ʼiloʼi, ʼaki tanatou mālama ʼaē ki te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa te ʼAtua, ʼe nātou maʼu ai te toe maʼua lahi. (Esekiele 3:17-21) Koia, ʼaki te tokoni ʼa te Folafola ʼa Sehova pea mo te laumālie maʼoniʼoni, neʼe nātou taupau mo nātou he tuʼuga moʼi lolo, ʼaki tanatou ako pea mo tanatou fakatahitahi ʼi te ʼu fono. Pea neʼe nātou fakamū tanatou mālama, ʼo nātou kau ki te gāue fai faka mafola pea mo faiako pea mo nātou ‘fai te gāue’ mo tonatou ʼu tēhina fakanofo. Kae ʼe ʼiloʼi lelei e te kau Kilisitiano fakanofo, ko nātou ʼaē neʼe tuku ki ai te ʼu taleta. ʼE tonu ke nātou fakahā pe neʼe feafeaʼi tanatou tokakaga ki te ʼu koloā ʼo te ʼAliki ʼi te kele. Logola ʼe nātou tokosiʼi, kae ʼe mole feala ke nātou fakatoʼo age tonatou maʼua ʼaia ki te toe hahaʼi tokolahi. ʼI tana manatuʼi te faʼahi ʼaia, ko te tagata kaugana agatonu mo poto ʼe ina haga takitaki te fakahoko ʼo te gāue ʼa te Hau, ʼo loto fakafetaʼi ki te tokoni fakamalotoloto age ʼa te toe hahaʼi tokolahi. ʼE mahino kia nātou ʼaia te maʼua ʼo tonatou ʼu tēhina fakanofo, pea ʼe ko he pilivilesio kia nātou hanatou gāue ʼo fakalogo ki tanatou takitaki.
21. Ko te tokoni fea ʼaē ʼe faka ʼuhiga ki te kau Kilisitiano fuli ʼi muʼa ʼo te taʼu 1919 ʼo aʼu mai ki totatou temi?
21 Koia, tatau aipe pe neʼe fakamahino mai e te ʼu lea fakatātā ʼaia e lua te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko ʼi te taʼu 1919 peʼe ʼi te ʼu taʼu ki muʼa atu, kae ʼe toe faka ʼuhiga ki te kau Kilisitiano moʼoni fuli ʼi te ʼu ʼaho fakamuli. ʼI te faʼahi ʼaia, logola ko te tokoni ʼaē neʼe fai e Sesu ʼi te fakaʼosi ʼo te lea fakatātā ʼo te ʼu taupoʼou e hogofulu, ʼe fai ʼuluaki ki te kau Kilisitiano fakanofo ʼi muʼa ʼo te taʼu 1919, kae ʼe kei toe faka ʼuhiga pe ki te kau Kilisitiano fuli pe. Koia tou tokagaʼi fuli te ʼu palalau ʼaenī neʼe fai e Sesu: “Koutou nonofo ʼalaʼala, heʼe mole koutou ʼiloʼi te ʼaho peʼe ko te hola.”—Mateo 25:13, MN.
[Kiʼi nota]
a ʼO toe feiā aipe, ʼi te ʼosi mate ʼo te kau ʼapositolo, ko “he faga lupo kaikai” neʼe nātou ʼōmai mai te lotolotoiga ʼo te kau tagata ʼāfea Kilisitiano fakanofo.—Gaue 20:29, 30.
b ʼE ʼi ai te tahi ʼu fakamahino ʼo ʼuhiga mo te lea fakatātā ʼa Sesu, ʼi te tohi Sécurité universelle sous le Règne du “ Prince de paix ”, ʼaē neʼe tā e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, ʼi te kapite 5 mo te 6.
ʼE Feala Koa Hakotou Fakamahino?
• Ko te temi fea ʼaē neʼe haʼu ai Sesu ʼo vakavakaʼi tana kau tisipulo, pea koteā ʼaē neʼe ina maʼu?
• He koʼe ko ʼihi kau Kilisitiano fakanofo neʼe nātou maʼu te manatu ʼa “te tagata kaugana agakovi ʼaia”?
