Ko Te ʼu Faka Mālamagia—Lalahi Pea Mo Veliveli—ʼUluaki Koga

“Ko te ala ʼo te kau faitotonu ʼe hage ko te mālama gigila ʼaē ʼe fakaʼāʼāsili tana mālama ʼo aʼu ki te katoa ʼo te mafoa ʼo te ʼaho.”—Tāʼaga Lea 4:18.

1. He koʼe koa neʼe fakahā māmālie te moʼoni?

ʼE KO he fakamoʼoni ʼo te poto fakaʼatua, ohage ko tona ʼui ia Tāʼaga Lea 4:18, ke fakahā ʼaki te temi ia te ʼu moʼoni fakalaumālie ʼaki te ʼu faka mālamagia. ʼI te alatike kua ʼosi, neʼe tou vakaʼi pe neʼe feafeaʼi te fakahoko ʼo te vaega ʼaenī ʼi te temi ʼo te kau ʼapositolo. Ka na pau la neʼe fakahā ʼi he lakaga pe e tahi te ʼu tuʼuga moʼoni faka Tohi-Tapu, ka na ʼaua la ʼe tou pulagia anai ʼo mole tou mahino ki he meʼa—ohage pe ʼe tou haʼu mai he ʼana fakapōʼuli ki te mālama gigila ʼo te laʼā. Pea tahi ʼaē, ko te fakahā māmālie ʼo te moʼoni ʼe hoholo aipe tana fakaloto mālohiʼi te tui ʼa te kau Kilisitiano. ʼE ina fakaʼāsili gigila tanatou ʼamanaki pea mo fakaʼāsili mālamaʼi te ala ʼaē ʼe nātou ʼolo ai.

Ko “Te Tagata Kaugana Agatonu Mo Poto”

2. Ko ai ʼaē neʼe ʼui e Sesu ʼe ina fakaʼaogaʼi anai moʼo fakahā te ʼu faka mālamagia ki tana kau tisipulo, pea ko ai ia nātou ʼaē ʼe nātou faʼufaʼu te tuʼulaga gāue ʼaia?

² ʼI te temi ʼo te kau ʼapositolo, neʼe fakatotonu e Sesu Kilisito ke ina fai he ʼu meʼa fakamanamana moʼo foaki ki tana kau tisipulo te ʼu ʼuluaki faka mālamagia. ʼE tou maʼu te ʼu faʼifaʼitaki e lua ki te faʼahi ʼaia: ko te Penikosite ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi pea mo te fakatafoki ʼo Kolonelio ʼi te taʼu 36 ʼo totatou temi. Ki muli age, neʼe mahino kia Kilisito ʼe tonu ke ina fakaʼaogaʼi he kautahi fakatagata, koia neʼe ina fakakikite fēnei: “Ko ai moʼoni te tagata kaugana agatonu mo poto ʼaē kua fakanofo e tona pule ki tana hahaʼi faifekau, ke ina foaki kia nātou tanatou meʼa kai ʼi tona temi totonu? ʼE manuʼia te tagata kaugana ʼaia, mo kapau ʼi te tau mai ʼo tona pule, ʼe ina maʼu mai ia ia ʼe ina fai feiā! ʼE ʼau tala moʼoni atu kia koutou: ʼE ina fakanofo anai ia ke pule ki ʼana meʼa fuli.” (Mateo 24:45-47) Ko te kaugana ʼaia ʼe mole ko he tagata e tahi, koteʼuhi neʼe tonu ke ina foaki te meʼa kai fakalaumālie talu mai te kamata ʼo te kokelekasio faka Kilisitiano ʼi te Penikosite, ʼo aʼu ki te haʼu ʼaē ʼa te Pule ko Sesu Kilisito, moʼo vakaʼi pe neʼe ina fai tona maʼua. ʼE fakahā e te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko, ʼi he temi pe ʼo te hisitolia, ko te tagata kaugana agatonu mo poto ʼaia ʼe ina fakafofoga te kau Kilisitiano fakanofo fuli ʼi tonatou ʼuhiga kūtuga ʼi te kele.

