Ko Ai ʼAē ʼe Ina Muliʼi Te Mālama ʼo Te Malamanei?
“Koutou mū ohage ko he ʼu nofoʼaga mālama ʼi te malamanei.” — Filipe 2:15.
1. Koteā te ʼui ʼa te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo nātou ʼe ʼui ko te ʼu mālama faka lotu?
KO TE Tohi-Tapu ʼe ina fakahā fakalelei ko Sesu ko “he mālama lahi”, “ko he mālama ʼo te malamanei”. (Isaia 9:2; Soane 8:12.) Kae, tokosiʼi neʼe nātou muliʼi ia ia ʼi tana ʼi te kele. Tokolahi neʼe nātou fili ke nātou muliʼi te ʼu mālama kākā, ʼaē ʼi tona fakahagatonu, ko te kau ʼave ʼo te fakapōʼuli. ʼE ʼui fēnei mai e te Folafola ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo nātou ʼaia: “Ko te ʼu faʼahiga tagata ʼaia, ʼio, ko te ʼu ʼapositolo loi, ko te ʼu tufuga kākā, ʼe nātou fetogi ia nātou totonu ko te kau ʼapositolo ʼa Kilisito. Pea ʼe mole he puna’maʼuli ki te potu ʼaia, koteʼuhi ko Satana totonu pe ʼe ina fakaliliu tuʼumaʼu aipe ia ia ko he ʼaselo ʼo te mālama. ʼE mole ko he meʼa fakapuna’maʼuli ia mo kapau ko tana kau minisi ʼe nātou fakaliliu tuʼumaʼu aipe ia nātou ko he ʼu minisi ʼo te faitotonu. Kae ko tanatou ikuʼaga ʼe fakalogo pe ki tanatou ʼu gāue.” — 2 Kolonito 11:13-15.
2. Koteā te meʼa neʼe ʼui e Sesu ʼo ʼuhiga mo te fakamāu?
2 Koia, ʼe mole ko te hahaʼi fuli ʼe nātou fia fai ki te mālama, logope tana fakaofoofo. Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “Koia, koʼeni te tupuʼaga ʼo te fakamāu: ko te mālama neʼe haʼu ki te malamanei, kae ko te tagata neʼe fia fai age ia ki te fakapōʼuli ʼi te mālama, koteʼuhi ko tana ʼu gāue neʼe kovi. Heʼe ko ʼaē ʼe ina fai te ʼu meʼa ʼaē ʼe kovi ʼe fehiʼa ia ki te mālama pea ʼe mole haʼu ia ki te mālama, koteʼuhi ke ʼaua naʼa tapuʼi tana ʼu gāue.” — Soane 3:19, 20.
Ko te ʼu kaumeʼa ʼo te fakapōʼuli
3, 4. Neʼe feafeaʼi te fakahā e te kau takitaki lotu ʼo te temi ʼo Sesu tanatou mole fia muliʼi te mālama?
3 Tou fakatokagaʼi age muʼa te ʼaluʼaga ʼo te temi ʼaē neʼe nofo ai ia Sesu ʼi te kele. Ko te ʼAtua neʼe ina hilifaki te mālohi kia Sesu ke ina fai te ʼu milakulo fakamanavahe ohage ko he faʼahiga fakahā ko ia te Mesia. Ohage la, ʼi te ʼaho ʼo te sapato, ko Sesu neʼe ina fakaʼalaʼi te ʼu mata ʼa te tagata neʼe tupu kivi. ʼE ko he gāue manavaʼofa fakaofoofo! Neʼe ko he fakafetaʼi ia ʼa te tagata ʼaia! Ko he hoki feala ʼaē ke sio! Kae neʼe tali feafeaʼi e te kau takitaki lotu te meʼa ʼaia neʼe hoko? ʼE fakamatala fēnei ia Soane 9:16: “Ko ʼihi ʼi te kau Faliseo neʼe nātou ʼui [ʼo ʼuhiga mo Sesu]: ‘ ʼE mole ko he tagata ʼe haʼu mai te ʼAtua, koteʼuhi ʼe mole mulimuli ia ki te ʼaho ʼo te sapato.’ ” Neʼe fakahehemaʼi ʼaupito tonatou ʼu loto! ʼI henī neʼe hoko te fakamālōlō fakaofoofo, mole ʼui ke nātou fakafiafia mo te tagata ʼaē neʼe kivi ʼāfea pea mo fakafetaʼi ki te tagata fai fakamālōlō, kae neʼe nātou tauteaʼi ia Sesu! ʼI tanatou fai feiā, neʼe nātou agahala tonu pe ki te gāue ʼa te laumālie maʼoniʼoni ʼa te ʼAtua, neʼe ko he agahala ʼe mole hona fakamolemole. — Mateo 12:31, 32.
