Kāpite 17

ʼE Fakapale ‘Te ʼu Nefesi ʼAē Neʼe Tāmateʼi’

1. Ko te temi fea ʼaē ʼe tou māʼuʼuli nei ai, pea koteā tona ʼu fakamoʼoni?

KUA pule te Puleʼaga ʼo te ʼAtua! Kua vave ʼosi pē te mālo ʼa te Tagata heka hōsi hina! ʼE kei feleleʼi pē ʼi te kele kātoa te hōsi kula, mo te hōsi ʼuli, pea mo te hōsi lau tetea! ʼE mahino papau ia, kua hoko ia te ʼu lea faka polofetā ʼaē neʼe tala e Sesu totonu ʼo ʼuhiga mo tana ʼi henī ʼi tona ʼuhiga Hau. (Mateo, kāpite 24 mo te 25; Maleko, kāpite 13; Luka, kāpite 21) ʼIo, ʼe tou māʼuʼuli nei ʼi te ʼu ʼaho fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼaenī. (2 Timoteo 3:1-5) Koia, tou fakatokagaʼi fakalelei te ʼAkeno, ia Sesu Kilisito, ʼi tana ʼavahi ʼaē te nima meʼa fakamaʼu ʼo te takaiga tohi. ʼI te temi nei, koteā te tahi meʼa ʼe fakahā mai kiā tātou?

2. (a) Koteā ʼaē neʼe sio kiai ia Soane ʼi te ʼavahi ʼo te nima meʼa fakamaʼu? (b) He koʼē ʼe mole tonu ke tou punamaʼuli ʼi te talanoa ʼaē ki he ʼaletale fakatātā ʼo te ʼu sākilifisio ʼi te lagi?

² ʼE fakamatala e Soane te meʼa fakaofoofo ʼaenī: “Pea ʼi tana ʼavahi ʼaē te nima meʼa fakamaʼu, neʼe au sio ki te lalo ʼaletale ki te ʼu nefesi ʼo nātou ʼaē neʼe tāmateʼi ʼuhi ko te folafola ʼa te ʼAtua, pea mo te gāue fakamoʼoni ʼaē neʼe natou maʼu.” (Fakahā 6:9) Koteā koa te meʼa ʼaia? Ko he ʼaletale faka sākilifisio ʼi te lagi? ʼEī! Ko te hoki talanoa ʼaē e Soane ki he ʼaletale. Kae neʼe kua ʼosi fakamatala e Soane te heka ʼa Sehova ʼi Tona hekaʼaga fakahau, mo te ʼu kelupimi ʼi ʼona tafa, mo te tai sioʼata, mo te ʼu mālama, pea mo te toko 24 tagata ʼāfea ʼaē ʼe natou toʼo te ʼisēsō—ʼe fakamanatuʼi mai e te ʼu faʼahiga meʼa fuli ʼaia te tapenakulo fakakelekele, te sagatualio ʼo Sehova ʼaē neʼe tuʼu ʼi Iselaele. (Ekesote 25:17, 18; 40:24-27, 30-32; 1 Fakamatala 24:4) Koia, ʼe tonu koa ke tou punamaʼuli ʼi hatatou toe sio ki he ʼaletale fakatātā ʼo te ʼu sākilifisio ʼi te lagi?—Ekesote 40:29.

3. (a) ʼI te tapenakulo faka Sutea ʼi te temi muʼa, neʼe feafeaʼi te liligi ʼo te ʼu nefesi “ki te tafitoʼi ʼaletale”? (b) He koʼē neʼe sio ia Soane ki te ʼu nefesi ʼo te kau fakamoʼoni ʼaē neʼe tāmateʼi, ʼi te lalo ʼaletale fakatātā ʼaē ʼi te lagi?

