Kāpite 6

Te Fakahā ʼo He Meʼa Fakalilo Taputapu

1. ʼE tou tali feafeaʼi anai ia te meʼa fakaofoofo ʼaē ʼe fakamatala iā Fakahā 1:10-17?

ʼE FAKAOFOOFO moʼoni ia te hā mai ʼa Sesu ʼi tona kolōlia! ʼE mahino ia, ka nā neʼe tou sisio fakatahi la mo te ʼapositolo ko Soane ki te meʼa ʼaia neʼe hā, ʼe malave ʼaupitō anai kiā tātou ia te kolōlia fakaofoofo ʼaia, pea mo tou tuʼutuli ifo anai ohagē ko ia. (Fakahā 1:10-17) Ko te meʼa ʼaia neʼe hā mai lagi, neʼe taupau maʼu moʼo uga ʼo tātou ke tou gaugaue. Ohagē ko Soane, ʼe tonu ke tou loto fakafetaʼi ʼaki he agavaivai kiā meʼa fuli ʼaē ʼe faka ʼuhiga kiai te meʼa ʼaia neʼe hā. ʼOfa pē ke tou fakahā tuʼumaʼu he fakaʼapaʼapa ʼaupitō, ki te ʼu tuʼulaga ʼaē neʼe fakanofo kiai Sesu, tona tuʼulaga Hau, mo Pelepitelō Lahi, pea mo Tuʼi Fakamāu.​—Filipe 2:5-11.

“Te ʼUluaki Pea Mo Te Fakamuli”

2. (a) ʼE fakahā mai e Sesu ia ia ʼaki te tuʼulaga fea? (b) ʼE tonu ke mahino feafeaʼi kiā tātou ia te ʼu palalau ʼaenī ʼa Sehova: “Ko au ia te ʼuluaki pea mo te fakamuli”? (c) Koteā ʼaē ʼe fia fakatokaga mai e Sesu ʼi tona tuʼulaga ʼaē ko “te ʼUluaki pea mo te Fakamuli”?

² Kae ko tatatou manavasiʼi ʼe mole tou fai ʼaki he mataku fakalikalika. Neʼe fakaloto fīmālieʼi e Sesu ia te ʼapositolo ko Soane, he neʼe ina ʼui fēnei. “Pea neʼe ina hili kiā te au tona nima mataʼu pea mo ʼui māʼana: ‘ ʼAua naʼa ke mataku. Ko au ia te ʼUluaki pea mo te Fakamuli, pea mo ʼaē ʼe maʼuli.’ ” (Fakahā 1:17b, 18a) Iā Isaia 44:6, ʼe fakamatala lelei mai e Sehova tona tuʼulaga, ʼaē ko ia tokotahi pē ia te ʼAtua Māfimāfi, ʼo ina ʼui fēnei: “Ko au ia te ʼuluaki pea mo te fakamuli, pea ʼe ko au tokotahi pē te ʼAtua.”a ʼI te ʼui ʼaē e Sesu ko ia “te ʼUluaki pea mo te Fakamuli,” ʼe mole ko hana fia tatau mo Sehova, ia te Tupuʼaga Lahi. ʼE ina fakaʼaogaʼi ia te tuʼulaga ʼaia he neʼe foaki age e te ʼAtua totonu kiā te ia. Iā Isaia, neʼe talanoa ia Sehova ʼo ʼuhiga mo Tona tuʼulaga tokotahi ʼaē ko te ʼAtua moʼoni. ʼE ko te ʼAtua heʼegata, pea ʼe ko ia tokotahi pē ia te ʼAtua. (1 Timoteo 1:17) ʼI te Fakahā, ʼe talanoa mai ia Sesu ʼo ʼuhiga mo tona tuʼulaga ʼaē neʼe tuku age, moʼo faka ʼuhiga ki te makehe ʼo tona fakatuʼuake.

3. (a) He koʼē ʼe ʼui ko Sesu ko “te ʼUluaki pea mo te Fakamuli”? (b) Koteā tona faka ʼuhiga ia te ʼui ʼaē ʼe iā Sesu “te ʼu kalavī ʼo te mate pea mo te Hatesi”?

