Jesajas
10 Bēdas tiem, kas pieņem netaisnīgus likumus+
un citu pēc cita izdod apgrūtinošus norādījumus!
2 Tie noraida trūcīgo prasības,
grūtdieņiem manā tautā liedz taisnu tiesu,+
aplaupa atraitnes
un apzog bāreņus.+
Pie kā skriesiet pēc palīdzības?+
Kur liksiet savu mantu*?
4 Neatliks nekas cits kā sakņupt starp gūstekņiem
vai būt starp kritušajiem.
Tomēr viņa dusmas nav rimušās
un viņa roka joprojām ir pacelta, lai sodītu.+
Viņu rokā ir nūja, ar ko es izpaudīšu savu sašutumu.
6 Es viņus sūtīšu pret bezdievīgu tautu,+
pret ļaudīm, kas mani ir sadusmojuši.
Es viņiem pavēlēšu laupīt un grābt, cik var,
un samīt šo tautu kā dubļus ielās.+
7 Bet viņi būs noskaņoti citādi
un plānos ko citu.
Viņu sirds alkst iznīcināt —
iznīdēt nevis tikai dažas, bet daudzas tautas.
8 Asīrijas ķēniņš saka:
”Vai tad ķēniņi nav manu zemju pārvaldnieki?+
10 Es esmu iekarojis bezvērtīgu dievekļu valstis,
kur izcirstu tēlu bija vairāk nekā Jeruzālemē un Samarijā.+
11 Vai tad es nevarēšu ar Jeruzālemi un tās elkiem izrīkoties tāpat,
kā es izrīkojos ar Samariju un tās bezvērtīgajiem dievekļiem?”+
12 Kad Jehova Cionas kalnā un Jeruzālemē būs paveicis visu, kas darāms, viņš sodīs Asīrijas ķēniņu par tā augstprātīgo sirdi un lepno, iedomīgo skatienu.+ 13 Tas spriež:
”Es to izdarīšu ar savu spēku un gudrību,
jo es taču esmu gudrs!
14 Es paņemšu tautu mantu,
kā cilvēks, aizsniedzies līdz ligzdai,
savāc atstātas olas.
Es savākšu it visu, kas uz zemes,
un neviens pat nesasitīs spārnus, neatpletīs knābi un neiečiepstēsies!””
15 Vai tad cirvis ir pārāks par cirtēju?
Un zāģis — par cilvēku, kurš ar to zāģē?
Vai nūja+ var vicināt cilvēku, kurš to ir pacēlis?
Vai rīkste var cilāt to, kurš nav no koka?
16 Tāpēc Kungs Jehova, karapulku Pavēlnieks,
liks novārgt viņa spēcīgajiem vīriem+
un liks uzliesmot spožai ugunij zem viņa diženuma.+
17 Izraēla Gaisma+ kļūs par uguni,+
Izraēla Svētais — par liesmu,
kas vienā dienā aizdedzinās un aprīs viņa nezāles un ērkšķus.
18 Dievs pilnībā nopostīs viņa krāšņo mežu un dārzu.
Viss to krāšņums zudīs, kā izdziest neglābjami slimais.+
19 No šī meža atliks tik maz koku,
ka pat zēns tos varēs saskaitīt.
20 Tajā dienā tie, kas atlikuši no Izraēla,
un izglābtie Jēkaba pēcnācēji
vairs nemeklēs atbalstu pie tautas, kas tiem uzbruka,+
bet vērsīsies pēc atbalsta pie Jehovas,
Izraēla Svētā, un būs viņam uzticīgi.
21 Tikai atlikušie — atlikušie no Jēkaba pēcnācējiem —
atgriezīsies pie Varenā Dieva.+
24 Tāpēc Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova, saka: ”Mana Cionā mītošā tauta, nebaidies no asīriešiem, kas tevi per ar rīksti+ un sit ar nūju, kā to darīja ēģiptieši!+ 25 Jau pavisam drīz mans sašutums izplēnēs. Es dusmās vērsīšos pret viņiem, un viņi tiks iznīcināti.+ 26 Karapulku Pavēlnieks Jehova viņus sitīs ar pātagu,+ kā viņš darīja toreiz, kad pie Orēba klints sakāva midiāniešus.+ Viņš izstieps nūju pār jūru kā tolaik, kad sakāva Ēģipti.+
27 Tajā dienā Asīrijas ķēniņa uzliktā nasta tiks noņemta no taviem pleciem+
un viņa jūgs — no tava kakla.+
Šis jūgs tiks salauzts,+ pateicoties eļļai*.”
29 Viņš ir šķērsojis braslu
un pārnakšņojis Gebā.+
Rāma dreb, un Saula pilsēta Gibea+ ir pamesta.+
30 Kliedz un brēc, Galīmas meita!
Piesargies, Lajiša!
Nabaga Anātota!+
31 Madmēnas ļaudis ir aizbēguši,
un Gēbīmas iedzīvotāji meklē patvērumu.
32 Tajā pašā dienā viņš apstājas Nobā.+
Viņš krata dūri pie Cionas meitas kalna,
pie Jeruzālemes kalna.
33 Kungs Jehova, karapulku Pavēlnieks,
cērt nost zarus, un tie gāžas ar briesmīgu brīkšķi.+
Staltākie koki tiek nogāzti,
un augstie tiek pazemoti.
34 Viņš ar cirvi izcērt meža biezokni,
un varena roka gāzīs Libāna kokus.