ZAJ KAWM 25
ZAJ NKAUJ 96 Phau Vajlugkub
Yakhauj Zaj Lus Faj Lem—Ntu 2
“Nws foom koob hmoov kom tsimnyog rau nws txhua tus tub.”—CHIVKEEB 49:28.
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Tej yam uas peb kawm tau los ntawm Yakhauj zaj lus faj lem uas hais rau nws yim leej tub yau.
1. Nyob rau hauv zaj no peb yuav kawm txog dab tsi?
YAKHAUJ cov tub nyob puag ncig nws thiab ua tib zoo mloog seb lawv txiv yuav hais li cas rau lawv. Nyob rau zaj kawm tag los lawd, Yakhauj cov lus rau Lunpees, Xime-oos, Levis, thiab Yudas ua rau nws cov tub ceeb sob tag li. Yog li ntawd, lawv thiaj cuab pob ntseg mloog zoo zoo seb lawv txiv yuav hais li cas rau nws yim leej tub yau. Cia peb ua tib zoo kawm seb peb khaws tau li cas los ntawm Yakhauj cov lus uas nws hais rau Xenpuloos, Ixakhas, Das, Khas, Asaws, Nathalis, Yauxej, thiab Npeeyamees.a
XENPULOOS
2. Piav seb Xenpuloos tau txais qhov koob hmoov twg thiab tej no muaj tshwm sim li cas. (Chivkeeb 49:13) (Saib lub ntsiab.)
2 Nyeem Chivkeeb 49:13. Yakhauj hais tias Xenpuloos caj ces yuav nyob rau ntawm ntug dej yav qaum teb rau ntawm lub teb chaws uas Vajtswv cog tseg. Ntau tshaj li 200 xyoo tom qab no xeem Xenpuloos mam li tau txais lawv tej qub txeeg qub teg uas yog nyob nruab nrab ntawm tus Dej Kalilais thiab Hiav Txwv Meditelanes. Mauxes tau faj lem tias: “Thov kom xeem Xenpuloos kev ua lag ua luam hauv hiavtxwv kom lawv muaj txiag npluanuj.” (2 Kevcai 33:18) Qhov no qhia tau tias xeem Xenpuloos mus mus los los ua tau lag luam nrog tib neeg rau ntawm ob tug ntug dej. Tej no yeej ua rau xeem Xenpuloos muaj kev zoo siab heev.
3. Yuav ua li cas peb thiaj txaus siab rau peb lub neej?
3 Peb kawm tau dab tsi? Txawm peb yuav nyob rau qhov twg los sis peb lub neej yuav zoo li cas los peb yeej muaj taus kev zoo siab. Yuav kom peb muaj kev zoo siab mus li, peb yuav tsum txaus siab rau tej yam peb muaj. (Phau Ntawv Nkauj 16:6; 24:5) Tej zaud peb kheev xav txog tej yam peb tsis muaj dua li tej yam uas peb twb muaj lawm. Yog li ntawd, peb yuav tau nco ntsoov txog tej yam zoo uas peb tau thiab cia li txaus siab rau peb lub neej.—Kalatias 6:4.
IXAKHAS
4. Piav seb Ixakhas tau txais qhov koob hmoov twg thiab ho muaj tshwm sim li cas. (Chivkeeb 49:14, 15) (Saib lub ntsiab.)
4 Nyeem Chivkeeb 49:14, 15. Yakhauj qhuas Ixakhas vim nws nquag ua hauj lwm heev. Yakhauj thiaj muab nws piv ib yam li tus nees luav uas muaj zog thauj nra. Yakhauj kuj hais txuas ntxiv tias Ixakhas yuav muaj ib thaj av uas zoo qoob loo. Yakhauj cov lus muaj thooj nkaus li ntawd tiag vim xeem Ixakhas tau txais ib thaj av uas nyob ze tus Dej Yaladees thiab cog qoob loo ntsu heev. (Yausuas 19:22) Xeem Ixakhas sib zog ntsos tu lawv ciam dej ciam av tiam sis lawv kuj pab lwm cov thiab. (1 Vajntxwv 4:7, 17) Xws li thaum tus txiav txim Npalaj thiab Denpaulas tus uas cev Vajtswv lus hais kom cov Ixayees mus tua Xixelas, xeem Ixakhas yog ib xeem uas txaus siab hlo mus pab. Tsis yog zaum no xwb tiam sis lawv kuj mus pab tua rau lwm lub sij hawm thiab.—Cov Thawjtswj 5:15.