3. Ko ai koa ia nātou ʼaē neʼe kau ki te ʼuluaki hahaʼi ʼo te kalasi ʼo te tagata kaugana?

³ Ko ai koa ia nātou ʼaē neʼe ʼuluaki kau ki te kalasi ʼo te tagata kaugana agatonu mo poto? Neʼe kau kiai te ʼapositolo ko Petelo, ʼaē neʼe mulimuli ki te fakatotonu ʼaenī ʼa Sesu: “Fafaga taku ʼu kiʼi faga ōvi.” (Soane 21:17) Neʼe toe kau kiai mo Mateo, ʼaē neʼe ina tohi te Evaselio ʼo fakatoʼo kiai tona higoa, pea mo Paulo, Sake, pea mo Suta, ʼaē neʼe nātou fai te ʼu tohi ʼe haʼu mai te ʼAtua. Ko te ʼapositolo ko Soane, ʼaē neʼe ina tohi ia te Fakahā, mo tana Evaselio, pea mo tana ʼu episitola, neʼe toe kau mo ia ki te kalasi ʼo te tagata kaugana agatonu mo poto. Ko te ʼu tagata ʼaia neʼe nātou tohi te Tohi-Tapu ʼo mulimuli ki te fakatotonu ʼaē ʼa Sesu.

4. Ko ai koa te “hahaʼi faifekau”?

⁴ Kapau ko te kau fakanofo fuli ʼi tonatou ʼuhiga kūtuga, tatau aipe pe kofea te potu ʼaē ʼe nātou maʼuʼuli ai ʼi te kele, ʼe nātou kau ki te kalasi ʼo te tagata kaugana, pea ko ai koa la ia “te hahaʼi faifekau”? ʼE ko nātou pe ʼaia, te kau Kilisitiano fakanofo kae—ʼi tonatou ʼuhiga takitokotahi. Ei, mokā toʼo takitokotahi nātou, ʼe nātou kau ki te “tagata kaugana” peʼe nātou kau ki te “hahaʼi faifekau,” ʼo fakalogo peʼe nātou tufa te meʼa kai fakalaumālie peʼe nātou kau ki te kai ʼo te meʼa kai ʼaia. Tou fai he fakatā ki te faʼahi ʼaia: Ohage ko tona tuʼu ia 2 Petelo 3:15, 16, ko te ʼapositolo ko Petelo ʼe talanoa ki te ʼu tohi ʼaē ʼa Paulo. ʼI tana lau ʼo te ʼu tohi ʼaia, ko Petelo neʼe kau ʼi te hahaʼi faifekau ʼaē neʼe fafaga ʼaki te meʼa kai fakalaumālie ʼaē neʼe foaki e Paulo ʼi tona ʼuhiga fakafofoga ʼo te kalasi ʼo te tagata kaugana.

5. (a) ʼI te lolotoga ʼo te ʼu sēkulō, koteā te meʼa ʼaē neʼe hoko ki te tagata kaugana ʼi te ʼosi mate ʼo te kau ʼapositolo? (b) Koteā te ʼu fetogi ʼaē neʼe hoko ʼi te vaelua ʼo te 19 sēkulō?

⁵ ʼO ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, ʼe ʼui fēnei e te tohi Le Royaume millénaire de Dieu sʼest approché: “Ko te ʼiloʼi ʼaē pe neʼe feafeaʼi te tuʼu ʼa te kalasi ʼo te ‘tagata kaugana agatonu mo poto,’ pea mo tana gāue ʼaē ʼi te lolotoga ʼo te ʼu sēkulō ʼi te ʼosi mate ʼo te kau ʼapositolo ʼa te Pule ko Sesu Kilisito, ʼe mole mātou maʼu he fakamatala faka hisitolia totonu ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia. ʼE mahino ia, neʼe ʼi ai te taʼiake ʼo te kalasi ʼo te ‘tagata kaugana’ neʼe ina fafaga te taʼiake neʼe hoa mai. (2 Timoteo 2:2) Kae ʼi te vaelua ʼo te hogofulu-ma-hiva sēkulō, neʼe ʼi ai te ʼu hahaʼi aga faka lotu, neʼe nātou manako ki te meʼa kai fakalaumālie ʼo te Tohi-Tapu pea neʼe nātou holi ke nātou kai kiai . . . Neʼe fakatuʼu te ʼu kalasi ako faka Tohi-Tapu . . . ʼo nātou tuputupu ʼi te mahino ki te ʼu moʼoni tāfito ʼo te Tohi-Tapu. Ko nātou ʼaē ʼi te kau ako ʼaia ʼo te Tohi-Tapu neʼe aga fakamalotoloto pea mo lotoʼofa, neʼe nātou holi mālohi ke nātou vahevahe ki niʼihi te ʼu faʼahi maʼuhiga ʼaia ʼo te meʼa kai fakalaumālie. Neʼe ia nātou te manatu agatonu ʼa te ‘tagata kaugana’ ʼaē neʼe fakanofo ke ina foaki ki ‘te hahaʼi faifekau’ te ‘meʼa kai fakalaumālie ʼi tona temi totonu.’ Neʼe nātou ‘popoto’ mai tona ʼuhiga ʼaē, he neʼe nātou fakatokagaʼi kua hoko mai tona temi totonu, pea mo nātou mahino lelei pe koteā te puleʼaki ʼaē ʼe lelei ki te tufa ʼo te meʼa kai. Pea neʼe nātou fakahoko fakalelei te faʼahi ʼaia.”—Te ʼu pasina 344 ki te 345.a

