1. Laiku
19 Kad nomira amoniešu ķēniņš Nāhāšs, viņa vietā par ķēniņu kļuva viņa dēls.+ 2 Dāvids nosprieda: ”Izrādīšu laipnību*+ Nāhāša dēlam Hānūnam, jo viņa tēvs ir bijis laipns pret mani.” Tāpēc Dāvids sūtīja vēstnešus izteikt viņam līdzjūtību tēva nāves dēļ. Bet, kad Dāvida kalpi nonāca amoniešu+ zemē, lai izteiktu Hānūnam līdzjūtību, 3 amoniešu augstmaņi Hānūnam teica: ”Vai tu domā, ka Dāvids ir atsūtījis mierinātājus aiz cieņas pret tavu tēvu? Vai drīzāk viņi nav atnākuši izpētīt un izspiegot zemi, lai pēc tam to izpostītu?” 4 Tad Hānūns saņēma ciet Dāvida kalpus, noskuva tos,+ nogrieza tiem apģērba apakšdaļu līdz jostasvietai un tos padzina. 5 Uzzinājis, kādu pazemojumu ir pieredzējuši viņa kalpi, Dāvids sūtīja tiem pretī vīrus ar ziņu: ”Palieciet Jērikā,+ līdz jūsu bārdas būs ataugušas, un tad atgriezieties.”
6 Apzinoties, ka ir izpelnījušies Dāvida naidu, Hānūns un amonieši nosūtīja uz Mezopotāmiju, Aram-Maahu un Cobu 1000 talentu* sudraba, lai nolīgtu kaujas ratus un jātniekus.+ 7 Tā viņi nolīga 32 000 kaujas ratu, kā arī Maahas ķēniņu un viņa vīrus, un tie nāca un uzcēla nometni pretī Mēdebai.+ Amonieši sapulcējās no savām pilsētām un devās karā.
8 Kad Dāvids to uzzināja, viņš sūtīja cīņā Joābu+ ar visu karaspēku, ar varonīgajiem karotājiem.+ 9 Amonieši izgāja un nostājās kaujai pilsētas vārtu priekšā, bet ķēniņi, kas bija tiem pievienojušies, izvietojās savrup atklātā laukā.
10 Kad Joābs redzēja, ka ienaidnieka spēki ir gan priekšā, gan aizmugurē, viņš izraudzījās labākos no izraēliešu karotājiem un nostādīja tos kaujai pret aramiešiem.+ 11 Bet pārējos vīrus viņš nodeva sava brāļa Abišaja+ pakļautībā, lai tie gatavotos cīņai ar amoniešiem. 12 Viņš sacīja: ”Ja aramieši+ būs stiprāki par mani, tev jānāk man palīgā, bet, ja amonieši izrādīsies stiprāki par tevi, es palīdzēšu tev. 13 Drosmīgi+ cīnīsimies par savu tautu un sava Dieva pilsētām, un Jehova darīs, kā uzskatīs par pareizu.”
14 Tad Joābs ar saviem vīriem devās uzbrukumā aramiešiem, un tie no viņa bēga.+ 15 Redzēdami, ka aramieši bēg, arī amonieši metās bēgt no viņa brāļa Abišaja un atkāpās uz pilsētu. Pēc tam Joābs atgriezās Jeruzālemē.
16 Piedzīvojuši sakāvi, aramieši aizsūtīja vēstnešus pie tiem aramiešiem, kas dzīvoja viņpus upes*,+ lai tie ierastos ar Hadadezera karaspēka virspavēlnieku Šofahu priekšgalā.+
17 Kad to paziņoja Dāvidam, viņš sapulcināja izraēliešu karaspēku un devās pāri Jordānai karot pret aramiešiem. Dāvids nostādīja vīrus kaujai, un aramieši stājās viņam pretī.+ 18 Bet aramiešiem atkal nācās bēgt, un Dāvids nogalināja 7000 kaujas ratu braucēju un 40 000 kājnieku. Viņš nonāvēja arī karaspēka virspavēlnieku Šofahu. 19 Kad Hadadezera kalpi redzēja, ka izraēlieši viņus ir sakāvuši,+ viņi noslēdza mieru ar Dāvidu un tam pakļāvās.+ Turpmāk aramieši vairs negribēja iet palīgā amoniešiem.