2. Samuēla
20 Bet kāds musinātājs, benjamīnietis, vārdā Šeba,+ Bihrija dēls, pūta ragu+ un sauca: ”Kāda mums daļa gar Dāvidu? Mums nav nekā kopīga ar Isaja dēla mantojumu!+ Pie saviem dieviem,* Izraēl!”+ 2 Tad izraēlieši atstāja Dāvidu un sekoja Šebam, Bihrija dēlam,+ turpretī Jūdas vīri uzticīgi turējās kopā ar savu ķēniņu un pavadīja viņu no Jordānas līdz pat Jeruzālemei.+
3 Kad Dāvids atgriezās savā pilī Jeruzālemē,+ viņš savas desmit blakussievas, kuras bija atstājis rūpēties par pili,+ aizsūtīja uz apsargātu namu. Ķēniņš nodrošināja tām iztiku, bet tuvības viņam ar tām vairs nebija.+ Viņas palika tur ieslodzītas līdz mūža galam, dzīvodamas kā atraitnes, kaut gan viņu vīrs bija dzīvs.
4 Ķēniņš lika Amāsam:+ ”Trīs dienu laikā sasauc pie manis Jūdas vīrus un ierodies arī pats!” 5 Amāsa devās pulcēt Jūdas vīrus, bet viņš aizkavējās ilgāk par noteikto laiku. 6 Tāpēc Dāvids teica Abišajam:+ ”Tagad Šeba,+ Bihrija dēls, nodarīs mums lielāku ļaunumu nekā Absaloms!+ Ņem manus kalpus un dzenies viņam pakaļ, lai viņš nepaspēj patverties nocietinātās pilsētās un neizslīd mums no rokām.” 7 Tad Joāba vīri,+ kerētieši un pelētieši+ un visi varonīgie karotāji viņa vadībā atstāja Jeruzālemi, lai dzītos pakaļ Šebam, Bihrija dēlam. 8 Gibeonā+ netālu no lielā akmens viņiem pretī nāca Amāsa.+ Joābam, kas bija ģērbies savā kaujas tērpā, pie sāniem makstī karājās zobens, un, kad viņš gāja klāt Amāsam, zobens izkrita.
9 Joābs uzrunāja Amāsu: ”Kā tev klājas, mans brāli?” un ar labo roku satvēra Amāsu aiz bārdas, it kā gribēdams viņu noskūpstīt. 10 Amāsa neuzmanījās no zobena, kas Joābam bija rokā, un Joābs iedūra to viņam vēderā,+ tā ka iekšas izgāzās zemē. Pietika ar vienu dūrienu, lai viņu nonāvētu. Pēc tam Joābs ar savu brāli Abišaju turpināja vajāt Šebu, Bihrija dēlu.
11 Kāds no Joāba karavīriem palika stāvam pie Amāsas un sauca: ”Kas ir Joāba pusē un kas atbalsta Dāvidu, lai seko Joābam!” 12 Bet tikmēr Amāsa vārtījās asinīs ceļa vidū. Kad karavīrs redzēja, ka visi, kas pienāk klāt, apstājas, viņš novēla Amāsu no ceļa un uzmeta tam virsū drēbes. 13 Kad viņš to bija izdarījis, visi vīri sekoja Joābam, lai dzītos pakaļ Šebam,+ Bihrija dēlam.
14 Bet Šeba, šķērsojis visu Izraēla cilšu zemes, sasniedza Ābel-Bēt-Maahu,+ un bihrieši sapulcējās un pievienojās viņam.
15 Tad nāca Joābs ar saviem vīriem un ielenca Šebu Ābel-Bēt-Maahā. Viņi uzbēra aplenkuma valni apkārt pilsētai, ko apjoza aizsargvalnis, un sāka rakties zem mūra, lai to sagrautu. 16 Bet kāda gudra sieviete sauca no pilsētas mūra: ”Klausieties! Klausieties! Lūdzu, pasakiet Joābam, lai viņš nāk šurp, jo es gribu ar viņu runāt!” 17 Kad Joābs pienāca tuvāk, sieviete jautāja: ”Vai tu esi Joābs?”, un viņš atbildēja: ”Jā gan!” Viņa teica: ”Uzklausi, kas tavai kalponei sakāms!”, un Joābs atbildēja: ”Es klausos.” 18 Tad sieviete sacīja: ”Senāk mēdza teikt: ”Vaicājiet padomu Ābelā!” — un lieta bija izlemta. 19 Es runāju miermīlīgo un uzticamo izraēliešu vārdā. Tu grasies nopostīt pilsētu, kas ir gluži kā māte Izraēlā. Kāpēc tu gribi iznīcināt Jehovas īpašumu?”+ 20 Bet Joābs atbildēja: ”Man ne prātā nenāk to postīt un iznīcināt! 21 Nekā tamlīdzīga! Taču tas vīrs no Efraima kalniem,+ Šeba,+ Bihrija dēls, ir sacēlies pret ķēniņu Dāvidu. Ja jūs man viņu izdosiet, es aiziešu no pilsētas.” Un sieviete teica: ”Labi! Pāri mūrim tev nometīs viņa galvu!”
22 Pēc tam gudrā sieviete aprunājās ar pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, un viņi nocirta Šebam, Bihrija dēlam, galvu un nometa to Joābam. Tad viņš pūta ragu, un viņa vīri atkāpās no pilsētas.+ Joāba karavīri izklīda pa mājām, bet viņš pats atgriezās Jeruzālemē pie ķēniņa.
23 Joābs bija Izraēla karaspēka virspavēlnieks,+ Benāja,+ Jojadas+ dēls, bija kerētiešu un pelētiešu priekšnieks,+ 24 Adorāms+ pārraudzīja piespiedu darba veicējus, Jošafats,+ Ahilūda dēls, bija hronists, 25 Ševa bija rakstvedis, bet Cadoks+ un Abjatārs+ bija priesteri. 26 Arī jaīrieti Īru Dāvids bija iecēlis augstā amatā*.