Te ʼu ʼUluaki Faka Mālamagia ʼo Te Mālama ʼi Totatou Temi

6. Koteā te meʼa ʼaē ʼe hā lelei ʼo ʼuhiga mo nātou ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi moʼo fakahāhā māmālie ʼo te moʼoni?

⁶ Ko te meʼa ʼe hā lelei ia nātou ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi moʼo fakatuputupu māmālie te mālama fakalaumālie, ʼe mole nātou faka ʼuhiga kia nātou te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou fakahā. Neʼe loto e C. T. Russell, te ʼuluaki pelesita ʼo te Sosiete Watch Tower, ke haga te ʼAliki ʼo fakaʼaogaʼi tonatou ʼu kalitate. ʼO ʼuhiga mo te ʼu higoa ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi e tona ʼu fili ʼo ʼuhiga mo ia, neʼe fakahā lelei e te Tēhina ko Russell neʼe mole heʼeki felāveʼi ia mo he “Russelliste” pea neʼe mole ʼi ai he meʼa ohage ko he “Russellisme.” Ko meʼa fuli neʼe faka ʼuhiga ki te ʼAtua.

7. Koteā te fakamoʼoni ʼaē neʼe fakahā e te Tēhina ko Russell pea mo nātou neʼe kaugā gāue fakatahi mo ia, ʼe nātou kau ki te kalasi ʼo te tagata kaugana agatonu mo poto?

⁷ Koutou fakatokagaʼi ʼaki pe te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko, ʼe mole ʼi ai he lotolotolua ki te haga ʼaē ʼa te laumālie maʼoniʼoni ʼo Sehova ʼo taki te ʼu faiga ʼa te Tēhina ko Russell pea mo nātou ʼaē neʼe kaugā gāue fakatahi mo ia. Neʼe nātou fakamoʼoni ai ko nātou ʼe nātou kau ki te tagata kaugana agatonu mo poto. Logope la te tokolahi ʼo te kau takitaki lotu ʼaē ʼe nātou ʼui ʼe nātou tui ko te Tohi-Tapu, ʼe ko te Folafola ʼa te ʼAtua pea ko Sesu ʼe ko te ʼAlo ʼo te ʼAtua, neʼe nātou tali te ʼu akonaki hala faka papiloni, ohage ko te Tahitolu, te nefesi tuputupua, pea mo te ʼu fakamamahi heʼegata. ʼO mulimuli ki te fakapapau ʼa Sesu, neʼe ko te laumālie maʼoniʼoni ʼaē neʼe ina faka fealagia moʼoni ki te Tēhina ko Russell pea mo tana kau kaugā gāue ke nātou faiga ʼaki he lotovaivai ke mū mālohi age te moʼoni. (Soane 16:13) Ko te kau Ako fakanofo ʼaia ʼo te Tohi-Tapu, neʼe nātou fakamoʼoni ʼe nātou kau ki te kalasi ʼo te tagata kaugana agatonu mo poto, ʼaē ko tanatou gāue ko te tufa ʼo te meʼa kai fakalaumālie ki te hahaʼi faifekau ʼa te Pule. Ko tanatou ʼu faiga neʼe ʼaoga ʼaupito ki te tānaki ʼo te kau fakanofo.

8. Koteā te ʼu meʼa tāfito ʼo ʼuhiga mo Sehova, mo te Tohi-Tapu, mo Sesu Kilisito, pea mo te laumālie maʼoniʼoni neʼe mahino lelei kiai te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu?

