Jesajas
57 Taisnie iet bojā,
bet neviens neliekas ne zinis.
2 Viņi rod mieru.
Visi, kas dzīvojuši taisnīgi, atdusas kapā*.
3 ”Panāciet šurp, zīlnieces dēli,
bērni, kas dzimuši laulības pārkāpējam un prostitūtai!
4 Par ko jūs tā ņirgājaties,
atpletuši muti un izbāzuši mēli?
Vai jūs neesat grēka bērni,
melu pēcteči,+
5 kas iedegušies kaislē
zem dižkokiem,+ zem katra zaļojoša koka,+
un kas ielejās starp klintīm nogalina bērnus?+
6 Tava* daļa ir ielejās atrastie gludie akmeņi.+
Jā, tie ir tava daļa.
Tiem tu lej savus lejamos upurus un ziedo dāvanas.+
Kā gan man tas varētu patikt?
8 Pie* durvīm un durvju stenderēm tu saliki piemiņas zīmes*.
Tu atstāji mani un atkailināji sevi,
kāpi augšup un taisīji plašu guļvietu.
Tu slēdzi līgumu ar saviem mīļākajiem,
ar kuriem labprāt dalīji gultu,+
un skatījies uz vīrieša locekli*.
9 Tu devies pie Meleha* ar eļļu
un lielu daudzumu smaržvielu.
Tu sūtīji sūtņus uz tālām zemēm.
Tu esi nolaidusies līdz pat kapam*.
10 Tu smagi nopūlējies, staigādama savus ceļus,
un tomēr neatzini, ka tas ir veltīgi.
Tu sevī radi jaunus spēkus,
tāpēc tu joprojām nepadodies*.
11 No kā tu bijies un baidījies,
ka tu sāki melot?+
Es taču klusēju un apvaldījos,+
bet tu pret mani neizjuti nekādu bijību.
13 Kad tu sauksi pēc palīdzības,
neviens no taviem daudzajiem elkiem tevi neglābs.+
Tos visus aiznesīs vējš,
aizpūtīs viegla vēsma.
Bet, kas pie manis tveras, iemantos zemi
un manu svēto kalnu.+
14 Atskanēs aicinājums: ”Taisiet ceļu! Taisiet un izveidojiet ceļu!+
Novāciet visus šķēršļus, kas ir manas tautas ceļā!””
15 Tā saka tas, kurš ir augsts un dižens,
kurš dzīvo mūžīgi+ un kura vārds ir svēts:+
”Es mītu augstumos, svētā vietā,+
bet esmu arī ar tiem, kas ir nelaimīgi un nomākti,
lai atspirdzinātu nomāktos
un stiprinātu nelaimīgos.+
16 Es nebūšu ar tiem ienaidā uz mūžiem,
nedusmošos uz tiem bez mitas,+
citādi ļaudis nonīktu,+
novārgtu ikviens, kam dvaša un ko esmu radījis.
17 Es dusmojos par viņu* grēcīgo dzīšanos pēc negodīgas peļņas.+
Sašutis es viņus sodīju un novērsos no viņiem,
bet viņi tik gāja maldu ceļus,+ klausīdami savai sirdij.
19 ”Es sev sagādāšu lūpu augļus.
Tiem, kas tuvu, un tiem, kas tālu, tiks dāvāts nebeidzams miers,”+ saka Jehova,
”un es viņus dziedināšu.”
20 ”Bet ļaundari ir kā sabangota jūra, kas nevar rimties,
kas uzvanda jūraszāles un dūņas.
21 Ļaundariem nav miera,”+ saka mans Dievs.