³ ʼE tuku ʼi te lalo ʼaletale ʼaia, “te ʼu nefesi ʼo nātou ʼaē neʼe tāmateʼi ʼuhi ko te folafola ʼa te ʼAtua, pea mo te gāue fakamoʼoni ʼaē neʼe natou maʼu.” Koteā koa tona faka ʼuhiga? ʼE mole feala ke tou ʼui neʼe ko he ʼu nefesi neʼe mavae mai tonatou sino—ohagē ko te faʼahi ʼaē ʼe tui kiai te kau Keleka pagani. (Senesi 2:7; Esekiele 18:4) Kae ʼe ʼiloʼi e Soane, ko te nefesi, peʼe ko te maʼuli, ʼe fakatātā e te toto, pea ʼi te temi ʼaē neʼe matehi ai te manu faka sākilifisio e te ʼu pelepitelō ʼo te tapenakulo faka Sutea ʼi te temi muʼa, neʼe natou tūtū te toto “ki te fuga ʼaletale, ki ʼona tafa” peʼe natou liligi te toto “ki te tafitoʼi ʼaletale ʼo te holokoseta.” (Levitike 3:2, 8, 13; 4:7; 17:6, 11, 12) Koia, neʼe ʼi ai te pikipikiga ʼo te nefesi ʼo te manu pea mo te ʼaletale ʼo te sākilifisio. Kae, he koʼē neʼe sio ia Soane ki te ʼu nefesi, peʼe ko te toto, ʼo te ʼu kaugana ʼaia ʼa te ʼAtua ʼi te lalo ʼaletale fakatātā ʼaē ʼi te lagi? Koteʼuhi, ko tanatou mate, neʼe hagē pē ko he mate faka sākilifisio.

4. Koteā te faka ʼuhiga ʼo te mate faka sākilifisio ʼa te kau Kilisitiano ʼaē neʼe fakanofo ʼaki te laumālie?

⁴ ʼE moʼoni ia, ko nātou fuli ʼaē ʼe fakanofo ko te ʼu foha fakalaumālie ʼo te ʼAtua, ʼe natou mamate ʼi he mate faka sākilifisio. ʼUhi ko tonatou tuʼulaga ʼaē kā natou maʼu ʼi te Puleʼaga ʼo Sehova ʼaē ʼi te lagi, ʼe ko te finegalo ʼo te ʼAtua ke natou fakafisi pea mo liʼaki te ʼamanaki ʼaē ki he maʼuli ʼo heʼegata ʼi te kele. Koia, ʼe natou sākilifisioʼi ai tonatou maʼuli moʼo lagolago ki te pule faʼitaliha ʼa Sehova. (Filipe 3:8-11; vakaʼi te 2:17.) Neʼe fai moʼoni te faʼahi ʼaia e te ʼu nefesi ʼaē neʼe sio kiai ia Soane ʼi te lalo ʼaletale. Ko te kau Kilisitiano fakanofo ʼaia neʼe mamate faka maletile ʼi tonatou temi, ʼuhi ko tanatou faʼafai ʼi te minisitelio moʼo lagolago ki te Folafola ʼa te ʼAtua pea mo tana pule faʼitaliha. Ko tonatou ʼu “nefesi . . . neʼe tāmateʼi ʼuhi ko te folafola ʼa te ʼAtua, pea mo te gāue fakamoʼoni [marturian] ʼaē neʼe natou maʼu.”

5. ʼE lava feafeaʼi ki te ʼu nefesi ʼo te kau agatonu ke nātou kalaga ki he lagakava, kae kua nātou mamate?

