2. Ķēniņu
22 Josijam+ bija astoņi gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē trīsdesmit vienu gadu.+ Viņa māte bija Jedīda, bockatieša+ Adājas meita. 2 Viņš darīja to, kas ir pareizs Jehovas acīs, it visā staigāja sava tēvutēva Dāvida pēdās+ un nenovirzījās ne pa labi, ne pa kreisi.
3 Astoņpadsmitajā valdīšanas gadā ķēniņš Josija sūtīja rakstvedi Šafanu, Mešullāma dēla Acaljas dēlu, uz Jehovas namu,+ sacīdams: 4 ”Ej pie augstā priestera Hilkijas,+ un lai viņš paņem visu naudu, kas ir atnesta uz Jehovas namu+ un ko durvju sargi ir savākuši no ļaudīm.+ 5 Nauda lai tiek nodota tiem, kas pārrauga darbus Jehovas namā, bet tie savukārt lai to nodod strādniekiem, kam Jehovas namā ir jānovērš bojājumi*,+ — 6 namdariem, celtniekiem un mūrniekiem. Par šo naudu jāpērk kokmateriāli un tēsti akmeņi nama labošanai.+ 7 Bet no tiem, kam nauda nodota, norēķins nav jāprasa, jo viņi ir uzticami.”+
8 Augstais priesteris Hilkija rakstvedim Šafanam+ pavēstīja: ”Es Jehovas namā esmu atradis bauslības grāmatu.”+ Hilkija iedeva grāmatu Šafanam, un viņš sāka to lasīt.+ 9 Tad rakstvedis Šafans aizgāja pie ķēniņa un tam sacīja: ”Naudu, kas bija templī, tavi kalpi ir paņēmuši un nodevuši tiem, kas pārrauga darbus Jehovas namā,”+ — 10 un pēc tam viņš piebilda: ”Priesteris Hilkija man iedeva kādu grāmatu.”+ Un Šafans to lasīja ķēniņam priekšā.
11 Kad ķēniņš izdzirdēja, kas rakstīts bauslības grāmatā, viņš saplēsa savas drēbes+ 12 un pavēlēja priesterim Hilkijam, Ahikāmam,+ Šafana dēlam, Ahboram, Mihas dēlam, rakstvedim Šafanam un savam kalpam Asājam: 13 ”Ejiet un izvaicājiet Jehovu par to, kas rakstīts atrastajā grāmatā, manis, tautas un visu Jūdas ļaužu dēļ! Jehova ir iededzies pret mums lielās dusmās,+ jo mūsu tēvi nav klausījuši tam, kas rakstīts šajā grāmatā, — viņiem bija jāievēro viss, kas tur rakstīts, bet viņi to nav darījuši.”
14 Priesteris Hilkija, Ahikāms, Ahbors, Šafans un Asāja aizgāja pie pravietes+ Huldas, kas dzīvoja Jeruzālemes jaunajā daļā. (Hulda bija tērpu pārziņa Šallūma, Harhasa dēla Tikvas dēla, sieva.)+ 15 Viņa tiem teica: ”Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Vīram, kas jūs pie manis ir sūtījis, atbildiet: 16 ”Jehova saka tā: ”Es likšu nākt nelaimei pār šo vietu un tās iedzīvotājiem un likšu piepildīties visam, kas rakstīts grāmatā, ko lasīja Jūdas ķēniņš.+ 17 Viņi mani ir atstājuši un ir dedzinājuši upurus citiem dieviem,+ iesveldami manī sašutumu ar savu rīcību,+ tāpēc manas dusmas pret šo vietu degs un neizdzisīs.””+ 18 Sakiet Jūdas ķēniņam, kas jūs ir sūtījis izvaicāt Jehovu, ka Jehova, Izraēla Dievs, par to, ko ķēniņš ir dzirdējis, saka tā: 19 ”Tāpēc, ka tava sirds ir atsaucīga un tu pazemojies+ Jehovas priekšā, dzirdēdams, ko es esmu teicis par šo vietu un tās iedzīvotājiem — ka par tiem šausmināsies un tos uzskatīs par nolādētiem —, un tu saplēsi savas drēbes+ un raudāji manā priekšā, es tevi esmu uzklausījis, saka Jehova. 20 Un tāpēc tu piepulcēsies saviem tēviem un mierā apgulsies kapā, un tu neredzēsi nelaimi, kādai es likšu nākt pār šo vietu.””” Viņi nodeva šo atbildi ķēniņam.