4 Ki muli age, ʼi te fakafehuʼi e te kau takitaki lotu malualoi ia te tagata kivi ʼo ʼuhiga mo Sesu, neʼe ʼui age fēnei e te tagata: “Hokie foki he meʼa fakapuna’maʼuli: takotou mole ʼiloʼi ʼaē, e koutou, peʼe neʼe haʼu ia [ia Sesu] maifea, kae neʼe ina fakaʼalaʼi ʼoku ʼu mata. ʼE tou ʼiloʼi ko te ʼAtua ʼe mole fakalogo ki te kau agahala, kae kapau ʼe manavasiʼi he tahi ki te ʼAtua pea mo ina fai tona finegalo, ko ia ʼaia ʼe ina logoʼi. Talu mai te ʼu temi kua hili ʼe mole heʼeki tou logo ki he tahi kua ina avahi te ʼu mata ʼo he tagata neʼe tupu kivi. Ka na pau la ko te tagata ʼaia [ia Sesu] neʼe mole haʼu mai te ʼAtua, neʼe mole pe fealagia ia ke ina fai he meʼa.” Neʼe koteā te tali kia ia ʼa te kau takitaki lotu? “Moʼo tali ki ai, neʼe nātou ʼui age: ‘Neʼe ke tupu katoa ʼi te ʼu agahala, pea ko koe, ʼe ke akonakiʼi mātou?’ Pea neʼe nātou kapu ia ia ki tuʼa.” Ko he toe hāla mo manavaʼofa ia nātou! Neʼe nātou loto fefeka. Koia neʼe ʼui age ai e Sesu kia nātou ʼe logope neʼe feala tanatou sisio ʼaki ʼonatou mata totonu, kae neʼe nātou kivi ʼi te faʼahi fakalaumālie. — Soane 9:30-41.
5, 6. Koteā te meʼa neʼe fai e te kau takitaki lotu ʼo te ʼuluaki sēkulō ʼo fakahā ʼaki tanatou manako ʼi te fakapōʼuli?
5 Ko te agahala ʼaē ʼa te kau takitaki lotu malualoi ki te laumālie ʼo te ʼAtua neʼe ʼiloga lelei ʼi te tahi ʼaluʼaga, ʼi te haga ʼa Sesu ʼo fakatuʼuake ia Lasalo mai te mate. ʼAki te milakulo ʼaia, tokolahi te hahaʼi neʼe nātou tui kia Sesu. Kae koutou fakatokagaʼi te meʼa neʼe fai e te kau takitaki lotu. “Neʼe haga leva te kau pule pelepitelo pea mo te kau Faliseo ʼo fakatahiʼi te Sanetualio pea mo ʼui maʼa nātou: ‘Koteā te meʼa ʼe tonu ke tou fai, koteʼuhi ko te tagata ʼaenī ʼe lahi te ʼu fakaʼiloga ʼe ina fai? Kapau ʼe tou tuku ia ia ke hoko atu tana fai, ʼe nātou tui fuli anai kia te ia, pea ʼe ʼomai anai te kau Loma ʼo maumauʼi totatou kolo pea mo totatou fenua.’ ” (Soane 11:47, 48). Neʼe nātou tuʼania tonatou tuʼulaga pea mo tonatou ʼuhiga māʼoluga. ʼO mole nātou tokagaʼi te ikuʼaga ʼo tanatou aga ʼaia, neʼe nātou fia fakafiafia nātou ki te kau Loma, kae mole ko te ʼAtua. Koia, koteā te meʼa neʼe nātou fai? “Talu mai te ʼaho ʼaia, neʼe nātou kumi he puleʼaki ke nātou matehi ia [Sesu].” — Soane 11:53.
