Nehemijas

1 Šie ir Nehemijas*,+ Hahaljas dēla, vārdi. Divdesmitā gada* kislēva* mēnesī, kad es biju Sūzu pilī*,+ 2 no Jūdas zemes ieradās mans brālis Hānānijs+ kopā ar citiem vīriem, un es viņus izvaicāju par jūdiem, kas bija atgriezušies no gūsta,+ un par Jeruzālemi. 3 Viņi atbildēja: ”Tie, kas ir pārradušies no gūsta un dzīvo tajā provincē, ir nonākuši lielā postā un negodā.+ Jeruzālemes mūri guļ drupās,+ un pilsētas vārti ir nodedzināti.”+

4 To izdzirdējis, es apsēdos un dienām ilgi raudāju un sēroju, gavēju+ un lūdzos debesu Dievu. 5 Es teicu: ”Jehova, debesu Dievs, tu esi dižens Dievs, kas iedveš bijību, tu pildi savu līgumu un uzticīgi mīli tos, kas tevi mīl un ievēro tavus likumus!+ 6 Lūdzu, lai tavas acis ir atvērtas, lai tavas ausis ieklausās tava kalpa lūgšanā! Sadzirdi, kā es dienu un nakti lūdzu+ par taviem kalpiem izraēliešiem, atzīdamies grēkos, ko mēs, izraēlieši, esam izdarījuši pret tevi! Mēs esam grēkojuši, arī es un mana tēva dzimta.+ 7 Mēs esam smagi noziegušies pret tevi+ un neesam pildījuši likumus, norādījumus un priekšrakstus, ko tu devi savam kalpam Mozum.+

8 Lūdzu, atceries, ko tu teici savam kalpam Mozum: ”Ja būsiet neuzticīgi, es jūs izkaisīšu tautu starpā.+ 9 Bet, ja jūs atgriezīsieties pie manis, ievērosiet manus likumus un tiem paklausīsiet, — pat ja jūs būtu aizdzīti līdz pašai debesu malai, es jūs sapulcināšu+ un atvedīšu atpakaļ uz vietu, ko es esmu izraudzījies, lai tur mājotu mans vārds.”+ 10 Tie taču ir tavi kalpi, tava tauta, ko tu esi atbrīvojis ar savu lielo spēku un vareno roku!+ 11 Jehova, uzklausi sava kalpa lūgšanu, uzklausi jel, kā tevi lūdz tavi kalpi, kam ir prieks bīties tavu vārdu! Lūdzu, palīdzi man, lai man šodien viss labi izdotos un lai ķēniņš būtu pret mani labvēlīgs!”+

Tajā laikā es biju ķēniņa dzērienu devējs.+