⁸ ʼE ko he meʼa fakaofoofo te sio pe neʼe feafeaʼi te haga ʼa Sehova, ʼaki tona laumālie moʼoni, ʼo tali leleiʼi te kau ʼuluaki Ako ʼaia ʼo te Tohi-Tapu ʼaki te ʼu faka mālamagia. ʼUluaki, neʼe nātou fakahā lelei ko te Tupuʼaga ʼe maʼuli pea neʼe ko tona huafa pe e tahi ko Sehova. (Pesalemo 83:18; Loma 1:20) Neʼe mahino kia nātou ko Sehova ko tona ʼu kalitate tāfito e fā—ko te mālohi, te faitotonu, te poto, pea mo te ʼofa. (Senesi 17:1; Teutalonome 32:4; Loma 11:33; 1 Soane 4:8) Ko te kau Kilisitiano fakanofo ʼaia neʼe nātou fakahā lelei ko te Tohi-Tapu ʼe ko te Folafola ʼa te ʼAtua pea ʼe moʼoni ia. (Soane 17:17; 2 Timoteo 3:16, 17) Tahi ʼaē meʼa, neʼe nātou ʼui ko te ʼAlo ʼo te ʼAtua, ko Sesu Kilisito, neʼe fakatupu pea neʼe ina foaki tona maʼuli ko te totogi maʼa te malamanei. (Mateo 20:28; Kolose 1:15) Neʼe nātou ʼui ko te laumālie maʼoniʼoni, ʼe mole ko he ʼipotasi ʼo he Tahitolu tapu, kae ʼe ko te mālohi gāue ʼo te ʼAtua.—Gāue 2:17.

9. (a) Koteā te ʼu moʼoni ʼaē neʼe mahino lelei kiai te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te natula ʼo te tagata pea mo te ʼu ʼamanaki ʼaē ʼe maʼu ʼi te Tohi-Tapu? (b) Koteā te tahi ʼu moʼoni neʼe mahino lelei ki te kau kaugana ʼa Sehova?

⁹ Neʼe mahino lelei ki te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu, ko te tagata ʼe mole hona nefesi tuputupua kae ʼe ko te nefesi ʼe mate. Neʼe nātou ʼiloʼi “ko te totogi ʼo te agahala ko te mate,” ka mole ko he ʼu fakamamahi ʼe heʼegata, ʼi he potu ohage ko he ʼifeli kakaha. (Loma 5:12; 6:23; Senesi 2:7; Esekiele 18:4) Pea tahi ʼaē meʼa, neʼe mahino kia nātou ko te akonaki ʼo te evolisio ʼe mole gata ʼaki pe te ʼui ʼaē ʼe mole fakatafito ki te Tohi-Tapu, kae ʼe mole pe la hona fakamoʼoni. (Senesi, kapite 1 pea mo te kapite 2) Neʼe toe mahino kia nātou ko te Tohi-Tapu ʼe talanoa ki te ʼu ʼamanaki e lua—ko te tahi ki selo maʼa te kau fakanofo e toko 144 000 ʼaē ʼe nātou muliʼi te ala ʼo Kilisito, pea mo te tahi ʼi te kele faka palatiso maʼa te “toe hahaʼi tokolahi” ʼo te “tahi ʼu ōvi” ʼaē ʼe mole feala hona lau. (Fakahā 7:9; 14:1; Soane 10:16) Ko te kau ʼuluaki Ako ʼaia ʼo te Tohi-Tapu neʼe nātou fakamoʼoni ko te kele ʼe tuʼu maʼu ia ʼo heʼegata pea ʼe mole vela anai ia, ohage ko tona akonakiʼi e te ʼatu ʼu lotu kehekehe. (Tagata Tānaki 1:4; Luka 23:43) Neʼe nātou toe ako ko te liliu mai ʼa Kilisito ʼe fakapulipuli anai ia pea ʼe ina fakahoko ai anai te fakamāu ki te ʼu puleʼaga pea mo ina fakatuʼu te palatiso ʼi te kele.—Gāue 10:42; Loma 8:19-21; 1 Petelo 3:18.

10. Koteā te ʼu moʼoni ʼaē neʼe ako e te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te papitema, mo te fakakehekeheʼi ʼo te kau takitaki lotu pea mo te hahaʼi fakalogo, pea mo te ʼAho Fakamanatu ʼo te mate ʼo Kilisito?

