2. Laiku
13 Abija sāka valdīt pār Jūdu ķēniņa Jerobeāma astoņpadsmitajā valdīšanas gadā,+ 2 un viņš valdīja Jeruzālemē trīs gadus. Viņa māte bija Mihaja,+ kuras tēvs bija Ūriēls no Gibeas.+ Starp Abiju un Jerobeāmu bija karš.+
3 Abija devās kaujā ar karaspēku, kurā bija 400 000 varonīgu, apmācītu karotāju,+ bet Jerobeāms stājās viņam pretī ar 800 000 vīru, kas arī bija apmācīti, varonīgi karotāji. 4 Abija nostājās Cemāraima kalnā, kas atrodas Efraima kalnu apgabalā, un teica: ”Klausies, Jerobeām, un arī jūs, izraēlieši! 5 Vai nezināt, ka Jehova, Izraēla Dievs, varu pār Izraēlu uz mūžiem ir piešķīris Dāvidam+ un viņa dēliem,+ noslēgdams sāls* līgumu?+ 6 Bet Dāvida dēla Sālamana kalps Jerobeāms,+ Nebāta dēls, sacēlās pret savu kungu.+ 7 Pie viņa salasījās visādi dīkdieņi un nelieši, un tie guva virsroku pār Sālamana dēlu Rehabeāmu, kas vēl bija jauns un nedrošs, un viņš pret tiem neko nespēja iesākt.
8 Un nu jums šķiet, ka jums būs pa spēkam cīnīties pret Jehovas valsti, kas dota Dāvida dēliem. Jūs tā domājat, jo jūsu ir tik daudz un jums ir zelta teļi — dievi, ko jums ir darinājis Jerobeāms.+ 9 Bet vai tad jūs nepadzināt Jehovas priesterus,+ Ārona pēcnācējus, un levītus un neiecēlāt paši savus priesterus, sekodami citu tautu paraugam?+ Ikviens, kas atveda upurim jaunu bulli un septiņus aunus, drīkstēja kļūt par priesteri dieviem, kas nemaz nav dievi! 10 Turpretī mūsu Dievs ir Jehova,+ un mēs neesam viņu atstājuši. Mūsu priesteri, Ārona pēcnācēji, kalpo Jehovam, un viņiem palīdz levīti. 11 Ik rītu un ik vakaru viņi ziedo Jehovam dedzināmos upurus+ līdz ar smaržīgu kvēpināmo,+ uz tīra zelta galda saliek maizes*+ un ik vakaru iededz zelta gaismekļa+ lampas.+ Mēs pildām savus pienākumus pret mūsu Dievu Jehovu, turpretī jūs viņu esat atstājuši. 12 Lūk, Dievs ir ar mums, viņš mūs vada, un viņa priesteri ir gatavi pūst taures, lai sauktu vīrus kaujā pret jums. Izraēlieši, nekarojiet pret Jehovu, savu tēvu Dievu, jo jūs neuzvarēsiet!”+
13 Taču Jerobeāms aizsūtīja karavīrus slepus apiet pretinieku no aizmugures. Tā viņa galvenie spēki atradās Jūdas karapulka priekšā, bet aizmugurē bija slēpnis. 14 Kad Jūdas vīri ieraudzīja, ka viņiem uzbrūk gan no priekšpuses, gan aizmugures, viņi sāka saukt palīgā Jehovu,+ bet priesteri skaļi pūta taures. 15 Jūdas vīri izkliedza kaujas saucienu, un, saucienam skanot, Dievs Abijam un viņa vīriem piešķīra uzvaru pār Jerobeāmu un visu Izraēla karaspēku. 16 Izraēlieši metās bēgt, un Dievs viņus nodeva Jūdas vīru rokās. 17 Abija ar saviem vīriem viņus sakāva tik smagi, ka no izraēliešiem krita 500 000 izcilu karotāju. 18 Tā izraēlieši toreiz piedzīvoja pazemojumu, bet Jūdas vīri guva virsroku, jo viņi paļāvās uz Jehovu, savu tēvu Dievu.+ 19 Abija vajāja Jerobeāmu un iekaroja viņa pilsētas: Bēteli,+ Ješānu un Efrainu+ ar to apkārtējām mazpilsētām. 20 Abijas laikā Jerobeāms vairs neatguva iepriekšējo varenību; pēc tam Jehova sodīja Jerobeāmu, un tas nomira.+
21 Savukārt Abija kļuva arvien varenāks. Viņam bija 14 sievas,+ 22 dēli un 16 meitas. 22 Bet pārējie Abijas darbi — tas, ko viņš ir paveicis un sacījis, — ir aprakstīti pravieša Ido rakstos*.+