6 Neʼe gata ʼaki pe koa ʼi ai? Kailoa. Ko te tahi meʼa neʼe nātou fai ʼe fakahā ʼaki tanatou manako ki te fakapōʼuli: “Koia ko te kau pelepitelo pule neʼe nātou kumi he puleʼaki ke matehi pea mo Lasalo, koteʼuhi ʼaki ia ia neʼe tokolahi te kau Sutea neʼe nātou ʼolo ki ai pea neʼe nātou tui kia Sesu.” (Soane 12:10, 11). Hokie foki te agakovi fakamataku! ʼE logope te ʼu meʼa fuli neʼe nātou fai moʼo hāofaki tanatou ʼu tuʼulaga, kae koteā te meʼa neʼe hoko? Ko te taʼiake ʼo te temi ʼaia neʼe nātou fakafeagai ki te kau Loma, ʼaē neʼe ʼomai ʼo tauʼi ia nātou ʼi te taʼu 70 ʼi totatou temi pea neʼe maumauʼi tonatou kolo, pea mo tonatou fenua ʼo toe feiā mo tonatou ʼu maʼuli! — Isaia 5:20; Luka 19:41-44.
Ko te manavaʼofa ʼo Sesu
7. He koʼe koa neʼe maʼopoʼopo te kau kaumeʼa ʼo te moʼoni kia Sesu?
7 ʼE toe feiā aipe mo te temi nei, ʼe mole ko te hahaʼi fuli ʼaē ʼe nātou fia fai ki te fakamālama fakalaumālie. Kae ko nātou ʼaē ʼe nātou manako ki te moʼoni ʼe nātou fia ʼomai nātou ki te mālama. ʼE nātou loto ki te ʼAtua ko tanatou Tuʼi, pea ʼe nātou haga fakamalotoloto kia Sesu, ʼaē neʼe fekauʼi e te ʼAtua ke ina fakamahino te ʼuhiga ʼo te mālama, pea mo nātou muliʼi ia ia. Neʼe ko te meʼa ʼaia neʼe fai e te hahaʼi agavaivai ʼi te nofo ʼa Sesu ʼi te kele. Neʼe nātou maʼopoʼopo kia te ia. Māʼia mo te kau Faliseo neʼe nātou fakamoʼoni te faʼahi ʼaia. Neʼe fēnei tanatou lāuga: “Koʼena te hahaʼi ʼe muli fuli ia te ia.” (Soane 12:19). Ko te hahaʼi ʼe nātou hage he ʼu ōvi neʼe nātou ʼoʼofa ia Sesu koteʼuhi neʼe mole hage ia ko te kau takitaki lotu ʼaē ʼe manatu pe kia nātou, mo nātou loto fehiʼa, pea mo nātou fia fai ki te tuʼulaga pule, koia neʼe ʼui fēnei ai e Sesu ʼo ʼuhiga mo nātou: “Neʼe nātou haʼi te ʼu kavega mamafa ki te ʼu fugaʼuma ʼo te tagata kae, ko nātou mole fia fāfā ki ai ʼonatou kauʼi tuhi. Ko tanatou ʼu gāue fuli, ʼe nātou fai ke sioʼi nātou e te tagata.” — Mateo 23:4, 5.