5. Vim li cas peb yuav tsum tau sib zog ua hauj lwm?
5 Peb kawm tau dab tsi? Yehauvas yeej saib tej hauj lwm peb ua rau nws muaj nuj nqis ib yam li nws saib tej hauj lwm uas xeem Ixakhas ua. (Tej Lus Qhia 2:24) Xws li cov kwv tij uas mob siab ua hauj lwm saib xyuas lub koom txoos. (1 Timautes 3:1) Txawm cov kwv tij no tsis mus ntaus rog ib yam li xeem Ixakhas los lawv yeej kuj siab lug ua hauj lwm los tiv thaiv Vajtswv cov tib neeg ntawm tej yam uas yuav rhuav tau lawv txoj kev sib raug zoo nrog Vajtswv. (1 Kauleethaus 5:1, 5; Yudas 17-23) Ntxiv ntawd, cov kwv tij no kuj npaj lawv tej lus qhuab qhia zoo zoo xwv lawv thiaj txhawb tau lub koom txoos txoj kev ntseeg.—1 Timautes 5:17.
DAS
6. Xeem Das tau ua tes hauj lwm twg? (Chivkeeb 49:17, 18) (Saib lub ntsiab.)
6 Nyeem Chivkeeb 49:17, 18. Yakhauj hais tias Das zoo yam nkaus li tus nab uas tsis ntshai thos tej tsiaj loj dua luj taws, xws li tej neeg ua rog thiab tus uas caij nees ntawd. Xeem Das muaj lub siab tawv heev thiab yeej npaj tawm tsam cov neeg Ixayees tej yeeb ncuab. Lub caij uas cov Ixayees tseem tab tom taug kev yuav mus rau lub teb chaws uas Vajtswv cog tseg rau lawv, xeem Das “ua cov thaiv tom qab txhua xeem huv tibsi.” (Teev Npe 10:25) Txawm lwm cov Ixayees tsis pom tias xeem Das ua dab tsi rau dab tsi rau tom qab los xeem Das tes hauj lwm yeej tseem ceeb heev.
7. Koj yuav tsum xav li cas thaum koj ua hauj lwm pub rau Yehauvas?
7 Peb kawm tau dab tsi? Muaj tej zaud koj ua tej yam pub rau Yehauvas uas tsis muaj leej twg paub txog. Xws li koj pab tu thiab kho lub Tsev Nceeg Vaj, pab thaum muaj rooj sib txoos ib hnub los sis peb hnub, los sis ua lwm yam. Peb zoo siab kawg li uas koj tau pab ua tej hauj lwm no! Txawm tsis muaj leej twg paub los nco ntsoov tias Yehauvas yeej paub txhua yam uas koj tau ua rau nws. Nws yeej ris koj txiaj ntsig vim koj tsis yog ua rau luag qhuas tiam sis koj xav ua kom haum nws siab vim koj hlub nws.—Mathais 6:1-4.
KHAS
8. Vim li cas ho yooj yim rau tej yeeb ncuab tuaj ntaus xeem Khas? (Chivkeeb 49:19) (Saib lub ntsiab.)
8 Nyeem Chivkeeb 49:19. Yakhauj faj lem tias Khas yuav raug tej yeeb ncuab lws. Kwv lam li 200 xyoo tom qab no xeem Khas kuj tau ib thaj av uas nyob ntawm Dej Yaladees ib sab uas puab cov yeeb ncuab tus ciam teb. Qhov no thiaj li ua rau cov yeeb ncuab uas nyob ib ncig ob cag ntawd yooj yim tua lawv heev. Xeem Khas nyiam nyob ntawd vim muaj chaw rau lawv tej tsiaj mus nog zaub. (Teev Npe 32:1, 5) Xeem Khas yog ib co tib neeg muaj siab loj siab tawv heev. Tsis tas li ntawd, lawv tso siab plhuav tias Yehauvas yuav pab thiab tiv thaiv lawv ntawm tej yeeb ncuab txhais tes. Ntxiv ntawd, lawv kuj xa lawv cov tub rog mus pab lwm xeem Ixayees txeeb teb txeeb chaw tau ntau ntau xyoo. (Teev Npe 32:16-19) Tseem tshuav lawv tej poj niam me nyuam nyob hauv vaj hauv tsev lawm xwb los xeem Khas yeej tso siab tias Yehauvas yuav tiv thaiv lawv tsev neeg. Yehauvas foom koob hmoov rau lawv vim lawv muaj lub siab tawv thiab xav pab lwm tus.—Yausuas 22:1-4.