³ ʼE moʼoni neʼe ko Sesu ia “te ʼUluaki” tagata ʼaē neʼe fakatuʼuake ki he maʼuli fakalaumālie tuputupua. (Kolose 1:18) Pea neʼe ko ia “te Fakamuli” ʼaē neʼe fakatuʼuake e Sehova totonu. Koia, kua liliu ia “ko ia ʼaē ʼe maʼuli . . . ʼe maʼuli ʼo talu ai.” ʼE ina maʼu ia te maʼuli tuputupua. ʼI te faʼahi ʼaia, ʼe tatau mo tana Tamai tuputupua, ʼaē ʼe fakahigoaʼi ko “te ʼAtua maʼuli.” (Fakahā 7:2; Pesalemo 42:2) Maʼa te hahaʼi fuli ʼaē ʼo te mālamanei, ʼe ko Sesu ia “te fakatuʼuake pea mo te maʼuli.” (Soane 11:25) ʼO mulimuli ki te faʼahi ʼaia, neʼe ʼui māʼana kiā Soane: “Neʼe au mate, kae koʼenī kua au maʼuli ʼo heʼegata, pea ʼe au nofo mo te ʼu kalavī ʼo te mate pea mo te Hatesi.” (Fakahā 1:18b) Neʼe foaki age e Sehova kiā te ia te fealagia ʼaē ke ina fakatuʼuake ia te kau mate. Koia ʼaē neʼe feala ai kiā Sesu hana ʼui ʼe nofo mo te ʼu kalavī moʼo ʼavahi ʼo te ʼu matapā kiā nātou ʼaē neʼe fakamaʼu ʼi te mate pea mo te Hatesi (ia te faitoka).​—Vakaʼi ia Mateo 16:18.

4. Koteā te fakatotonu ʼaē neʼe toe liuga e Sesu, pea ko ai ʼaē neʼe ʼaoga ki ai?

⁴ Pea neʼe toe liuga e Sesu ia te fakatotonu ʼaē ke tohi ia te meʼa ʼaē neʼe hā, ʼo ina ʼui fēnei kiā Soane: “Tohi foki te ʼu meʼa ʼaē neʼe ke sio kiai, pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe hoko pea mo te ʼu meʼa ʼaē kā hoa mai ki te ʼu meʼa ʼaia.” (Fakahā 1:19) Koteā te tahi ʼu fakahā fakafiafia ʼaē kā fakahā mai anai e Soane moʼo akoʼi ʼo tātou?

Te ʼu Fetuʼu Pea Mo Te ʼu Tuʼulaga Mālama

5. Kiā Sesu, ko ai ia “te ʼu fetuʼu ʼaē e fitu” pea koteā ia “te ʼu tuʼulaga mālama ʼaē e fitu”?

⁵ Neʼe sio ia Soane kiā Sesu ʼi te lotomālie ʼo te ʼu tuʼulaga mālama ʼaulo e fitu, pea mo fetuʼu e fitu ʼi tona nima mataʼu. (Fakahā 1:12, 13, 16) Pea neʼe fakamahino fēnei e Sesu: “Pea koʼenī te meʼa fakalilo taputapu ʼo te ʼu fetuʼu ʼaē e fitu ʼaē neʼe ke sio kiai ʼi toku nima mataʼu, pea mo te ʼu tuʼulaga mālama ʼaulo e fitu: ko te ʼu fetuʼu e fitu ʼe natou fakatātā ia te ʼu ʼāselo ʼo te ʼu kōkelekāsio e fitu, pea ko te ʼu tuʼulaga mālama ʼaē e fitu ʼe natou fakatātā ia te ʼu kōkelekāsio e fitu.”—Fakahā 1:20.

6. Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te ʼu fetuʼu e fitu, pea he koʼē neʼe fai tāfito age te ʼu tohi kiā nātou ʼaia?

⁶ Ko te ʼu “fetuʼu” ʼe ko “te ʼu ʼāselo ʼo te ʼu kōkelekāsio e fitu.” ʼI te Fakahā, ʼe fakatātā ʼi ʼihi temi ia te ʼu fetuʼu ki te ʼu ʼāselo moʼoni, kae neʼe mole fakaʼaogaʼi leva e Sesu ia he tagata faitohi ke faitohi ki he ʼu laumālie ʼe fakapulipuli. Koia, ʼe mahino ia ko te ʼu “fetuʼu” ʼe ko te ʼu taupau, peʼe ko te ʼu tagata ʼāfea ʼi te ʼu kōkelekāsio, ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi e Sesu ohagē hana ʼu tagata ʼave logo.b ʼE fai age te ʼu tohi ki te ʼu fetuʼu, koteʼuhi ʼe fakamaʼua kiā nātou ke natou tōkakaga ki te faga ovi ʼa Sehova.​—Gāue 20:28.

7. (a) Koteā ʼaē ʼe hā ʼaki mai, ko te palalau ʼa Sesu ki te ʼāselo pē e tahi ʼi te ʼu kōkelekāsio takitokotahi, ʼe mole ina faka ʼuhiga leva ko te tagata ʼāfea pē e tahi ʼi te kōkelekāsio? (b) ʼI te faʼahi ʼaia, ko ai ia nātou ʼaē ʼe fakatātā e te ʼu fetuʼu e fitu ʼaē ʼi te nima mataʼu ʼo Sesu?