8. Neʼe koteā te aga neʼe fai e Sesu ʼo faka kehe ai ia ia ʼi te kau malualoi faka lotu?
8 Kae, koutou fakatokagaʼi te kehekehe ʼo te aga manavaʼofa ʼa Sesu: “ ʼI tana mamata ki te hahaʼi, neʼe ʼofa mamahi ia kia nātou, he neʼe nātou ʼāhua pea mo mavetevete, ohage he faga ōvi ʼe mole honatou tagata tauhi.” (Mateo 9:36). Pea koteā te meʼa ʼaē neʼe ina fai ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia? Neʼe ʼui fēnei e Sesu kia nātou ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi e te faʼahiga tuʼu ʼa Satana: “Koutou ʼomai kia te ʼau, ia koutou fuli ʼaē ʼe kinakina pea mo mafasia, pea ʼe ʼau fakafimālie anai koutou. Koutou toʼo kia koutou taku ʼakau toho pea ke koutou ako ia te ʼau, heʼe ʼau agamālū pea mo loto agavaivai, pea ʼe koutou maʼu anai he fīmālie ki ʼokotou nefesi. Heʼe ko taku ʼakau toho ʼe mālū pea ko taku kavega ʼe maʼamaʼa.” (Mateo 11:28-30). Ko Sesu neʼe ina fai te meʼa neʼe fakakikite ʼo ʼuhiga mo ia ia Isaia 61:1, 2 ʼaē ʼe ʼui ai: “Ko Sehova neʼe ina fakanofo ʼau ke ʼau fakahā ki te kau agavaivai he logo lelei. Neʼe ina fekauʼi ʼau ke ʼau faitoʼo ia nātou ʼe lotomamahi, mo faka mafola kia nātou ʼe pilisoni he ʼāteaina, pea ki te kau kivi ke nātou toe sisio; mo faka mafola te taʼu loto manavaʼofa ʼo Sehova pea mo te ʼaho lagavaka ʼo totatou ʼAtua; mo fakafimālieʼi nātou ʼe tau mo te putu.”
Ko te tānaki ʼo te kau ʼave mālama
9. Neʼe koteā te ʼu meʼa maʼuhiga neʼe hoko ʼi te taʼu 1914?
9 ʼI tana ʼosi hake ki selo, neʼe tonu ke talitali ia Sesu ki te temi ʼe hoki fakatoʼo age anai e te ʼAtua ia te pule ʼo te Puleʼaga. Koia ʼe ina fakamavae anai “te ʼu ōvi” mai “te ʼu tao”. (Mateo 25:31-35; Pesalemo 110:1, 2.) Neʼe hoko te temi ʼaia ʼi te kamata ʼo “te ʼu ʼaho fakamuli” ʼi te taʼu 1914 (2 Timoteo 3:1-5). Ko Sesu, ʼi tona ʼuhiga Hau ʼo te Puleʼaga ʼo selo, neʼe ina kamata tānaki ʼi tona nima mataʼu ia nātou neʼe nātou fia muliʼi te mālama. ʼI te ʼosi ʼo te ʼUluaki Tau faka malamanei, ko te tānaki ʼaia neʼe hoko atu ʼi hona ʼaluʼaga fakatalakitupua.
10. Koteā te fehuʼi ʼe feala ke fai ʼo ʼuhiga mo nātou ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi e Sesu ki te gāue ʼo te tānaki ʼo te hahaʼi?
10 ʼAki te takitaki ʼo Kilisito Sesu, ko te gāue ʼo te tānaki neʼe maui mālie ʼaupito. ʼE mole he temi ʼo te hisitolia neʼe tokolahi feiā te hahaʼi mai te ʼu puleʼaga neʼe tānaki fakatahi ki te tauhi moʼoni neʼe fakamālamaʼi. Pea ko ai ia nātou ʼi te temi nei ʼe nātou muliʼi te mālama mai te ʼAtua pea mo Kilisito? Ko ai ia nātou ʼaē ʼe nātou fai te meʼa ʼaē ia Filipe 2:15, ʼo “mū ohage ko he ʼu nofoʼaga mālama ʼi te malamanei”, ʼo nātou fakaafe niʼihi ke nātou ‘ ʼomai ʼo toʼo te vai ʼo te maʼuli ʼaē ʼe mole totogi’? — Fakahā 22:17.
11. ʼE feafeaʼi koa te aga ʼe maʼu ʼa te keletiate ʼo ʼuhiga mo te mālama fakalaumālie?