¹⁰ Ko te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu neʼe nātou ako ko te papitema ʼaē ʼe talanoa kiai te Tohi-Tapu, ʼe mole ko he palapalaʼi ʼo te ʼulu ʼo te ʼu kiʼi toe liliki, kae ʼo mulimuli ki te fakatotonu ʼa Sesu ʼaē ia Mateo 28:19, 20, ʼe ko te fakauku ki te vai ia te hahaʼi tui ʼaē kua nātou ako. Neʼe mahino ai kia nātou ʼe mole he meʼa ʼe tuʼu ʼi te Tohi-Tapu ʼe lagolago ki he fakakehekeheʼi ʼo te kau takitaki lotu mo te hahaʼi fakalogo. (Mateo 23:8-10) Kailoa, ko te kau Kilisitiano fuli ʼe tonu ke nātou liliu ko te hahaʼi fai faka mafola ʼo te logo lelei. (Gāue 1:8) Kua mahino ki te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu, ko te ʼAho Fakamanatu ʼo te mate ʼo Kilisito ʼe tonu ke fai tuʼa tahi pe ʼi te taʼu fuli, ʼi te ʼaho 14 ʼo Nisani. Pea tahi ʼaē, neʼe mahino kia nātou ko te Pāsikate ʼaē ʼe tauhi e te malamanei ʼe ko he ʼaho lahi faka pagani. Tahi ʼaē meʼa, ʼi tanatou falala ʼaupito ʼaē ki te lagolago ʼa te ʼAtua ki tanatou gāue, neʼe mole nātou fai he tae falā. (Mateo 10:8) Talu mai te ʼu temi ʼāfea, neʼe kua mahino kia nātou ko te kau Kilisitiano ʼe tonu ke nātou mulimuli ki te ʼu pelesepeto ʼo te Tohi-Tapu, ʼaē ʼe kau kiai te fakatuputupu ʼo te ʼu fua ʼo te laumālie maʼoniʼoni ʼo te ʼAtua.—Kalate 5:22, 23.

Ko Te Tahi ʼu Faka Mālamagia

11. Koteā te faka mālamagia ʼaē neʼe maʼu ʼo ʼuhiga mo te gāue faka Kilisitiano pea mo te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao?

¹¹ Tāfito la talu mai te taʼu 1919, neʼe tapuakina te kau kaugana ʼa Sehova ʼaki te tahi ʼu faka mālamagia. ʼE ko he inaina gigila ʼo te mālama neʼe mū ʼi te taʼu 1922 ʼi te fakatahi ʼi Cedar Point ʼi te temi ʼaē neʼe haga ai ia J. F. Rutherford, te lua pelesita ʼo te Sosiete Watch Tower ʼo faka maʼuhigaʼi mālohi, ko te maʼua ʼuluaki ʼo te kau kaugana ʼa Sehova ʼe ko te “kalagaʼi, kalagaʼi, kalagaʼi, te Hau pea mo tona puleʼaga”! ʼI te taʼu pe ʼaē neʼe hoa mai kiai, neʼe nātou maʼu te faka mālamagia ʼo ʼuhiga mo te lea fakatātā ʼo te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao. ʼE fakamoʼoni mai ko te lea fakatātā ʼaia neʼe tonu ke hoko ʼi te ʼaho ʼo te ʼAliki, kae mole ʼi te lolotoga ʼo te ʼu Taʼu e Afe, ohage ko tanatou mahino kiai ʼi muʼa atu. ʼI te lolotoga ʼo te ʼu Taʼu e Afe, ko te ʼu tēhina ʼo Kilisito ʼe mole nātou mahahaki anai, peʼe pilisoniʼi ia nātou. Pea tahi ʼaē, ʼi te fakaʼosi ʼo te ʼu Taʼu e Afe, ko Sehova ʼAtua, ka mole ko Sesu Kilisito anai, ʼaē ka ina fai anai te fakamāu.—Mateo 25:31-46.

12. Koteā te ʼu faka mālamagia ʼaē neʼe maʼu ʼo ʼuhiga mo Halamaketone?

¹² ʼI te taʼu 1926 neʼe fakahā ʼaki te tahi faka mālamagia, ko te tau ʼo Halamaketone ʼe mole ko he maveuveu faka sosiale, ohage ko te meʼa ʼaē neʼe mahino kiai te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu. Kailoa, ʼe ko he tau ʼe fakahā lelei ai anai e Sehova tona mālohi, ke ʼiloʼi papau ai e te hahaʼi fuli ko ia ko te ʼAtua.—Fakahā 16:14-16; 19:17-21.

Ko Te Po Tapu—Ko He ʼAho Lahi Faka Pagani

13. (a) Koteā te faka mālamagia ʼaē neʼe fakahā ʼo ʼuhiga mo te ʼu lafeti ʼo te Po tapu? (b) He koʼe koa neʼe mole kei tonu ke fai te ʼu ʼaho tupu? (Vakaʼi mo te nota ʼaē ʼe tuʼu ʼi te lalo pasina.)