⁷ ʼUhi ʼaē ko Sesu neʼe palalau ki te “ ʼāselo” pē e tahi ʼi te kōkelekāsio takitahi, ko tona faka ʼuhiga koa ʼi te kōkelekāsio e tahi, ko tona tagata ʼāfea pē e tahi? Kailoa. ʼI te temi ʼo Paulo, neʼe kaugamālie te ʼu tagata ʼāfea ʼaē ʼi te kōkelekāsio ʼo Efesi, kae neʼe mole ko he tokotahi pē. (Fakahā 2:1; Gāue 20:17) Koia, ʼi te temi ʼo Soane, kā ʼave te ʼu tohi ki te ʼu fetuʼu ʼaē e fitu ke lau ki te ʼu kōkelekāsio (ʼo kau kiai mo te kōkelekāsio ʼo Efesi), neʼe fakatātā e te ʼu fetuʼu ʼaia ia nātou fuli ʼaē neʼe gāue ʼi te ʼu kolesi ʼo te kau tagata ʼāfea ʼi te lotolotoiga ʼo te kōkelekāsio ʼaē neʼe fakanofo e Sehova. ʼO toe feiā aipē iā ʼaho nei, ko te ʼu taupau ʼe natou lau ki tanatou ʼu kōkelekāsio te ʼu tohi ʼaē neʼe foaki age e te Kolesi Pule, ʼaē ʼe faʼufaʼu e te ʼu tagata taupau fakanofo ʼaē ʼe puleʼi e Sesu. Ko te ʼu kolesi takitahi ʼa te kau tagata ʼāfea, ʼe maʼua ke natou tahi tōkakaga fakalelei ke mulimuli tanatou ʼu kōkelekāsio ki te ʼu tokoni ʼa Sesu. ʼE moʼoni, ʼe ʼaoga te ʼu tokoni ʼaia kiā nātou fuli ʼaē ʼe kau mai ki te ʼu kōkelekāsio, kae mole gata pē ki te kau tagata ʼāfea.​—Vakaʼi ia Fakahā 2:11a.

8. Koteā te faka ʼuhiga ʼo te nonofo ʼa te kau tagata ʼāfea ʼi te nima mataʼu ʼo Sesu?

⁸ ʼUhi ko Sesu te Pule ʼo te kōkelekāsio, ʼe matatonu te ʼui ʼaē ko te ʼu tagata ʼāfea ʼe natou nonofo ʼi tona nima mataʼu, pea ʼe ko ia ʼaē ʼe ina puleʼi pea mo takitaki nātou. (Kolose 1:18) E ko ia te Pule Tauhi Ōvi, pea ko te kau tagata ʼāfea ʼe ko te ʼu tauhi ovi ʼi lalo ifo iā Sesu.​—1 Petelo 5:2-4.

9. (a) Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te ʼu tuʼulaga mālama e fitu, pea he koʼē ʼe matatonu ia te fakatā ʼaia? (b) Koteā ʼaē neʼe lagi fakamanatuʼi age ki te ʼapositolo ko Soane e te meʼa ʼaē neʼe hā?

⁹ Ko te ʼu tuʼulaga mālama e fitu, neʼe ko te ʼu kōkelekāsio e fitu ʼaē neʼe momoli ki ai e Soane ia te tohi ʼo te Fakahā: Efesi, Simenia, Pelekame, Tiatile, Sāte, Filatelefia, pea mo Laotisē. He koʼē ʼe fakatātā ia te ʼu kōkelekāsio e te ʼu tuʼulaga mālama? Koteʼuhi ko te kau Kilisitiano, ʼi tonatou ʼuhiga takitokotahi peʼe faka kōkelekāsio, ʼe tonu ke natou ‘fakamū tonatou mālama iā muʼa ʼo te hahaʼi’ ʼo te mālamanei fakapōʼuli ʼaenī. (Mateo 5:14-16) Tahi ʼaē, neʼe ʼi ai te ʼu tuʼulaga mālama ʼi te ʼu meʼa teuteu ʼo te fale lotu ʼo Salomone. ʼI te fakahigoaʼi ʼo te ʼu kōkelekāsio ko te ʼu tuʼulaga mālama, ʼe mahino ia neʼe ina fakamanatuʼi age kiā Soane, ʼi hona ʼaluʼaga fakatā, ko te ʼu kōkelekāsio takitahi ʼo te kau fakanofo, ʼe ko te “fale lotu ʼa te ʼAtua,” ko he potu ʼe nofo ai ia te laumālie ʼo te ʼAtua. (1 Kolonito 3:16) Tahi ʼaē meʼa, ko te fale lotu fakalaumālie ʼaē ʼe ko he faʼifaʼitakiʼaga ʼo te fale lotu ʼo te kau Sutea, ko nātou ʼo te kōkelekāsio ʼo te kau fakanofo, ʼe ko “te kau pelepitelō fakahau” ʼi te fale lotu lahi fakalaumālie ʼa Sehova, ʼaē ko Sesu ia te Pelepitelō Lahi pea mo nofo tonu ai ia Sehova ʼi te Potu Taputapu ʼAupitō ʼaē ʼi te lagi.​—1 Petelo 2:4, 5, 9; Hepeleo 3:1; 6:20; 9:9-14, 24.