11 ʼE ko te keletiate koa ʼaē ʼe ina fai te meʼa ʼaia? ʼE mahino papau ʼe mole ko te keletiate mo tana ʼu magaʼi lotu ʼaē ʼe nātou mū ohage ko he ʼu nofoʼaga mālama. Ko te kau takitaki lotu ʼo te temi nei ʼe nātou hage ko te kau takitaki lotu ʼo te temi ʼo Sesu. ʼE mole fakatapa ia e nātou te mālama moʼoni mai te ʼAtua pea mo Sesu. Kua hili ki ai te taʼu e tolugofulu-ma-tolu, neʼe ʼui fēnei e te tohi (Theology Today): “ ʼE ko he meʼa faka lotomamahi hatatou fakamoʼoni ʼo ʼuhiga mo te mālama ʼaia ʼe mole mū mai te ’Ēkelesia ʼaki he gigila ke maʼuhiga. (...) Ko te ’Ēkelesia neʼe tautau ke hage ko te ʼu kautahi ʼaē ʼe nātou ʼaofi ia ia. ʼE siʼisiʼi tona ʼuhiga mālama ʼo te malamanei ʼi tona ʼuhiga fakahā ʼo te ʼu mālama ʼe nātou mū ʼi te malamanei totonu.” Pea ko te ʼaluʼaga ʼo te keletiate ʼi te temi nei kua ʼāsili age ia. Ko te mālama ʼaē ʼe fakatapa e te keletiate ʼe ko te fakapōʼuli ia koteʼuhi ko te ʼu meʼa fuli ia ʼe foaki e Satana pea mo te malamanei. Kailoa ia, ʼe mole he mālama ʼo te moʼoni ʼe haʼu mai te ʼu lotu ʼa te keletiate ʼe nātou fefihiʼaki pea mo nātou kau ʼi te malamanei.
12. Ko ai te kautahi ʼi te temi nei ʼe ina ʼave te mālama moʼoni?
12 ʼE feala ke ʼui papau ko te mālama foʼou ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼe ko te kautahi ʼave mālama moʼoni ʼaia ʼi te temi nei. ʼAki he logo tahi, ko tana ʼu hahaʼi fuli — tagata, fafine pea mo tūpulaga — ʼe nātou fakamū tanatou mālama mai ia Sehova pea mo Kilisito ki te malamanei. ʼI te taʼu kua hili, ʼi te ʼu kokelekasio ʼo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼe teitei ko kokelekasio e 70 000 ʼi te malamanei katoa, ko te kau ʼave mālama e fā miliona tupu neʼe nātou talanoa kia ʼihi ʼo ʼuhiga mo te ʼAtua pea mo tana ʼu fakatuʼutuʼu. Pea ʼi te temi nei ʼi te taʼu fuli, ʼe tou mamata ki te tānaki hoholo ʼo te hahaʼi tokolahi ʼe nātou fia mālama mo nātou ʼi te faʼahi fakalaumālie. Ko te toko teau afe ʼe nātou papitema ʼi tanatou ʼosi ako te Tohi-Tapu pea mo nātou maʼu te mālama totonu ʼa te moʼoni. ʼE moʼoni, ko te ʼAtua “ ʼe loto ki te ʼu hahaʼi fuli ke hāofaki nātou pea ke nātou aʼu ʼo maʼu te mālama totonu ʼo te moʼoni”. — 1 Timoteo 2:4.
13. Koteā te meʼa ʼe feala ke tou fakatatau ki ai te mālama ʼaē ʼe haʼu mai ia Sehova?
13 ʼE feala ke tou fakatatau te fakamālama ʼo te temi nei ʼaē mai ia Sehova ki te meʼa neʼe hoko ʼi te temi neʼe mavae ai te hahaʼi ʼa te ʼAtua ʼo te temi ʼāfea mai Esipito: “Neʼe haʼele ia Sehova ʼi muʼa ʼo nātou, ʼi te ʼaho ʼaki te pou ʼao moʼo taki nātou ʼi te ala, pea ʼi te pōʼuli ʼaki te pou afi moʼo fakamālamaʼi nātou, ke feala hanatou haʼele ʼi te ʼaho pea mo te po.” (Ekesote 13:21, 22). Ko te ʼao ʼi te ʼaho pea mo te afi ʼi te pōʼuli mai te ʼAtua neʼe ko he ʼu takitaki ala falala ia. Neʼe ko he ʼu falalaʼaga ia ohage pe ko te laʼā ʼaē neʼe fakatupu e te ʼAtua moʼo foaki mai te mālama ʼi te ʼaho. Koia, ʼo toe feiā aipe, ʼe feala ke tou falala ko Sehova ʼe ina haga ʼo fakamālamaʼi te ala ʼi te faʼahi fakalaumālie kia nātou ʼaē ʼe nātou kumi te moʼoni ʼi te ʼu ʼaho fakamuli agakovi ʼaenī. ʼE fēnei te fakaloto mālohiʼi ʼo tatou ia Tāʼaga Lea 4:18: “Ko te ala ʼo te kau faitotonu ʼe hage ko te mālama ʼo te ʼaho ʼaē ʼe mafaofao mamalie ʼo aʼu ki te katoa ʼo te mālama ʼo te ʼaho.”
