1. Ķēniņu

14 Tajā laikā saslima Jerobeāma dēls Abija. 2 Jerobeāms sacīja savai sievai: ”Lūdzu, pārģērbies, lai neviens nezinātu, ka tu esi mana sieva, un dodies uz Šīlo — tur ir pravietis Ahija. Viņš bija tas, kas pavēstīja, ka es kļūšu par šīs tautas ķēniņu.+ 3 Paņem līdzi desmit maizes, cepumus un trauku ar medu un dodies pie viņa. Viņš tev pateiks, kas notiks ar mūsu dēlu.”

4 Jerobeāma sieva darīja, kā viņš bija licis. Viņa aizgāja uz Šīlo+ un ieradās Ahijas namā. Vecuma dēļ Ahijas acis bija satumsušas, un viņš vairs nevarēja redzēt.

5 Bet Jehova Ahijam bija pateicis: ”Jerobeāma sieva nāk tevi izvaicāt par savu slimo dēlu. Es tev darīšu zināmu, kas tev viņai jāsaka. Kad viņa ieradīsies, viņa slēps, kas viņa īstenībā ir.”

6 Tiklīdz Ahija, viņai nākot iekšā pa durvīm, izdzirdēja viņas soļus, viņš sacīja: ”Nāc iekšā, Jerobeāma sieva! Kāpēc tu izliecies par kādu citu? Man ir uzdots tev paziņot bargu vēsti. 7 Ej un saki Jerobeāmam: ”Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Es tevi paaugstināju tavas tautas vidū un iecēlu par vadoni pār manu tautu Izraēlu.+ 8 Tad es atņēmu ķēniņa varu Dāvida dzimtai* un piešķīru to tev.+ Taču tu neesi bijis tāds kā mans kalps Dāvids, kas ievēroja manus likumus un sekoja man ar visu savu sirdi, darīdams tikai to, kas pareizs manās acīs.+ 9 Tu esi rīkojies ļaunāk nekā visi, kas ir valdījuši pirms tevis, un esi darinājis citu dievu, izliedams tēlus un mani sadusmodams.+ Man tu esi uzgriezis muguru.+ 10 Tāpēc es likšu pār Jerobeāma dzimtu nākt nelaimei un iznīcināšu tajā katru, kas ir vīriešu kārtas,* pat visnožēlojamākos un vārgākos Izraēlā. Es aizmēzīšu Jerobeāma dzimtu,+ kā aizmēž mēslus, līdz nekas nav palicis! 11 Ikvienu no Jerobeāma dzimtas, kurš mirs pilsētā, ēdīs suņi, un ikvienu, kas mirs klajā laukā, ēdīs putni, jo Jehova tā ir noteicis.””

12 Bet tagad ej uz mājām! Kolīdz tu ieiesi pilsētā, tavs dēls nomirs. 13 Viss Izraēls viņu apraudās un apglabās. Viņš būs vienīgais, ko no Jerobeāma dzimtas guldīs kapā, jo vienīgi viņā Jehova, Izraēla Dievs, ir atradis kaut ko labu. 14 Jehova iecels pār Izraēlu ķēniņu, kas iznīcinās Jerobeāma dzimtu,+ kad pienāks tā diena — un tā ir jau klāt. 15 Jehova sakaus Izraēlu, un tas būs kā niedre, kas šūpojas ūdenī; viņš izraus izraēliešus no šīs labās zemes, ko bija devis viņu tēviem,+ un izkaisīs otrpus upes*,+ jo viņi ir uzslējuši elku stabus*,+ izraisīdami Jehovas sašutumu. 16 Viņš pametīs Izraēlu Jerobeāma grēku dēļ, kādus tas ir darījis un uz kādiem ir pamudinājis Izraēlu.”+

17 Tad Jerobeāma sieva devās atpakaļ uz Tircu. Kad viņa bija pie sava nama sliekšņa, viņas dēls nomira. 18 Viņu apglabāja, un viss Izraēls viņu apraudāja. Tā piepildījās tas, ko Jehova bija teicis ar sava kalpa pravieša Ahijas starpniecību.

19 Bet pārējie Jerobeāma darbi — kā viņš karoja+ un kā viņš valdīja — ir aprakstīti Izraēla ķēniņu hronikās. 20 Jerobeāma valdīšanas laiks bija divdesmit divi gadi; pēc tam viņš apgūlās pie saviem tēviem,+ un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Nadabs.+

21 Bet Jūdā ķēniņš bija Sālamana dēls Rehabeāms. Rehabeāmam bija četrdesmit viens gads, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš septiņpadsmit gadus valdīja Jeruzālemē — pilsētā, ko Jehova no visu Izraēla cilšu novadiem bija izraudzījies,+ lai tur mājotu viņa vārds.+ Rehabeāma māte bija amoniete Naama.+ 22 Jūdas ļaudis darīja to, kas Jehovam nepatika,+ un ar saviem grēkiem saniknoja viņu vēl vairāk nekā viņu tēvi.+ 23 Arī viņi ierīkoja upurvietas un uzslēja elku akmeņus un elku stabus+ uz katra augstāka pakalna+ un zem katra zaļojoša koka.+ 24 Turklāt viņu zemē bija netikļi*.+ Ļaudis darīja visādas preteklības, kā to bija darījušas tautas, ko Jehova izdzina, izraēliešiem ienākot.

25 Ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā Jeruzālemei uzbruka Ēģiptes valdnieks Šīšaks.+ 26 Viņš paņēma dārgumus no Jehovas nama un no ķēniņa pils.+ Viņš paņēma itin visu, arī visus zelta vairogus, ko Sālamans bija darinājis.+ 27 To vietā ķēniņš Rehabeāms darināja vara vairogus, un viņš tos nodeva ķēniņa pils ieejas sardzes priekšniekiem. 28 Ikreiz, kad ķēniņš devās uz Jehovas namu, sargi gāja viņam līdzi un nesa vairogus, bet pēc tam nolika tos atpakaļ sardzes istabā.

29 Bet pārējie Rehabeāma darbi, viss, ko viņš paveica, — tas ir aprakstīts Jūdas ķēniņu hronikās.+ 30 Starp Rehabeāmu un Jerobeāmu pastāvīgi bija karš.+ 31 Rehabeāms apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Dāvida pilsētā.+ Viņa māte bija amoniete Naama.+ Par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Abijāms*.+