Jesajas
14 Jehova apžēlosies par Jēkabu+ un atkal izraudzīsies Izraēlu.+ Viņš Jēkaba pēcnācējiem ļaus apmesties pašu zemē,+ un tiem pievienosies svešzemnieki un tur paliks.+ 2 Cittautieši vedīs izraēliešus atpakaļ, un tie atgriezīsies savā zemē. Jehovas zemē cittautieši būs to kalpi un kalpones.+ Izraēlieši kalpinās tos, kas viņus kalpināja, un valdīs pār saviem kādreizējiem uzraugiem.
3 Tad, kad Jehova tevi atbrīvos no sāpēm, smagajiem pārdzīvojumiem un tev uzspiestās grūtās kalpības,+ 4 tu izsmiesi Babilonas valdnieku, skandēdams šādus vārdus:
”Re, kāds gals pienācis uzraugam!
Spaidi beigušies!+
5 Jehova ir salauzis ļaundaru nūju,
valdnieku zizli,+
6 kas bez mitas nikni sita ļaudis,+
uzkundzējās tautām un dusmās tās nežēlīgi apspieda.+
7 Visa zeme atviegloti uzelpo, tajā valda miers
un skan līksmas gaviles.+
8 Par tavu galu priecājas
arī kadiķi* un Libāna ciedri,
sacīdami: ”Kopš tu esi kritis,
neviens vairs nenāk mūs cirst.”
9 Pat kaps* jau rosās,
gaidot tavu ierašanos.
Tiek modināti mirušie,
visi zemes bargie vadoņi,
un tautu ķēniņiem jāpieceļas no troņiem.
10 Tie visi izsaucas:
”Vai arī tu esi kļuvis tikpat vājš kā mēs?
Vai tiešām tu esi kļuvis līdzīgs mums?
Tev jāguļ uz tārpu paklāja
un jāsedzas ar kāpuru segu.”
12 Ak vai, mirdzošais rītausmas dēls!
Skat, kā tu esi nogāzies no debesīm!
Tu sakāvi un pakļāvi tautas,
bet tagad pats esi notriekts zemē.+
13 Tu prātoji: ”Es uzkāpšu debesīs,+
pacelšu savu troni augstāk par Dieva zvaigznēm+
un apsēdīšos uz pulcēšanās kalna
tālu ziemeļos.+
14 Es pacelšos virs mākoņiem,
es līdzināšos Visaugstākajam.”
15 Taču tu tiksi nogrūsts kapā*,
pašos tā dziļumos!
16 Tie, kas tevi ieraudzīs,
tevi nopētīs un brīnīsies:
”Vai šis ir tas vīrs, kas satricināja zemi
un lika valstīm drebēt,+
17 kas pasauli pārvērta par tuksnesi,
iekaroja pilsētas+
un nelaida vaļā gūstekņus?”+
18 Pārējie tautu ķēniņi
visi kā viens ir apglabāti ar godu,
ikviens — savā kapā.
19 Bet tu esi palicis bez kapavietas,
esi aizsviests prom kā nevēlama atvase*,
pār tevi akmeņainā bedrē
ir samesti zobena nonāvētie.
Tu esi kā līķis, ko bradā kājām.
20 Tu neapgulsies kapā līdzās citiem ķēniņiem,
jo tu izpostīji pats savu zemi
un nogalināji savus ļaudis.
Ļaundaru dzimta vairs nekad netiks pieminēta.
21 Sagatavojiet vietu, kur nonāvēt viņa dēlus
viņu tēvutēvu grēku dēļ,
lai tie vairs nenāktu pie varas un nepakļautu sev visu zemi,
un nepiepildītu pasauli ar savām pilsētām.”
22 ”Es vērsīšos pret viņiem,”+ paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova.
”Es panākšu, ka Babilonu vairs nepieminēs, tur vairs neviena nebūs, viņiem nebūs pēcnācēju, nebūs nākamo paaudžu,”+ saka Jehova.
23 ”Es to padarīšu par mājvietu dzeloņcūkām, par dūksnāju, un es to aizslaucīšu ar iznīcības slotu,”+ pavēstī karapulku Pavēlnieks Jehova.
24 Jehova, karapulku Pavēlnieks, ir zvērējis:
”Kā es esmu nodomājis, tā arī notiks,
un piepildīsies tas, ko esmu nolēmis.
25 Es sadragāšu savā zemē asīriešus,
tos samīšu savos kalnos.+
Mana tauta tiks atbrīvota no viņu jūga,
nasta no tautas pleciem tiks nocelta.”+
26 Šāds ir lēmums par visu zemi —
pret visām tautām ir atvēzta roka.
27 Karapulku Pavēlnieks Jehova ir nolēmis —
vai kāds to var mainīt?+
Viņš ir atvēzis roku —
vai kāds viņu var apturēt?+
28 Tajā gadā, kad nomira ķēniņš Ahass,+ izskanēja šāda vēsts:
29 ”Lai Filistijā neviens nepriecājas,
redzot, ka ir salauzta nūja, kas viņus sita!
30 Nabadzīgo ļaužu pirmdzimtie būs paēduši,
un trūcīgie apgulsies drošībā,
bet jūsu saknei es likšu nomirt badā,
un tie, kas vēl būs palikuši, tiks nonāvēti.+
31 Vaimanājiet, vārti! Kliedz, pilsēta!
Visi filistieši zaudēs drosmi,
jo no ziemeļiem veļas dūmu mākonis
un uzbrucēju pulkos atpalicēju nav.”
32 Ko lai atbild citu tautu vēstnešiem?
To, ka Cionai pamatus ir licis Jehova+
un tur var patverties ikviens no viņa tautas, kam klājas grūti.