⁵ ʼE toe hoko atu fēnei te fakamatala ʼo te meʼa ʼaē neʼe hā: “Pea neʼe natou kalaga leʼolahi, ʼo ʼui maʼa nātou: ‘ ʼE aʼu ki ʼāfea, Tuʼi ʼAliki māʼoniʼoni pea mo moʼoni, tau tāʼofi ia koe ke ke fakamāuʼi pea mo lagakava tomatou toto kiā nātou ʼaē ʼe nonofo ʼi te kele?’ ” (Fakahā 6:10) ʼE lava feafeaʼi ki tonatou ʼu nefesi, peʼe ko tonatou toto, hanatou kalaga ki he lagakava, mo kapau ʼe fakahā mai ʼi te Tohi-Tapu ko te kau mate ʼe mole natou ʼiloʼi he meʼa? (Tagata Tānaki 9:5) Neʼe mole kalaga koa lā te toto ʼo te agatonu ko Apele ʼi tona kua ʼosi fakapōgi e Kaino? Koia neʼe ʼui ai e Sehova kiā Kaino: “Koteā ʼaē neʼe ke fai? ʼE ke logo! Ko te toto ʼo tou tehina, ʼe kalaga mai te kele kiā te au.” (Senesi 4:10, 11; Hepeleo 12:24) Neʼe mole palalau moʼoni te toto ʼo Apele. Neʼe mate ia Apele kae neʼe mole ʼi ai hana hala, koia ʼe fakamaʼua e te faitotonu ke fakatūʼā ia ia ʼaē neʼe ina fakapōgi. ʼO toe fēia aipē, ʼe mole ʼi ai he hala ʼa te kau Kilisitiano maletile ʼaia, pea ʼo mulimuli ki te faitotonu, ʼe tonu ke fai he lagakava maʼa nātou. (Luka 18:7, 8) ʼE mālohi te kalaga ʼaē ki te lagakava, koteʼuhi neʼe ko te ʼu lauʼi afe hahaʼi ʼaē neʼe mamate fēia.—Vakaʼi ia Selemia 15:15, 16.

6. Ko te toto heʼe hala fea ʼaē neʼe liligi, ʼo tupu ai te fai ʼo te lagavaka ʼi te taʼu 607 ʼi muʼa ʼo totatou temi?

⁶ ʼE toe feala pē ke fakatatau te ʼaluʼaga ʼaia mo te ʼaluʼaga ʼo te puleʼaga ʼapositā ʼo Suta, ʼi te fakanofo ʼo te Hau ko Manase ʼi te taʼu 716 ʼi muʼa ʼo totatou temi. Neʼe lahi te toto heʼe hala neʼe liligi, pea neʼe lagi ina ‘tuʼusi ʼaki he tutuʼu’ te polofetā ko Isaia. (Hepeleo 11:37; 2 Hau 21:16) Logopē lā neʼe fakahemala ia Manase pea mo fetogi tana aga ki muli age, kae neʼe mole puli te ligi toto ʼaē neʼe ina fai. ʼI te taʼu 607 ʼi muʼa ʼo totatou temi, ʼi te temi ʼaē neʼe maumauʼi ai e te kau Papiloni te puleʼaga ʼo Suta, “neʼe hoko te faʼahi ʼaia ki Suta ʼi te fakatotonu pē ʼaē ʼa Sehova, ke mole toe sio kiai ʼuhi ko te ʼu agahala ʼa Manase, ʼo mulimuli pē ki te ʼu meʼa fuli ʼaē neʼe ina fai; pea ʼuhi foki ko te toto heʼe hala ʼaē neʼe ina liligi, ʼo ina fakafonu ai ia Selusalemi ʼaki te toto heʼe hala, pea neʼe mole fia fakamolemole ai e Sehova.”—2 Hau 24:3, 4.

7. Ko ai tāfito ʼaē neʼe ina liligi “te toto ʼo te kau māʼoniʼoni”?

⁷ Ohagē pē ko te ʼu temi faka Tohi-Tapu, ʼi te temi ʼaenī kua lagi fualoa te mamate ʼa te tokolahi ʼo nātou ʼaē neʼe natou fakapōgi ni kau fakamoʼoni ʼa te ʼAtua. Kae ko te kautahi ʼaē neʼe tupu ai tanatou mamate faka maletile, ʼe kei maʼuli pē pea ʼe lakahala ʼuhi ko te ligi toto ʼaē neʼe ina fai. Ko te kautahi ʼaia ʼe ko te kautahi fakakelekele ʼa Satana, tona hako fakakelekele. Ko tona koga tāfito ʼe ko Papiloni Lahi, te kautahi faka mālamanei ʼo te ʼu lotu hala.a ʼE fakamatala ʼo ʼuhiga mo ia, ʼe “konahia ʼi te toto ʼo te kau māʼoniʼoni pea mo te toto ʼo te kau fakamoʼoni ʼa Sesu.” ʼEī, “iō ia neʼe maʼu ai te toto ʼo te kau polofetā pea mo te kau māʼoniʼoni pea mo nātou fuli ʼaē neʼe tāmateʼi ʼi te kele.” (Fakahā 17:5, 6; 18:24; Efeso 4:11; 1 Kolonito 12:28) Neʼe lahi ʼaupitō tana ligi toto! ʼI te kei tuʼu pē ʼo Papiloni Lahi, ko te toto ʼo nātou ʼaē neʼe ina matehi ʼe kei kalaga aipē ke fakahoko te faitotonu.—Fakahā 19:1, 2.