Te ʼApositasia Lahi

10. ʼI te taʼu 70 ʼo totatou temi, koteā ʼaē neʼe hoko ki te tuʼu faka Sutea pea mo te kau Sutea ʼaē neʼe mole fakahemala?

¹⁰ ʼI te temi ʼaē neʼe tohi ai e Soane ia te Fakahā, neʼe kua taʼu 60 tupu te kua tuʼu ʼa te Lotu Faka Kilisitiano. ʼUluaki, lolotoga taʼu e 40 neʼe felāveʼi ai mo te fakafeagai tuʼumaʼu ʼa te Lotu Faka Sutea. Kae ʼi te taʼu 70 ʼo totatou temi, neʼe hoko te tuʼutāmaki lahi ki te tuʼu faka Sutea pea mo te kau Sutea ʼaē neʼe mole fakahemala, he neʼe fakaʼauha tonatou fenua pea mo te fale lotu ʼo Selusalemi, ʼaē neʼe natou tauhi kiai ohagē ko he tauhi tamapua.

11. He koʼē neʼe ko te temi faigamālie ʼaē ki te Pule Tauhi Ōvi ke ina fai he fakatokaga ki te ʼu kōkelekāsio ʼo ʼuhiga mo ni faʼahiga aga ʼe tuputupu?

¹¹ Kae neʼe fakakikite e te ʼapositolo ko Paulo ʼe hoko anai te ʼapositasia ʼi te lotolotoiga ʼo te kau Kilisitiano ʼaē neʼe fakanofo, pea ʼe hā mai ʼi te ʼu palalau ʼa Sesu, ko te ʼapositasia neʼe kua ʼosi mafola ia ʼi te temi matuʼa ʼo Soane. Neʼe ko Soane ia te ʼapositolo fakamuli ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi moʼo tāʼofi ia te ʼu mālohi fuli ʼa Satana moʼo fakahehema ia te hākoga ʼo te fafine. (2 Tesalonika 2:3-12; 2 Petelo 2:1-3; 2 Soane 7-11) Koia, neʼe ko te temi faigamālie ʼaia ki te Pule Tauhi Ovi ʼa Sehova, ke faitohi ki te kau tagata ʼāfea ʼo te ʼu kōkelekāsio, moʼo fakatokaga age kiā nātou ia te ʼu faʼahiga aga ʼaē ʼe tuputupu pea mo ina fakaloto mālohiʼi ia te kau Kilisitiano agatonu ke natou pipiki maʼu ki te faitotonu.

12. (a) Neʼe mafola feafeaʼi ia te ʼapositasia ʼi te ʼu sēkulō ki muli mai, ʼi te ʼosi mate ʼo Soane? (b) Neʼe tupu feafeaʼi mai ia te Keletiate?

¹² Kae ʼe mole tou ʼiloʼi pe neʼe tali feafeaʼi e te ʼu kōkelekāsio ia te ʼu palalau ʼa Sesu ʼi te taʼu 96 ʼo totatou temi. Kae ʼe mahino ia kiā tātou ko te ʼapositasia, neʼe vave tona mafola ʼi te ʼosi mate ʼo Soane. Ko nātou kau Kilisitiano, neʼe mole kei natou fakaʼaogaʼi ia te huafa ʼo Sehova ʼo natou fetogi ʼaki te kupu “ ʼAliki” peʼe “ ʼAtua” ʼi te ʼu hiki ʼo te Tohi-Tapu. ʼI te fā sēkulō, neʼe fakahū ai ki te ʼu kōkelekāsio ia te akonaki hala ʼaē ko te Tahitolu Tapu. Lolotoga te temi pē ʼaia, neʼe tali te manatu ʼaē ko te nefesi ʼe tuputupua. Moʼo fakaʼosi, neʼe fakaliliu e te Hau ko Constantin ia te “Lotu Faka Kilisitiano” ke liliu ko te lotu faka puleʼaga, ʼo tupu ai ia te Keletiate, ʼaē neʼe fakatahiʼi ai te mālohi ʼo te ’Ēkelesia pea mo te Puleʼaga moʼo pule iā taʼu e afe. Neʼe ko he meʼa faigafua takita liliu ko he faʼahiga Kilisitiano foʼou. Ko ʼihi ʼu telepī kātoa neʼe natou fakapipiki tanatou ʼu ʼuluaki tui faka pagani ki te ʼu manatu ʼo te lotu ʼaia. Tokolahi ʼi te kau pule ʼo te Keletiate, neʼe natou liliu ko te ʼu tagata fai politike agakovi, ʼo natou fakaʼaogaʼi ia te heletā moʼo fakakinauʼi ia te hahaʼi ke natou tali tanatou ʼu manatu.

