1. Mozus

43 Bet bads tajā zemē bija smags.+ 2 Tāpēc, kad no Ēģiptes+ atvestā labība bija beigusies, Jēkabs teica saviem dēliem: ”Ejiet vēlreiz un nopērciet mums nedaudz pārtikas.” 3 ”Tas vīrs mūs stingri brīdināja, lai nerādāmies viņa priekšā bez sava brāļa,”+ atteica Jūda. 4 ”Ja tu laidīsi brāli mums līdzi, mēs iesim un nopirksim pārtiku, 5 bet, ja tu viņu nelaidīsi, mēs neiesim, jo tas vīrs sacīja, ka bez sava brāļa nedrīkstam pie viņa rādīties.”+ 6 Izraēls+ izsaucās: ”Kāpēc jūs man to esat nodarījuši!? Kāpēc jūs viņam izstāstījāt, ka jums ir vēl viens brālis?” 7 Dēli atbildēja: ”Tas vīrs mūs iztaujāja par mums un mūsu radiem, vaicādams: ”Vai jūsu tēvs vēl dzīvs? Vai jums ir vēl kāds brālis?”, un mēs viņam pastāstījām, kā ir.+ Kā gan mēs varējām zināt, ka viņš prasīs, lai atvedam savu brāli?”+

8 Jūda teica savam tēvam Izraēlam: ”Laid zēnu man līdzi,+ un mēs posīsimies ceļā un iesim, lai ne mums, ne tev, ne mūsu bērniem+ nebūtu jāmirst badā.+ 9 Es galvoju par viņa drošību+ — tu varēsi prasīt no manis atbildību par viņu. Ja es viņu neatvedīšu tev atpakaļ, es uz visiem laikiem būšu vainīgs tavā priekšā. 10 Ja mēs nebūtu kavējušies, mēs nu jau divreiz būtu paspējuši atgriezties.”

11 Tad Izraēls, viņu tēvs, atbildēja: ”Ja citādi nevar, tad dariet tā: paņemiet savos maisos kaut ko no šīs zemes labumiem un aiznesiet tam vīram dāvanas:+ mazliet balzama,+ mazliet medus, smaržvielas, sveķainas mizas,+ pistācijas un mandeles. 12 Paņemiet līdzi divtik naudas un aiznesiet atpakaļ arī to naudu, kas bija atlikta jūsu maisos.+ Varbūt ir notikusi kāda kļūda. 13 Ņemiet līdzi savu brāli un dodieties pie tā vīra. 14 Lai Visvarenais Dievs ļauj jums iegūt tā vīra žēlastību, tā ka viņš nepaturētu Benjamīnu un atlaistu arī otru jūsu brāli. Bet es — ja zaudēšu bērnus, tad zaudēšu!”+

15 Tā nu vīri, paņēmuši līdzi dāvanas un divtik naudas, kopā ar Benjamīnu devās uz Ēģipti un stājās Jāzepa priekšā.+ 16 Līdzko Jāzeps ieraudzīja Benjamīnu, viņš lika sava nama pārvaldniekam: ”Ved šos vīrus uz manu namu, nokauj lopus un sagatavo maltīti, jo šie vīri kopā ar mani ēdīs pusdienas.” 17 Pārvaldnieks darīja, kā Jāzeps bija teicis,+ un aizveda viņus uz Jāzepa namu. 18 Vīri izbijās, ka tos ved uz Jāzepa namu, viņi sprieda: ”Mūs turp ved tās naudas dēļ, kas iepriekšējā reizē bija atlikta atpakaļ mūsu maisos. Tagad tie mūs sagrābs, atņems mums ēzeļus un padarīs mūs par vergiem!”+

19 Nonākuši līdz nama durvīm, viņi piegāja pie Jāzepa nama pārvaldnieka 20 un sacīja: ”Atvaino, kungs! Mēs jau reiz bijām atnākuši pirkt pārtiku,+ 21 bet, kad atceļā mēs nakšņošanas vietā atraisījām savus maisus, mēs visi maisos atradām savu naudu — tur tā bija pilnā svarā!+ Tagad mēs to esam atnesuši atpakaļ, 22 un mēs paņēmām līdzi vēl vairāk naudas, lai pirktu pārtiku. Mēs nezinām, kurš mūsu maisos ielika to naudu.”+ 23 Pārvaldnieks atbildēja: ”Viss kārtībā, nebīstieties! Jūsu Dievs un jūsu tēva Dievs ir ielicis šo naudu jūsu maisos. Jūsu naudu es esmu saņēmis.” Un tas izveda pie viņiem Simeonu.+

24 Pēc tam pārvaldnieks viņus ieveda Jāzepa namā un iedeva viņiem ūdeni, ar ko mazgāt kājas, un barību ēzeļiem. 25 Jāzepam bija jāierodas pusdienlaikā, un brāļi sagatavoja viņam paredzētās dāvanas,+ jo bija dzirdējuši, ka viņi tur pusdienos.+ 26 Kad Jāzeps pārnāca mājās, tie atnesa viņam savas dāvanas un klanījās līdz zemei viņa priekšā.+ 27 Viņš apvaicājās, kā tiem klājas, un jautāja: ”Kā klājas jūsu sirmajam tēvam, par kuru jūs stāstījāt? Vai viņš vēl ir dzīvs?”+ 28 Tie atbildēja: ”Mūsu tēvam, tavam kalpam, klājas labi. Viņš ir dzīvs.” Un tie, ceļos nometušies, noliecās pie zemes.+

29 Kad Jāzeps ieraudzīja savu brāli Benjamīnu, savas mātes dēlu,+ viņš jautāja: ”Vai tas ir jūsu jaunākais brālis, par kuru jūs man stāstījāt?”+ Un viņš tam teica: ”Lai Dievs tev ir labvēlīgs, mans dēls!” 30 Tad Jāzeps izsteidzās laukā, jo, brāli ieraugot, viņš bija tik aizkustināts, ka nespēja valdīt asaras. Tāpēc viņš aizgāja uz citu istabu, lai vienatnē izraudātos.+ 31 Pēc tam, nomazgājis seju un saņēmis sevi rokās, Jāzeps iznāca ārā un lika pasniegt ēdienu. 32 Kalpi pasniedza Jāzepam ēdienu atsevišķi no brāļiem, un arī ēģiptiešiem, kas ēda kopā ar viņu, galds bija uzklāts atsevišķi, jo ēģiptiešiem ir pretīgi ēst kopā ar ebrejiem.+

33 Brāļus sasēdināja Jāzepa priekšā pēc vecuma — pirmdzimto, kur pienākas pirmdzimtajam,+ un jaunāko, kur pienākas jaunākajam —, un tie izbrīnā saskatījās. 34 Viņš sūtīja tiem ēdienus no sava galda, bet Benjamīna daļa bija piecreiz lielāka nekā visiem pārējiem,+ un tā tie ēda un dzēra kopā ar viņu pēc sirds patikas.