8. (a) Ko ai ʼaē neʼe mamate faka maletile ʼi te kei maʼuli ʼa Soane? (b) Koteā te ʼu fakataga ʼaē neʼe fakahoko e te ʼu hau ʼo Loma?

⁸ Neʼe sio totonu ia Soane ki te ʼu mamate faka maletile ʼi te ʼuluaki sēkulō, ʼi te tauʼi ʼaē e te Gata agakovi pea mo tona hako fakakelekele te kōkelekāsio ʼa te kau Kilisitiano fakanofo ʼaē neʼe tuputupu. Neʼe sio ia Soane ki te tutuki ʼaē ʼo totatou ʼAliki ki te pou pea neʼe hao ia kae mamate ia Setefano, mo tona tehina totonu ʼaē ko Sake, mo Petelo, mo Paulo, pea mo ʼihi ʼo tona ʼu kaugā gāue. (Soane 19:26, 27; 21:15, 18, 19; Gāue 7:59, 60; 8:2; 12:2; 2 Timoteo 1:1; 4:6, 7) ʼI te taʼu 64 ʼo totatou temi, neʼe tukugākoviʼi e te hau Loma ko Nelone te kau Kilisitiano, ʼo ina ʼui neʼe ko nātou ʼaē neʼe natou tutu te kolo, moʼo fakagata te logo ʼaē neʼe feʼāveʼaki ʼaē ko ia ʼaē neʼe ina fai te meʼa ʼaia. ʼE fakamatala fēnei e te tagata fai hisitolia ko Tacite: “Neʼe tāmateʼi [te kau Kilisitiano] ʼaki he ʼu faʼahiga fai moʼo faka kakata ʼo te hahaʼi: ko ʼihi neʼe kofuʼi nātou ʼaki te ʼu kiliʼi manu fekai ʼo natou mamate ʼi te kai ʼo nātou e te ʼu kulī, ko te tokolahi [neʼe tutuki ki te ʼu pou],b pea neʼe tutu ʼihi moʼo fakamālama ʼo te pōʼuli.” Neʼe fakahoko te tahi ʼu fakataga ʼi te pule ʼa te Hau ko Domitien (ʼi te taʼu 81 ki te taʼu 96 ʼo totatou temi) ʼo hoko ai te faka ʼaunofo ʼo Soane ʼi te motu ko Patemosi. Ohagē ko tona ʼui fēnei e Sesu: “Kapau neʼe natou fakatagaʼi au, pea ʼe natou toe fakatagaʼi anai mo koutou.”—Soane 15:20; Mateo 10:22.

9. (a) ʼI te fā sēkulō ʼo totatou temi, koteā ʼaē neʼe faʼu e Satana moʼo kākāʼi te hahaʼi, pea ʼe ko te koga tāfito ʼaia ʼo teā? (b) Neʼe feafeaʼi te gaohi e ʼihi kau takitaki ʼo te Keletiate ia te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi te lolotoga ʼo te ʼUluaki pea mo te Lua Tau Faka Mālamanei?