13. Logolā ia te ʼu fakatotonu ʼaē neʼe fai e Sesu ʼo ʼuhiga mo te ʼu magaʼi lotu ʼaia, neʼe tali feafeaʼi e te kau Kilisitiano ʼapositā?

¹³ Ko te ʼu palalau ʼa Sesu ki te ʼu kōkelekāsio, neʼe meʼa noaʼi e te kau Kilisitiano ʼapositā. Neʼe fakatotonu age e Sesu ki te kau Efesi ke natou toe maʼu ia te ʼofa ʼaē neʼe ia nātou ʼi te kamataʼaga. (Fakahā 2:4) Kae ko te hahaʼi ʼo te Keletiate, ʼaē neʼe mole kei natou logo tahi ʼi te ʼofa ʼo Sehova, neʼe natou laga te ʼu tau fakamataku pea neʼe natou fefakatagaʼiʼaki. (1 Soane 4:20) Neʼe fai e Sesu ia te ʼu fakatotonu ki te kōkelekāsio ʼo Pelekame ʼo ʼuhiga mo te ʼu magaʼi lotu. Kae logopē lā ia te ʼu fakatotonu ʼaia, neʼe tupu ia te ʼu magaʼi lotu ʼi te lua sēkulō, pea iā ʼaho nei, ko te Keletiate kua māvetevete holo, pea ko te ʼu lauʼi afe lotu pea mo magaʼi lotu ʼe nātou fetauʼaki.​—Fakahā 2:15.

14. (a) Logolā neʼe fai e Sesu tana ʼu fakatokaga ʼo ʼuhiga mo te mate fakalaumālie, kae koteā ʼaē neʼe fai e nātou ʼaē ʼe lau pē ʼe natou Kilisitiano? (b) Neʼe meʼa noaʼi feafeaʼi e nātou ʼaē ʼe lau pē ʼe natou Kilisitiano, ia te fakatokaga ʼaē neʼe fai e Sesu ʼo ʼuhiga mo te tauhi tamapua pea mo te ʼu aga heʼeʼaoga?

¹⁴ Neʼe fai e Sesu ia te ʼu fakatokaga ki te kōkelekāsio ʼo Sāte ʼo ʼuhiga mo te mate fakalaumālie. (Fakahā 3:1) Ohagē ko nātou ʼaē ʼi Sāte, ko nātou ʼaē ʼe lau pē ʼe natou Kilisitiano neʼe mole tuai pea natou lītuʼa ki te ʼu gāue faka Kilisitiano, ʼo natou tuku ia te gāue tāfito ʼaē ko te fai faka mafola ke fai e he kiʼi kūtuga ʼe totogi: ko te kau takitaki ʼo te Keletiate. Neʼe fai e Sesu tana ʼu fakatokaga ki te kōkelekāsio ʼo Tiatile ʼo ʼuhiga mo te tauhi tamapua pea mo te folonikāsio. (Fakahā 2:20) Kae ko te Keletiate, neʼe ina fakagafua te fakaʼaogaʼi ʼo te ʼu fakatātā, pea mo ina tali te tahi ʼu faʼahiga tauhi tamapua fakakākā, ohagē ko te ʼofa fakavale ki te fenua pea mo te fia maʼu koloa. Pea ki te ʼu aga heʼeʼaoga, logolā ʼi ʼihi temi neʼe natou valokiʼi, kae neʼe natou fakagafua tuʼumaʼu pē ke fai.

15. Koteā ʼaē ʼe valoki e Sesu ʼi tana ʼu palalau ʼaē ki te ʼu kōkelekāsio e fitu, ʼo ʼuhiga mo te ʼu lotu ʼo te Keletiate, pea ko ai ʼaē neʼe fakatatau ki ai ia te kau takitaki lotu ʼo te Keletiate?