Tou fakatapa te mālama ʼa te Puleʼaga
14. Koteā te meʼa ʼe tonu ke liliu ko te kupu tāfito ʼo te kau ʼave mālama?
14 Koteʼuhi ko Sehova ko te Matapuna ʼo te fakamālama, pea ko Kilisito ko te pule ʼo te fakatapa ʼo te mālama ʼaia, ko te kau tisipulo ʼa Sesu ʼe tonu ke nātou fakatapa mo nātou te mālama ʼaia. Neʼe ina ʼui fēnei ʼo ʼuhiga mo nātou: “Ko koutou ko te mālama ʼo te malamanei. (...) Ke toe feiā pe te mū ʼo tokotou mālama ʼi muʼa ʼo te hahaʼi, koteʼuhi ke nātou mamata ki ʼakotou gāue lelei pea nātou faka kolōlia ai ki takotou Tāmai ʼe ʼi selo.” (Mateo 5:14, 16). Pea koteā te kupu tāfito ʼo te mālama ʼaia ʼaē neʼe tonu ke fakamū e tana kau tisipulo ʼi muʼa ʼo te hahaʼi? Koteā te meʼa neʼe tonu ke nātou akonakiʼi ʼi te kua ōvi mai te fakaʼosi ʼo te hisitolia ʼo te mālama ʼaenī? Neʼe mole ʼui e Sesu ko tana kau tisipulo ʼe nātou fagonogono anai he temokalasi, peʼe ko he puleʼaga ʼe taki e he tagata gaohi meʼa fakapōpula, peʼe ko he fakatahi ʼo te ’Ēkelesia mo te Puleʼaga, pea ko he tahi age pe fakakaukau fakamālama. Kailoa ia, ia Mateo 24:14, “ko te logo lelei ʼaenī ʼo te puleʼaga ʼe faka mafola anai ʼi te kele katoa, moʼo fakamoʼoni ki te ʼu puleʼaga katoa; pea hoki hoko mai ai leva mo te fakaʼosi”. Koia ko te kau ʼave ʼo te mālama ʼo te temi nei ʼe nātou talanoa kia ʼihi ʼo ʼuhiga mo te Puleʼaga ʼo te ʼAtua, ʼaē ʼe ina pulihi anai te mālama ʼo Satana pea mo ina ʼaumai te mālama foʼou pea mo faitotonu. — 1 Petelo 2:9.
15. ʼE haga koa kifea ia nātou ʼaē ʼe fia fai ki te mālama?
15 Ko nātou ʼaē ʼe manako ʼi te mālama ʼe mole nātou fia fai anai ki te ʼu meʼa ʼe kalagaʼi e te malamanei pea mo tana ʼu fakatuʼutuʼu. Ko te ʼu kalaga pea mo te ʼu fakatuʼutuʼu fuli ʼaia ʼe kua vave pe tonatou pulihi, koteʼuhi ko te malamanei kua fakaōviōvi ki tona fakaʼosi. Kae ko te kau kaumeʼa ʼo te faitotonu ʼe nātou fia haga anai ki te mālama ʼo te logo lelei ʼaē ʼe fagonogonoʼi e nātou ʼaē ʼe nātou fakamū te mālama ʼo te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ki te ʼu potu mamaʼo ʼo te kele. Ko nātou ʼaia ʼaē neʼe fakakikite ia Fakahā 7:9, 10, ʼaē ʼe ʼui ai: “Neʼe ʼau sio, pea koʼeni te toe hahaʼi lahi ʼe mole feala tona lau e he tahi, mai te ʼu fenua fuli pea mo te ʼu telepi pea mo te ʼu hahaʼi pea mo te ʼu lea fuli, ʼe nātou tutuʼu ʼi muʼa ʼo te hekaʼaga hau [ʼo te ʼAtua] pea ʼi muʼa ʼo te Akeno [ia Kilisito] (...). Pea neʼe nātou kalaga hoholo ʼo leʼo lahi ʼo ʼui maʼa nātou: ‘Ko te fakamaʼuli, ʼe tou maʼu mai totatou ʼAtua, ʼaē ʼe ʼafio ʼi te hekaʼaga hau, pea mo te Akeno.’ ” ʼE ʼui fēnei ʼi te vaega 14: “ ʼE ko nātou ʼaē neʼe ʼomai mai te toe mamahi lahi.” ʼIo, ʼi te fakaʼosi ʼo te mālama ʼaenī ʼe nātou maʼuʼuli ʼi te mālama foʼou pea mo heʼegata ʼi te Puleʼaga ʼo te ʼAtua.