9. Yog peb tso siab rau Yehauvas, peb yuav muab peb lub neej coj los ua dab tsi?
9 Peb kawm tau dab tsi? Yuav kom teev tiam tau Yehauvas rau lub sij hawm nyuaj siab ntxhov plawv, peb yuav tsum tso siab rau nws tiag tiag. (Phau Ntawv Nkauj 37:3) Txawm tsis yooj yim los muaj coob leej ntau tus niaj hnub nim no sib zog ntsos ua hauj lwm los pab tsa tej Tsev Nceeg Vaj thiab lwm tej tsev rau Yehauvas lub koom haum tau siv, mus tshaj tawm txoj xov zoo rau tej thaj chaw uas tsis muaj cov Tim Khawv coob pes tsawg, los sis pab Yehauvas lub koom haum rau lwm txoj ke. Tos lawv ua li no los vim yog lawv tso siab hais tias Yehauvas yuav saib xyuas lawv.—Phau Ntawv Nkauj 23:1.
ASAWS
10. Xeem Asaws tsis kam ua dab tsi? (Chivkeeb 49:20) (Saib lub ntsiab.)
10 Nyeem Chivkeeb 49:20. Yakhauj faj lem tias xeem Asaws yuav muaj txiag nplua nuj ces yeej muaj raws nkaus li ntawd tiag. Xeem Asaws tau ib daim av uas zoo qoob loo heev. (2 Kevcai 33:24) Lawv daim av nyob npuas kiag sab Hiav Txwv Meditelanes thiab qhov chaw luag nres nkoj ua lag ua luam ntawm Xaidoos. Tiam sis xeem Asaws tsis kam ntiab cov Khana-as tawm hauv lawv lub teb chaws mus. (Cov Thawjtswj 1:31, 32) Tej zaud vim xeem Asaws muaj txiag nplua nuj thiab cov Khana-as haub ntxias lawv ces thiaj ua rau lawv tsis mob siab teev tiam Yehauvas pes tsawg lawm. Xws li thaum tus txiav txim Npalaj hais kom cov Ixayees mus tua cov tub rog Khana-as, xeem Asaws tsis kam mus. Lawv thiaj li tsis pom tej yam zoo zoo uas Yehauvas tau ua los cawm cov Ixayees kom yeej rog ntawm “tus dej Menkidaus.” (Cov Thawjtswj 5:19-21) Tej zaud xeem Asaws txaj muag heev thaum lawv hnov Npalaj thiab Denpaulas hu nkauj tias: “Xeem [Asaws] nyob raws ntug hiavtxwv; lawv nyob ntawm ntug xwb.”—Cov Thawjtswj 5:17.
11. Vim li cas peb yuav tau tsis txhob muab nyiaj txiag thiab tej khoom ub khoom no saib hlob hauv peb lub neej?
11 Peb kawm tau dab tsi? Peb xav muab qhov zoo tshaj rau Yehauvas xwb. Yuav kom peb ua tau li no peb yuav tau tsis txhob coj li lub qab ntuj no es ntshaw nyiaj txiag thiab ntshaw tej khoom ub khoom no. (Pajlug 18:11) Txawm peb yeej yuav tsum muaj nyiaj los siv los peb tsis muab nyiaj saib hlob dua qhov uas teev tiam Yehauvas. (Tej Lus Qhia 7:12; Henplais 13:5) Peb tsis nkim peb lub sij hawm thiab lub dag lub zog mus khwv kom tau tej yam uas peb ntshaw xwb tiam sis peb muab peb lub sij hawm thiab lub dag lub zog ua Yehauvas tes hauj lwm vim peb paub tias nyob hauv lub qab ntuj tshiab peb yuav tau ib lub neej zoo heev.—Phau Ntawv Nkauj 4:8.
NATHALIS
12. Yakhauj cov lus rau Nathalis muaj tshwm sim li cas? (Chivkeeb 49:21) (Saib lub ntsiab.)
12 Nyeem Chivkeeb 49:21.b Yakhauj hais tias Nathalis “txawj hais lus heev.” Tej zaud kuj hais txog qhov uas Yexus txawj tshaj tawm txoj xov zoo. Yexus lauj sij hawm ntau heev los mus qhia txoj xov zoo hauv Khapena-us uas yog xeem Nathalis lub nroog. Yog li ntawd, lub nroog no thiaj siav npe ua “nws lub nroog.” (Mathais 4:13; 9:1; Yauhas 7:46) Ntxiv ntawd, Yaxayas kuj faj lem tias Yexus zoo yam li qhov kaj rau cov Xenpuloos thiab Nathalis. (Yaxayas 9:1, 2) Vim Yexus txawj qhia heev nws thiaj li yog “qhov kaj uas yog qhov tseeb . . . thiab yuav ci rau txhua hom neeg pom kev.”—Yauhas 1:9.