¹⁵ Koia ʼaē, ʼe hā mai ʼi te ʼu palalau ʼa Sesu ki te ʼu kōkelekāsio e fitu, ʼe ina valoki ia te mole feala ʼaē ki te ʼu lotu fuli ʼo te Keletiate ke natou liliu ko te hahaʼi makehe ʼa Sehova. ʼIo, ko te kau takitaki lotu ʼo te Keletiate ʼe ko te koga tāfito ʼo te hōloga ʼo Satana. ʼI tana fakatatau nātou kiā “ia ʼaē ʼe manukinuki ki te lao,” neʼe fakakikite e te ʼapositolo ko Paulo ko tanatou ‘ ʼi henī ʼe fai ʼo mulimuli ki te gāue ʼa Satana ʼaki te ʼu gāue fakamanamana kehekehe, mo te ʼu fakaʼiloga pea mo te ʼu fakakikite loi, pea mo te ʼu aga fakakākā fuapē ʼo te heʼe faitotonu.’​—2 Tesalonika 2:9, 10.

16. (a) Ko ai ʼaē neʼe fehiʼa tāfito ki ai ia te kau pule ʼo te Keletiate? (b) Koteā ʼaē neʼe hoko ʼi te Keletiate ʼi te ʼu taʼu ʼo te Moyen Âge? (c) Ko te kau Polotesita, peʼe ko te kau fakafeagai ki te lotu Katolika, neʼe natou fetogi koa ia te ʼu aga ʼo te Keletiate ʼapositā?

¹⁶ Logopē la tanatou ʼui ʼaē ko nātou ia te kau tauhi ovi ʼo te faga ovi ʼa te ʼAtua, ko te kau pule ʼo te Keletiate, te kau takitaki lotu pea mo te kau takitaki faka mālama, neʼe natou fakahā he fehiʼa lahi kiā nātou ʼaē neʼe natou faigaʼi ke natou fakaloto mālohiʼi ia te lau ʼo te Tohi-Tapu peʼe ko te tala ʼo tanatou ʼu aga ʼaē ʼe fakafeagai ki te Tohi-Tapu. Ko Jean Hus pea mo te tagata fai fakaliliu Tohi-Tapu ʼaē ko William Tyndale, neʼe fakatagaʼi nāua pea mo nā mamate faka maletile. ʼI te lolotoga ʼo te Moyen Âge, neʼe kua mālohi ʼosi ia te ʼapositasia ʼaki te Inikisisio fakamataku ʼo te Lotu Katolika. Ko he tahi pē neʼe fakafifihi ki te ʼu akonaki pea mo te pule ʼa te ʼēkelesia neʼe tonu ia ke matehi, pea ko te toko lauʼi afe iā nātou ʼaē neʼe ʼui ko te kau heletiko neʼe gaohi koviʼi nātou ʼo aʼu ki tanatou mamate, pe neʼe tutu nātou ʼi te pou. Koia, neʼe faigaʼi e Satana ke ina maumauʼi ia te hōloga moʼoni ʼo te kautahi ʼa te ʼAtua ʼaē ʼe fakatātā ki he fafine. ʼI te hoko mai ʼo te temi ʼa te kau Polotesita, peʼe ko te kau fakafeagai ki te lotu Katolika (ʼi te kamata ʼo te taʼu 1517), neʼe lahi te ʼu lotu Polotesita neʼe natou toe fakahoko te taʼi fai fakataga ʼaia. ʼO toe feiā mo nātou, neʼe natou ligi toto he neʼe natou kau ki te matehi ʼo te hahaʼi ʼaē neʼe natou faigaʼi ke natou agatonu ki te ʼAtua pea mo Kilisito. ʼIo, neʼe liligi ʼaupitō “te toto ʼo te kau māʼoniʼoni”!​—Fakahā 16:6; vakaʼi ia Mateo 23:33-36.

ʼE Kātakiʼi Te ʼu ʼAhiʼahi e Te Hako

17. (a) Koteā ʼaē neʼe fakakikite ʼi te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te fulumeto pea mo te vao kovi? (b) Koteā ʼaē neʼe hoko ʼi te taʼu 1918, pea ko ai ʼaē neʼe liʼaki ai pea ko ai ʼaē neʼe fakanofo?

¹⁷ ʼI tana lea fakatātā ʼo ʼuhiga mo te fulumeto pea mo te vao kovi, neʼe fakakikite e Sesu ʼe ʼi ai anai he temi fakapōʼuli ʼi te lolotoga ʼo te pule kātoa ʼa te Keletiate. Kae lolotoga ia te ʼu sēkulō ʼo te ʼapositasia, ʼe ʼi ai te kau Kilisitiano ʼe natou hagē anai ko te fulumeto, ko he kau fakanofo moʼoni. (Mateo 13:24-29, 36-43) Kae ʼi te hoko mai ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki ʼi ʼOkotopeli ʼo te taʼu 1914, neʼe kei ʼi ai te kau Kilisitiano moʼoni ʼi te kele. (Fakahā 1:10) ʼE hā ʼaki mai, ko Sehova neʼe haʼu ʼi te taʼu 1918, hili kiai taʼu ʼe tolu vaelua, moʼo fakamāuʼi tona fale lotu fakalaumālie, pea neʼe kaugā fagona mo ia ia Sesu, tana “tagata ʼave logo ʼo te fuakava.” (Malakia 3:1; Mateo 13:47-50) Neʼe kua hoko mai te temi ʼaē neʼe tonu ai ki te ʼAliki ke ina liʼaki ia te kau Kilisitiano loi, pea ke ina fakanofo ‘te tagata kaugana agatonu mo poto ke pule ki ʼona koloa fuli.’​—Mateo 7:22, 23; 24:45-47.