⁹ ʼI te fā sēkulō ʼo totatou temi, ko te gata olisinale, ia Satana te Tēvolo, neʼe ina faʼu tana kautahi kākā, ko te lotu ʼapositā ʼaē ko te Keletiate—ʼe ko he faʼahiga tuʼu faka Papiloni ia neʼe fufū ʼaki te higoa ʼaē ko te “Lotu Faka Kilisitiano.” Ko te koga tāfito ʼaia ʼo te hako ʼo te Gata pea kua liliu ko he ʼu tuʼuga magaʼi lotu ʼe fefakafeagaiʼaki. Ohagē ko te puleʼaga heʼe agatonu ʼo Suta ʼi te temi muʼa, neʼe ko te toe ligi toto ʼaē neʼe fakahoko e te Keletiate, he neʼe lahi ʼaupitō tana kau ʼi te ʼUluaki pea mo te Lua Tau Faka Mālamanei. Neʼe ko ʼihi kau takitaki faka politike ʼo te Keletiate, neʼe natou fakaʼaogaʼi te ʼu tau ʼaia moʼo matematehi ai te kau kaugana ʼa te ʼAtua ʼaē neʼe fakanofo ʼaki te laumālie. ʼO ʼuhiga mo te ʼu fakataga ʼaē neʼe fai e Itilele ki te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, neʼe ʼui fēnei ʼi te tohi ʼaē ʼa Friedrich Zipfel ko te Kirchenkampf in Deutschland (Te Tau ʼa Te ʼu ’Ēkelesia ʼi Siamani): “Ko te vahe e tahi ʼi te tolu iā nātou [te kau Fakamoʼoni] neʼe matematehi, neʼe fanahi ʼihi, ko ʼihi neʼe gaohi koviʼi ʼaupitō, pe neʼe mamate pakupaku, pe neʼe mamate māhahaki pe neʼe natou mamate ʼi te ʼu gāue faka pōpula. Neʼe mole ʼi ai he fakatatau ʼo te aga fefeka ʼo tonatou gaohi koviʼi ʼaia, ʼuhi ko te fakafeagai ʼaē ʼo tanatou tui mālohi ki te manatu Faka Puleʼaga Sōsialisi.” ʼE mahino papau ia, ʼe feala hatatou ʼui ʼo ʼuhiga mo te Keletiate, kae tāfito ki tonatou kau takitaki lotu: “Neʼe maʼu ʼi te ʼu tapa ʼo tou ʼu mutuʼi meʼa te toto ʼo te ʼu nefesi ʼo te kau māsisiva ʼaē neʼe mole hanatou ʼu hala.”—Selemia 2:34.c

10. ʼI te ʼatu fenua, koteā te ʼu fakataga ʼaē neʼe fai ki te kau tūpulaga ʼaē ʼe nātou kau ki te toe hahaʼi tokolahi?

¹⁰ Talu mai te taʼu 1935, ʼi te ʼatu fenua, neʼe lahi ʼaupitō te fakatagaʼi ʼo te kau tūpulaga agatonu ʼaē ʼe natou kau ki te toe hahaʼi tokolahi. (Fakahā 7:9) Māʼiapē lā ʼi te kua ʼosi ʼo te Lua Tau Faka Mālamanei, ʼi te kolo pē e tahi ʼo te Eulopa, neʼe haʼi te ʼu kiā ʼo te toko 14 tūpulaga kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼo tautau. Koteā te aga ʼaē ʼe kovi neʼe natou fai? Neʼe natou fakafisi ke natou ‘ako te tau.’ (Isaia 2:4) ʼO mole heʼeki faʼa fualoa, ʼi te Potu ʼEsitē pea mo Afelika, ʼuhi pē ko te faʼahi ʼaia, neʼe tā ai te kau tūpulaga ʼo aʼu ki tanatou mamate pe neʼe fana ʼihi iā nātou. ʼE fakatuʼuake anai ʼi te kele foʼou ʼaē neʼe fakapapauʼi mai, te kau tūpulaga maletile ʼaia, ʼaē neʼe lagolago lelei ki te ʼu tehina fakanofo ʼaē ʼo Sesu.—2 Petelo 3:13; vakaʼi ia Pesalemo 110:3; Mateo 25:34-40; Luka 20:37, 38.

Te Kofu Loa Hina

11. Koteā tona faka ʼuhiga ʼo te foaki ʼo “te kofu loa hina” ki te kau Kilisitiano fakanofo ʼaē neʼe mamate faka maletile?

