Psalmi
PIEKTĀ GRĀMATA
(107.—150. psalms)
2 Tā lai saka Jehovas atbrīvotie*,
ko viņš izglābis no ienaidniekiem,+
3 sapulcējis no visām zemēm,+
no austrumiem un rietumiem,
no ziemeļiem un dienvidiem.+
4 Tie klejoja tuksnesī, neauglīgā zemē,
velti meklēdami ceļu uz pilsētu, kur apmesties.
5 Izsalkuši un izslāpuši,
tie pagurumā ļima.
8 Lai ļaudis pateicas Jehovam+ par viņa uzticīgo mīlestību,
par viņa brīnumainajiem darbiem cilvēku labā,+
9 jo viņš veldzēja izslāpušos,
paēdināja izsalkušos ar gardumiem.+
10 Tiem, kas mita visdziļākajā tumsā,
kas cieta, saslēgti dzelžos,
11 jo bija sacēlušies pret Dieva vārdiem
un nicinājuši Visaugstākā norādījumus,+ —
12 tiem viņš grūtībās mācīja pazemību.+
Tie klupa, bet palīga nebija.
13 Savās ciešanās tie piesauca Jehovu,
un viņš izglāba tos no posta,
14 izveda no visdziļākās tumsas
un sarāva to važas.+
15 Lai ļaudis pateicas Jehovam par viņa uzticīgo mīlestību,+
par viņa brīnumainajiem darbiem cilvēku labā,
16 jo viņš ir sadragājis vara durvis
un salauzis dzelzs aizbīdņus.+
17 Muļķi tie bija un cieta+
savu pārkāpumu un grēku dēļ,+
18 katrs ēdiens tiem likās nebaudāms,
tie tuvojās nāves vārtiem.
19 Savās ciešanās tie piesauca Jehovu,
un viņš izglāba tos no posta.
20 Viņš teica vārdu — un tos dziedēja,+
paglāba tos no bedres.
21 Lai ļaudis pateicas Jehovam par viņa uzticīgo mīlestību,
par viņa brīnumainajiem darbiem cilvēku labā,
22 lai nes pateicības upurus+
un ar gavilēm vēstī, ko viņš ir veicis!
23 Tie, kas kuģo pa jūru,
kas tirgojas pāri plašiem ūdeņiem,+
24 ir redzējuši Jehovas darbus
un viņa brīnumus manījuši dzelmē.+
25 Pēc viņa pavēles saceļas viesuļvējš+
un sakuļ jūras bangas,
26 līdz debesīm viņus uzšūpo,
līdz pašiem dziļumiem nogāž,
nelaimes priekšā viņiem drosme zūd.
27 Viņi grīļojas un streipuļo kā piedzērušies,
neko nelīdz visa viņu prasme.+
28 Tad tie piesauc Jehovu savās ciešanās,+
un viņš izglābj tos no posta,
29 viņš apklusina viesuļvētru,
un negantās bangas norimst.+
30 Tie priecājas, ka jūra atkal rāma,
un viņš tos ved uz ilgoto ostu.
31 Lai ļaudis pateicas Jehovam par viņa uzticīgo mīlestību,
par viņa brīnumainajiem darbiem cilvēku labā,+
32 lai cildina viņu tautas sapulcē+
un slavē vecāko vidū*!
33 Upes viņš pārvērš tuksnesī,
ūdens avotus — iztvīkušos laukos,+
34 auglīgu zemi — sāļā klajumā+
tās iemītnieku ļaunuma dēļ.
35 Tuksnesi viņš pārvērš niedru dīķos,
izkaltušu zemi — ūdens avotos+
36 un ierāda tur mājvietu izsalkušajiem,+
lai tie dibina pilsētu, kur apmesties.+
38 Viņš tos svētī, un ļaužu skaits aug,
viņš neļauj to lopiem iet mazumā.+
39 Bet tad tie atkal sarūk skaitā
un top pazemoti spaidos, nelaimē un bēdās.