Ko te mālama foʼou neʼe fakamālamaʼi
16. Koteā te meʼa ka hoko anai ki te mālama ʼa Satana ʼi te toe mamahi lahi?
16 Ko te mālama foʼou ʼe ʼaofi anai ʼaki te mālama gigila ʼo te moʼoni. ʼIo, koutou fakatokagaʼi te ʼaluʼaga ʼo te ʼaho ʼaē ka haga anai te ʼAtua ʼo pulihi te ʼu faʼahiga meʼa ʼo te tuʼu ʼaenī. Ko Satana, mo tana kau temonio, mo tana ʼu faʼahiga tuʼu faka politike, pea mo fakakoloa, pea mo faka lotu ʼe pulihi fuli anai! Ko te ʼu faʼahiga meʼa ʼe tupu ai te haʼele ʼo te ʼu faʼahiga tuʼu ʼa Satana ʼe kau anai ʼi te pulihi. Koia, ʼi te ʼosi ʼo te toe mamahi lahi, ʼe mole toe ʼi ai anai he kaupepa, he nusipepa, peʼe ko he tohi ʼe ina laga te mālama agakovi ʼaia. ʼE mole toe ʼi ai anai te ʼu mālohi fakatupu ʼuli mai te fale televisio peʼe ko te ʼu fale lātio. Ko te ʼu potu fuli ʼo te mālama ʼa Satana ʼe pulihi katoa anai. — Mateo 24:21; Fakahā 7:14; 16:14-16; 19:11-21.
17, 18. ʼE feafeaʼi anai hakotou fakamatalatala te ʼaluʼaga fakalaumālie ʼi te ʼosi ʼo te mālama ʼa Satana?
17 ʼE ko he toe fakafimālie anai ia ka hoko! ʼI te ʼaho ʼaia, ʼe gata pe anai ki te mālama fakalaumālie, pea ko he mālama fakaloto mālohi pea mo katoa ʼe haʼu mai ia Sehova pea mo tona Puleʼaga ʼaē ka ina taki anai te maʼuli ʼo te hahaʼi. ʼE fēnei te fakakikite ia Isaia 54:13: “Ko tou ʼu foha fuli ʼe liliu anai ko he ʼu hahaʼi neʼe akoʼi e Sehova, pea ko te tokalelei ʼo tou ʼu foha ʼe mahu anai.” ʼAki te pule ʼa te ʼAtua ʼi te kele katoa, ko tana fakapapau, ohage ko te ʼui ia Isaia 26:9: “Ko te faitotonu ʼaē ka ako moʼoni anai e te ʼu hahaʼi ʼo te kele maʼuli.”
18 ʼE fetogi vave anai te faʼahi fakalaumālie pea mo te faʼahi faka ʼatamai ʼo lelei ʼaupito. ʼI te ʼaho fuli ʼe maʼu ai anai te ʼu meʼa fakaloto mālohi, kae mole ko he ʼu meʼa fakaloto mamahi pea mo fakalialia ʼaē ʼe lahi tona mafola ʼi te temi nei. ʼE akoʼi anai te hahaʼi takitokotahi ʼo ʼuhiga mo te ʼAtua pea mo tana ʼu fakatuʼutuʼu. ʼI hona ʼuhiga katoa, ʼe fakahoko anai te lea faka polofeta ʼa Isaia 11:9, ʼaē ʼe ʼui ai: “Ko te kele ʼe fonu moʼoni anai ʼaki te ʼiloʼi ʼaē ʼo Sehova ohage ko te ʼuʼufi ʼo te tai e te ʼu vai.”