¹³ Hili pe te kiʼi temi siʼisiʼi, ko te faka mālamagia neʼe ina uga te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu ke nātou fakagata te fai ʼaē ʼo te Po tapu. ʼI muʼa ʼo te temi ʼaia, neʼe tauhi tuʼumaʼu pe te Po tapu e te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu ʼi te malamanei katoa, pea ko tona fai ʼaē ʼi te nofoʼaga ʼo Brooklyn neʼe ko he toe lafeti lahi ia. Kae ki muli age, neʼe mahino kia nātou ko te lafeti ʼo te ʼaho 25 ʼo Tesepeli ʼe ko he lafeti faka pagani pea neʼe fili e te Keletiate faka ʼaposita te lafeti ʼaia moʼo faka faigafua te tafoki ʼa te kau pagani. Pea tahi ʼaē, neʼe kua mahino kia nātou ko Sesu neʼe mole feala ke tupu ʼi te temi nive, mai tona ʼaluʼaga ʼaē ʼi te temi ʼaē neʼe fānauʼi ai, ko te kau tauhi ōvi neʼe nātou fafaga tanatou ʼu faga ōvi ʼi te ʼu gāueʼaga—ʼe ko he meʼa neʼe mole feala ke nātou fai ʼi te pōʼuli ʼi te fakaʼosi ʼo Tesepeli. (Luka 2:8) Kae, ʼe fakahā e te Tohi-Tapu ko Sesu neʼe tupu ʼi te teitei ʼuluaki ʼaho ʼo ʼOketopeli. Ko te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu neʼe toe mahino kia nātou, ko te kau tagata ʼaē neʼe ʼui ko te kau masi, ʼaē neʼe ʼolo ʼo ʼaʼahi ia Sesu ʼi te kua hili kiai taʼu e lua ʼo tona ʼosi fānauʼi, neʼe ko te kau tagata gaohi meʼa fakamanamana pagani.b

Ko Te Higoa Foʼou

14. He koʼe koa ko te higoa ʼaē ko te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu neʼe mole kei mata feʼauga mo te hahaʼi ʼa Sehova?

¹⁴ ʼI te taʼu 1931, neʼe fakahā e te faka mālamagia ki te kau Ako ʼaia ʼo te Tohi-Tapu, te higoa faka Tohi-Tapu ʼe ʼaoga kia nātou. Ko te hahaʼi ʼa Sehova neʼe mahino kia nātou neʼe mole tonu ke nātou tali te ʼu higoa ʼaē neʼe fakatoʼo age kia nātou, ohage la ko te higoa ʼaē ko te kau Russellistes, pea mo te kau Auroristes du Millénium, pea mo te kau “anti-infernalistes.”c Kae neʼe nātou kamata mahino foki, ko te higoa ʼaē neʼe nātou fakaʼaogaʼi kia nātou totonu—ʼaē ko te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu Faka Malamanei—neʼe mole kei feʼauga mo nātou. Neʼe mole kei nātou nonofo pe ʼi tonatou ʼuhiga kau Ako ʼo te Tohi-Tapu. Pea tahi ʼaē, neʼe tokolahi te tahi kau hahaʼi neʼe nātou ako te Tohi-Tapu, kae neʼe mole feala ia ke fakatatau mo te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu.

15. Koteā te higoa ʼaē neʼe taupau e te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu ʼi te taʼu 1931, pea he koʼe ʼe mata feʼauga mo nātou te higoa ʼaia?

¹⁵ Neʼe maʼu feafeaʼi e te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu te higoa foʼou ʼaia? Lolotoga te ʼu taʼu ko Te Tule Leʼo neʼe ina faka maʼuhigaʼi te huafa ʼo Sehova. Koia, neʼe tonu ai ki te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu ke nātou taupau te higoa ʼaē ʼe tuʼu ia Isaia 43:10: “ ‘Ko koutou ko taku kau fakamoʼoni,’ ko te ʼui ʼaia ʼa Sehova, ‘ei, ko taku kaugana ʼaē neʼe ʼau fili, ke feala hakotou ʼiloʼi pea mo koutou tui kia te ʼau, pea ke mahino kia koutou ko ʼau Totonu pe. Neʼe mole heʼeki fakatupu he ʼAtua ʼi muʼa atu ia te ʼau, pea ki muli age neʼe mole heʼeki fakatupu he ʼAtua.’ ”

Ko Te Faka Lākatonu Pea Mo Te “Toe Hahaʼi Tokolahi”

16. He koʼe koa ko te ʼu lea faka polofeta ʼo ʼuhiga mo te toe fakafoʼou ʼo te ʼu meʼa, ʼe mole feala ke faka ʼuhiga ki te kau Sutea ʼi te kakano ʼaē neʼe liliu ki Palesitina, kae ko ai ʼaē ʼe faka ʼuhiga kiai te ʼu lea faka polofeta ʼaia?