¹¹ ʼI tana ʼosi talanoa ʼaē ki te tui ʼaē neʼe maʼu e te kau agatonu ʼo te ʼu temi ʼāfea, neʼe ʼui fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “Pea ko nātou fuli ʼaia, logolā neʼe natou maʼu he fakamoʼoni ʼuhi ko tanatou tui, kae neʼe mole natou maʼu te fakahoko ʼo te fakapapau, koteʼuhi neʼe teuteuʼi fakatomuʼa e te ʼAtua te meʼa ʼe lelei age maʼa tātou, ke ʼaua naʼa fakaliliu ia nātou ʼo haohaoa kae mole tou kau ai.” (Hepeleo 11:39, 40) Koteā koa “te meʼa ʼe lelei age,” ʼaē neʼe maʼu fakatomuʼa e Paulo pea mo ʼihi kau Kilisitiano fakanofo? ʼE sio kiai ia Soane ʼi te meʼa ʼaē neʼe hā: “Pea neʼe foaki age te kofu loa hina kiā nātou takitokotahi; pea neʼe ʼui age kiā nātou ke natou toe mālōlō atu pē ʼi he moʼi temi nounou, ʼo aʼu foki ki te kātoa ʼo tonatou ʼu kaugā pōpula pea mo tonatou ʼu tehina ʼaia neʼe ʼamanaki ke tāmateʼi ohagē pē ko te tāmateʼi ʼo nātou.” (Fakahā 6:11) Ko “te kofu loa hina” ʼaē neʼe foaki kiā nātou ʼe faka ʼuhiga ki tonatou fakatuʼuake ʼaē ko he ʼu laumālie tuputupua. ʼE mole kei natou nonofo ʼi te lalo ʼaletale ohagē ko he ʼu nefesi neʼe tāmateʼi, kae ʼe fakatuʼuake ia nātou ke natou kau ki te kūtuga ʼo te toko 24 tagata ʼāfea ʼaē ʼe natou ʼatolasio iā muʼa ʼo te hekaʼaga fakahau ʼo te ʼAtua ʼaē ʼi te lagi. ʼI ai, neʼe foaki age kiā nātou te ʼu hekaʼaga fakahau, ʼo hā ʼaki mai ai, kua tuku kiā nātou te ʼu pilivilēsio fakahau. Pea ʼe “fakakofuʼi nātou ʼaki te ʼu kofu tuʼa hina,” ko tona faka ʼuhiga, kua tala kua nātou faitotonu, pea ʼe tāu mo nātou ke natou nonofo ʼi he ʼu tuʼulaga maʼuhiga iā muʼa ʼo Sehova, ʼi te malaʼe ʼaia ʼi te lagi. ʼE toe fakahoko foki e te fakapapau ʼaē neʼe fai e Sesu ki te kau Kilisitiano fakanofo ʼo te kōkelekāsio ʼo Sāte: “Koia, ʼe kofuʼi fēiaʼi anai ia ia ʼaē kā mālo, ʼaki te ʼu kofu tuʼa hina.”—Fakahā 3:5; 4:4; 1 Petelo 1:4.

12. Koteā te faka ʼuhiga ʼo te ʼui ʼaē ʼo ʼuhiga mo te kau fakanofo ʼaē kua fakatuʼuake “ke natou toe mālōlō atu pē ʼi he moʼi temi nounou,” pea ʼo aʼu ki ʼāfea?