• ʼE feafeaʼi hatatou fakahā ʼe tou popoto ʼi te faʼahi fakalaumālie?
• ʼI tatatou faʼifaʼitakiʼi te ʼu tēhina fakanofo agatonu ʼa Sesu, koteā ʼaē ʼe feala ke tou fai ke tou haga ‘fakatuputupu tatatou gāue’?
[Talanoa ʼo te pasina 16]
KO ʼAFEA ʼAĒ ʼE HAʼU AI SESU?
Ia Mateo ʼi te kapite 24 pea mo te 25, ʼe kehekehe te faka ʼuhiga ʼo te ʼui ʼaē ko Sesu ʼe “haʼu.” ʼE mole tou sio mata anai ki tana “haʼu.” Kae ko te ʼui ʼaē ʼe “haʼu” ko tona faka ʼuhiga ʼe ina tokagaʼi te malamanei peʼe ko tana kau tisipulo, pea ʼi te agamāhani ʼe ina fai moʼo fakahoko he fakamāu. Koia, ʼi te taʼu 1914 neʼe “haʼu” ʼo kamata tana ʼafio ʼi tona ʼuhiga Hau. (Mateo 16:28; 17:1; Gaue 1:11) ʼI te taʼu 1918, neʼe “haʼu” ʼi tona ʼuhiga tagata ʼave logo ʼo te fuakava pea neʼe kamata fakamāu ia nātou ʼaē neʼe nātou ʼui ʼe nātou tauhi kia Sehova. (Malakia 3:1-3; 1 Petelo 4:17) ʼI Halamaketone, ʼe “haʼu” anai moʼo fakahoko tana fakamāu ki te ʼu fili ʼo Sehova.—Apokalipesi 19:11-16.
Ko tana haʼu (peʼe ko tana tau mai) ʼaē ʼe talanoa tuʼa lahi kiai ia Mateo 24:29-44 pea mo te 25:31-46, ʼe hoko ʼi “te mamahi lahi.” (Apokalipesi 7:14, MN ) ʼI te tahi age faʼahi, ko tana haʼu ʼaē ʼe talanoa tuʼa lahi kiai ia Mateo 24:45 ki te 25:30, ʼe faka ʼuhiga ki tana fakamāuʼi ia nātou ʼaē ʼe nātou ʼui ko tana kau tisipulo talu mai te taʼu 1918. Ohage la ʼe tou faihala anai mo kapau ʼe tou ʼui ko te fakapale ʼo te tagata kaugana agatonu, mo te fakamāu ʼo te kau taupoʼou vavale, pea mo te fakamāu ʼo te tagata kaugana piko, ʼaē neʼe ina fufū te taleta ʼa te Pule, ʼe hoko anai ʼi te “haʼu” ʼa Sesu ʼi te mamahi lahi. Heʼe kapau ko ia pea ʼe tokolahi te kau fakanofo ʼe liliu anai ʼo heʼe agatonu ʼi te temi ʼaia pea ʼe tonu anai ke fetogi nātou. Kae ia Apokalipesi 7:3, ʼe fakahā ai ko te kau kaugana fakanofo fuli ʼa Kilisito kua “fakaʼiloga” anai nātou ʼo talu ai ʼi te hoko mai ʼo te mamahi lahi.
[Paki ʼo te pasina 14]
Neʼe mole tapuakina te “tagata kaugana agakovi” ʼi te taʼu 1919
[Paki ʼo te pasina 15]
Neʼe nofo teuteu te kau taupoʼou popoto ʼi te temi ʼaē neʼe tau mai ai te tagata ʼohoana
[Paki ʼo te pasina 17]
Ko te ʼu tagata kaugana agatonu neʼe nātou ‘fakatuputupu tanatou gāue’
[Paki ʼo te pasina 17]
Ko te tagata kaugana piko neʼe mole gāue ia
[Paki ʼo te pasina 18]
Ko te kau fakanofo pea mo “te toe hahaʼi tokolahi” ʼe hoko atu tanatou fakagigila tonatou mālama