¹⁶ ʼI te lua tohi ʼo te Justification, ʼaē neʼe tā e te Sosiete Watch Tower ʼi te taʼu 1932, ko te inaina ʼo te mālama, neʼe ina fakahā ko te ʼu lea faka polofeta ʼo ʼuhiga mo te toe fakafoʼou ʼo te ʼu meʼa ʼaē neʼe talanoa kiai ia Isaia, mo Selemia, mo Esekiele, pea mo ʼihi kau polofeta neʼe mole faka ʼuhiga ki te kau Sutea ʼi te kakano (he neʼe nātou mahino feiā ki muʼa atu), ʼaē neʼe liliu ki Palesitina ʼaki te ʼu manatu lotolotolua pea mo faka politike. Kae, ko te ʼu lea faka polofeta ʼaia ʼo ʼuhiga mo te fakafoʼou ʼo te ʼu meʼa, ʼaē neʼe hoko ʼi hona ʼaluʼaga veliveli ʼi te temi ʼaē neʼe liliu mai ai te kau Sutea mai tanatou ʼaunofo ʼi Papiloni ʼi te taʼu 537 ʼi muʼa ʼo totatou temi, ko te ʼu lea faka polofeta ʼaia neʼe hoko tāfito ʼi te faka ʼāteaina ʼo te Iselaele fakalaumālie pea ko te fakafoʼou ʼo te ʼu meʼa neʼe kamata ʼi te taʼu 1919 pea hoa kiai te mahu ʼi te palatiso fakalaumālie ʼaē neʼe maʼu e te kau kaugana moʼoni ʼa Sehova ia ʼaho nei.

17, 18. (a) ʼAki te temi, koteā ʼaē neʼe fakahā e te faka mālamagia, ʼo ʼuhiga mo te fakatuʼutuʼu tāfito ʼa Sehova? (b) Koteā te faka mālamagia ʼaē neʼe hoko ʼi te taʼu 1935 ʼo ʼuhiga mo te tohi ʼo te Fakahā 7:9-17?

¹⁷ ʼAki te temi, ko te ʼu faka mālamagia neʼe nātou fakahā ko te fakatuʼutuʼu ʼa Sehova neʼe mole ko te hāofaki ʼo te tagata, kae ko te faka lākatonu ʼo tana pule faʼitaliha. Neʼe mahino lelei kia nātou ko te kupu tāfito ʼaē ʼe maʼuhiga ʼi te Tohi-Tapu, neʼe mole ko te totogi, kae ko te Puleʼaga, heʼe ko te Puleʼaga ʼaia ka ina faka lākatonu anai te pule faʼitaliha ʼa Sehova. ʼIo, neʼe ko he toe faka mālamagia ia! Ko te kau Kilisitiano ʼaē neʼe kua foaki tonatou maʼuli kia Sehova neʼe mole kei nātou fakamuʼamuʼa tanatou ʼolo ʼaē ki selo.

¹⁸ ʼI te taʼu 1935, ko te faka mālamagia neʼe ina fakahā ko te toe hahaʼi tokolahi ʼaē ʼe talanoa kiai ia Fakahā 7:9-17, neʼe mole ko he lua kalasi ia ʼe ʼalu ki selo. ʼI te manatu ʼāfea neʼe ʼui ko nātou ʼaē ʼe talanoa kiai te ʼu vaega ʼaia, neʼe ko niʼihi kau fakanofo neʼe mole nātou nonofo agatonu pea ko ia la ʼaē ʼe nātou tutuʼu ai ia muʼa ʼo te hekaʼaga faka hau ka mole nātou heheka ʼi te ʼu hekaʼaga faka hau ʼo ʼafio ohage ko ni ʼu hau pea mo he ʼu pelepitelo ʼo fakatahi mo Sesu Kilisito. Kae ʼi tona ʼuhiga moʼoni, ʼe mole maʼu te manatu ʼaē ko te vaelua ʼo takita nofo agatonu. ʼE mole feala ki he tahi ke vaelua tana agatonu peʼe ke vaelua tana heʼe agatonu. Koia neʼe mahino ai ko te lea faka polofeta ʼaia, ʼe talanoa ki te toe hahaʼi tokolahi ʼaē ʼe mole feala hona lau ʼe ʼōmai mai te ʼu puleʼaga kehekehe ʼe lolotoga tānaki nei pea ko tanatou ʼamanaki ko te maʼuli ʼi te kele. Ko nātou “te ʼu ōvi” ʼaē ʼe talanoa kiai ia Mateo 25:31-46 pea mo te “tahi ʼu ōvi” ʼaē ʼe talanoa kiai ia Soane 10:16.