18. Ko te “hola” fea ʼaē neʼe hoko mai ʼi te taʼu 1914, pea ʼi te temi ʼaia koteā ʼaē neʼe tonu ke fai e te tagata kaugana?

¹⁸ Neʼe kua hoko mai mo te temi ʼaē ke tokagaʼi tāfito e te tagata kaugana ʼaia ia te ʼu meʼa ʼaē neʼe tohi ʼi te ʼu logo ʼaē ʼa Sesu ki te ʼu kōkelekāsio e fitu, ohagē ko tona fakahā lelei ʼi te ʼu logo ʼaia. Ohagē la, neʼe talanoa ia Sesu ki tana haʼu moʼo fakamāuʼi ʼo te ʼu kōkelekāsio, pea neʼe kamata ia te fai fakamāu ʼaia ʼi te taʼu 1918. (Fakahā 2:5, 16, 22, 23; 3:3) Neʼe talanoa ʼo ʼuhiga mo te haofaki ʼo te kōkelekāsio ʼo Filatelefia mai “te hola ʼo te ʼahiʼahi ʼaē ʼe tonu ke hoko ki te kele kātoa.” (Fakahā 3:10, 11) Pea neʼe hoko “te hola ʼo te ʼahiʼahi” ʼaia, ʼi te kamata ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki ʼi te taʼu 1914, pea neʼe hoko ai leva te ʼahiʼahiʼi ʼo te kau Kilisitiano ʼo ʼuhiga mo tanatou agatonu ʼaē ki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼaē kua fakatuʼu.​—Vakaʼi ia Mateo 24:3, 9-13.

19. (a) Iā ʼaho nei, koteā ʼaē ʼe fakatātā e te ʼu kōkelekāsio e fitu? (b) Ko ai ia te hahaʼi tokolahi ʼaupitō ʼaē kua fakatahi ki te kau Kilisitiano fakanofo, pea he koʼē ʼe toe ʼaoga kiā nātou ia te tokoni ʼa Sesu pea mo te ʼu ʼaluʼaga ʼaē neʼe ina fakamatala? (c) ʼE tonu anai ke tou fakaʼaogaʼi feafeaʼi ia te ʼu palalau ʼaē ʼa Sesu ki te ʼu kōkelekāsio e fitu ʼo te ʼuluaki sēkulō?

¹⁹ Koia ko te ʼu palalau ʼaē neʼe fai e Sesu ki te ʼu kōkelekāsio, neʼe hoko tāfito talu mai te taʼu 1914. ʼI tona hoko ʼaia, ko te ʼu kōkelekāsio ʼaē e fitu, neʼe natou fakatātā ia te ʼu kōkelekāsio fuli ʼo te kau Kilisitiano fakanofo lolotoga te ʼaho ʼo te ʼAliki. Tahi ʼaē meʼa, lolotoga ia te ʼu taʼu e 70 tupu ʼaenī kua ʼosi, neʼe kau fakatahi ki te kau Kilisitiano fakanofo ʼaē ʼe fakatātā e Soane, ia te ʼu hahaʼi tui ʼe tokolahi ʼaupitō, ʼe natou maʼu te ʼamanaki ʼaē ko te maʼuli ʼo heʼegata ʼi te Palatiso ʼi te kele. Ko te tokoni ʼa Sesu Kilisito ʼi tona kolōlia pea mo te ʼu ʼaluʼaga ʼaē neʼe ina maʼu mai ʼe nonofo ai te ʼu kōkelekāsio e fitu ʼi te ʼosi ʼo tona ʼaʼahi, ʼe toe ʼaoga tatau ki te hahaʼi tui ʼaia, heʼe tatau te ʼu lēkula ʼo te faitotonu pea mo te agatonu maʼa nātou fuli ʼaē ʼe tauhi kiā Sehova. (Ekesote 12:49; Kolose 3:11) Koia, ko te ʼu palalau ʼa Sesu ki te ʼu kōkelekāsio e fitu ʼo te ʼuluaki sēkulō ʼi Asia Veliveli, ʼe mole ko he ʼu hisitolia pē ia. Kae ʼe feala ai kiā tātou takitokotahi ke tou maʼu ia te maʼuli peʼe ko te mate. Koia, tou tōkakaga ʼo fakalogo lelei ki te ʼu palalau ʼa Sesu.

