1. Mozus
38 Ap to laiku Jūda aizgāja prom no saviem brāļiem un apmetās netālu no kāda adullāmieša, vārdā Hīra. 2 Tur Jūda ieraudzīja kanaānieša+ Šuas meitu, un viņš to ņēma par sievu. 3 Šuas meita viņam dzemdēja dēlu, un Jūda to nosauca par Ēru.+ 4 Pēc tam viņa dzemdēja otru dēlu un nosauca to par Onānu. 5 Tad viņa dzemdēja vēl vienu dēlu un nosauca to par Šēlu. Kad tas piedzima, viņi bija Ahzībā.+
6 Vēlāk Jūda savam pirmdzimtajam dēlam Ēram ņēma sievu, un tās vārds bija Tamāra.+ 7 Bet Ērs, Jūdas pirmdzimtais, darīja to, kas Jehovam nepatīk, tāpēc Jehova viņu sodīja ar nāvi. 8 Tad Jūda teica Onānam: ”Preci sava brāļa atraitni un pildi vīrabrāļa pienākumu*, lai tavam brālim būtu pēcnācēji.”+ 9 Bet Onāns zināja, ka tie nebūs viņa pēcnācēji,+ tāpēc viņš, gulēdams ar sava brāļa atraitni, lika sēklai izplūst zemē, lai nesagādātu pēcnācējus savam brālim.+ 10 Onāna rīcība bija ļauna Jehovas acīs, tāpēc viņš arī Onānu sodīja ar nāvi.+ 11 Jūda sacīja savai vedeklai Tamārai: ”Dzīvo atraitnēs sava tēva namā, kamēr mans dēls Šēla pieaugs,” — jo viņš baidījās, ka tikai Šēla nenomirst tāpat kā viņa brāļi.+ Tā nu Tamāra atgriezās tēva namā.
12 Pēc kāda laika nomira Jūdas sieva, Šuas meita.+ Beidzis sērot, Jūda kopā ar savu draugu adullāmieti Hīru+ devās uz Timnu+ pie saviem aitu cirpējiem. 13 Kad Tamārai pateica, ka viņas vīratēvs iet uz Timnu cirpt savas aitas, 14 viņa novilka atraitnes drēbes, aizsedzās ar plīvuru, satinās un apsēdās pie Ēnaimas vārtiem pa ceļam uz Timnu, jo viņa redzēja, ka Šēla ir pieaudzis, bet viņa tam nav dota par sievu.+
15 Ieraudzījis Tamāru, Jūda to noturēja par prostitūtu, jo tā bija aizsegusi seju. 16 Viņš nogriezās pie Tamāras ceļmalā un teica: ”Ļauj ar tevi pārgulēt!”, jo viņš nezināja, ka tā ir viņa vedekla.+ Bet Tamāra jautāja: ”Ko tu man par to dosi?” 17 ”Es atsūtīšu no saviem sīklopiem kādu kazlēnu,” viņš atbildēja. Tad viņa prasīja: ”Vai atstāsi ķīlu, kamēr būsi to atsūtījis?” 18 Jūda vaicāja: ”Kādu ķīlu tu gribi?” Viņa sacīja: ”Tavu zīmoggredzenu+ ar tā aukliņu un tavu spieķi.” Jūda iedeva visu prasīto un gulēja ar Tamāru, un tā no viņa ieņēma bērnu. 19 Piecēlusies un aizgājusi, viņa noņēma plīvuru un atkal apvilka atraitnes drēbes.
20 Vēlāk Jūda atsūtīja savu draugu adullāmieti+ ar kazlēnu, lai dabūtu atpakaļ savu ķīlu, bet tas sievieti neatrada. 21 Adullāmietis apvaicājās turienes vīriem: ”Kur palikusi tā prostitūta*, kas sēdēja Ēnaimā pie ceļa?” Bet tie atbildēja: ”Te nekādas prostitūtas nav bijis.” 22 Tad viņš atgriezās pie Jūdas un sacīja: ”Es viņu neatradu, pie tam vietējie teica, ka tur nekādas prostitūtas nemaz neesot bijis.” 23 ”Lai tad viņa to ķīlu patur, citādi mēs vēl kritīsim kaunā,” atteica Jūda. ”Lai vai kā, es šo kazlēnu viņai sūtīju, bet tu viņu neatradi.”
24 Pēc kādiem trim mēnešiem Jūdam tika pavēstīts: ”Tava vedekla Tamāra ir rīkojusies netikumīgi un tagad gaida bērnu.” Tad Jūda lika: ”Lai viņu izved ārā un sadedzina*!”+ 25 Bet, kad Tamāru veda ārā, viņa savam vīratēvam aizsūtīja ziņu: ”Es gaidu bērnu no tā vīra, kuram pieder šīs lietas. Apskaties jel, kam pieder šis zīmoggredzens, aukliņa un spieķis.”+ 26 Tos apskatījis, Jūda sacīja: ”Taisnība ir viņas pusē, nevis manējā, jo es nedevu viņu savam dēlam Šēlam.”+ Un Jūda nekad vairs negulēja ar Tamāru.
27 Kad pienāca laiks, Tamāra dzemdēja dvīņus. 28 Viņai dzemdējot, viens no bērniem izbāza roku, un vecmāte apsēja tam ap roku sarkanu pavedienu, teikdama: ”Šis ir iznācis pirmais.” 29 Bet tas atvilka roku atpakaļ, un pirmais piedzima viņa brālis. Vecmāte izsaucās: ”Kādu plīsumu tu esi izplēsis!” Tāpēc viņu nosauca par Perecu*.+ 30 Pēc tam piedzima viņa brālis ar sarkano pavedienu ap roku, un to nosauca par Zerahu.+