13. Yuav ua li cas tej lus peb hais thiaj haum Yehauvas siab?
13 Peb kawm tau dab tsi? Yehauvas xav kom peb ua ib tug neeg txawj hais lus. Yuav ua li cas peb thiaj hais tau tej lus uas haum Yehauvas siab? Peb yuav tau xyaum hais lus tseeb. (Phau Ntawv Nkauj 15:1, 2) Nco ntsoov hais tej lus txhawb siab rau lwm tus, xws li thaum lawv ua tau tej yam zoo los peb qhuas lawv. Tsis txhob thuam los sis yws txog tej yam uas lwm tus ua. (Efexus 4:29) Peb yuav tau xyaum kom txawj nrog luag tham xwv peb thiaj li tau qhia Vajlugkub rau lawv.
YAUXEJ
14. Piav seb qhov faj lem uas hais txog Yauxej tshwm sim li cas. (Chivkeeb 49:22, 26) (Saib lub ntsiab.)
14 Nyeem Chivkeeb 49:22, 26.c Tej zaud Yauxej yog ib tug tub uas Yakhauj qhuas heev vim nws yog “tus uas raug cais tag nrho ntawm nws cov tij laug.” Yakhauj hu nws tias tus “ceg ntawm tsob ntoo uas txi txiv ncw niab.” Yakhauj yog tsob ntoo hos Yauxej yog tus ceg ntoo. Yakhauj faj lem tias Le-as tus tub hlob Lunpees tej qub txeeg qub teg yuav poob mus rau Laxees tus tub hlob Yauxej. (Chivkeeb 48:5, 6; 1 Xwmtxheej Vajntxwv 5:1, 2) Zaj lus faj lem no muaj tiav rau thaum Yauxej ob tug tub Efa-is thiab Manaxes tau rais los ua ob xeem Ixayees thiab tau ob thaj av los ua nkawd ntiag tug.—Chivkeeb 49:25; Yausuas 14:4.
15. Thaum Yauxej raug kev tsis ncaj ncees, nws coj li cas xwb?
15 Yakhauj kuj hais ntxiv tias cov txawj tua hneev yuav tua hneev nti tuaj rau Yauxej thiab muaj kev cib nyeej rau nws. (Chivkeeb 49:23) Cov no yog hais txog nws cov tij laug uas khib nws thiab ua rau nws raug ntau yam kev nyuaj siab hauv nws lub neej. Txawm li ntawd los Yauxej tsis chim rau nws cov tij laug los sis chim rau Yehauvas hlo li. Yakhauj hais tias: “[Yauxej] rab hneevnti tseem nyob ruaj khov kho, thiab nws ob txhais npab muaj zog heev.” (Chivkeeb 49:24) Thaum Yauxej raug kev sim siab, nws tso siab plhuav rau Yehauvas. Nws tsis yog zam txim rau nws cov tij laug xwb tiam sis haj tseem ua zoo rau lawv thiab. (Chivkeeb 47:11, 12) Yauxej kuj cia tej yam uas nws raug ua ib qho chaw rau nws kawm kom nws yim huab ua tau zoo. (Phau Ntawv Nkauj 105:17-19) Qhov uas nws ua zoo no kuj ua rau Yehauvas siv nws mus ua ntau yam tseem ceeb.
16. Thaum peb raug kev sim siab, Yauxej tus yam ntxwv pab tau peb li cas?
16 Peb kawm tau dab tsi? Thaum raug kev sim siab, tsis txhob cia koj txoj kev hlub rau Yehauvas thiab cov kwv tij nkauj muam tsuag. Nco ntsoov tias tej thaum Yehauvas tsis cuam tshuam thaum peb raug kev sim siab xwv thiaj li tsav tau peb txoj kev ntseeg. (Henplais 12:7) Tej uas peb raug ntawd yuav pab kom peb yim huab txawj xav xws li muaj kev khuv leej thiab muaj kev zam txim. (Henplais 12:11) Yog peb ua siab ntev thev tej uas peb raug ces Yehauvas yuav muab nqi zog rau peb ib yam li nws tau muab rau Yauxej.