¹² ʼAki te ʼu fakamoʼoni ʼaē ʼe tou maʼu, ʼe hā ai neʼe kamata te fakatuʼuake ʼaia ki te lagi ʼi te taʼu 1918, hili te fakanofo hau ʼo Sesu ʼi te taʼu 1914 pea mo tana lele hōsi moʼo kamata tana tau fakahau ʼo fakamaʼa te lagi ʼaki tana kapu ifo ia Satana pea mo tana kau temonio mai te lagi. Kae, neʼe ʼui ʼo ʼuhiga mo te kau fakanofo ʼaia ʼaē kua fakatuʼuake, ʼe tonu “ke natou toe mālōlō atu pē ʼi he moʼi temi nounou, ʼo aʼu foki ki te kātoa ʼo tonatou ʼu kaugā pōpula.” Ko nātou ʼo te kalasi ʼo Soane ʼaē ʼe kei ʼi te kele, ʼe tonu ke natou fakahā tanatou agatonu ʼi te ʼu ʼahiʼahi pea mo te ʼu fakataga, pea ʼe feala ke matehi niʼihi iā nātou ʼaia. Kae ʼi te fakaʼosi, ʼe fai anai he lagavaka ʼo ʼuhiga mo te toto faitotonu fuli ʼaē neʼe liligi e Papiloni Lahi pea mo tana kau feʼauʼaki faka politike. ʼI muʼa ʼo te temi ʼaia, ʼe mahino papau ia ʼe maʼumaʼua anai ia nātou ʼaē kua fakatuʼuake ʼi tanatou ʼu gāue ʼi te lagi. ʼE mole faka ʼuhiga tanatou mālōlō, ko he fakafīfīmālie ʼo mole natou fai he meʼa, kae ko tona faka ʼuhiga ʼaē, ʼe natou fakatalitali lelei ki te ʼaho ʼo te lagavaka ʼa Sehova. (Isaia 34:8; Loma 12:19) ʼE fakaʼosi anai tanatou mālōlō ʼi te temi ʼaē kā natou sio ai ki te fakaʼauha ʼo te ʼu lotu hala, pea ʼuhi ʼaē ʼe ko nātou ʼaē “neʼe pāuiʼi, mo fili pea mo agatonu,” ʼe natou kau fakatahi anai mo te ʼAliki ko Sesu Kilisito ʼi te fakahoko ʼaē ʼo te fakamāu ki te ʼu koga fuli ʼo te hako agakovi ʼo Satana ʼaē ʼi te kele.—Fakahā 2:26, 27; 17:14; Loma 16:20.

‘ ʼE ʼUluaki Fakatuʼuake Muʼa Ia Nātou ʼAē Kua Mamate’

13, 14. (a) Ohagē ko tona ʼui e te ʼapositolo ko Paulo, neʼe kamata ʼanafea te fakatuʼuake ʼaē ki te lagi, pea ko ai ʼaē ʼe fakatuʼuake? (b) Ko ʼāfea ʼaē kā fakatuʼuake ai ki te lagi ia te kau fakanofo ʼaē ʼe kei māʼuʼuli ʼi te ʼaho ʼo te ʼAliki?

¹³ ʼE ʼalutahi te ʼu fakamahino ʼaenī neʼe foaki mai ʼi te ʼavahi ʼo te nima meʼa fakamaʼu, mo te tahi ʼu vaega faka Tohi-Tapu ʼaē ʼe talanoa ki te fakatuʼuake ki te lagi. Ohagē lā, neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “Heʼe koʼenī te meʼa ʼaē ʼe mātou ʼui atu kiā koutou, ʼaki te folafola ʼa Sehova, ko tātou, ʼaē ko te kau māʼuʼuli, ʼaē ʼe māʼuʼuli ʼo aʼu ki te ʼi henī ʼa te ʼAliki, ʼe mole feala anai ke tou mumuʼa ia nātou ʼaē kua momoe ʼi te mate; heʼe ko te ʼAliki totonu, ʼaki he pāui faka pule, ʼaki he leʼo faka ʼalekaselo pea mo te puhi fakatagi ʼa te ʼAtua, ʼe hifo anai mai te lagi, pea ko nātou ʼaē neʼe mamate ʼo tahi mo Kilisito ʼe nātou ʼuluaki tutuʼu ake anai. Ki muli age leva, ko tātou ʼaē ʼe kei māʼuʼuli, ʼo fakatahi mo nātou ʼaia, ʼe toʼo anai tātou ʼi te ʼu ʼao ʼo fakafetaulaki mo te ʼAliki ʼi te ʼaele; pea ʼe tou nonofo tuʼumaʼu ai anai leva mo te ʼAliki.”—1 Tesalonika 4:15-17.