ʼE maʼuhiga te muliʼi te mālama
19, 20. He koʼe koa ko nātou ʼaē ʼe fia mulimuli ki te mālama ʼe ʼaoga ke nātou nonofo tokaga?
19 ʼI te temi nei, ʼi te ʼu taʼu fakaʼosi ʼo te tuʼu agakovi ʼaenī, ʼe maʼuhiga te muliʼi ʼo te mālama ʼo te malamanei. Pea ʼe ʼaoga ke tou nonofo tokaga, koteʼuhi ʼe ʼi ai te tau mālohi ʼe lolotoga fai moʼo tāʼofi tatatou haʼele ʼi te mālama. Ko te fakafeagai ʼaia ʼe haʼu mai te ʼu pule ʼo te fakapōʼuli: mai ia Satana, pea mo tana kau temonio, pea mo tana kautahi fakakelekele. Ko te tupuʼaga ʼaia ʼo te fakatokaga fēnei mai e te ʼapositolo ko Petelo: “Koutou nonofo ʼalaʼala, koutou nonofo tokaga. Ko tokotou fili, ia te Tevolo, ʼe hage ko he laione ʼe gugulu, ʼe feʼaluʼaki ke ina kai he tahi.” — 1 Petelo 5:8.
20 Ko Satana ʼe ina ʼai te ʼu meʼa fakatupu tūkia ʼi te potu fuli pe ʼo te ala ʼo nātou ʼe ʼomai ki te mālama moʼo tāʼofi ʼo nātou, koteʼuhi ʼe loto ia ke nātou haga haʼele ʼi te fakapōʼuli. ʼE feala pe ko he fakahala mai te famili peʼe mai te ʼu kaumeʼa ʼāfea ʼaē ʼe nātou fakafeagai ki te moʼoni. ʼE feala pe ko he mahalohalo ʼo ʼuhiga mo te Tohi-Tapu koteʼuhi ko tana fakakiviʼi te hahaʼi ʼaki te ʼu akonaki ʼo te lotu hāla peʼe ko te ʼu talanoa ʼa te hahaʼi ʼaē ʼe mole tui pea mo te kau filosofia. ʼE feala pe ko te ʼu holi māhani ʼo te ʼuhiga agahala ʼaē ʼe faigataʼa kia ia hana līaki pea mo maliu ki te ʼu fakatotonu fakaʼatua.
21. Koteā te meʼa ʼe tonu ke fai e nātou fuli ʼaē ʼe nātou fia maʼuʼuli ʼi te mālama foʼou ʼa te ʼAtua?
21 Logope te ʼu faigataʼaʼia ʼe feala ke ʼi ai, ʼe koutou fia fakafiafia koa ʼi te maʼuli ʼi te mālama foʼou ʼe mole ʼi ai te masiva, te fakapō, feiā aipe mo te heʼe faitotonu, pea mo te tau? ʼE koutou fia fakafiafia koa ʼi he maʼuli haohaoa pea mo heʼegata ʼi he palatiso fakakelekele? Koia, koutou tali te muliʼi ʼo Sesu ʼi tona ʼuhiga mālama ʼo te malamanei pea mo koutou fakalogo ki te logo ʼa nātou ʼaē ʼe nātou ʼave te “folafola ʼo te maʼuli” pea mo nātou “mū ohage ko he ʼu nofoʼaga mālama ʼi te malamanei”. — Filipe 2:15, 16.
ʼE feafeaʼi anai hakotou tali?
◻ ʼE fakahā feafeaʼi e te kau takitaki lotu ko nātou ko te kau kaumeʼa ʼo te fakapōʼuli?
◻ Neʼe feafeaʼi te aga ʼaē neʼe fai e Sesu ki te hahaʼi?
◻ Neʼe feafeaʼi te tānaki ʼo te kau ʼave mālama?
◻ Koteā te ʼu fetogi fakaofoofo ka hoko anai?
◻ He koʼe koa ʼe maʼuhiga te muliʼi ʼo te mālama ʼo te malamanei ʼi te temi nei?
[Paki ʼo te pasina 14, 15]
Ko te kau Faliseo ʼaē ʼe loto fefeka neʼe nātou kapu te tagata ʼaē neʼe fakaʼalaʼi ʼona ʼu mata e Sesu.