NPEEYAMEES
17. Qhov lus faj lem txog Npeeyamees muaj tshwm sim li cas? (Chivkeeb 49:27) (Saib lub ntsiab.)
17 Nyeem Chivkeeb 49:27.d Yakhauj faj lem tias xeem Npeeyamees yuav txawj sib tog yam li tus hma. (Cov Thawjtswj 20:15, 16; 1 Xwmtxheej Vajntxwv 12:2) Yakhauj kuj hais ntxiv tias: “Thaum sawv ntxov nws noj tus tsiaj uas nws tua tau.” Qhov no muaj tshwm sim thaum Xa-ules sawv los ua cov Ixayees thawj tug vaj ntxwv. Xa-ules yog xeem Npeeyamees thiab muaj siab tawv qhawv mus tua cov Filitees. (1 Xamuyees 9:15-17, 21) Yakhauj kuj hais li no ntxiv tias: “Thaum tsaus ntuj nws mam li muab tus tsiaj faib.” Tau ntau ntau xyoo tom qab no qhov no mam li muaj tshwm sim thaum tus Poj Vaj Exethaws thiab Maudekhais cawm cov Ixayees kom tsis txhob raug cov Pawxias tua kom tu noob. Ob tug los puav leej yog xeem Npeeyamees.—Exethaws 2:5-7; 8:3; 10:3.
18. Yuav ua li cas peb thiaj yoog tau xeem Npeeyamees es npuab siab rau tej Yehauvas tau npaj tseg lawm?
18 Peb kawm tau dab tsi? Xeem Npeeyamees zoo siab heev thaum lawv pom ib tug ntawm lawv xeem tau sawv los ua vaj ntxwv. Tom qab no Yehauvas ho tsa Daviv los ua vaj ntxwv. Daviv los ntawm xeem Yudas. Txawm li ntawd los xeem Npeeyamees haj tseem txhawb nqa Daviv. (2 Xamuyees 3:17-19) Tau ntau ntau xyoo tom qab ntawd thaum kaum xeem Ixayees sawv tawm tsam xeem Yudas los xeem Npeeyamees haj tseem npuab siab nraim rau xeem Yudas thiab tus vaj ntxwv uas Yehauvas xaiv tseg. (1 Vajntxwv 11:31, 32; 12:19, 21) Zoo ib yam li ntawd, peb los yuav tau txhawb nqa cov uas Yehauvas tsa los saib xyuas nws cov tib neeg niaj hnub nim no.—1 Thexalaunikes 5:12.
19. Yakhauj zaj lus faj lem pab tau peb li cas?
19 Qhov uas peb kawm txog Yakhauj zaj lus faj lem thiab muaj tshwm sim li cas pab kom peb tso siab tias lwm cov faj lem uas Yehauvas tau hais lawm los yeej yuav muaj tshwm sim xwb xwb li. Tsis tas li ntawd, peb kuj paub tias yuav ua li cas thiaj haum Yehauvas siab.
ZAJ NKAUJ 144 Nco Ntsuj Ntsoov Vajtswv Tej Lus Cog Cia!
a Thaum Yakhauj foom koob hmoov rau plaub tug tub hlob, nws hais tus hlob mus rau tus yau. Tiam sis thaum nws ho hais rau yim tus yau, nws tsis ua li ntawd lawm. Nws cia li xaiv tus twg ces hais rau tus ntawd xwb.
b Chivkeeb 49:21 (NWT): “Nathalis yog tus kauv uas dhia sib kha mus mus los los. Nws txawj hais lus heev.”
c Chivkeeb 49:22, 26 (NWT): “Yauxej yog ib tug ceg ntawm tsob ntoo uas txi txiv ncw niab, tsob ntoo ntawd nyob ze ntawm ntug dej, nws tej ceg nthuav hla tus ntsa laj kab mus sab nraud. Tej koob hmoov uas los ntawm koj txiv muaj nqis tshaj tej yam zoo zoo ntawm tej roob uas ib txwm muaj nyob los lawm thiab yuav muaj nqis tshaj tej roob siab uas zoo zoo nkauj. Tej koob hmoov no yuav nyob rawv saum Yauxej taub hau, nyob rawv saum tus uas raug cais tag nrho ntawm nws cov tij laug lub taub hau.”
d Chivkeeb 49:27 (NWT): “Npeeyamees zoo ib yam li tus hma uas dua nqaij ua lwj ua liam. Thaum sawv ntxov nws noj tus tsiaj uas nws tua tau, thiab thaum tsaus ntuj nws mam li muab tus tsiaj faib.”