1. Mozus

9 Tad Dievs svētīja Noasu un viņa dēlus un tiem sacīja: ”Radiet pēcnācējus un vairojieties, un piepildiet zemi.+ 2 Visi zvēri uz zemes un visi putni debesīs, visi, kas kustas zemes virsū, un visas zivis jūrā baidīsies no jums un drebēs jūsu priekšā. Tie ir nodoti jūsu rokās.+ 3 Visi dzīvie kustoņi lai jums ir ēšanai.+ Tos visus es jums dodu tāpat kā zaļos augus.+ 4 Vienīgi gaļu, kurā ir asinis, proti, dzīvība,+ jūs nedrīkstat ēst.+ 5 Tāpat par jūsu asinīm, par jūsu dzīvību, es prasīšu atbildību — es to prasīšu no katras dzīvas radības. Es saukšu pie atbildības ikvienu cilvēku, kas atņēmis otra cilvēka, sava brāļa, dzīvību.+ 6 Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis cilvēks izlies,+ jo Dievs cilvēku ir radījis pēc sava tēla.+ 7 Bet jūs radiet pēcnācējus un vairojieties, un pieaudziet skaitā uz zemes.”+

8 Un Dievs Noasam un viņa dēliem teica: 9 ”Es tagad slēdzu līgumu ar jums+ un jūsu pēcnācējiem 10 un ar visām dzīvām radībām, kas ir ar jums, — ar visiem putniem, lopiem un zvēriem, kas ir iznākuši no šķirsta, ar visiem dzīvniekiem uz zemes.+ 11 Es slēdzu ar jums līgumu, ka visa radība nekad vairs netiks iznīcināta plūdos un plūdi nekad vairs neizpostīs zemi.”+

12 Dievs sacīja: ”Šāda ir tā līguma zīme, kuru es uz paaudžu paaudzēm slēdzu ar jums un visām dzīvām radībām, kas ir ar jums. 13 Es lieku mākoņos savu varavīksni, un tā būs par zīmi līgumam starp mani un zemi. 14 Kad vien es sūtīšu mākoņus pār zemi un mākoņos parādīsies varavīksne, 15 es atcerēšos līgumu, ko esmu noslēdzis ar jums un visām dzīvām radībām, un ūdeņi nekad vairs nekļūs par plūdiem, kas iznīcina visu dzīvo.+ 16 Kad mākoņos parādīsies varavīksne, es to redzēšu un atcerēšos mūžīgo līgumu, ko esmu noslēdzis ar visām dzīvām radībām, kādas vien ir uz zemes.”

17 Dievs Noasam atkārtoja: ”Tā ir līguma zīme, kuru es slēdzu ar visu radību uz zemes.”+

18 Kopā ar Noasu no šķirsta iznāca viņa dēli — Šems, Hams un Jafets.+ Hams ir Kanaāna tēvs.+ 19 Šie trīs bija Noasa dēli, un no viņiem ir cēlušies visi zemes iedzīvotāji.+

20 Noass sāka kopt zemi un iestādīja vīna dārzu. 21 Reiz viņš dzēra vīnu un apskurba, un gulēja kails savā teltī. 22 Hams, Kanaāna tēvs, ieraudzīja tēvu kailu un, izgājis ārā, pastāstīja to abiem saviem brāļiem. 23 Tad Šems un Jafets paņēma apmetni, uzmeta to sev uz pleciem, atmuguriski iegāja iekšā un, sejas novērsuši, apsedza tēvu. Tā viņi sava tēva kailumu neredzēja.

24 Kad Noass atmodās no reibuma un uzzināja, ko jaunākais dēls viņam ir nodarījis, 25 viņš teica:

”Lai Kanaāns ir nolādēts!+

Lai viņš ir zemākais no savu brāļu vergiem!”+

26 Un viņš piebilda:

Lai Kanaāns ir vergs arī tam!”

28 Pēc plūdiem Noass nodzīvoja vēl trīssimt piecdesmit gadus.+ 29 Nodzīvojis pavisam deviņsimt piecdesmit gadus, Noass nomira.