Jesajas
29 ”Bēdas Ariēlai*! Ariēlai — pilsētai, kurā bija apmeties Dāvids!+
Lai paiet gads pēc gada,
lai svētki seko svētkiem.+
Tā man kļūs par altāra ugunsvietu.+
4 Tu pieredzēsi pazemojumu,
un, kad, nogāzta zemē, tu ko teiksi,
tevis sacīto slāpēs putekļi.
Tava balss skanēs no zemes,+
it kā tā būtu garu izsaucēja balss,
un caur putekļiem tavi vārdi izklausīsies pēc čukstiem.
Tas notiks pēkšņi, vienā mirklī.+
6 Kad karapulku Pavēlnieks Jehova tevi glābs,
grandēs pērkons, drebēs zeme, būs liels troksnis,
plosīsies vētra, viesulis un versmaina uguns.”+
7 Tad visām tautām, kas karo ar Ariēlu,+ —
visiem, kas ar to karo,
būvē aplenkuma torņus
un sagādā tai ciešanas, —
klāsies kā sapnī, kā nakts parādībā.
8 Izsalkušais sapņo, ka ēd,
bet pamostas izsalcis,
izslāpušais sapņo, ka dzer,
bet pamostas izmocījies un izslāpis.
Tāpat klāsies visām tautām,
kas karo ar Cionas kalnu.+
9 Stāviet kā apmāti un brīnieties!+
Aizveriet acis un kļūstiet akli!+
Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna,
tie streipuļo, bet ne no reibinoša dzēriena.
10 Jehova jums ir uzsūtījis dziļu miegu.+
Viņš ir aizvēris jūsu acis — darījis neredzīgus jūsu praviešus;+
viņš ir apsedzis jūsu galvu — padarījis aklus tos, kas vēstī parādībās redzēto.+
11 Visas parādības jums ir kā aizzīmogotas grāmatas vārdi.+ Kad to dod kādam lasītpratējam un lūdz lasīt, viņš atbild: ”Es nevaru, jo tā ir aizzīmogota.” 12 Bet, kad šo grāmatu dod lasītnepratējam un lūdz lasīt, viņš atbild: ”Es taču neprotu lasīt.”
13 Jehova saka: ”Šī tauta man tuvojas tikai vārdos,
viņi godā mani ar lūpām,+
taču viņu sirds ir tālu no manis,
un visa viņu bijība pret mani — tikai cilvēku izdomāti likumi, kas viņiem iemācīti.+
14 Tāpēc es atkal darīšu ar šo tautu kaut ko apbrīnojamu,+
kaut ko neparastu un brīnumainu.
Šīs tautas gudro gudrībai pienāks gals,
un saprātīgo saprašana zudīs.”+
15 Bēdas tiem, kas cenšas slēpt no Jehovas savus nodomus!+
Viņi savus darbus dara tumsā
un saka: ”Vai mūs kāds redz?
Vai kāds zina, ko mēs darām?”+
16 Cik gan greizi jūs spriežat!
Vai podnieks ir pielīdzināms mālam?+
Vai darinājums par savu darinātāju drīkst teikt:
”Viņš mani nav darinājis”?+
Un vai veidojums par savu veidotāju saka:
”Viņš neko nesaprot”?+
18 Tajā dienā kurlie dzirdēs, kas teikts grāmatā,
un aklie, atbrīvoti no krēslas un tumsas, redzēs.+
19 Pazemīgo prieks būs Jehova,
un nabadzīgo līksme būs Izraēla Svētais.+
20 Varmāku vairs nebūs,
augstprāšiem pienāks gals,
un ies bojā visi, kas lūko darīt ļaunu,+
21 visi, kas ar nepatiesiem vārdiem apsūdz citus,
kas grib notvert slazdā tos, kuri pilsētas vārtos sevi aizstāv*,+
un visi, kas ar meliem liedz taisnajiem taisnu tiesu.+
22 Jehova, kas izglāba Ābrahāmu,+ Jēkaba pēcnācējiem saka:
”Jēkabam vairs nebūs jākaunas,
23 Kad viņš redzēs sev līdzās savus bērnus,
manu roku darbu,+
viņi visi godās manu vārdu,
godās Jēkaba Svēto
un bīsies Izraēla Dievu.+
24 Maldu ceļu gājēji iegūs sapratni,
un kurnētāji labprāt mācīsies.”