2. Mozus
15 Toreiz Mozus un izraēlieši dziedāja Jehovam šādu dziesmu:+
2 Mans spēks un mans stiprums ir Jah*, viņš ir mans Glābējs!+
Viņš ir mans Dievs — es viņu slavēšu,+ mana tēva Dievs+ — es viņu cildināšu!+
3 Jehova ir varens karotājs!+ Jehova ir viņa vārds.+
5 Dziļi ūdeņi tos apklāja,
tie nogrima dzelmē kā akmens.+
6 Tava labā roka, Jehova, ir dižena spēkā,+
tava labā roka, Jehova, dragā ienaidniekus!
7 Savā varenībā tu notriec pretiniekus,+
tu sūti savu dusmu kvēli — tā aprij viņus kā salmus!
8 No tavas dvašas saplūda ūdeņi,
tie sastājās kā valnis straumes ceļā,
jūras vidū sastinga ūdensdzīles.
9 Ienaidnieks sauca: ”Dzīšos pakaļ un panākšu!
Es dalīšu laupījumu un būšu apmierināts!
Izvilkšu zobenu un tos sakaušu!”+
10 Tu uzpūti elpu, un jūra tos apklāja,+
kā svins tie nogrima varenos ūdeņos.
11 Kurš starp dieviem ir kā tu, ak, Jehova?+
Kurš ir kā tu, tik dižens svētumā?+
Tu bijības un slavas cienīgs, tu dari brīnumus!+
12 Labo roku tu izstiepi — un zeme tos aprija!+
13 Savā uzticīgajā mīlestībā tu ved tautu, ko esi atbrīvojis*,+
ar savu spēku tu vadīsi to uz savu svēto mājvietu.
14 Dzirdēs tautas+ un nodrebēs,
izbailes sagrābs Filistijas iemītniekus.
15 Tad šausmas pārņems Edomas vadoņus
un Moābas valdnieki trīcēs,+
zaudēs drosmi visi Kanaānas iemītnieki.+
16 Bailes un drausmas tiem uzmāksies,+
tie sastings kā akmens tavas varenās rokas dēļ,
kamēr garām ies tava tauta, Jehova,
17 Tu to aizvedīsi un iestādīsi savā kalnā,+
vietā, ko tu, Jehova, esi sagatavojis sev par mītni,
svētnīcā, ko tavas rokas, Jehova, ir cēlušas.
18 Jehova būs Ķēniņš mūžu mūžos!+
19 Kad faraons ar saviem zirgiem, ratiem un jātniekiem nonāca jūrā,+
Jehova lika ūdeņiem plūst atpakaļ pār tiem,+
bet izraēlieši izgāja caur jūru pa sausumu.”+
20 Tad praviete Mirjama, Ārona māsa, paņēma tamburīnu, un visas sievietes dejodamas sekoja viņai ar tamburīniem. 21 Atbildēdama vīriem, Mirjama dziedāja:
22 Pēc tam Mozus aizveda izraēliešus no Sarkanās jūras, un viņi devās uz Šūras tuksnesi, bet, nogājuši pa tuksnesi trīs dienas, viņi neatrada ūdeni. 23 Tad viņi nonāca Mārā*,+ bet turienes ūdeni nevarēja dzert, jo tas bija rūgts, tāpēc to vietu nosauca par Māru. 24 Un ļaudis sāka kurnēt pret Mozu,+ teikdami: ”Ko lai mēs dzeram?” 25 Viņš sauca pēc Jehovas palīdzības,+ un Jehova viņam parādīja kādu koku. Kad Mozus to iemeta ūdenī, ūdens kļuva derīgs dzeršanai.
Tur Dievs tiem deva likumu un parādīja, uz kāda pamata viņš tos tiesās; tur Dievs tos pārbaudīja.+ 26 Viņš sacīja: ”Ja jūs it visā paklausīsiet Jehovam, savam Dievam, un darīsiet to, kas pareizs viņa acīs, ievērosiet viņa likumus un pildīsiet viņa norādījumus,+ es nelikšu jums ciest no tām slimībām, kuras es uzsūtīju ēģiptiešiem,+ jo es, Jehova, jūs dziedinu.”+
27 Pēc tam viņi aizgāja uz Ēlīmu, kur bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palmas, un apmetās tur pie ūdens.