Ko Te Koluse: Mole Ko He Fakaʼiloga Faka Kilisitiano

19, 20. He koʼe koa ʼe mole feala ke fakaʼaogaʼi te koluse ohage ko he fakatātā ʼo te Lotu Faka Kilisitiano moʼoni?

¹⁹ Lolotoga ni ʼu taʼu, ko te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu neʼe nātou faka maʼuhigaʼi te koluse ohage ko he fakatātā ʼo te lotu faka Kilisitiano. Neʼe ʼi ai foki tonatou ʼu meʼa fakamaʼu kofu ʼe tuʼu ai te koluse pea mo te kolona. ʼI te manatu ʼa te Tohi-Tapu ʼo te Roi Jacques, neʼe ʼui e Sesu ki tana kau tisipulo ke nātou toʼo tonatou “koluse,” pea tokolahi neʼe nātou ʼui neʼe matehi ia ia ʼi te koluse. (Mateo 16:24; 27:32) Lolotoga ia taʼu ʼe lauʼi hogofulu, ko te fakatātā ʼaia neʼe toe hā ʼi te ʼu takafi ʼo te nusipepa ʼo Te Tule Leʼo.

²⁰ Ko te tohi ʼaē ko te Richesses, ʼaē neʼe tā e te Sosiete ʼi te taʼu 1936, neʼe ina fakahā fakalelei ko Sesu Kilisito neʼe mole mate ʼi he koluse kae neʼe mate ʼi te ʼakau ʼe tuʼu tonu, peʼe ko he pou. Ohage ko tona ʼui e te tagata poto, ko te kupu faka Keleka (stauros) ʼaē neʼe fakaliliu ʼaki te kupu “koluse” ʼi te Tohi-Tapu ʼo te Roi Jacques, “ ʼe faka ʼuhiga ʼuluaki, ki he ʼakau ʼe tuʼu tonu peʼe ko he pou. [ʼE] mole ʼi ai hona pikipikiga mo te fakatātā faka lotu ʼo te koluse ʼaē ko ʼakau e lua. . . . Ko te faʼahiga koluse ia ʼaia neʼe kamata ʼi te Kalitia ʼo te temi ʼāfea, pea neʼe fakaʼaogaʼi ohage ko he fakatātā ʼo te ʼatua ko Tammuz.” ʼE mole tonu ke tou atolasio ki te pou ʼaē neʼe haʼi kiai ia Sesu, kae ʼe tonu ke tou fehiʼa kiai.

21. Koteā anai ʼaē ka tou vakaʼi ʼi te alatike ka hoa mai?

²¹ ʼE ʼi ai te tahi ʼu faʼifaʼitaki ʼo ʼuhiga mo te ʼu faka mālamagia lahi pea mo te ʼu faka mālamagia ʼaē ʼe feala ke faka ʼuhiga ko he ʼu fakatonutonu lahi pea mo he ʼu fakatonutonu veliveli. ʼO ʼuhiga mo he ʼu fakamahinohino ʼo te ʼu faʼahi ʼaia, koutou vakaʼi te alatike ʼaē ka hoa mai.

[Nota ʼi te lalo pasina]

Kei Koutou Manatuʼi Koa?

◻ Ko ai koa “te tagata kaugana agatonu mo poto,” pea ko ai koa te “hahaʼi faifekau”?

◻ Neʼe koteā te ʼu ʼuluaki faka mālamagia ʼi totatou temi?

◻ He koʼe koa ko te higoa foʼou ʼaē ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova neʼe tau mo feʼauga mo nātou?

◻ Koteā te ʼu moʼoni fakaofoofo ʼaē neʼe fakahā ʼi te taʼu 1935?

[Paki ʼo te pasina 17]

Ko C. T. Russell pea mo tana ʼu kaugā gāue neʼe nātou faka mafola te mālama fakalaumālie, kae neʼe nātou fakahā, ko Sehova ʼaē ʼe ina fakamahino ia meʼa fuli