2. Samuēla

4 Kad Saula dēls Īšbošets+ uzzināja, ka Abners Hebronā ir miris,+ viņš izbijās, un arī visus izraēliešus pārņēma satraukums. 2 Saula dēlam bija divi sirotāju pulku vadoņi — Baāna un Rehabs, beērotieša Rimmona dēli no Benjamīna cilts. (Beērota+ tika uzskatīta par benjamīniešu pilsētu. 3 Beērotieši aizbēga uz Gitaimu,+ kur viņi dzīvo vēl šodien.)

4 Bet Saula dēlam Jonatānam+ bija dēls, kam bija sakropļotas kājas.+ Viņam bija pieci gadi, kad no Jezreēlas+ pienāca ziņa par Saula un Jonatāna nāvi. Toreiz aukle paķēra viņu uz rokām un bēga, bet izbīlī viņa tā steidzās, ka zēns krita un savainojās. Zēnu sauca Mefibošets.+

5 Beērotieša Rimmona dēli Rehabs un Baāna devās uz Īšbošeta namu un nonāca tur pašā dienas karstumā, kad viņš gulēja diendusu. 6 Viņi iegāja iekšā it kā pēc kviešiem un sadūra Īšbošetu vēderā. Pēc tam abi, Rehabs un viņa brālis Baāna,+ aizbēga. 7 Kad brāļi ienāca, Īšbošets gulēja savā guļamistabā, un tie viņu nogalināja, nocirta viņam galvu un, paņēmuši to līdzi, gāja visu nakti pa ceļu cauri Aravai. 8 Tie atnesa Īšbošeta+ galvu Dāvidam uz Hebronu un teica ķēniņam: ”Lūk, te ir tava ienaidnieka+ Saula dēla Īšbošeta galva! Sauls tīkoja pēc tavas dzīvības,+ bet šodien Jehova ir atriebies Saulam un viņa pēcnācējiem par mūsu kungu un ķēniņu.”

9 Bet Dāvids beērotieša Rimmona dēliem Rehabam un viņa brālim Baānam atbildēja: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, kas mani ir izglābis no visām nelaimēm!+ 10 To vīru, kas Ciklagā man pavēstīja: ”Sauls ir miris!”,+ domādams, ka viņš nes labas ziņas, es liku sagrābt un nogalināt.+ Tāda bija atlīdzība, ko viņš no manis saņēma! 11 Kā es tagad varētu atstāt nesodītus ļaundarus, kas krietnu vīru ir nogalinājuši viņa paša namā, paša gultā! Es jums likšu atbildēt par asinīm, ko esat izlējuši,+ un neļaušu jums palikt zemes virsū!” 12 Dāvids deva pavēli saviem vīriem, un tie brāļus nogalināja.+ Viņi nocirta tiem rokas un kājas un pakāra+ līķus Hebronā pie dīķa, bet Īšbošeta galvu viņi apglabāja Hebronā Abnera kapavietā.