[Kiʼi nota]

[Talanoa ʼo te pasina 32]

Te Temi ʼo Te ʼAhiʼahi Pea Mo Te Fai Fakamāu

ʼI ʼOkotopeli ʼo te taʼu 29 ʼo totatou temi, ʼi te Vaitafe ʼo Solotane, neʼe papitemaʼi ai ia Sesu, pea mo hinoʼi ko ia ʼaē kā Hau. Hili kiai taʼu e tolu vaelua, ʼi te taʼu 33 ʼo totatou temi, neʼe ʼalu ki te fale lotu ʼo Selusalemi pea neʼe ina kapu ia nātou ʼaē neʼe natou fakaliliu ia te fale lotu ko he ʼana ʼo he kau kaihaʼa. ʼE hagē mai ʼe tatau ia te ʼaluʼaga ʼaia pea mo te ʼu taʼu e tolu vaelua ʼaē neʼe heka ai ia Sesu ʼi tona hekaʼaga faka hau faka kolōlia ʼaē ʼi te lagi, ʼi ʼOkotopeli ʼo te taʼu 1914 ʼo aʼu ki tana haʼu ʼo ʼaʼahi ia nātou ʼaē neʼe natou ʼui ko nātou ko te kau Kilisitiano, he neʼe kamata tana fai fakamāu ʼi te ʼapi ʼo te ʼAtua. (Mateo 21:12, 13; 1 Petelo 4:17) ʼI te kamata ʼo te taʼu 1918, neʼe lahi te ʼu fakafeagai neʼe felāveʼi mo te hahaʼi ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo tanatou gāue ʼaē ki te Puleʼaga. Neʼe ko he temi ʼo te ʼahiʼahi ʼi te kele kātoa, pea neʼe toʼo kehe ia nātou ʼaē neʼe mātataku. ʼI Maio ʼo te taʼu 1918, neʼe fonofono ia te kau takitaki lotu ʼo te Keletiate ke pilisoniʼi te kau takitaki ʼo te Sōsiete Watch Tower, kae hili ʼaia māhina e hiva pea toe tuku age ia nātou. Ki muli age, neʼe molehi ia te ʼu tukugākovi hala ʼaē neʼe fai kiā nātou. Talu mai te taʼu 1919, ko te kautahi ʼa te hahaʼi ʼa te ʼAtua, ʼaē neʼe ʼahiʼahiʼi pea mo fakamaʼa, neʼe natou kalagaʼi ʼaki he loto faʼafai ia te Puleʼaga ʼo Sehova ʼaki ia Sesu Kilisito, ʼe ko te falalaʼaga pē ʼaia e tahi ʼo te mālamanei.​—Malakia 3:1-3.

Ko Sesu ʼi te temi ʼaē neʼe ina kamata ai tana ʼaʼahi ʼi te taʼu 1918, ʼe mahino papau ia neʼe ina fakamāuʼi pea mo tauteaʼi ia te kau takitaki lotu ʼo te Keletiate. Neʼe mole gata ʼaki pē tanatou fakaneke ke fakatagaʼi ia te hahaʼi ʼa te ʼAtua kae neʼe natou kau foki ki te ligi toto ʼaupitō, he neʼe natou lagolago ki te ʼu puleʼaga ʼaē neʼe natou fetauʼaki lolotoga ia te ʼuluaki tau faka mālamanei. (Fakahā 18:21, 24) ʼI te temi ʼaia, neʼe falala te kau takitaki lotu ʼaia ki te kautahi ʼaē neʼe faʼufaʼu e te tagata, ʼaē ko te Sōsiete ʼo Te ʼu Puleʼaga. Ohagē ko te kautahi faka mālamanei ʼo te ʼu lotu hala, talu mai te taʼu 1919 neʼe tauteaʼi e te ʼAtua ia te Keletiate.

[Mape ʼo te pasina 28, 29]

(Vakaʼi te nusipepa)

PELEKAME

SIMENIA

TIATILE

FILATELEFIA

SĀTE

EFESI

LAOTISĒ

[Paki ʼo te pasina 31]

Neʼe lahi te ligi toto ʼa te ʼu lotu ʼo te Keletiate, he neʼe natou fakatagaʼi pea mo fakapōgi ia te hahaʼi ʼaē neʼe natou fakaliliu pea mo lau ia te Tohi-Tapu, peʼe ko nātou ʼaē neʼe nonofo mo hanatou ʼu Tohi-Tapu