¹⁴ ʼI ʼu fakamatala fakaofoofo leva! Ko te ʼu tehina fakanofo ʼo Sesu ʼaē kā māʼuʼuli ʼo aʼu ki te ʼi henī ʼo Sesu, ko tona faka ʼuhiga, ko nātou ʼaē ʼe kei māʼuʼuli lolotoga tana ʼi henī, ʼe mumuli nātou ki te lagi iā nātou ʼaē kua ʼosi mamate. Ko nātou ʼaia, ʼaē neʼe mamate ʼi te logo tahi mo Kilisito, ʼe ʼuluaki fakatuʼuake ia nātou. ʼE hifo mai ia Sesu, ko tona faka ʼuhiga ʼaē, ʼe ina tokagaʼi ia nātou, ʼo fakatuʼuake nātou ki te maʼuli fakalaumālie, pea ina foaki age kiā nātou “te kofu loa hina.” Ki muli age leva, ko nātou ʼaē kei māʼuʼuli ʼi te kele, ʼe nātou fakaʼosi tanatou lele, pea tokolahi iā natou ʼe mamate faka tuʼutāmaki ʼi te ʼu nima ʼo tonatou ʼu fili. Kae ʼe mole natou momoe ʼi te mate ohagē ko nātou ki muʼa atu. Heʼe ʼi te temi ʼaē ʼe natou mamate ai, ʼe natou fetogi ʼi te moʼi lakaga pē ʼaia—“ ʼi he kemoʼi ʼo te mata”—ʼo nātou ʼolo ki te lagi, ke natou fakatahi mo Sesu pea mo nātou ʼaē ʼe natou faʼufaʼu te sino ʼo Kilisito. (1 Kolonito 15:50-52; vakaʼi ia Fakahā 14:13.) Koia, neʼe kamata te fakatuʼuake ʼo te kau Kilisitiano fakanofo ʼi te ʼosi kamata pē ʼaē ʼo te lele hōsi ʼa te toko fā tagata heka hōsi ʼo te Apokalipesi.

15. (a) Koteā te logo lelei ʼaē neʼe foaki ʼi te ʼavahi ʼo te nima meʼa fakamaʼu? (b) ʼE fakaʼosi feafeaʼi te lele ki te mālo ʼa te Tagata heka hōsi hina?

¹⁵ ʼI te ʼavahi ʼo te nima meʼa fakamaʼu ʼo te takaiga tohi, neʼe foaki ai te logo lelei ʼo ʼuhiga mo te kau fakanofo agatonu ʼaē neʼe mālo, ʼo nonofo agatonu ʼo kaku ki tonatou mate. Kae neʼe mole ko he logo lelei ia kiā Satana mo tona hako. ʼE hoko atu pē te lele ʼa te tagata heka hōsi hina ʼaē neʼe Mālo pea ʼe mole he meʼa ʼe feala ke ina tāʼofi tana lele. Pea ʼe hoki fakaʼosi pē anai ʼi te temi ʼaē kā fakamāuʼi ai te mālamanei ʼaē “ ʼe takoto . . . ʼi te mālohi ʼo te agakovi.” (1 Soane 5:19) ʼE hā lelei mai te faʼahi ʼaia, ʼi te ʼavahi ʼaē e te ʼAkeno te ono meʼa fakamaʼu.

[Kiʼi nota]

[Talanoa ʼo te pasina 102]

‘Te ʼu nefesi ʼaē neʼe tāmateʼi’

Neʼe tohi e McClintock pea mo Strong ʼi tanā Encyclopédie biblique, te ʼu palalau neʼe fai e te tagata Polotesitā Pilitānia ʼo te 18 sēkulō ʼe higoa ko John Jortin, neʼe tupu mai tana ʼu mātuʼa Falani neʼe nā kau ʼi te kau Huguenots, neʼe ina ʼui fēnei: “ ʼI te temi ʼaē ʼe kamata ai te fakataga, ʼe fakaʼosi ai te Lotu Faka Kilisitiano. . . . Neʼe fakamataku ʼaupitō te fakataga pea mo te fakakoviʼi ʼo te lotu ʼo te Evaselio, ʼi te ʼosi fakatuʼu pē ʼaē ʼo te Lotu Faka Kilisitiano ko te lotu ʼo te puleʼaga [Loma], pea ʼi te ʼosi foaki age ʼaē ki tona kau minisi te ʼu koloa pea mo te fakaʼapaʼapa.”

[Paki ʼo te pasina 103]

“Pea neʼe foaki age te kofu loa hina kiā nātou takitokotahi”